Par Latvijas zeltu un citām vērtībām

Jānis Riekstiņš, Latvijas Valsts arhīva vecākais referents, — “Latvijas Vēstnesim”

Turpinājums. Sākums — “LV” 27.02.2002., nr.32

Paskaidrojuma raksts par Rīgas pilsētas aizņēmumu Anglijas bankā

Rīgā, 1941.gada 14.martā

Parāds radās 1934.gadā saskaņā ar līgumu, kurš bija noslēgts starp Rīgas pilsētu un “Lazard Brothers&Co.Ltd” banku Londonā par aizdevuma, kuru Rīgas pilsēta saņēma 1914.gadā, nomaksāšanu (noregulēšanu). 1914.gadā Rīgas pilsēta saņēma no augstāk minētās bankas aizdevumu 1322.751 angļu mārciņu apmērā par 4,5% gadā.

Aizņēmums izmantots, lai attīstītu elektriskās stacijas, ūdensvadu un kanalizāciju, uzceltu kazarmas un karaspēka telpas, samaksātu Pilsētas lombarda parādus un nodrošinātu to ar apgrozības līdzekļiem, lai iegādātos nekustamo īpašumu, uzceltu mācību iestāžu ēkas un apmierinātu citas dažādas pilsētas vajadzības.

Maksājumi pēc aizņēmuma notika līdz 1917.gadam, pa šo laiku tika nomaksāts 40.911 angļu mārciņas. Palika parāds — 1.281 840 angļu mārciņas.

1934.gada 13.jūlijā tika panākta vienošanās par šā parāda maksājumu atjaunošanu, par ko noslēgts augstāk pieminētais līgums. Saskaņā ar šo līgumu un vēlāko papildinājumu parāds ir samazināts līdz 60% no nominālās summas un faktiski sastāda — 769104 angļu mārciņas. Pēc šā samazinātā parāda no 1934.gada 13.jūlija ir jāmaksā 4% gadā. Procenti, kuri sakrājušies līdz šim datumam, tiek nomesti.

Saskaņā ar līguma 7.pantu pilsēta ir samaksājusi Lazardam 2500 angļu mārciņas, lai segtu izdevumus par visām rūpēm, lai šis likums stātos spēkā. Rīgas pilsēta parādu nomaksāja tikai pēc tām ķīlām, kuras atrodas ārzemēs. Tamdēļ ķīlas ir jāpaziņo un jānodod Lazardu kantorim apzīmogošanai.

Līdz 1944.gada 14.novembrim Rīgas pilsētai par šo aizņēmumu ir jāmaksā tikai procenti — divas reizes gadā: 14. maijā un 14.novembrī.

Paša parāda dzēšana sākas 1944.gada 14.novembrī un turpinās līdz 1984.gada 14.novembrim. Nenomaksātie procenti uz 1940.gada 20.novembri sastāda 33657 (10 angļu mārciņas). Uz nenomaksāto procentu, komisijas un citu sīko izdevumu rēķina tekošajā rēķinā par labu Rīgas pilsētai uz 1940.gada 20.novembri pie Lazardiem atrodas 16.270.15/1 angļu mārciņas.

Saskaņā ar likumu par valsts piedalīšanos 8.aizņēmuma noregulēšanā (skat.pielikumu) 15% no visiem maksājumiem, kurus izdara Rīgas pilsēta, lai nomaksātu sava aizņēmuma kapitālu un procentus, sedz valsts.

Aizņēmuma maksājumi ir jāizdara Lazardu bankā Londonā.

Latvijas valdība Lazardam izsniedza reversalu, saskaņā ar kuru valdība apņēmās sekot, lai Rīgas pilsēta izpildītu līguma saistības.

Pielikumā: 1) Līgums starp Rīgas pilsētu un brāļu Lazardu banku Londonā.*

2) Likums par Valsts piedalīšanos Rīgas pilsētas 8.aizņēmuma noregulēšanā.

3) Papildinājums augstāk minētajam likumam.

4) Saistības (reversals).

5) Obligācijas paraugs.**

Valsts ieņēmumu pārvaldes likvidācijas nodaļas priekšnieks A.Cielavs

 

Galvenais grāmatvedis J.Kārkliņš

LVA, 327.f., 1.aapr., 193.l., 51., 52.lp. Kopija. Tulkojums no krievu valodas

* Netiek publicēts

** Netiek publicēts

 

Likums par valsts piedalīšanos Rīgas pilsētas astotā aizņēmuma (1913./1914.gadā) kārtošanā

(V.V.165.n.27.jūl.)

Rīgā, 1934.g. 24.jūlijā

 

1. Piecpadsmit procenti no visiem periodiskiem maksājumiem, kurus izdarīs Rīgas pilsēta sava 1913./1914.gada aizņēmuma kapitāla un procentu samaksai uz izlīguma pamata ar parādzīmju turētājiem, sedzami no valsts līdzekļiem. Attiecīgās summas uzņemamas katru gadu valsts budžetā, un tās uzskatāmas kā neatmaksājams valsts pabalsts Rīgas pilsētai šā parāda nokārtošanai.

2. Šis likums stājas spēkā izsludināšanas dienā.

Ministru prezidents K.Ulmanis

 

Finansu ministrs L.Ēķis

LVA, 327.f., 1.a apr., 193.l., 59.lp. Kopija. Tulkojums no krievu valodas

 

Papildinājums likumā par valsts piedalīšanos Rīgas pilsētas astotā aizņēmuma (1913./1914.gadā) kārtošanā

(V.V.58.n., 11.martā)

Rīgā, 1939.g. 10.martā

 

Likuma par valsts piedalīšanos Rīgas pilsētas astotā aizņēmuma (1913./1914.gadā) kārtošanā (Lik.Nr.1934.g.213) 2.pantu atvietot ar sekojošo:

2. Pirmā pantā minētais valsts pabalsts izsniedzams Rīgas pilsētai, skaitot no 1934.g. 14. jūlija, ja pēdējā kārtotu, uz 1934.g. 4.augusta līguma pamata, ar Lazard Brothers Co.Ltd., Londonā, vai ar atsevišķiem parādzīmju turētājiem noslēgtos izlīgumus.

Valsts un Ministru prezidents K.Ulmanis

LVA, 327.f., 1.a apr., 193.l., 60.lp. Kopija. Tulkojums no krievu valodas

 

Finansu ministrijas saistības par Rīgas pilsētas aizņēmuma izpildi

Rīga, 1939.g. 13. aprīlī

 

Saistības (reversāls)

Pamatojoties uz Ministru kabineta 1939. gada 29. marta lēmumu un ar galvaspilsētas Rīgas piekrišanu, Latvijas Finansu ministrija apņemas sekot tam, lai galvaspilsēta Rīga regulāri izpildītu savas saistības, kuras tā nākotnē uzņemsies ar Lazard Brothers Co. Ltd. noslēgtajām vienošanām vai ar Rīgas pilsētas 1913. /1914. gada aizņēmuma parādzīmju turētājiem par minētā aizņēmuma atjaunošanu, jo šīs vienošanās noslēgtas apstākļos, kuri ir vienādi ar līgumu starp Rīgas pilsētu un Lazard Brothers Co.

Ja galvaspilsēta Rīga kaut kādu iemeslu dēļ neizpildīs laikā vai tādos apmēros, kādus paredz līgums, savus maksājumus attiecībā pret Lazard Brothers Co. Ltd., tad Latvijas Finansu ministrija apņemas pēc Lazard Brothers Co. Ltd. pirmā pieprasījuma aizturēt no dažādiem nodokļiem un citiem valsts maksājumiem Rīgas pilsētai to summu, kāda, saskaņā ar līgumu pienācās Lazard Brothers Co. Ltd.

Aizturēto summu Latvijas Finansu ministrija apņemas pārsūtīt Lazard Brothers Co. Ltd. uz Rīgas pilsētas rēķina un tās vietā.

Bez tam Latvijas Finansu ministrija paziņo, ka Rīgas pilsētas maksājumi Lazard Brothers Co. Ltd. netiks ne atlikti, ne pārtraukti ne ar kādiem pastāvošajiem, ne nākotnē izdodamajiem lēmumiem, kuri attiektos uz valūtas izvešanas regulēšanu.

Šīs saistības (reversāls) sastādītas latviešu un angļu valodā, pie kam oriģinālteksts ir latviešu.

Finansu ministrs A. Valdmanis

Valsts saimniecības departamenta direktors I. Skujevics

LVA, 327.f., 1.a apr., 193.l., 61. lp. Kopija. Tulkojums no krievu valodas

 

Aprēķins pa Angliju pēc stāvokļa uz 1941. gada 20. janvāri

Saskaņā ar ziņām, kuras saņemtas no Latvijas PSR tautas komisariātiem un Vissavienības iestādēm un uzņēmumiem Latvijas PSR teritorijā

Aktīvs (mūsu prasības)

1. Vērtspapīri un ilgtermiņa ieguldījumi	— 492 905,36 rbļ.
2. Tek. rēķini un noguldījumi ārzemju bankās	— 9312 550,04 rbļ.
3. Avansi	— 131 675,20 rbļ.
4. Parādi par preču piegādēm (bez akreditīviem)	— 1832 181,27 rbļ.
5. Parādi par transporta un apdrošināšanas operācijām	— 1607 655,94 rbļ.
6. Citi	— 1358 270,45 rbļ.
Pasīvs (mūsu saistības)
7. Vērtspapīri un ilgtermiņa ieguldījumi	— 64 025 424,79 rbļ.
8. Avansi	— 36 627,71 rbļ.
9. Parādi par preču piegādēm (bez akreditīviem)	—
10. Parādi par transporta un apdrošināšanas operācijām	— 250 692,85 rbļ.
11. Citi	— 3199 661,32 rbļ.
Kopā:	75 505 214,73 rbļ.
Saldo:	60 769 976,43 rbļ.

Kredītu un banku daļas vadītājs A.Cielavs

LVA, 327.f., 1.a apr., 193.l., 204.lp. Oriģināls. Tulkojums no krievu valodas

 

Latvijas PSR ārlietu ministra O. Jurāna lūgums sniegt ziņas par norēķiniem ar Norvēģiju

Slepeni, Nr. 74s/551

Latvijas PSR finansu ministram Latvijas PSR Ārlietu ministrija

biedram A. Tabakam 1947. gada 24. jūlijā

 

Lūdzu paziņot Jūsu rīcībā esošās ziņas par norēķiniem par norvēģu preču piegādēm uz Latviju līdz tās pievienošanai Padomju Savienībai, kā arī ziņas par Norvēģijas pilsoņu īpašumiem Latvijas PSR.

Tāpat lūdzu dot ziņas par mūsu pretenzijām pret Norvēģijas pilsoņiem.

Latvijas PSR ārlietu ministra vietnieks O.Jurāns

LVA., 327.f., 1.a apr., 191.l., 1.lp. Oriģināls. Tulkojums no krievu valodas

 

Latvijas PSR Republikas Patērētāju biedrību savienības izziņa par Zviedrijas firmas akcijām

Slepeni, Nr. 134s

Latvijas PSR Finansu ministrijai Latvijas PSR

Atbildot uz Republikas Patērētāju biedrību savienība

1947. g. 18.X Nr. 151s 1947. gada 21.oktobrī

 

Latvijas Patērētāju biedrību savienībai, kas ir “Turības” tiesību pārņēmēja, ir zviedru firmas “Latvijas Import Fermedling” akcijas par summu 30 tūkstoš kronas. Akcijas glabājās Valsts bankas Latvijas republikāniskajā kantorī un pēc PSRS Centrālās savienības 1946. gada 21. decembra rīkojuma Nr. 400 — Valsts bankas kantoris akcijas nosūtīja uz Maskavu Ārējās tirdzniecības ministrijas Juridiskajai daļai.

Citu debitoru parādu Zviedrijas firmām Latvijas patērētāju biedrību savienības sistēmā nav.

Latvijas patērētāju biedrību savienības

prezidija priekšsēdētājs A. Porjadins

LVA, 327.f., 1.a apr., 191.l., 28.lp. Oriģināls. Tulkojums no krievu valodas

 

Valsts elektrotehniskās rūpnīcas direktora izziņa par pretenzijām pret Zviedrijas firmām un organizācijām

Slepeni, Nr. 380s.

PSRS Sakaru līdzekļu rūpniecības ministrija

Latvijas PSR Finansu ministrijai Valsts elektrotehniskā fabrika

1947. g. 25. XI

 

Atbildot uz Jūsu 1947. gada 18. oktobra vēstuli, paziņojam, ka rūpnīcā VEF nav saglabājušies nekādi dokumenti, pēc kuriem varētu konstatēt, vai ir bijušas kaut kādas pretenzijas pret Zviedrijas firmām un organizācijām, jo rūpnīcas bilances un atskaites par laiku līdz 1944. gada 13. oktobrim vācu iebrucēji ir iznīcinājuši vai aizveduši.

Rūpnīcas direktors Gaile

LVA, 327.f., 1.a apr., 191.l., 45.lp. Oriģināls. Tulkojums no krievu valodas

 

Rīgas muitas priekšnieka izziņa par Zviedrijas firmu dokumentu meklēšanu

Slepeni

Latvijas PSR finansu ministram Rīgas muita

biedram A.Tabakam Slepenā daļa

Atbildot uz Jūsu 1947.g. 18.X — Nr.151s 1947.gada 13.novembrī

 

Neraugoties uz pieņemtajiem mēriem, lai sameklētu dokumentus, kas apstiprinātu Rīgas un Liepājas muitas pretenzijas pret dažādām Zviedrijas karoga kuģu ekipāžu personām par summu 31049,27 rbļ., mums neizdevās pat atrast šo dokumentu pēdas.

Pēc bijušā Rīgas muitas kalpotāja 1944.gadā biedra A.Poritera paziņojuma, visus dokumenus, kuri atradās muitas telpās, vācu iebrucēji 1944.gada septembrī, t.i., pirms atkāpšanās no Rīgas, sadedzināja, par ko arī sastādīts šeit pievienotais akts.

Pielikumā: Akts uz 1 lapas

Rīgas muitas priekšnieks A.Pervušins

LVA, 321.f., 1.a apr., 191.l., 35.lp. Oriģināls. Tulkojums no krievu valodas

 

Ārlietu juristu kolēģijas lūgums nosūtīt materiālus par padomju kreditoru pretenzijām pret Zviedrijas firmām un organizācijām

Slepeni, Nr.273s

Latvijas PSR finansu ministram Ārlietu juristu kolēģija

biedram A.Tabakam Maskava 1947.g. 27.decembrī

 

Ar 1947.gada 12.jūlija vēstuli Nr.17–15/2s PSR Savienības finansu ministra vietnieks biedrs A.Poskonovs vēlreiz vērsa Jūsu uzmanību uz ārkārtīgi svarīgo darba nozīmi, lai savāktu visus nepieciešamos materiālus, kuri apstiprina padomju kreditoru pretenzijas pret zviedru firmām un organizācijām, lūdza Jūs pieņemt visus mērus, lai paātrinātu augstāk minēto materiālu un ziņu saņemšanu.

Neraugoties uz to, kā arī uz š.g. oktobrī Ārlietu juristu kolēģijas sniegto palīdzību Latvijas Finansu ministrijai materiālu vākšanas darba organizācijā, mums līdz šim laikam nav no Jums nekādu materiālu un ziņu.

Sakarā ar to, ka 1948.gada janvārī mums ir jāiesniedz PSRS Finansu ministrijai dienesta ziņojums par augstāk minēto materiālu savākšanu un viņu vērtību, mēs noteiktā veidā lūdzam Jūs steidzamā kārtā izsūtīt mums visus materiālus un ziņas, kuras Jūs šajā lietā esat saņēmuši.

Ārlietu juristu kolēģijas priekšsēdētāja vietnieks V.Medovs

LVA, 327.f., 1.a apr., 191.l., 51.lp. Oriģināls. Tulkojums no krievu valodas

 

Latvijas PSR finansu ministra vietnieka F.Manoilo informācija par Latvijas PSR ministriju un resoru prasībām Zviedrijas firmām

PSR Savienības Finansu ministrijai Slepeni

Juridiskajam birojam 1948.gada 24.janvārī

 

Ar šo nosūtu materiālu, kurš ir saņemts no Latvijas PSR vienpadsmit ministrijām un resoriem par prasībām pret Zviedrijas firmām.

Kā redzams no šī materiāla, tad gandrīz visas ministrijas un resori ziņo, ka visus prasījumu dokumentus vācu iebrucēji ir iznīcinājuši. Tikai Valsts bankas Republikāniskais kantoris un Latvijas Patērētāju biedrību savienība ziņo, ka pie viņiem esošie dokumenti nosūtīti uz Maskavu savām centrālajām iestādēm, lai šīs prasības piedzītu. Pie tam, pēc Valsts bankas ziņām, nauda pēc šīm prasībām ir jau saņemta.

Daži resori vēl nav devuši atbildi uz mūsu prasībām par minēto jautājumu. Viņi turpina pētījumus par vācu laikā noslēpto dokumentu atrašanās vietu par šīm prasībām. Pēc tam, kad viņi iesniegs papilddokumentus, mēs par to Jums paziņosim. (..)

Latvijas PSR finansu ministra vietnieks Manoilo

LVA, 327.f., 1.apr., 192.l., 1.lp. Oriģināls. Tulkojums no krievu valodas

Latvijas PSR finansu ministra A.Tabaka informācija par materiāliem PSRS Finansu ministrijā

2/II–48.g.

 

Materiāli par Latvijas pretenzijām pret citām valstīm tika sastādīti 1940.–41.gadā un nosūtīti PSRS FTK [Finansu tautas komisariātam] un ĀTTK [Ārējās tirdzniecības tautas komisariātam]. Minētie materiāli atrodas PSRS Finansu ministrijas Valūtas daļas arhīvā.

Ņemto vērā, ka materiālu apjoms ir liels (70–80 kg rakstāmpapīra), LPSR Finansu ministrija uzskata par neiespējamu pilnīgi tos nokopēt ne ar Finansu ministrijas spēkiem, ne ar Pastāvīgās pārstāvniecības spēkiem.

Uzskatu, ka Ārlietu ministrijai ir nepieciešams komandēt savu darbinieku atlasīt un nokopēt ministrijai nepieciešamos materiālus.

A.Tabaks

LVA, 270.f., 2.apr., 723.l., 167.lp. Oriģināls. Tulkojums no krievu valodas

Latvijas PSR Ministru Padomes rīkojums par PSRS Finansu ministrijā esošo materiālu kopēšanu

Latvijas PSR Ministru Padomes

Rīkojums Nr. 90r

1948.gada 6. februārī

 

1. Uzdot Latvijas PSR Ārlietu ministrijai (b. Valeskalns) un Latvijas PSR Finansu ministrijai (b.Tabaks) steidzami komandēt savus pārstāvjus uz PSR Savienības Finansu ministriju, lai noņemtu kopijas trijos eksemplāros no materiāliem, kuri tās arhīvā atrodas no 1941. gada, jautājumā par Latvijas īpašuma un finansu pretenzijām pret citām valstīm un citu valstu — pret Latviju.

2. Darba organizāciju kopiju noņemšanai no minētajiem materiāliem uzdot Latvijas PSR Ministru Padomes pastāvīgajam pārstāvim PSRS Ministru Padomē biedram Bergam.

Latvijas PSR Ministru Padomes priekšsēdētāja vietnieks M. Plūdonis

LVA, 270. f., 2. apr., 723. l., 165. lp. Oriģināls. Tulkojums no krievu valodas