• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Lieldienu pasija ar apņēmības, drosmes un gaismas apsolījumu. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 5.03.2002., Nr. 35 https://www.vestnesis.lv/ta/id/59553

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Tavi bijām, tavi esam

Vēl šajā numurā

05.03.2002., Nr. 35

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Lieldienu pasija ar apņēmības, drosmes un gaismas apsolījumu

Svētdien Domā notika Paula Dambja oratorijas “Naida un piedošanas balsis” pirmatskaņojums

Iecere radusies 11.septembra traģisko notikumu iespaidā. Tas ir izvērstas formas skaņdarbs zēnu korim, solistiem, ērģelēm un datorskaņām, uzrakstīts kā Lieldienu pasija ar gaišu, optimistisku izskaņu. Vārdiem autors izmantojis Vecās derības tekstus, V.Gētes “Fausta” un V.Šekspīra “Karaļa Līra” fragmentus, Andreja Eglīša dzeju un latviešu tautasdziesmas.

Koncertā piedalījās Rīgas Doma zēnu koris diriģenta Mārtiņa Klišāna vadībā, solistes Dita Kalniņa (soprāns) un Antra Bigača (mecosoprāns) un ērģelniece Vita Kalnciema.

Oratorijas pirmatskaņojums bija pulcinājis kuplu klausītāju pulku. Publika ar aplausiem sumināja komponistu, izpildītājus un diriģentu. Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga un viņas dzīvesbiedrs Imants Freiberga kungs ar rokasspiedienu pateicās arī dzejas autoram Andejam Eglītim.

“LV” informācija

Pauls Dambis

“Naida un piedošanas balsis”

Oratorija korim,
solistiem, ērģelēm
un kompjūterskaņām

Ievads

Psalms 11: 4–6

Kad pamati grūst, ko darīs taisnais?

Tas kungs ir savā svētajā kalnā,

Tam kungam debesīs ir goda krēsls,

Viņa acis raugās uz zemi,

Viņa skati pārbauda taisno un bezdievīgo,

Viņa dvēsele ienīst to,

Kas dara varas darbus.

 

I. Naida balsis

Pētera apokalipse

Tiks atvērti elles vārti,

Kurus atvērs tiesas dienā.

Šajā dienā uguns iznīcinās zemi un zvaigznes!

... un izmisums un tumsa pacelsies

un apklās visu pasauli,

un uguns kļūs par degošām oglēm,

kas visu sadedzinās.

... Un tas ir beigu sākums!

V.Gēte “Fausts”/tulk.V.Bisenieks/

Līdz malām pilns ir bēdu kauss,

Tās pauž ik mute; dzird ik auss.

Ak, mūžam nelaimīgā nakts!

Jesaja 10:21–22 /Isaiah/

Pirms es nokāpju elles tumsas valstībā,

Lai neatgrieztos tumsas un nāves ēnu zemē.

Zemē, kur tumsa tik bieza kā necaurredzama migla.

Kur visur nāves ēnas un drupas, nekārtība,

Un kur pat rītausmas līdzīgas krēslas naktij...

Andrejs Eglītis “Jūdejas zibeņi”

Jūdejas zibeņi spēlējas sarkaniem pirkstiem.

Kur pati roka?

Pazūd debesu ceļš.

Ceļš un zīmes.

Neziņa moka...

Pie ciltstēva Ābrama kapa klēpja

Aklās Arāba acīs asmeņi smaida,

Uztrīti briesmīga Ismaela un Īsaka naida.

Apmetos zem ķeburaina vīģes koka,

Un izkaltušām vīna vātēm —

No viena tēva un divām mātēm...

 

II. Dusmu balsis

V.Šekspīrs “Karalis Līrs”

3.cēliens, 2.aina

Nu pūtiet, vēji, līdz jums vaigi sprāgst!

Jūs, sīpas, brāziet, straumes, gāzieties,

Lai plūst, līdz torņu gali viļņos slīkst!

Jūs, domu ašie sēra zibeņi,

Kas skrejat iepriekš pērkongrāvieniem,

Šo sirmo galvu sveliet! Pērkon, trauc

Un sasper plakanu šo debess velvi!

Lai dabas veidi drūp, lai izžūst sēkla,

No kuras ļaužu niknā suga dzimst!

V.Gēte “Fausts”

Ap mani mežonīgas šalkas!

V.Šekspīrs “Karalis Līrs”

Šai naktī, kad ne lācis nelīstu

No migas, lauva, izbadējies vilks

Pa alām slēptos — skrien viņš pliku galvu

Un visu dabu cīņā aicina.

V.Gēte “Fausts”

Šķiet, mežs un klints tur viļņojas,

Tur zibens uguņodams spēra.

Tur liesmu mēles rij kokus.

Latv.t.dz.

Zibsnī zvaigznes aiz Daugavas

Melnajos(i ) debešos;

Zili melni dūmi kūpa

Pašā vidū pasaulē.

Rūci, rūci, Pērkonīti,

Skaldi tiltu Daugavā!

Lai nenāca sveši ļaudis

Manā tēvu zemītē!

Zili zaļa gaisma ausa,

Iesarkana saule lēc’;

Zili melni dūmi kūpa

Pašā vidū pasaulē.

 

III. Skumjās balsis

Andrejs Eglītis

Puķe Kristus asara.

Asara pēc asaras

Krīt no Kristus asara.

Kā tik ilgi raudāt var

Kristus puķe šovasar?

Ziedēdama izraudās.

Raudādama izziedēs.

 

IV. Nelaimes balsis

Ērģeļu solo

 

V. Apņēmības balsis

Andrejs Eglītis

Jūdejas ragu dzirdu pie Karmeļu kalniem.

— Mūžam nav miera — mūžam zili ir Latvijas kalni.

Mūžam nav miera... Mūžam raud kokle...

Jūdejas ragu dzirdu ar vaimanām un Sulamītes dziesmām.

Tautas šķīstās un atrādās savam Dievam caur briesmām.

 

VI. Atmaksas balsis

Latv.t.dz.

Dieva dotu ciri cirtu

Pelēkā akmenī,

Dieviņš manim spēki deva,

Desmit kārta padomiņ’.

Dieviņš sēdēj kalniņā(i),

Zobentiņis rociņā(i),

Mīļā Māra zāles lasa

Zobentiņa galiņā(i).

Māte auda kara jostu,

Tēvs kar kara zobentiņ’,

Māsa pati jaunākā(i)

Raksta kara karodziņ.

Jesaja 63:4

Jo atmaksas diena man bij’ prātā,

Un mans pestīšanas gads bij’ atnācis!

Dies enim ultionis

in corde meo,

Annus redentionis

Meae venit!

 

VII. Drosmes balsis

Andrejs Eglītis

Svētīgs, kas nebēg tautas posta malā.

Ticīgs, kas Dievam — aiziet šķēpa galā;

Tas taisa ceļu — mūsu laikiem ceļu.

Mūžīgi mūžos!

 

VIII. Noslēpumainās balsis

Ērģeļu solo

 

IX. Gaismas balsis

V.Gēte “Fausts”

Skan senos torņos saules dziesma,

Tam māsas zvaigznes dzied to līdz,

Tad nošķīst spoža zibens liesma,

Ir viņas gājums piepildīts.

Un jaunas dienas debess dēli

Sev smeļas saules stiprumā,

Mirdz dižie darbi tikpat cēli

Kā dienā visu pirmajā.

Un ātri, ātri griežas

Ap sevi Zeme varenā,

Te paradīzes gaismā šķiežas,

Te satumst naktī dziļajā;

Jūs, dzidrās balsis,

Jūs, kas skanējāt

No eņģ’ļu lūpām

Kādreiz kapa naktī,

Vai jaunas saites sieniet senā taktī?

Un milzu straumēm jūra plašā

Pret klintīm bangas slien,

Un klintis jūra skrejā ašā,

Trauc līdzi Visumam mūždien!

 

X. Fināls. Slavas balsis

V.Gēte. Fausts

Plūst debess skaņas šurp te vareni, te klusi,

Vai grib tās mani augšup celt no nīcības?

Dzīvības ziedodams, nāvi tu veicis,

Ticību iedodams, debesis sveicis,

Tapšanas alkumā, radošā priekā,

Vēsts Tava sacīta mums, kas Tev tuvi,

Asarām slacīta laime, ko guvām!

Kristus augšām cēlies, projām no nīcības,

Cilvēk, tik vēlies — prieks tas būs Tev,

Viņu, kas slavējāt, ļaunumu ravējāt, asaras žāvējāt!

Kristus augšām cēlies!

Nakts tumsas baigumā rīts atausts svaigumā.

Svētīgs, kas maigumā stiprumu smēlies!

 

 

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!