Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Piekrītu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Ministru kabineta 2002. gada 19. februāra noteikumi Nr. 68 "Izglītības programmu minimālās prasības zobārsta, farmaceita, māsas un vecmātes profesionālās kvalifikācijas iegūšanai". Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 27.02.2002., Nr. 32 https://www.vestnesis.lv/ta/id/59364

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Ministru kabineta noteikumi Nr.69

Noteikumi par valsts aģentūras un pašvaldības aģentūras gada publiskajiem pārskatiem

Vēl šajā numurā

27.02.2002., Nr. 32

PAR DOKUMENTU

Izdevējs: Ministru kabinets

Veids: noteikumi

Numurs: 68

Pieņemts: 19.02.2002.

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.
Ministru kabineta noteikumi Nr.68

Rīgā 2002.gada 19.februārī (prot. Nr.8 3.§)
Izglītības programmu minimālās prasības zobārsta, farmaceita, māsas un vecmātes profesionālās kvalifikācijas iegūšanai
Izdoti saskaņā ar likuma “Par reglamentētajām profesijām un profesionālās
kvalifikācijas atzīšanu” 6.panta 2.punktu un 9.panta pirmo daļu
I. Vispārīgais jautājums
1. Noteikumi nosaka izglītības programmu minimālās prasības zobārsta, farmaceita, māsas un vecmātes profesionālās kvalifikācijas iegūšanai Latvijas Republikā, lai iegūto profesionālo kvalifikāciju atzītu ārvalstīs.
II. Izglītības programmu minimālās prasības zobārsta profesionālās kvalifikācijas iegūšanai
2. Zobārsta izglītības programmas apguve nodrošina, ka izglītības procesā attiecīgā persona ir apguvusi:

2.1. zināšanas tajās zinātņu nozarēs, kuras ir zobārstniecības pamatā, un izpratni par zinātnisko metožu lietošanu, kā arī par bioloģisko funkciju mērīšanas, zinātniski pierādītu faktu un datu analīzes principiem;

2.2. zināšanas par vesela un slima cilvēka anatomiju, fizioloģiju un uzvedību, kā arī par fiziskās un sociālās vides ietekmi uz cilvēka veselības stāvokli;

2.3. zināšanas par veselu un bojātu zobu, alveolāro izaugumu, mutes dobuma gļotādas, žokļu un ar tiem saistīto audu struktūru un funkcijām, to saistību ar pacienta vispārējo veselības stāvokli un fizisko un sociālo labklājību;

2.4. zināšanas par klīniskajām disciplīnām un metodēm, kas sniedz priekšstatu par mutes dobuma anatomisko struktūru anomālijām, bojājumiem un slimībām, kā arī par profilaktisko, diagnostisko un terapeitisko zobārstniecību;

2.5. klīnisko pieredzi.
3. Studiju programmā zobārsta diploma ieguvei ir noteikts mācību priekšmetu (kursu) minimums. Atsevišķus mācību priekšmetus (kursus) var apgūt citu mācību priekšmetu (kursu) sastāvā vai apvienojot ar citiem mācību priekšmetiem (kursiem). Apgūstamo mācību priekšmetu (kursu) minimums ir šāds:

3.1. vispārīgie mācību priekšmeti:

3.1.1. ķīmija;

3.1.2. fizika;

3.1.3. bioloģija;

3.2. medicīniski bioloģiskie, preklīniskie un klīniskie mācību priekšmeti:

3.2.1. anatomija;

3.2.2. embrioloģija;

3.2.3. histoloģija un citoloģija;

3.2.4. fizioloģija;

3.2.5. bioķīmija;

3.2.6. vispārīgā un speciālā patoloģiskā anatomija;

3.2.7. vispārīgā un speciālā patoloģiskā fizioloģija;

3.2.8. farmakoloģija;

3.2.9. mikrobioloģija;

3.2.10. higiēna;

3.2.11. profilaktiskā medicīna un epidemioloģija;

3.2.12. radioloģija;

3.2.13. fizioterapija;

3.2.14. ķirurģija;

3.2.15. iekšķīgās slimības un pediatrija;

3.2.16. otorinolaringoloģija;

3.2.17. dermatoveneroloģija;

3.2.18. vispārīgā psiholoģija, psihopatoloģija un neiroloģija;

3.2.19. anestezioloģija un reanimatoloģija;

3.3. zobārstniecības mācību priekšmeti:

3.3.1. prostodontija;

3.3.2. zobārstniecības materiāli un ierīces;

3.3.3. konservatīvā zobārstniecība;

3.3.4. profilaktiskā zobārstniecība;

3.3.5. anestēzija zobārstniecībā;

3.3.6. mutes, sejas un žokļu ķirurģija;

3.3.7. speciālā patoloģija;

3.3.8. bērnu zobārstniecība;

3.3.9. periodontoloģija;

3.3.10. ortodontija;

3.3.11. dentālā radioloģija;

3.3.12. dentālās oklūzijas un žokļu funkcijas;

3.3.13. veselības aprūpes organizācija un normatīvie akti veselības aprūpē;

3.3.14. profesionālā ētika;

3.3.15. zobārstniecības sociālie aspekti;

3.3.16. klīniskā prakse.
4. Minimālais rezidentūras izglītības programmas ilgums, lai persona varētu pretendēt uz atļaujas saņemšanu patstāvīgi nodarboties ar zobārstniecību atbilstoši savai kompetencei, pēc pilna laika zobārsta izglītības programmas apguves ir šāds:

4.1. mutes, sejas un žokļu ķirurģijā — pieci gadi;

4.2. paradontoloģijā — trīs gadi;

4.3. bērnu zobārstniecībā — trīs gadi;

4.4. ortodontijā — trīs gadi;

4.5. zobu protezēšanā — trīs gadi;

4.6. endodontijā — trīs gadi;

4.7. zobārstniecībā — divi gadi.
III. Izglītības programmu minimālās prasības farmaceita profesionālās kvalifikācijas iegūšanai
5. Farmaceita izglītības programmas apguve nodrošina, ka izglītības procesā attiecīgā persona ir apguvusi teorētiskās un praktiskās zināšanas šādās jomās:

5.1. zāles un vielas, kas tiek izmantotas zāļu ražošanā;

5.2. farmaceitiskā tehnoloģija un zāļu fizikālā, ķīmiskā, bioloģiskā un mikrobioloģiskā kontrole;

5.3. zāļu ietekme un metabolisms, toksisko vielu iedarbība, zāļu lietošana;

5.4. zinātnisko datu novērtēšana farmaceitisko preparātu lietošanas jomā;

5.5. farmācijas jomu regulējošie normatīvie akti.
6. Studiju programmā farmaceita diploma ieguvei ir noteikts mācību priekšmetu (kursu) minimums. Atsevišķus mācību priekšmetus (kursus) var apgūt citu mācību priekšmetu (kursu) sastāvā vai apvienojot ar citiem mācību priekšmetiem (kursiem). Apgūstamo mācību priekšmetu (kursu) minimums ir šāds:

6.1. augu un dzīvnieku bioloģija;

6.2. fizika;

6.3. vispārīgā un neorganiskā ķīmija;

6.4. organiskā ķīmija;

6.5. analītiskā ķīmija;

6.6. farmācijas ķīmija, arī zāļu formu analīze;

6.7. medicīniskā bioķīmija;

6.8. anatomija un fizioloģija;

6.9. latīņu valoda (arī medicīniskā terminoloģija);

6.10. mikrobioloģija;

6.11. farmakoloģija un farmakoterapija;

6.12. zāļu formu tehnoloģija;

6.13. toksikoloģija;

6.14. farmakognozija;

6.15. profesionālo darbību reglamentējošie normatīvie akti, profesionālā ētika.
7. Farmaceita izglītība nodrošina profesionālās zināšanas un prasmes, kas dod tiesības veikt šādu farmaceita profesionālās darbības veidu minimumu:

7.1. zāļu formu sagatavošana;

7.2. zāļu izgatavošana, standartizācija un kontrole;

7.3. zāļu pārbaude speciālās laboratorijās;

7.4. zāļu sagatavošana, testēšana, uzglabāšana un izplatīšana vispārēja un slēgta tipa aptiekās, zāļu lieltirgotavās un zāļu ražošanas uzņēmumos;

7.5. informācijas un konsultatīvā darbība farmācijas jomā.
IV. Izglītības programmu minimālās prasības māsas profesionālās kvalifikācijas iegūšanai
8. Māsas izglītības programmas apguve nodrošina, ka attiecīgā persona izglītības procesā ir ieguvusi:

8.1. zināšanas tajās zinātņu nozarēs, kuras ir pacientu vispārējās aprūpes pamatā, un izpratni par vesela un slima cilvēka anatomiju, fizioloģiju un uzvedību, kā arī par fiziskās un sociālās vides ietekmi uz cilvēka veselības stāvokli;

8.2. zināšanas par māsas profesijas būtību un ētiku, kā arī par veselības un pacientu aprūpes vispārējiem principiem;

8.3. klīnisko pieredzi māsas profesijā;

8.4. zināšanas un prasmes pacientu un viņu ģimenes locekļu izglītošanā veselības aprūpes jautājumos;

8.5. zināšanas un prasmes ārstniecības personu praktiskā izglītošanā un darba pieredzi ar veselības aprūpes sistēmā nodarbinātajiem.
9. Māsu teorētiskā izglītība ir izglītības procesa daļa, kurā izglītojamie apgūst zināšanas, izpratni un profesionālās prasmes, kas nepieciešamas vispārējās pacientu aprūpes plānošanai, nodrošināšanai un novērtēšanai. To īsteno medicīnas profesionālās izglītības iestādēs.
10. Māsu klīniskā prakse ir izglītības procesa daļa, kurā izglītojamie, pamatojoties uz iegūtajām zināšanām un prasmēm, apgūst pacientu vispārējās aprūpes plānošanu, nodrošināšanu un novērtēšanu tiešā saskarsmē ar slimu vai veselu indivīdu (sabiedrību). Izglītojamie apgūst prasmi strādāt veselības aprūpes komandā un vadīt to, organizējot pacientu vispārējo aprūpi (arī indivīda un sabiedrības izglītošanu veselības jautājumos).
11. Studiju programmā māsas diploma ieguvei ir noteikts mācību priekšmetu (kursu) minimums. Atsevišķus mācību priekšmetus (kursus) var apgūt citu mācību priekšmetu (kursu) sastāvā vai apvienojot ar citiem mācību priekšmetiem (kursiem). Apgūstamo mācību priekšmetu (kursu) minimums ir šāds:

11.1. teorētiskās un praktiskās zināšanas māsu praksē:

11.1.1. māsas profesijas būtība un ētika;

11.1.2. veselības un pacientu aprūpes vispārīgie principi;

11.1.3. pacientu aprūpe šādās māsu prakses jomās:

11.1.3.1. vispārīgā un speciālā ārstniecība;

11.1.3.2. vispārīgā un speciālā ķirurģija;

11.1.3.3. bērnu aprūpe un pediatrija;

11.1.3.4. dzemdniecība;

11.1.3.5. garīgā veselība un psihiatrija;

11.1.3.6. geriatrija un vecu cilvēku aprūpe;

11.2. teorētiskās un praktiskās zināšanas medicīnas pamatnozarēs:

11.2.1. anatomija un fizioloģija;

11.2.2. patoloģija;

11.2.3. bakterioloģija, virusoloģija un parazitoloģija;

11.2.4. biofizika, bioķīmija un radioloģija;

11.2.5. dietoloģija;

11.2.6. higiēna:

11.2.6.1. profilaktiskā medicīna;

11.2.6.2. veselības izglītība;

11.2.7. farmakoloģija;

11.3. teorētiskās un praktiskās zināšanas sociālajās zinātnēs:

11.3.1. socioloģija;

11.3.2. psiholoģija;

11.3.3. vadības principi;

11.3.4. pedagoģija;

11.3.5. profesionālo darbību reglamentējošie normatīvie akti;

11.3.6. pacientu aprūpes juridiskie aspekti;

11.4. klīnisko praksi šādās māsas darba jomās:

11.4.1. vispārīgā un speciālā ārstniecība;

11.4.2. vispārīgā un speciālā ķirurģija;

11.4.3. bērnu aprūpe un pediatrija;

11.4.4. dzemdniecība;

11.4.5. garīgā veselība un psihiatrija;

11.4.6. geriatrija un vecu cilvēku aprūpe;

11.4.7. pacientu aprūpe mājās.
12. Māsas augstskolu izglītības programmas, kas ļauj iegūt piektā līmeņa profesionālo kvalifikāciju, ietver šo noteikumu 8.punktā noteikto zināšanu un prasmju apgūšanu, kā arī klīniskās prakses iegūšanu šo noteikumu 11.4.apakšpunktā minētajās darbības jomās.
V. Izglītības programmu minimālās prasības vecmātes profesionālās kvalifikācijas iegūšanai
13. Vecmātes izglītības programmas apguve nodrošina, ka izglītības procesā attiecīgā persona ir ieguvusi:

13.1. zināšanas tajās zinātņu nozarēs, kuras ir vecmātes profesionālās darbības pamatā, it īpaši dzemdniecībā un ginekoloģijā;

13.2. zināšanas par profesionālo ētiku un profesionālo darbību reglamentējošiem normatīvajiem aktiem;

13.3. zināšanas par sievietes un jaundzimušā bioloģiskajām funkcijām, anatomiju un fizioloģiju, kā arī par fiziskās un sociālās vides ietekmi uz cilvēka veselības stāvokli un uzvedību;

13.4. klīnisko pieredzi vecmātes profesijā;

13.5. zināšanas un prasmes pacientu un viņu ģimenes locekļu izglītošanā veselības aprūpes jautājumos;

13.6. zināšanas un prasmes ārstniecības personu praktiskā izglītošanā un darba pieredzi ar veselības aprūpes sistēmā nodarbinātajiem.
14. Studiju programmā vecmātes diploma ieguvei ir noteikts mācību priekšmetu (kursu) minimums. Atsevišķus mācību priekšmetus (kursus) var apgūt citu mācību priekšmetu (kursu) sastāvā vai apvienojot ar citiem mācību priekšmetiem (kursiem). Vecmātes izglītības programmā, kurā uzņem personas ar vidējo izglītību, ir šādu mācību priekšmetu (kursu) minimums:

14.1. teorētiskie vispārīgie priekšmeti:

14.1.1. anatomija un fizioloģija;

14.1.2. patoloģijas pamati;

14.1.3. bakterioloģijas, virusoloģijas un parazitoloģijas pamati;

14.1.4. biofizikas, bioķīmijas un radioloģijas pamati;

14.1.5. pediatrija, neonatoloģija;

14.1.6. higiēna, profilaktiskā medicīna, veselības izglītība, slimību agrīnā diagnostika;

14.1.7. dietoloģija, sievietes un bērna uzturs;

14.1.8. socioloģijas pamati un sociālā medicīna;

14.1.9. farmakoloģijas pamati;

14.1.10. psiholoģija;

14.1.11. pedagoģijas pamati;

14.1.12. veselības aprūpes organizācija un normatīvie akti veselības aprūpē;

14.1.13. profesionālā ētika;

14.1.14. seksuālā izglītība un ģimenes plānošana;

14.1.15. mātes un bērna tiesību aizsardzība;

14.2. teorētiskie specifiskie priekšmeti:

14.2.1. embrioloģija;

14.2.2. grūtniecība, dzemdības un pēcdzemdību periods;

14.2.3. ginekoloģiskā un dzemdību patoloģija;

14.2.4. sagatavošanās bērna dzimšanai un vecāku funkcijām (arī psiholoģiskie aspekti);

14.2.5. vecāku sagatavošana bērna dzimšanai un aprūpei (arī psiholoģiskā sagatavošana);

14.2.6. vecmātes darbā nepieciešamo medicīnisko ierīču un aparatūras izmantošana;

14.2.7. analgēzija, anestēzija un reanimācija;

14.2.8. jaundzimušā fizioloģija un patoloģija;

14.2.9. jaundzimušā aprūpe un novērošana;

14.3. klīniskā prakse:

14.3.1. grūtnieču konsultācija, kas ietver vismaz 100 pirmsdzemdību pārbaudes;

14.3.2. vismaz 40 grūtnieču novērošana un aprūpe pirmsdzemdību periodā;

14.3.3. vismaz 40 dzemdību pieņemšana. Ja šo apjomu nevar nodrošināt, to var samazināt līdz 30 dzemdībām, paredzot, ka izglītojamie asistēs vēl 20 dzemdībās;

14.3.4. asistēšana dzemdībās ar augļa patoloģisku guļu. Ja tas nav iespējams, prasmes apgūst simulējošās situācijās;

14.3.5. epiziotomijas izpilde un ķirurģisko šuvju uzlikšana;

14.3.6. 40 pacientu ar riska faktoriem novērošana un aprūpe (grūtnieces, dzemdētājas un sievietes pēcdzemdību periodā);

14.3.7. vismaz 100 sieviešu pēcdzemdību periodā un veselu jaundzimušo pēcdzemdību izmeklēšana;

14.3.8. sieviešu pēcdzemdību periodā un jaundzimušo novērošana un aprūpe, ieskaitot priekšlaicīgi dzimušos, pārnēsātos, jaundzimušos ar mazu dzimšanas svaru un slimos jaundzimušos;

14.3.9. sieviešu aprūpe, kurām ir ginekoloģiskas un grūtniecības patoloģijas.
15. Ja vecmātes izglītības programmas apguve tiek uzsākta pēc šajos noteikumos minētās māsas izglītības programmas apguves, tad tā ietver šo noteikumu 13. un 14.punktā noteiktās zināšanas, prasmes, klīnisko praksi un mācību priekšmetus (kursus), kuri neveido daļu no ekvivalentiem mācību priekšmetiem (kursiem) māsas izglītības programmā.
VI. Noslēguma jautājums
16. Noteikumi stājas spēkā ar 2002.gada 1.augustu.
Ministru prezidents A.Bērziņš

Izglītības un zinātnes ministra vietā — tieslietu ministre I.Labucka

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!