• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Ministru kabineta 2002. gada 19. februāra noteikumi Nr. 76 "Noteikumi par atkritumu ievešanu pārstrādei valsts teritorijā un atkritumu eksporta un tranzīta kārtība". Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 26.02.2002., Nr. 31 https://www.vestnesis.lv/ta/id/59237

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Ministru kabineta noteikumi Nr.77

Noteikumi par obligātajām prasībām ārstniecības iestādēm un to struktūrvienībām

Vēl šajā numurā

26.02.2002., Nr. 31

PAR DOKUMENTU

Izdevējs: Ministru kabinets

Veids: noteikumi

Numurs: 76

Pieņemts: 19.02.2002.

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Ministru kabineta noteikumi Nr.76

Rīgā 2002.gada 19.februārī (prot. Nr.8, 12.§)

Noteikumi par atkritumu ievešanu pārstrādei valsts teritorijā un atkritumu eksporta un tranzīta kārtība

Izdoti saskaņā ar Atkritumu apsaimniekošanas likuma
23.panta ceturto un piekto daļu
 

I. Vispārīgie jautājumi

1. Noteikumi nosaka bīstamos atkritumus un sadzīves atkritumus, kuru ievešanai pārstrādei valsts teritorijā nepieciešama atļauja, minētās atļaujas izsniegšanas, anulēšanas un derīguma termiņa pagarināšanas kārtību, kā arī atkritumu eksporta un tranzīta kārtību.

2. Atļauja atkritumu ievešanai pārstrādei valsts teritorijā ir nepieciešama, ievedot:

2.1. šo noteikumu 1. un 2.pielikumā noteiktos atkritumus;

2.2. šo noteikumu 3.pielikumā noteiktos atkritumus, ja tajos ir bīstamas ķīmiskas vielas vai bīstami ķīmiski produkti tādā daudzumā, ka bīstamības ziņā atkritumi ir pielīdzināmi šo noteikumu 1. vai 2.pielikumā minētajiem atkritumiem, vai ja minētie atkritumi, ņemot vērā to apjomu vai īpašības, var radīt kaitējumu cilvēka veselībai, videi vai personas mantai;

2.3. šādu grupu bīstamos atkritumus un sadzīves atkritumus atbilstoši šo noteikumu 3.pielikumam:

2.3.1. citi metālus saturoši atkritumi (GC grupa);

2.3.2. stikla atkritumi cietā veidā (GE grupa);

2.3.3. citi atkritumi, kas sastāv no neorganiskām sastāvdaļām, kurās var būt metāli un organiski materiāli (GG grupa);

2.3.4. cieti plastmasas atkritumi (GH grupa);

2.3.5. gumijas atkritumi (GK grupa);

2.3.6. lauksaimniecības un pārtikas rūpniecības atkritumi (GM grupa);

2.3.7. atkritumi, kuri rodas ādu miecēšanā un kodināšanā, un izlietoti ādas izstrādājumi (GN grupa);

2.3.8. citi atkritumi, kas sastāv galvenokārt no organiskām sastāvdaļām, kurās var būt metāli un neorganiski materiāli (GO grupa).

3. Atļauja atkritumu eksportam vai tranzītam nepieciešama, izvedot vai pārvadājot tranzītā šādus atkritumus:

3.1. šo noteikumu 1. un 2.pielikumā noteiktos atkritumus;

3.2. šo noteikumu 3.pielikumā noteiktos atkritumus, ja tajos ir bīstamas ķīmiskas vielas vai bīstami ķīmiski produkti tādā daudzumā, ka atkritumi bīstamības ziņā pielīdzināmi šo noteikumu 1. vai 2.pielikumā minētajiem atkritumiem, vai ja minētie atkritumi, ņemot vērā to apjomu vai īpašības, var radīt kaitējumu cilvēka veselībai, videi vai personas mantai.

4. Noteikumi neattiecas uz:

4.1. krastā izkrautiem atkritumiem, kuri radušies pēc kuģu un peldošo platformu darbībām;

4.2. atkritumiem, kuri radušies civilās aviācijas pārvadājumos.

5. Noteikumu 1.pielikumā noteikti atkritumi, kas ir īpaši bīstami cilvēka veselībai un videi (turpmāk — atkritumu sarkanais saraksts).

6. Noteikumu 2.pielikumā noteikti atkritumi, kas ir vai var būt bīstami cilvēka veselībai un videi (turpmāk — atkritumu dzeltenais saraksts).

7. Noteikumu 3.pielikumā noteikti atkritumi, kas nav bīstami cilvēka veselībai un videi (turpmāk — atkritumu zaļais saraksts).

8. Persona, kas vēlas saņemt atļauju atkritumu pārvadājumam (turpmāk — pieteicējs), noslēdz līgumu ar personu, kurai atkritumi tiek nosūtīti (turpmāk — saņēmējs). Līgumā norāda:

8.1. līguma termiņu;

8.2. pārstrādājamo vai apglabājamo atkritumu veidu un daudzumu;

8.3. kārtību, kādā nododamas atkritumu īpašumtiesības un atbildība par atkritumiem;

8.4. pušu atbildību par atkritumu pārbaudi, paraugu ņemšanu un analīzi;

8.5. rīcību un atbildību, ja paraugi neatbilst līgumā noteiktajām prasībām vai pārvadājums netiek pieņemts.

9. Atkritumu ievešana pārstrādei notiek Ministru kabineta 1998.gada 30.jūnija noteikumos Nr.237 “Kārtība, kādā izpildāma muitas procedūra — ievešana pārstrādei” noteiktajā kārtībā. 

II. Atļaujas atkritumu ievešanai pārstrādei izsniegšana, derīguma termiņa pagarināšana un anulēšana

10. Lai saņemtu atļauju atkritumu ievešanai pārstrādei, pieteicējs iesniedz Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā (turpmāk — ministrija) šo noteikumu 8.punktā minēto līgumu un aizpildītu atkritumu pārvadājuma pieteikuma (turpmāk — pieteikums) veidlapu (4.pielikums). Pieteicējs neaizpilda pieteikuma 24., 25. un 26.punktu.

11. Pieteikuma kopiju pieteicējs nosūta atkritumu saņēmējam un tās valsts kompetentajai institūcijai, kura eksportē atkritumus (turpmāk — eksporta valsts), kā arī visu to valstu kompetentajām institūcijām, caur kurām atkritumus paredzēts transportēt (turpmāk — tranzīta valsts).

12. Ministrija triju darbdienu laikā pēc pieteikuma saņemšanas nosūta pieteicējam rakstisku apliecinājumu par pieteikuma saņemšanu, kā arī 1989.gada 22.marta Bāzeles konvencijā par kontroli pār kaitīgo atkritumu robežšķērsojošo transportēšanu un to aizvākšanu (turpmāk — Bāzeles konvencija) noteiktajā kārtībā nosūta apliecinājuma kopiju eksporta valsts un tranzīta valsts kompetentajām institūcijām. Par apliecinājumu izmanto pieteikumu, kurā ir aizpildīts 24.punkts.

13. Pirms tādu atkritumu ievešanas pārstrādei, kuru ievešanai nav nepieciešama atļauja, pieteicējs iesniedz ministrijā šo noteikumu 8.punktā minēto līgumu un aizpildītu pieteikuma veidlapu (zināšanai). Pieteicējs neaizpilda minētā pieteikuma 24., 25. un 26.punktu.

14. Ja pieteikumā nav norādīta visa nepieciešamā informācija, ministrija divu nedēļu laikā pieprasa pieteicējam to iesniegt.

15. Ja attiecīgais pārvadājums neatbilst Bāzeles konvencijā un normatīvajos aktos noteiktajām prasībām vai nav noslēgts šo noteikumu 8.punktā minētais līgums, ministrija neizsniedz atļauju atkritumu ievešanai pārstrādei.

16. Ministrija izsniedz atļauju atkritumu ievešanai pārstrādei vai nosūta motivētu atteikumu izsniegt atļauju 70 dienu laikā no šo noteikumu 12.punktā minētā apliecinājuma nosūtīšanas dienas.

17. Ministrija aizpilda pieteikuma 24. un 25.punktu. Ja ministrija nosaka prasības attiecībā uz atkritumu pārvadājumu vai pārstrādes procesu, aizpilda arī pieteikuma 26.punktu. Ministrija apzīmogo pieteikumu. Šādi aizpildīts pieteikums uzskatāms par atļauju atkritumu ievešanai pārstrādei.

18. Atļaujas atkritumu ievešanai pārstrādei oriģinālu ministrija nosūta pieteicējam, bet atļaujas kopiju — eksporta valsts un tranzīta valsts kompetentajām institūcijām. Viena atļaujas kopija glabājas ministrijā.

19. Atļauju atkritumu ievešanai pārstrādei izsniedz uz vienu gadu. Ja pēc atļaujas derīguma termiņa beigām pieteicējs vēlas turpināt atkritumu ievešanu pārstrādei, viņš iesniedz jaunu pieteikumu.

20. Atļauju atkritumu ievešanai pārstrādei anulē, ja pārkāpti atļaujā noteiktie nosacījumi vai ja anulēta atļauja bīstamo atkritumu pārstrādei iekārtā, kurā tiek pārstrādāti attiecīgie atkritumi. Par atļaujas anulēšanu rakstiski paziņo pieteicējam un saņēmējam, kā arī eksporta valsts un tranzīta valsts kompetentajām institūcijām.  

III. Atļaujas atkritumu eksportam vai tranzītam izsniegšana, derīguma termiņa pagarināšana un anulēšana

21. Atkritumu eksports no Latvijas uz citām valstīm ir atļauts, lai apglabātu vai pārstrādātu bīstamos atkritumus, ja to apglabāšana vai pārstrāde Latvijā ir ekonomiski neizdevīga vai tehniski neiespējama.

22. Lai saņemtu atļauju atkritumu eksportam vai tranzītam, pieteicējs iesniedz ministrijā šo noteikumu 8.punktā minēto līgumu un aizpildītu pieteikuma veidlapu. Pieteicējs neaizpilda pieteikuma 24., 25. un 26.punktu.

23. Atkritumu eksporta pieteikuma kopiju pieteicējs nosūta atkritumu saņēmējam un tās valsts kompetentajai institūcijai, uz kuru eksportē atkritumus (turpmāk — galamērķa valsts), kā arī visu tranzīta valstu kompetentajām institūcijām.

24. Triju darbdienu laikā pēc atkritumu tranzīta pieteikuma saņemšanas ministrija nosūta pieteicējam rakstisku apliecinājumu par pieteikuma saņemšanu, kā arī nosūta apliecinājuma kopiju galamērķa valsts un eksporta valsts kompetentajām institūcijām. Par apliecinājumu izmanto pieteikumu, kurā ir aizpildīts 24.punkts.

25. Ja attiecīgo atkritumu eksportam nav nepieciešama atļauja, pieteicējs iesniedz ministrijā šo noteikumu 8.punktā minēto līgumu un aizpildītu pieteikuma veidlapu (zināšanai).

26. Ja pieteikumā nav norādīta visa nepieciešamā informācija, ministrija divu nedēļu laikā pieprasa pieteicējam to iesniegt.

27. Ja pārvadājums neatbilst Bāzeles konvencijā un citos normatīvajos aktos noteiktajām prasībām vai nav noslēgts šo noteikumu 8.punktā minētais līgums, ministrija neizsniedz atļauju atkritumu eksportam vai tranzītam.

28. Ministrija neizsniedz atļauju atkritumu eksportam, ja Bāzeles konvencijā noteiktajos termiņos nav saņemts galamērķa valsts vai tranzīta valsts rakstisks apstiprinājums attiecīgajam atkritumu pārvadājumam.

29. Ministrija izsniedz atļauju atkritumu eksportam vai tranzītam vai nosūta motivētu atteikumu izsniegt atļauju 70 dienu laikā pēc pieteikuma saņemšanas.

30. Ministrija aizpilda pieteikuma 24. un 25.punktu. Ja ministrija nosaka prasības atkritumu eksporta vai tranzīta pārvadājuma norisei, tā aizpilda arī pieteikuma 26.punktu. Ministrija apzīmogo pieteikumu. Šādi aizpildīts pieteikums uzskatāms par atļauju atkritumu eksportam vai tranzītam.

31. Atļaujas oriģinālu ministrija nosūta pieteicējam, bet atļaujas kopiju — galamērķa valsts un tranzīta valsts kompetentajām institūcijām. Viena atļaujas kopija glabājas ministrijā.

32. Atļauju atkritumu eksportam vai tranzītam izsniedz uz vienu gadu. Ja pēc atļaujas derīguma termiņa beigām pieteicējs vēlas turpināt atkritumu eksportu vai tranzītu, pieteicējs iesniedz jaunu pieteikumu.

33. Atļauju atkritumu eksportam vai tranzītam anulē, ja pārkāpti atļaujā noteiktie nosacījumi vai galamērķa vai tranzīta valsts ir anulējusi attiecīgo atļauju un par to rakstiski informējusi pieteicēju, kā arī atkritumu galamērķa valsts un tranzīta valsts kompetentās institūcijas. 

IV. Atkritumu ievešana pārstrādei, eksports un tranzīts

34. Pēc tam kad saņemta atļauja atkritumu ievešanai pārstrādei, atkritumu eksportam vai tranzītam, pieteicējs katram pārvadājumam aizpilda atkritumu pārvadājuma pavadzīmes (5.pielikums) 1.–9.punktu un 13.–22.punktu. Uzsākot pārvadājumu, pieteicējs pievieno atkritumu pārvadājuma pavadzīmi (turpmāk — pavadzīme) katrai atkritumu kravai.

35. Eksportējot atkritumus, nepieciešams pavadzīmes oriģināls un trīs kopijas. Pavadzīmi aizpilda valodā, kas ir pieņemama galamērķa valsts un tranzīta valsts kompetentajām institūcijām.

36. Pavadzīmes veidlapu pieteicējs var saņemt elektroniskā veidā ministrijā vai izmantot šo noteikumu 5.pielikuma kopiju.

37. Pirms atkritumu pārvadājuma uzsākšanas atkritumu pārvadātājs aizpilda no pieteicēja saņemto pavadzīmi. Pirmais pārvadātājs aizpilda un paraksta pavadzīmes 10.punktu un nodod pavadzīmi nākamajam atkritumu pārvadātājam, ja attiecīgajā atkritumu pārvadājumā ir iesaistīti vairāki pārvadātāji. Katrs nākamais pārvadātājs aizpilda attiecīgi pavadzīmes 11. un 12.punktu. Pavadzīmes kopija paliek glabāšanā pie pēdējā pārvadātāja. Ja pārvadājumā ir iesaistīti vairāk nekā trīs pārvadātāji, pavadzīmei noformē pielikumu, kurā pārvadātāji norāda pavadzīmes 10., 11. un 12.punktā minēto informāciju.

38. Muitas iestādes aizpilda pavadzīmes 26., 27. un 28.punktu.

39. Kad atkritumu saņēmējs saņem atkritumu kravu, saņēmējs vai tā pilnvarots pārstāvis aizpilda pavadzīmes 23. un 24.punktu un izsniedz pēdējam pārvadātājam aizpildītas pavadzīmes kopiju.

40. Pēc atkritumu pārstrādes vai apglabāšanas pabeigšanas atkritumu saņēmējs aizpilda pavadzīmes 25.punktu. Atkritumu saņēmējs nosūta pavadzīmes kopiju pārvadājuma pieteicējam un ministrijai. Pavadzīmes oriģināls glabājas pie atkritumu saņēmēja.

41. Valstī ievesto atkritumu pārstrādes atkritumus un atlikumus apglabā normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā vai nogādā atpakaļ uz eksporta valsti, ja tas paredzēts šo noteikumu 8.punktā minētajā līgumā.

42. Ministrija, pieteicējs un saņēmējs Latvijā vismaz trīs gadus glabā pavadzīmju un citu dokumentu kopijas, kuri nosūtīti citu valstu kompetentajām institūcijām, vai pavadzīmes un citus dokumentus, ko atsūtījušas minētās institūcijas. 

V. Pieteicēja pienākumi

43. Izmaksas, kas rodas, vedot atkritumus atpakaļ no galamērķa valsts vai tranzīta valsts, ja atkritumu pārvadājums nav noticis saskaņā ar šiem noteikumiem (arī atkritumu pārvadāšanas, apglabāšanas vai pārstrādes izmaksas), sedz pieteicējs.

44. Pieteicējs nodrošina visu nepieciešamo tulkojumu sagatavošanu, ja kāds no šajos noteikumos noteiktajiem dokumentiem nav iesniegts valsts valodā.

45. Pieteicējs sedz maksu par atkritumu sastāva analīzēm, ja ministrija šādas analīzes pieprasa.

Ministru prezidents A.Bērziņš

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra vietā —
īpašu uzdevumu ministrs valsts reformu lietās J.Krūmiņš

 

1.pielikums
Ministru kabineta
2002.gada 19.februāra
noteikumiem Nr.76

Atkritumu sarkanais saraksts

Atkritumu kods Atkritumu apraksts

RA

Atkritumi, kas satur galvenokārt organiskas vielas, kurās var būt arī metāli un neorganiskie materiāli

RA 010

atkritumi, vielas un priekšmeti, kuros ir polihlorēti bifenili (PCB), polihlorēti terfenili (PCT) un/vai polibromēti bifenili (PBB), arī to polibromēti savienojumi, ja šo savienojumu koncentrācija ir 50 mg/kg vai lielāka

RA 020

darvaini atkritumi (izņemot asfaltcementu), kas radušies attīrīšanas, destilācijas vai jebkuras pirolīzes procesā

RB

Atkritumi, kas satur galvenokārt neorganiskas vielas, kurās var būt arī metāli un organiskie materiāli

RB 010

azbests (šķiedras un putekļi)

RB 020

keramikas šķiedras, kuru fizikāli ķīmiskās īpašības ir līdzīgas azbestam

RC

Atkritumi, kas satur gan organiskas, gan neorganiskas vielas atkritumi, kuros ir:

RC 010

— jebkurš polihlorēto dibenzofurānu atvasinājums

RC 020

— jebkurš polihlorēto dibenzodioksīnu atvasinājums

RC 030

svinu saturošu sprāgstošu savienojumu dūņas

RC 040

peroksīdi, izņemot ūdeņraža peroksīdu

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra vietā —
īpašu uzdevumu ministrs valsts reformu lietās J.Krūmiņš

 

2.pielikums
Ministru kabineta
2002.gada 19.februāra
noteikumiem Nr.76

Atkritumu dzeltenais saraksts

Atkritumu kods Preces kods atbilstoši
Preču aprakstīšanas  un kodēšanas harmonizētajai sistēmai
Atkritumu apraksts
AA. Metālus saturoši atkritumi

AA 010

ex 2619 00 sārņi un citi atkritumi, kas radušies čuguna un dzelzs ražošanā1

AA 020

ex 2620 19 cinka pelni un atlikumi1

AA 030

2620 21 svina pelni un atlikumi1

AA 040

ex 2620 30 vara pelni un atlikumi1

AA 050

ex 2620 40 alumīnija pelni un atlikumi1

AA 060

ex 2620 50 vanādija pelni un atlikumi1

AA 070

2620 91 metālu vai metālu savienojumu pelni un atlikumi, kuri citur nav minēti vai iekļauti1

AA 080

tallija atkritumi un atlikumi1

AA 090

ex 2804 80 arsēna atkritumi un atlikumi1

AA 100

ex 2805 40 dzīvsudraba atkritumi un atlikumi1

AA 110

alumīnija ražošanas atlikumi, kuri citur nav minēti vai iekļauti

AA 120

galvaniskās nogulsnes

AA 130

metālu kodināšanas šķīdumi

AA 140

šķidrie atkritumi, putekļi un nogulsnes, kas radušās cinka ražošanā, piemēram, jarozīts, hematīts, getīts

AA 150

cietie atlikumi, kuri satur dārgmetālus un kuros ir neorganiskā cianīda piemaisījumi

AA 160

dārgmetālu pelni, nogulsnes, putekļi un citi atlikumi, piemēram:

AA 161

— elektronisko plašu pelni

AA 162

— fotofilmu pelni

AA 170

svina-skābes akumulatori, veseli vai sasmalcināti

AA 180

izlietotas baterijas un akumulatori, veseli vai sasmalcināti, izņemot svina-skābes akumulatorus, kā arī atkritumi un lūžņi, kuri rodas bateriju un akumulatoru ražošanā un citur nav minēti vai iekļauti
AB. Atkritumi, kuros ir galvenokārt neorganiskās sastāvdaļas, kurās var būt metāli un organiskie materiāli

AB 010

ex 2621 10 izdedži, pelni un atlikumi, kuri citur nav minēti vai iekļauti

AB 020

atlikumi, kas rodas, sadedzinot sadzīves atkritumus

AB 030

atkritumi, kas rodas, apstrādājot metālu virsmu sistēmās, kuras nesatur cianīdus

AB 040

ex 7001 00 katodu staru lampu stikla atkritumi un citi aktivizētie stikla atkritumi

AB 050

ex 2529 21 kalcija fluorīda dūņas

AB 060

citi šķidri vai pastveida neorganiskie fluorīdu savienojumi

AB 070

metālliešanas procesā izmantotās smiltis

AB 080

katalizatoru atkritumi, kuri nav minēti zaļajā sarakstā

AB 090

alumīnija hidrātu atkritumi

AB 100

alumīnija atkritumi

AB 110

bāzu šķīdumi

AB 120

neorganiskie halīdu savienojumi, kuri citur nav minēti vai iekļauti

AB 130

lietota domnu smilts (dzelzsrūdas apstrādē lietota smilts)

AB 140

ģipsis, kas radies ķīmiskās rūpniecības procesos

AB 150

neattīrīts kalcija sulfīts un kalcija sulfāts, kas radies dūmgāzu desulfurizācijā
AC. Atkritumi, kuros ir galvenokārt organiskas sastāvdaļas, kurās var būt metāli un neorganiskie materiāli

AC 010

ex 2713 90 atkritumi, kas rodas naftas koksa un bitumena ražošanā un apstrādē, izņemot anodu izdedžus

AC 020

asfaltcementa atkritumi

AC 030

naftas produktu atkritumi, kas nav piemēroti to sākotnēji paredzētajai lietošanai

AC 040

svinu saturošas degvielas (benzīna) nogulsnes

AC 050

termālie (siltuma pārneses) šķīdumi

AC 060

hidrauliskie šķidrumi

AC 070

bremžu šķidrumi

AC 080

antifrīzu šķidrumi

AC 090

atkritumi, kas rodas sveķu, lateksa, plastifikatoru, līmju un saistvielu ražošanā, kā arī atkritumi, kas rodas, pārveidojot vai lietojot minētās vielas

AC 100

ex 3915 90 nitroceluloze

AC 110

fenoli un fenolu savienojumi (arī hlorfenols) šķidrā vai nogulšņu veidā

AC 120

polihlorētie naftalīni

AC 130

ēteri

AC 140

trietilamīna katalizatori kausēšanas smilšu nosēdināšanai

AC 150

hlorfluorogļūdeņraži

AC 160

haloni

AC 170

apstrādātas koksnes un korķa atkritumi

AC 180

ex 4110 00 ādas putekļi, pelni, dūņas un pulveri

AC 190

atkritumi, kas rodas, sagriežot vieglās automašīnas (fluff)

AC 200

organiskie fosfora savienojumi

AC 210

halogēnus nesaturoši šķīdinātāji

AC 220

halogēnus saturoši šķīdinātāji

AC 230

halogenēti vai nehalogenēti ūdeni nesaturoši destilācijas atkritumi, kas radušies, attīrot šķīdinātājus

AC 240

atkritumi, kas radušies alifātisko halogenēto ogļūdeņražu (piemēram, hlormetāns, dihloretāns, vinilhlorīds, vinilidīna hlorīds, alilhlorīds, epihlorhidrīns) ražošanā

AC 250

virsmas aktīvās vielas (surfaktanti)

AC 260

šķidri cūku mēsli, fekālijas

AC 270

notekūdeņu dūņas
AD. Atkritumi, kuros ir gan organiskas, gan neorganiskas sastāvdaļas

AD 010

atkritumi, kas radušies farmaceitisko produktu ražošanā un sagatavošanā

AD 020

atkritumi, kas radušies biocīdu un augu aizsardzības līdzekļu ražošanā, kā arī atkritumi, kas rodas, pārveidojot vai lietojot minētās vielas

AD 030

atkritumi, kas radušies koksnes konservācijas līdzekļu ražošanā, kā arī atkritumi, kas rodas, pārveidojot vai lietojot minētos līdzekļus atkritumi, kuros ir:

AD 040

— neorganiskie cianīdi, izņemot neorganisko cianīdu pēdas cietā formā dārgmetālus saturošos atlikumos

AD 050

— organiski cianīdi

AD 060

naftas produktu un ūdens, kā arī ogļūdeņražu un ūdens maisījumu un emulsiju atkritumi

AD 070

atkritumi, kas radušies tintes, krāsu, pigmentu, laku ražošanā, pārveidošanā un lietošanā

AD 080

eksplozīvi atkritumi, ja uz tiem neattiecas citi normatīvie akti

AD 090

atkritumi, kas radušies reprogrāfisko un fotogrāfisko ķīmisko vielu un materiālu ražošanā, pārveidošanā un lietošanā un kuri citur nav minēti

AD 100

cianīdus nesaturošu produktu atkritumi, kas radušies plastmasas virsmas apstrādē

AD 110

skābju šķīdumi

AD 120

jonu apmaiņas sveķi

AD 130

vienreiz lietojamie fotoaparāti ar baterijām

AD 140

atkritumi, kuri rodas rūpniecisko dūmgāzu attīrīšanas iekārtās, kuras lieto, lai kontrolētu rūpniecisko piesārņojumu, un citur nav minēti vai iekļauti

AD 150

dabiskas izcelsmes organiskie materiāli, ko izmanto par filtriem (piemēram, biofiltri)

AD 160

sadzīves atkritumi

Piezīme.

1 Atkritumi pelnu, atlikumu, izdedžu, sārņu, putu, putekļu, pūdera un dūņu filtrēšanas atlikumu veidā.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra vietā —
īpašu uzdevumu ministrs valsts reformu lietās J.Krūmiņš

 

3.pielikums
Ministru kabineta
2002.gada 19.februāra
noteikumiem Nr.76

Atkritumu zaļais saraksts

Atkritumu kods Preces kods
atbilstoši Preču aprakstīšanas un kodēšanas harmonizētajai sistēmai
Atkritumu apraksts
GA. Metālu un metālu sakausējumu atkritumi cietā neizkliedētā veidā1
    šādu dārgmetālu un to sakausējumu atkritumi un lūžņi:

GA 010

ex 7112 10 — zelta atkritumi un lūžņi

GA 020

ex 7112 20 — platīna (platīns, irīdijs, osmijs, pallādijs, rodijs un rutēnijs) atkritumi un lūžņi

GA 030

ex 7112 30 — citu dārgmetālu, piemēram, sudraba, atkritumi un lūžņi
šādu melno metālu atkritumi un tērauda vai čuguna lūžņi:

GA 040

7204 10 — čuguna atkritumi un lūžņi

GA 050

7204 21 — nerūsējošā tērauda atkritumi un lūžņi

GA 060

7204 29 — citu tērauda sakausējumu atkritumi un lūžņi

GA 070

7204 30 — alvota čuguna vai tērauda atkritumi un lūžņi

GA 080

7204 41 iesaiņoti vai neiesaiņoti virpošanas atkritumi, skaidas, frēzēšanas atkritumi, metāla atgriezumi

GA 090

7204 49 citu melno metālu atkritumi un lūžņi

GA 100

7204 50 pārkausētu lūžņu stieņi

GA 110

ex 7302 10 nolietotas čuguna un tērauda sliedes

GA 120

7404 00 vara atkritumi un lūžņi

GA 130

7503 00 niķeļa atkritumi un lūžņi

GA 140

7602 00 alumīnija atkritumi un lūžņi

GA 150

ex 7802 00 svina atkritumi un lūžņi

GA 160

7902 00 cinka atkritumi un lūžņi

GA 170

8002 00 alvas atkritumi un lūžņi

GA 180

ex 8101 91 volframa atkritumi

GA 190

ex 8102 91 molibdēna atkritumi un lūžņi

GA 200

ex 8103 10 tantala atkritumi un lūžņi

GA 210

8104 20 magnija atkritumi un lūžņi

GA 220

ex 8105 10 kobalta atkritumi un lūžņi

GA 230

ex 8106 00 bismuta atkritumi un lūžņi

GA 240

ex 8107 10 kadmija atkritumi un lūžņi

GA 250

ex 8108 10 titāna atkritumi un lūžņi

GA 260

ex 8109 10 cirkonija atkritumi un lūžņi

GA 270

ex 8110 00 antimona atkritumi un lūžņi

GA 280

ex 8111 00 mangāna atkritumi un lūžņi

GA 290

ex 8112 11 berilija atkritumi un lūžņi

GA 300

ex 8112 20 hroma atkritumi un lūžņi

GA 310

ex 8112 30 germānija atkritumi un lūžņi

GA 320

ex 8112 40 vanādija atkritumi un lūžņi
ex 8112 91 atkritumi un lūžņi, kas satur:

GA 330

— hafniju

GA 340

— indiju

GA 350

— niobiju

GA 360

— rēniju

GA 370

— galliju

GA 380

— talliju

GA 390

ex 2844 30 torija atkritumi un lūžņi

GA 400

ex 2804 90 selēna atkritumi un lūžņi

GA 410

ex 2804 50 telūra atkritumi un lūžņi

GA 420

ex 2805 30 retzemju metālu atkritumi un lūžņi
GB. Metālus saturoši metālu kausēšanas un attīrīšanas atkritumi

GB 010

2620 11 cieti cinka sakusumi

GB 020

cinku saturoši sārņi:

GB 021

— galvanizācijas plātnes (slāba) cinka virsas sārņi (> 90 % Zn)

GB 022

— galvanizācijas plātnes (slāba) cinka apakšas sārņi (> 92 % Zn)

GB 023

— cinka presformu lietuves sārņi (> 85 % Zn)

GB 024

— karstās iemērkšanas plātnes (slāba) cinka sārņi, kas rodas tvertnē (> 92 % Zn)

GB 025

cinka putas (cinka kausēšanas vannu virsmas sārņi)

GB 030

alumīnija putas (alumīnija kausēšanas vannu virsmas sārņi)

GB 040

ex 2620 90 dārgmetālu un vara apstrādes izdedži, kas paredzēti turpmākai attīrīšanai

GB 050

tantalu saturoši alvas izdedži, kuros alvas saturs ir mazāks par 0,5 %
GC. Citi metālus saturoši atkritumi

GC 010

elektriskās ierīces, kuras sastāv tikai no metāla vai tā sakausējumiem

GC 020

elektroniskie lūžņi (disketes, elektronisko iekārtu detaļas, kabeļi, vadi) un pārstrādājamas elektronisko iekārtu detaļas, kas ir derīgas metālu un dārgmetālu reģenerācijai (atgūšanai)

GC 030

ex 8908 00 kuģi un citi peldlīdzekļi, kas sagatavoti sadalīšanai lūžņos un atbrīvoti no jebkuras kravas un citiem materiāliem, kuri radušies kuģa darbībā un kurus var uzskatīt par bīstamām vielām vai bīstamiem atkritumiem

GC 040

automobiļu vraki (bez šķidrumiem)

GC 050

izlietoti katalizatori:

GC 051

— šķidrās katalītiskās šķelšanas katalizatori

GC 052

— katalizatori, kas satur dārgmetālus

GC 053

— pārejas metālu (piemēram, hroma, kobalta, vara, dzelzs, niķeļa, mangāna, molibdēna, vanādija, cinka) katalizatori

GC 060

2818 00 granulēti izdedži, kas rodas čuguna un tērauda ražošanā

GC 070

ex 2619 00 izdedži, kas rodas čuguna un tērauda ražošanā2
GD. Kalnrūpniecības atkritumi nedispersā veidā

GD 010

ex 2504 90 dabiski grafīta atkritumi

GD 020

ex 2514 00 slānekļa (šīfera) atkritumi, sadalīti vai nesadalīti

GD 030

2525 30 vizlas atkritumi

GD 040

ex 2529 30 leicīts, nefelīns un nefelīna sinīta atkritumi

GD 050

ex 2529 10 laukšpata atkritumi

GD 060

ex 2529 21
ex 2529 22
fluoršpata atkritumi

GD 070

ex 2811 22 silīcija atkritumi cietā veidā, izņemot tos, kuri izmantoti metālliešanā
GE. Stikla atkritumi cietā veidā
GE 010 ex 7001 00 lauskas un citi stikla atkritumi un lūžņi, izņemot katodu lampu stiklu un citus aktivizētus stikla atkritumus
GE 020   stikla šķiedras atkritumi
GF. Keramikas atkritumi cietā veidā
GF 010   pēc veidošanas apdedzināti keramikas atkritumi, arī keramikas trauki
GF 020 ex 8113 00 metālkeramikas kompozītu atkritumi un lūžņi
GF 030   keramikas šķiedras, kas citur nav minētas vai iekļautas
GG. Citi atkritumi, kuros ir neorganiskās sastāvdaļas, kurās var būt metāli un organiskie materiāli

GG 010

daļēji attīrīts kalcija sulfāts, kas radies dūmgāzu desulfurizācijā

GG 020

ģipša sienu atkritumi, kas radušies māju nojaukšanā

GG 030

ex 2621 izdedži un izdedžu kvēpi no spēkstacijām, kuras kurina ar oglēm

GG 040

ex 2621 sodrēji no spēkstacijām, kuras kurina ar oglēm

GG 050

naftas koksa vai bitumena anodu izdedži

GG 060

ex 2803 izlietota aktīvā ogle

GG 070

3103 20 pamatizdedži, kas rodas čuguna vai tērauda ražošanā un ir izmantojami fosfātu mēslojuma ražošanai vai citādi

GG 080

ex 262100 ķīmiski stabilizēti vara ražošanas izdedži ar augstu dzelzs saturu (virs 20 %), kuri ir atbilstoši apstrādāti lietošanai būvniecībā vai abrazīvai lietošanai

GG 090

sērs cietā veidā

GG 100

kaļķakmens, kas radies kalcija ciānamīda ražošanā (ph < 9)

GG 110

ex 262100 neitralizētas sarkanās nogulsnes, kas radušās alumīnija ražošanā

GG 120

nātrija, kālija un kalcija hlorīdi

GG 130

karborunds

GG 140

betona lūžņi

GG 150

ex 2620 90 litiju-tantalu un litiju-niobiju saturoši stikla lūžņi
GH. Cieti plastmasas atkritumi

GH 010

3915 šādu plastmasu atkritumi, atgriezumi un lūžņi:

GH 011

ex 3915 10 — etilēna polimēru

GH 012

ex 3915 20 — stirēna polimēru

GH 013

ex 3915 30 — vinilhlorīda polimēru

GH 014

ex 3915 90 šādu polimēru un kopolimēru atkritumi, atgriezumi un lūžņi:
— polipropilēna
— polietilēna teraftalāta
— akrilnitrila kopolimēra
— butadiēna kopolimēra
stirēna kopolimēri
poliamīdi
polibutilēna teraftalāti
polikarbonāti
polifenila sulfīdi
akrila polimēri
parafīni (C10-C13)3
poliuretāns (nesatur hlorfluorūdeņražus)
polisiloksalāni (silīcijs)
polimetilmetakrilāts
polivinilspirts
polivinilbutirāls
polivinilacetāts
fluoretilēna polimēri (teflons, PTFE)

GH 015

ex 3915 90 sveķi un kondensācijas produkti, piemēram:
— urīnvielas formaldehīda sveķi
— fenola formaldehīda sveķi
— melamīna formaldehīda sveķi
— epoksīda sveķi
— alkīdu sveķi
— poliamīdi
GI. Papīra, kartona un papīra izstrādājumu atkritumi

GI 010

4707 papīra un kartona atkritumi un makulatūra:

GI 011

4707 10 — nebalināts kraftpapīrs vai kartons, vai gofrētais papīrs, vai kartons

GI 012

4707 20 — cits papīrs vai kartons, kas izgatavots galvenokārt no balinātas ķīmiskās pulpas, nekrāsots

GI 013

4707 30 — papīrs vai kartons, kas izgatavots galvenokārt no mehāniskās celulozes (avīzes, žurnāli un citi iespiesti materiāli)

GI 014

4707 90 citi, to skaitā:
— laminētais kartons
— nešķiroti atkritumi un makulatūra
GJ. Tekstila atkritumi

GJ 010

5003 zīda atkritumi (arī spolēšanai nederīgi kokoni, dzijas atkritumi un sairusi trikotāža):

GJ 011

5003 10 — nekārsti vai neķemmēti

GJ 012

5003 90 — citi

GJ 020

5103 vilnas atkritumi no smalkas vai rupjas dzīvnieku valsts izcelsmes šķiedras, arī dzijas atkritumi, izņemot sairušu trikotāžu:

GJ 021

5103 10 — vilnas izsukas no smalkas dzīvnieku valsts izcelsmes šķiedras

GJ 022

5103 20 — citi vilnas atkritumi no smalkas dzīvnieku valsts izcelsmes šķiedras

GJ 023

5103 30 — atkritumi no rupjas dzīvnieku valsts izcelsmes šķiedras

GJ 030

5202 kokvilnas atkritumi:

GJ 031

5202 10 — dzijas (arī diegu) atkritumi

GJ 032

5202 20 — sairusi trikotāža

GJ 033

5202 99 — citi

GJ 040

5301 30 linu pakulas un atkritumi

GJ 050

ex 5302 90 pakulas un atkritumi (arī dzijas atkritumi un sairusi trikotāža) no kaņepēm (Cannabis sativa L.)

GJ 060

ex 5303 90 pakulas un atkritumi (arī dzijas atkritumi un sairusi trikotāža) no džutas un citām lūku tekstilšķiedrām (izņemot linus, kaņepes un rāmijas)

GJ 070

ex 5304 90 pakulas un atkritumi (arī dzijas atkritumi un sairusi trikotāža) no sizala un citiem agavju ģints augiem

GJ 080

ex 5305 19 pakulas, izsukas un atkritumi (arī dzijas atkritumi un sairusi trikotāža) no kokosrieksta

GJ 090

ex 5305 29 pakulas, izsukas un atkritumi (arī dzijas atkritumi un sairusi trikotāža) no abakas (Manilas kaņepes jeb Musa textilis Nee)

GJ 100

ex 5305 99 pakulas, izsukas un atkritumi (arī dzijas atkritumi un sairusi trikotāža) no rāmijas un citām dārzeņu tekstilšķiedrām, kuras citur nav minētas vai iekļautas

GJ 110

5505 pakulas, izsukas un atkritumi (arī dzijas atkritumi un sairusi trikotāža) no mākslīgajām šķiedrām:

GJ 111

5505 10 — no sintētiskajām šķiedrām

GJ 112

5505 20 — no mākslīgajām šķiedrām

GJ 120

6309 00 valkātas drēbes un citas valkātas tekstilpreces

GJ 130

ex 6310 lietotas lupatas, atgriezumi, auklas, tauvas, virves, kabeļi un citi lietoti auklu, tauvu, virvju un kabeļu vai cita tekstila materiāli:

GJ 131

ex 6310 10 — sašķiroti

GJ 132

ex 6310 90 — citi
GK. Gumijas atkritumi
GK 010 4004 00 gumijas (izņemot cieto gumiju) atkritumi, atgriezumi un atkritumi, un no tiem izgatavotās granulas
GK 020 4012 20 lietotas pneimatiskās riepas
GK 030 ex 4017 00 cietās gumijas (piemēram, ebonīta) atkritumi un lūžņi
GL. Neapstrādāti korķa un koksnes atkritumi
GL 010 ex 4401 30 koksnes atkritumi un lūžņi, sagatavoti baļķos, briketēs, tabletēs vai līdzīgā veidā vai nesagatavoti
GL 020 4501 90 korķa atkritumi, sasmalcināts, granulēts un malts korķis
GM. Lauksaimniecības un pārtikas rūpniecības atkritumi
GM 070 ex 2307 vīna mieles
GM 080 ex 2308 izžāvēti un sterilizēti dārzeņu atkritumi, pārpalikumi un blakusprodukti, sagatavoti tablešu veidā vai nesagatavoti izmantošanai dzīvnieku barībai, kuri citur nav minēti vai ietverti
GM 090 1522 taukvielu apstrādes atkritumi, augu vai dzīvnieku izcelsmes vaski
GM 100 0506 90 ragu un kaulu atkritumi, neapstrādāti, attaukoti, vienkārši sagatavoti (bet nesagriezti), apstrādāti ar skābi vai deželatinizēti
GM 110 ex 0511 91 zivju atkritumi
GM 120 1802 00 kakao čaumalas, sēnalas, mizas un citi kakao atkritumi
GM 130   lauksaimniecības un pārtikas pārstrādes rūpniecības atkritumi, izņemot tādus blakusproduktus, kas atbilstoši nacionālajām un starptautiskajām prasībām izmantojami cilvēku vai dzīvnieku uzturā
GN. Atkritumi, kuri rodas ādu miecēšanā un kodināšanā, un izlietoti ādas izstrādājumi
GN 010 ex 0502 00 cūku un mežacūku saru un matu atkritumi, citi atkritumi, kas rodas birstu izgatavošanā
GN 020 ex 0503 00 zirgu astru atkritumi, salikti slāņos vai nesalikti, ar atbalsta materiālu vai bez tā
GN 030 ex 0505 90 putnu ādas un citu daļu atkritumi, ar spalvām un dūnām vai bez tām, spalvu vai spalvu daļu atkritumi (ar apgrieztām malām vai neapgrieztām malām), tālāk neapstrādāti, tikai attīrīti, dezinficēti vai apstrādāti uzglabāšanai
GN 040 ex 4110 00 ādas vai ādas savienojumu atgriezumi, kas nav izmantojami ādas izstrādājumu izgatavošanai, izņemot ādas nogulsnes
GO. Citi atkritumi, kuros ir galvenokārt organiskās sastāvdaļas, kurās var būt metāli un neorganiskie materiāli
GO 010 ex 0501 00 cilvēku matu atkritumi
GO 020   salmu atkritumi
GO 030   dzīvnieku barībai paredzēts dezaktivēts sēņu micēlijs, kas radies penicilīna ražošanā
GO 040   fotofilmu pamatnes atkritumi un fotofilmu atkritumi, kas nesatur sudrabu
GO 050   vienreiz lietojamas fotokameras bez baterijām

Piezīmes.

1 Neietver atkritumus pūdera, dūņu, putekļu vai cietu priekšmetu veidā, kuros iekapsulēti šķidri bīstamie atkritumi.

2 Attiecas uz tādu izdedžu lietošanu, kas radītu titāna dioksīdu un vanādiju.

3 Nevar polimerizēt, tiek izmantoti kā plastifikatori.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra vietā —
īpašu uzdevumu ministrs valsts reformu lietās J.Krūmiņš

 

4. pielikums
Ministru kabineta
2002. gada 19. februāra
noteikumiem Nr. 76

Atkritumu pārrobežu pārvadājumi
Atkritumu pārvadājumu pieteikums

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra vietā —
īpašu uzdevumu ministrs valsts reformu lietās J.Krūmiņš

 

5. pielikums
Ministru kabineta
2002. gada 19. februāra
noteikumiem Nr. 76

Atkritumu pārrobežu pārvadājumi
Atkritumu pārvadājumu pavadzīme

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra vietā —
īpašu uzdevumu ministrs valsts reformu lietās J.Krūmiņš

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!