• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Ministru kabineta 2002. gada 19. februāra noteikumi Nr. 63 "Alus aprites un uzraudzības kārtība". Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 26.02.2002., Nr. 31 https://www.vestnesis.lv/ta/id/59230

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Ministru kabineta noteikumi Nr.64

Grozījums Ministru kabineta 1997.gada 7.oktobra noteikumos Nr.348 "Atsevišķu uzņēmējdarbības veidu licencēšanas noteikumi"

Vēl šajā numurā

26.02.2002., Nr. 31

PAR DOKUMENTU

Izdevējs: Ministru kabinets

Veids: noteikumi

Numurs: 63

Pieņemts: 19.02.2002.

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Ministru kabineta noteikumi Nr.63

Rīgā 2002.gada 19.februārī (prot. Nr.8, 28.§)

Alus aprites un uzraudzības kārtība

Izdoti saskaņā ar Alkohola aprites likuma 3.panta ceturto daļu
un likuma “Par akcīzes nodokli alum”
2.panta otro daļu un 14.panta trešo daļu

 

 

I. Vispārīgie jautājumi

1. Noteikumi nosaka ar akcīzes nodokli apliekamā alus (turpmāk — alus) aprites kārtību, konfiscētā alus iznīcināšanas kārtību, kā arī kārtību, kādā tiek īstenota noteiktās kārtības ievērošanas uzraudzība.

2. Uzņēmums (uzņēmējsabiedrība) (turpmāk — uzņēmums), kurš saņēmis kādu no šo noteikumu 17.punktā minētajām izziņām, par katru ceturksni līdz nākamā mēneša piecpadsmitajam datumam iesniedz Valsts ieņēmumu dienestā pārskatu par alus apriti. Pārskata veidlapas paraugu un metodiskos norādījumus pārskata aizpildīšanai un iesniegšanai apstiprina Valsts ieņēmumu dienests.

3. Uzņēmumi, kuri saņēmuši šo noteikumu 17.1. vai 17.3.apakšpunktā minēto izziņu, kā arī uzņēmumi, kuri neveic uzņēmējdarbību ar alu, ar Valsts ieņēmumu dienesta atļauju, kas izsniegta, pamatojoties uz attiecīgu iesniegumu, ir tiesīgi ievest Latvijas Republikas muitas teritorijā alu apjomā līdz 300 litriem bez realizācijas tiesībām (deklarējot mērķi), samaksājot normatīvajos aktos paredzētos nodokļu maksājumus.

4. Fiziskajām personām aizliegts uzglabāt un pārvadāt alu (izņemot alu, ko fiziskā persona izgatavojusi mājas apstākļos personīgajam patēriņam) apjomā virs 50 litriem bez attaisnojuma dokumenta — elektroniskā kases aparāta čeka, kas noformēts atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajām prasībām un apliecina alus iegādi mazumtirdzniecības uzņēmumā.

5. Uzņēmumi savstarpējos norēķinus par darījumiem ar alu veic normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā. Veicot norēķinus ar kredītiestāžu starpniecību, izmanto šo noteikumu 20.1.apakšpunktā minētos Valsts ieņēmumu dienestā deklarētos uzņēmuma norēķinu kontus darījumiem ar alu.

6. Darījumos starp uzņēmumiem, kā arī starp viena uzņēmuma struktūrvienībām katrai izsniegtajai, piegādātajai (pārdotajai) un pārvietotajai alus partijai saskaņā ar normatīvajiem aktiem noformē stingrās uzskaites preču pavadzīmi–rēķinu (turpmāk — pavadzīme).

7. Pavadzīme, kurā nav norādīta visa normatīvajos aktos noteiktā informācija vai kurā norādītā informācija ir nepatiesa vai nav skaidri salasāma visos pavadzīmes eksemplāros, uzskatāma par vienotā parauga noformēšanas prasībām neatbilstošu. Pavadzīmes nereģistrēšana datorā vai pavadzīmju reģistrācijas žurnālā uzskatāma par pavadzīmju aprites kārtības neievērošanu.

8. Alus uzglabājams un realizējams tikai attiecīgajā izziņā norādītajās vietās (izņemot mazumtirdzniecību), kurās ir nodrošināta normatīvajos aktos noteiktā preču uzskaite.

9. Alus atbilstību kvalitātes un obligātajām nekaitīguma prasībām apliecina kvalitātes apliecība, kurā obligāti norādāmi šādi rekvizīti: ražotājuzņēmuma nosaukums, alus tirdzniecības nosaukums (šķirnes nosaukums), tara, ražošanas partija (ražošanas datums vai partijas numurs), partijas beigu realizācijas termiņš, partijas apjoms, uzglabāšanas apstākļi, atbilstība normatīvajos aktos noteiktajām obligātajām nekaitīguma prasībām, uzņēmuma atbildīgās personas paraksts un tā atšifrējums. Kvalitātes apliecībā var norādīt arī citus rekvizītus.

10. Uzņēmums, kurš saņēmis šo noteikumu 17.1.apakšpunktā minēto izziņu, ir tiesīgs izsniegt kvalitātes apliecību.

11. Uzņēmums, kurš saņēmis šo noteikumu 17.2.apakšpunktā minēto izziņu, ir tiesīgs apstiprināt ārvalstu ražotāja izsniegtu kvalitātes apliecību.

12. Uzņēmums, izsniedzot vai apstiprinot kvalitātes apliecību, uzņemas atbildību par apliecībā norādītās informācijas pareizību.

13. Kvalitātes apliecība glabājama uzņēmumā, kurš saņēmis šo noteikumu 17.1. vai 17.2.apakšpunktā minēto izziņu.

14. Alus, kas neatbilst kvalitātes un obligātajām nekaitīguma prasībām, kā arī nelikumīgi ražots vai nelikumīgi ievests alus uzskatāms par cilvēka veselībai vai dzīvībai bīstamu un ir iznīcināms.

15. Ja alus neatbilst kvalitātes un obligātajām nekaitīguma prasībām vai tā derīguma termiņš ir beidzies, alu izņem no tirdzniecības vietas un sastāda aktu par alus izņemšanu, kurā papildus obligātajiem grāmatvedības attaisnojuma dokumenta rekvizītiem norāda alus nosaukumu, fasējuma tilpumu un vienību skaitu. Aktu apstiprina ar uzņēmuma spiedogu un paraksta uzņēmuma pilnvarota amatpersona ne vēlāk kā alus derīguma termiņa pēdējā dienā.  

II. Uzņēmējdarbības ar alu reģistrācija

16. Ar alus ražošanu, alus ievešanu izlaišanai brīvam apgrozījumam un alus vairumtirdzniecību ir tiesīgs nodarboties uzņēmums, kurš kā uzņēmējdarbības ar alu reģistrācijas apliecinājumu ir saņēmis Valsts ieņēmumu dienesta reģistrācijas komisijas (turpmāk — reģistrācijas komisija) izsniegtu izziņu. Reģistrācijas komisijas nolikumu apstiprina Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektors.

17. Uzņēmējdarbībai ar alu tiek izsniegtas šādas izziņas:

17.1. izziņa alus ražošanai — ja tiek veikta alus ražošana, pārstrāde un fasēšana;

17.2. izziņa alus ievešanai izlaišanai brīvam apgrozījumam — ja tiek veikta alus ievešana izlaišanai brīvam apgrozījumam;

17.3. izziņa alus vairumtirdzniecībai — ja tiek veikta alus vairumtirdzniecība.

18. Izziņas izsniedz uz nenoteiktu laiku. Izziņas veidlapas paraugu un tās aizsargelementus apstiprina Valsts ieņēmumu dienests.

19. Izziņu ir tiesīgs izmantot tikai tas uzņēmums, kuram tā ir izsniegta. Izziņas saņēmējs nav tiesīgs nodot izziņu citai personai.

20. Lai saņemtu izziņu, uzņēmums iesniedz Valsts ieņēmumu dienestā pieteikumu (uz Valsts ieņēmumu dienesta apstiprināta parauga veidlapas), kuram pievieno šādus dokumentus:

20.1. kredītiestādes izsniegtu izziņu par norēķinu kontiem (norēķinu konta numurs, kredītiestādes nosaukums, kods un citi rekvizīti), kas tiks izmantoti bezskaidras naudas norēķiniem par darījumiem ar alu;

20.2. dokumentu kopiju vai norakstu, kas apliecina to telpu valdījumu, kurās tiks veikta uzņēmējdarbība;

20.3. telpu plāna kopiju, kurā norādītas alus ražošanas, uzglabāšanas un realizācijas vietas un kas apstiprināts ar uzņēmuma atbildīgās amatpersonas parakstu un zīmogu;

20.4. normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā izsniegtas pārtikas uzņēmuma atzīšanas apliecības kopiju vai norakstu.

21. Iesniedzot dokumentu norakstus vai kopijas, uzrāda to oriģinālus.

22. Izziņu uzņēmējdarbībai ēkas plānā fiksētā konstruktīvi nodalītā atsevišķā ražošanas, uzglabāšanas vai realizācijas telpā izsniedz tikai vienam uzņēmumam.

23. Izziņas veidlapā norāda šādu informāciju:

23.1. uzņēmējdarbības veids;

23.2. izziņas sērija un numurs;

23.3. uzņēmuma nosaukums un juridiskā adrese;

23.4. nodokļu maksātāja reģistrācijas kods un datums;

23.5. alus tirdzniecības (realizācijas) vietu un uzglabāšanas vietu adreses (šo noteikumu 17.1.apakšpunktā minētajā izziņā — arī alus ražošanas vietu adreses);

23.6. Valsts ieņēmumu dienesta amatpersonas paraksts un tā atšifrējums, izziņas izsniegšanas datums un spiedogs.

24. Reģistrācijas komisija izsniedz izziņu vai pārreģistrē to, vai motivēti atsaka (rakstiski) izsniegt izziņu 10 darbdienu laikā no pieteikuma un visu nepieciešamo dokumentu saņemšanas dienas.

25. Reģistrācijas komisija ir tiesīga uzņēmumam izziņu neizsniegt, ja:

25.1. nav iesniegti visi šo noteikumu 20.punktā minētie dokumenti vai tajos ir sniegtas nepatiesas vai nepilnīgas ziņas, vai tie neatbilst normatīvajos aktos noteiktajām prasībām;

25.2. uzņēmumam ir akcīzes nodokļa parāds.

26. Reģistrācijas komisija ir tiesīga anulēt uzņēmumam izsniegto izziņu, ja uzņēmums izbeidz uzņēmējdarbību alus aprites jomā vai tiek izslēgts no Uzņēmumu reģistra.

27. Reģistrācijas komisijas lēmumu var pārsūdzēt Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektoram mēneša laikā no lēmuma saņemšanas dienas. Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektora lēmumu var pārsūdzēt tiesā mēneša laikā no lēmuma saņemšanas dienas.

28. Ja mainās izziņā, pieteikumā izziņas saņemšanai vai pieteikumam pievienotajos dokumentos norādītie nosacījumi, piecu darbdienu laikā pēc attiecīgo nosacījumu iestāšanās iesniedzams pārreģistrācijas pieteikums uz Valsts ieņēmumu dienesta apstiprināta parauga veidlapas.

29. Pārreģistrācijas pieteikumam pievieno izziņas oriģinālu un dokumentu kopijas (uzrādot oriģinālus), kas apliecina attiecīgās izmaiņas izziņā, pieteikumā izziņas saņemšanai vai pieteikumam pievienotajos dokumentos.

30. Ja izziņas darbības laikā valdījuma tiesības uz kādu no izziņā norādītajām šo noteikumu 23.5.apakšpunktā minētajām vietām iegūst cits uzņēmums, līdzšinējais vietas valdītājs piecu darbdienu laikā nodod izziņu Valsts ieņēmumu dienestā anulēšanai vai pārreģistrēšanai (ja izziņā norādītas arī citas uzņēmējdarbības vietas).

31. Ja konstatēti ar alus apriti saistīti pārkāpumi, reģistrācijas komisija ir tiesīga brīdināt uzņēmumu, kurš saņēmis kādu no šo noteikumu 17.punktā minētajām izziņām, par šo noteikumu pārkāpumiem un noteikt pārkāpumu novēršanas laiku. Pārkāpumu novēršanas laiks nedrīkst pārsniegt 30 dienas.

32. Reģistrācijas komisijas lēmums par izziņas anulēšanu stājas spēkā tā pieņemšanas dienā.

33. Uzņēmums piecu darbdienu laikā pēc izziņas anulēšanas paziņo Valsts ieņēmumu dienestam par alus atlikumiem izziņas anulēšanas dienā katrā uzņēmējdarbības vietā, kas norādīta izziņā.

34. Uzņēmums pēc izziņas anulēšanas ir tiesīgs ar Valsts ieņēmumu dienesta ikreizēju rakstisku atļauju, kura izsniegta, pamatojoties uz attiecīgu iesniegumu, Valsts ieņēmumu dienestā deklarēto alus atlikumu uzglabāt, pārvietot un realizēt no izziņā norādītās uzņēmējdarbības vietas vai iznīcināt.

35. Uzņēmumiem, kuri veic uzņēmējdarbību ar alu Latvijas Republikas muitas teritorijā, aizliegts iegādāties vai pieņemt realizācijai alu no fiziskajām personām un realizēt to fiziskajām personām, izņemot alus realizāciju fiziskajām personām mazumtirdzniecībā normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

36. Izziņa vai tās notariāli vai Valsts ieņēmumu dienestā apliecināta kopija glabājama katrā uzņēmējdarbības vietā, kas norādīta izziņā, un uzrādāma pēc kontroles institūciju un alus apritē iesaistīto uzņēmumu pieprasījuma. 

III. Alus ražošanas nosacījumi un izziņas alus ražošanai izmantošana

37. Uzņēmumam, kurš saņēmis izziņu alus ražošanai, akcīzes preču noliktavā alum ir atļauts veikt šādas darbības:

37.1. iepildīt alu slēgtā tarā ar tilpumu līdz 50 litriem un sagatavot to izplatīšanai (fasēt);

37.2. mainīt saražotā alus fizikāli ķīmiskos un mikrobioloģiskos rādītājus (pārstrādāt);

37.3. veikt tehnoloģisko procesu, kurā no alus izejvielām tiek saražots alus, kas fasētā vai nefasētā veidā tiek sagatavots realizācijai (ražot);

37.4. uzglabāt, ievest, saņemt, nosūtīt un realizēt alu.

38. Uzņēmums, kurš saņēmis izziņu alus ražošanai, ir tiesīgs:

38.1. nesaņemot atsevišķu izziņu alus vairumtirdzniecībai, realizēt, pārvietot vai eksportēt tikai attiecīgajā uzņēmumā ražotu, pārstrādātu vai fasētu alu;

38.2. realizēt attiecīgajā uzņēmumā fasētu alu uzņēmumiem, kuri saņēmuši izziņu alus vairumtirdzniecībai, un uzņēmumiem, kuri nodarbojas ar alus mazumtirdzniecību;

38.3. realizēt attiecīgajā uzņēmumā ražotu, bet nefasētu alu tikai tiem uzņēmumiem, kuri saņēmuši izziņu alus ražošanai.

39. Uzņēmumam, kurš saņēmis izziņu alus ražošanai, ir tiesības ievest Latvijas Republikas muitas teritorijā nefasētu alu, izmantojot transportlīdzekļus, kuri aprīkoti ar īpašām slēgtām, valsts metroloģiskajai kontrolei pakļautām tvertnēm un ir piemēroti alus pārvadāšanai (izņemot šo noteikumu 3.punktā minēto gadījumu).

40. Uzņēmums, kurš saņēmis izziņu alus ražošanai, ir atbildīgs par saražotā un pārstrādātā alus atbilstību kvalitātes un obligātajām nekaitīguma prasībām.  

IV. Izziņas alus ievešanai izlaišanai brīvam apgrozījumam izmantošana

41. Uzņēmums, kurš saņēmis izziņu alus ievešanai izlaišanai brīvam apgrozījumam, ir tiesīgs:

41.1. ievest izlaišanai brīvam apgrozījumam Latvijas Republikas muitas teritorijā tikai fasētu alu;

41.2. nesaņemot atsevišķu izziņu alus vairumtirdzniecībai, realizēt tikai paša ievestu alu uzņēmumiem, kuri saņēmuši izziņu alus vairumtirdzniecībai, un uzņēmumiem, kuri nodarbojas ar alus mazumtirdzniecību;

41.3. eksportēt uzņēmuma ievesto alu.

42. Uzņēmējdarbības veikšanai Latvijas Republikā ievestā izlaišanai brīvam apgrozījumam paredzētā alus derīguma termiņam jābūt ne mazākam par 90 dienām. Aizliegts ievest Latvijas Republikas muitas teritorijā alu, līdz kura derīguma termiņa beigām ir atlicis mazāk par 30 dienām (izņemot šo noteikumu 3.punktā minēto gadījumu).

43. Uzņēmums, kurš saņēmis izziņu alus ievešanai izlaišanai brīvam apgrozījumam, ir atbildīgs par Latvijas Republikā ievestā izlaišanai brīvam apgrozījumam paredzētā alus atbilstību kvalitātes un obligātajām nekaitīguma prasībām. 

V. Izziņas alus vairumtirdzniecībai izmantošana

44. Alus vairumtirdzniecība šajos noteikumos noteiktajā kārtībā ir atļauta uzņēmumiem, kas saņēmuši izziņu alus vairumtirdzniecībai.

45. Uzņēmums, kurš saņēmis izziņu alus vairumtirdzniecībai, ir tiesīgs:

45.1. iegādāties vai pieņemt realizācijai alu no uzņēmuma, kurš saņēmis vismaz vienu no šo noteikumu 17.punktā minētajām izziņām;

45.2. realizēt alu uzņēmumiem, kuri saņēmuši izziņu alus vairumtirdzniecībai, un uzņēmumiem, kuri nodarbojas ar alus mazumtirdzniecību;

45.3. eksportēt alu.

46. Uzņēmums, kurš saņēmis izziņu alus vairumtirdzniecībai, ir atbildīgs par realizējamā alus atbilstību kvalitātes un obligātajām nekaitīguma prasībām. 

VI. Alus mazumtirdzniecības nosacījumi

47. Lai nodarbotos ar alus mazumtirdzniecību, izziņa nav nepieciešama.

48. Mazumtirdzniecībā atļauts realizēt tikai tādu alu, kas iegādāts no uzņēmumiem, kuri saņēmuši vismaz vienu no šo noteikumu 17.punktā minētajām izziņām.

49. Mazumtirdzniecībā alu aizliegts pārdot:

49.1. izglītības iestāžu (izņemot augstskolas) telpās;

49.2. ārstniecības iestādēs.

50. Aizliegts alu pārdot personām, kuras jaunākas par 18 gadiem.

51. Lai nodrošinātu šo noteikumu 50.punktā minētās prasības izpildi, aizliegts realizēt alu, izmantojot tirdzniecības automātus.

52. Uzņēmums, kurš nodarbojas ar alus mazumtirdzniecību, ir atbildīgs par mazumtirdzniecībā esošā un realizētā alus atbilstību kvalitātes un obligātajām nekaitīguma prasībām.  

VII. Konfiscētā alus iznīcināšana

53. Šo noteikumu 63.punktā minētās iestādes atbilstoši savai kompetencei ir tiesīgas nosūtīt izņemto vai konfiscēto alu tikai uz tām uzglabāšanas vietām, kuras norādītas uzņēmumam izsniegtajā izziņā. Ja pārkāpums konstatēts mazumtirdzniecības vietā, izņemto alu var atstāt atbildīgās personas glabāšanā tajā mazumtirdzniecības vietā, kurā alus izņemts.

54. Pēc lēmuma par alus konfiskāciju pieņemšanas Valsts ieņēmumu dienests uzskaita konfiscēto alu un taru (turpmāk — manta) saskaņā ar Ministru kabineta noteikumos par valstij piekritīgās mantas uzskaiti, novērtēšanu un realizāciju noteikto kārtību, sastāda mantas aprakstes un novērtējuma aktu, kā arī nodrošina mantas glabāšanas kontroli un organizē tās iznīcināšanu 30 dienu laikā.

55. Konfiscētā alus iznīcināšanā piedalās Valsts ieņēmumu dienesta izveidota mantas novērtēšanas un iznīcināšanas komisija.

56. Šo noteikumu 55.punktā minētajā komisijā iekļaujami pārstāvji no Valsts ieņēmumu dienesta, institūcijas, kura alu izņēmusi, un institūcijas, kura pieņēmusi lēmumu par alus konfiskāciju, kā arī tās teritorijas valdītāja pārstāvis, kurā alus tiek iznīcināts, un persona, kas ir atbildīga par izņemtā alus glabāšanu. Komisijā var pieaicināt arī citu valsts un pašvaldību institūciju pārstāvjus.

57. Konfiscētā alus iznīcināšana ir tā izņemšana no aprites, to likvidējot. Alu likvidē šādā kārtībā:

57.1. ja alus ir mazāk par 1000 litriem, to, ievērojot normatīvajos aktos noteiktās vides aizsardzības prasības, izlej kanalizācijā;

57.2. ja alus ir vairāk par 1000 litriem, to, ievērojot normatīvajos aktos noteiktās vides aizsardzības prasības, izlej attiecīgās reģionālās vides pārvaldes un pašvaldības norādītajā vietā.

58. Šo noteikumu 57.2.apakšpunktā minētajā gadījumā Valsts ieņēmumu dienests saskaņo ar reģionālo vides pārvaldi un attiecīgo pašvaldību alus iznīcināšanas vietu un laiku. Alu iznīcina tā glabāšanas vietā vai reģionālās vides pārvaldes un pašvaldības norādītajā vietā šo noteikumu 55.punktā minētās komisijas klātbūtnē.

59. Transportējot alu uz iznīcināšanas vietu, pavaddokuments ir mantas aprakstes un novērtējuma akts.

60. Alu var likvidēt arī kopā ar taru, sasmalcinot to speciāli aprīkotās iekārtās, kuru izmantošana atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajām prasībām saskaņota ar reģionālo vides pārvaldi.

61. Par alus iznīcināšanu sastāda iznīcināšanas aktu, kurā norāda alus iznīcināšanas pamatu, daudzumu, vērtību (saskaņā ar mantas aprakstes un novērtējuma aktu) un iznīcināšanas veidu.

62. Uzņēmums sedz konfiscētā alus iznīcināšanas izdevumus un pārējos izdevumus, kas saistīti ar alus iznīcināšanu. 

VIII. Uzraudzība un kontrole

63. Šajos noteikumos noteiktās kārtības ievērošanas uzraudzību un kontroli atbilstoši savai kompetencei veic Valsts ieņēmumu dienests, Kontrabandas apkarošanas centrs, Pārtikas un veterinārais dienests, Valsts policija, pašvaldības policija, kā arī Patērētāju tiesību aizsardzības centrs.

64. Uzņēmumam atļauts alu ievest izlaišanai brīvam apgrozījumam Latvijas Republikas muitas teritorijā, kā arī eksportēt no tās tikai caur Valsts ieņēmumu dienesta noteiktajiem muitas punktiem (izņemot šo noteikumu 3.punktā minēto gadījumu).

65. Uzņēmums nodrošina, lai Valsts ieņēmumu dienesta un citu šo noteikumu 63.punktā minēto iestāžu amatpersonas, kuras ir tiesīgas veikt šo noteikumu ievērošanas uzraudzību, piekļūtu alus uzglabāšanas un realizācijas vietām, kā arī alus uzskaites dokumentiem un datoru informācijai uzņēmuma ražošanas, uzglabāšanas, tirdzniecības un administrācijas telpās Valsts ieņēmumu dienestam deklarētajā darbalaikā.

66. Veiktajās pārbaudēs izņemtā alus atbilstības novērtēšanas izdevumus sedz uzņēmums, ja alus neatbilst kvalitātes vai obligātajām nekaitīguma prasībām.

67. Pēc Valsts ieņēmumu dienesta pieprasījuma citas šo noteikumu 63.punktā minētās iestādes, kas nodarbojas ar alus aprites uzraudzību, sniedz Valsts ieņēmumu dienestam informāciju par konstatētajiem pārkāpumiem un piemērotajām sankcijām.  

IX. Noslēguma jautājumi

68. Noteikumi stājas spēkā ar 2002.gada 1.martu.

69. Šo noteikumu 17.punktā minētās izziņas uzņēmumam jāsaņem līdz 2002.gada 30.aprīlim. Ar 2002.gada 1.maiju uzņēmējdarbība ar alu bez šajos noteikumos noteiktā reģistrācijas apliecinājuma nav atļauta.

70. Šo noteikumu 20.2. un 20.3.apakšpunktā minētie dokumenti nav jāiesniedz, ja pieteikuma iesniedzējs līdz šo noteikumu spēkā stāšanās dienai ir saņēmis atļauju turēt akcīzes preču noliktavu alum.

Ministru prezidents A.Bērziņš

Finansu ministrs G.Bērziņš

 

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!