Centrālās statistikas pārvaldes informācija

2002.gada 5.februārī

Par lauksaimniecības rādītājiem 2001.gadā

Sējumu platības, kopraža un ražība

Centrālās statistikas pārvaldes dati par sējumu platībām liecina, ka 2001.gadā lauksaimniecības kultūru sējumu kopplatība turpināja samazināties salīdzinājumā ar 2000.gadu (kopumā par 11,3 tūkst. ha). Kaut gan graudaugu sējumu platība 2001.gadā pieauga par 23,7 tūkst. ha jeb 5,6%, kopražai pieaugums bija neliels — par 4,4 tūkst. t jeb par 0,5%. Lielākas ražas tika iegūtas no ziemāju graudaugiem — to kopraža 2001.gadā pieauga par 9,4 % (kviešiem — par 9,0 %, miežiem — par 21,8%, tritikālei — 2 reizes). Vasarāju graudaugu sējumu platība 2001.gadā bija gandrīz iepriekšējā gada līmenī (neliels samazinājums par 0,3 tūkst. ha), taču kopražai bija kritums par 8,8% jeb 39,7 tūkst. t. 2001.gadā vasarāju graudaugu kopražas pieaugums bija tikai auzām (par 3,5%) un griķiem (par 66,2%), bet samazinājums bija mistriem — 33,6%, vasaras miežiem — 12,2%, kviešiem — 6,5%. 2001.gadā graudu vidējā ražība no 1 ha bija 20,9 cnt, kas ir par 1,1 cnt mazāk nekā iepriekšējā gadā. Tai skaitā ziemājiem vidējā ražība saruka par 0,8 cnt, bet vasarājiem — par 1,6 cnt.

2001.gada nelabvēlīgo laika apstākļu dēļ palika nenovākti vai iznīka 28,8 tūkst.ha graudaugu sējumu jeb 6,5% no iesētajām platībām. 2001.gadā labības pieņemšanas un pārstrādes uzņēmumi un uzņēmējsabiedrības bija iepirkušas par 30% graudu vairāk nekā iepriekšējā gadā, taču vidējā graudu iepirkuma cena 2001.gadā bija samazinājusies par Ls 2,68 par tonnu. Tikai kviešiem vidējā iepirkuma cena bija pieaugusi par Ls 2,17 par tonnu.

Pākšaugu kultūrām sējumu platība 2001.gadā pieauga par 1,1 tūkst.ha (par 51,1%), tomēr iegūtā kopraža palielinājās tikai par 0,1 tūkst.t jeb 0,8% un to ražība no 1 ha samazinājās līdz 12,5 cnt (2000.gadā — 18,7 cnt).

Pēdējos gados palielinās rapša sējumi (2001.gadā par 1,5 tūkst.ha jeb 22,9% salīdzinājumā ar 2000.gadu) un arī iegūtā raža (par 3,0 tūkst.t jeb 29,8% ). Ir pieaudzis iegūtā ziemas rapša īpatsvars — 2001.gadā 53,4% (2000.gadā — 51,1%).

2001.gadā salīdzinājumā ar 2000.gadu kartupeļu stādījumu platība palielinājās par 3,8 tūkst. ha, taču iepriekšējā gada nelabvēlīgie laika apstākļi ietekmēja to ražas apjomu un kvalitāti. Kartupeļu kopraža salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu samazinājās par 131,8 tūkst. t jeb par 17,6% un to ražība no 1 ha nokritās līdz 112 cnt, t.i., par 34 cnt mazāk nekā iepriekšējā gadā. Valstī kopumā palika nenovākti 3,7 tūkst.ha jeb 6,8% no kartupeļu stādījumiem.

2001.gadā cukurbiešu sējumu platība bija par 1,4 tūkst.ha (10,8%) lielāka nekā iepriekšējā gadā un arī iegūtā cukurbiešu raža palielinājās par 83,5 tūkst.t jeb 20,5%. Taču cukurbiešu vidējā iepirkuma cena 2001.gadā samazinājās zemā cukura satura dēļ un sasniedza tikai 19,66 Ls/t (2000.g. — 20,86 Ls/t).

2001.gadā Latvijā bija pieaugušas atklātā lauka dārzeņu platības — par 3,6 tūkst.ha. Bija vērojams visu veidu dārzeņu ražas kāpums — par 53,5 tūkst.t vairāk nekā iepriekšējā gadā. No kopējā izaudzēto dārzeņu daudzuma 2001.gadā 6,8% bija izaudzēti stikla un plēvju siltumnīcās (2000.gadā — 7,7%). Atklāto platību dārzeņu ražība no 1 ha salīdzinājumā ar 2000.gadu pieauga par 11 cnt.

Lauksaimniecības kultūru kopraža un vidējā ražība

Lopu skaits

2002.gada 1.janvārī salīdzinājumā ar 2001.gada 1.janvāri liellopu skaits bija palielinājies par 4,9% (18,0 tūkst.), cūku — par 8,9% (35,2 tūkst.), aitu — par 1,4% (0,4 tūkst.), kazu — par 10,6% (1,1 tūkst.), putnu — par 16,6 % (516,6 tūkst.), bet zirgu skaits bija samazinājies par 1,5 % jeb 0,3 tūkst. Valsts saimniecībās un statūtsabiedrībās galvenokārt palielinājās cūku (par 35,3 tūkst.) un putnu skaits (par 465,8 tūkst.). Savukārt zemnieku saimniecībās, piemājas saimniecībās un personiskajās palīgsaimniecībās palielinājās liellopu skaits — par 19,5 tūkst., tai skaitā slaucamo govju — par 5,6 tūkst.

Mājlopu un putnu skaits (tūkstošos)

*) Provizoriskie dati

Lauksaimniecības un vides statistikas daļa