• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Latvija sveic Slovēnijas ārlietu ministru. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 22.02.2002., Nr. 30 https://www.vestnesis.lv/ta/id/59162

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Amatu konkursi

Vēl šajā numurā

22.02.2002., Nr. 30

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Latvija sveic Slovēnijas ārlietu ministru

Šodien sākas Slovēnijas ārlietu ministra Dmitrija Rupela oficiālā vizīte

Šodien, 22. februārī, sākas Slovēnijas Republikas ārlietu ministra Dimitrija Rupela (Dimitrij Rupel) oficiālās vizītes programma Latvijā. (Rīgā augstais viesis ieradās 21. februāra vakarā.)

Vizītes laikā Slovēnijas ārlietu ministrs tiksies ar Valsts prezidenti Vairu Vīķi–Freibergu, Saeimas priekšsēdētāju Jāni Straumi, Ministru prezidentu Andri Bērziņu un ārlietu ministru Induli Bērziņu. Paredzēts apspriest jautājumus par valstu divpusējo sadarbību, integrāciju Eiropas Savienībā (ES) un Eiropas nākotni, kā arī drošības politikas un reģionālās sadarbības jautājumus.

Dimitrijs Rupels dzimis 1946. gada 7.aprīlī Ļubļanā, toreizējā Dienvidslāvijā. 1970. gadā beidzis Ļubļanas universitāti, iegūstot zinātnisko grādu pasaules literatūrā. No 1966. līdz 1967. gadam mācījies arī Eseksas universitātē Lielbritānijā un no 1971. līdz 1972. gadam Brandejas universitātē ASV, kur 1976.gadā ieguvis zinātņu doktora grādu socioloģijā. Publicējis literārus darbus un preses rakstus, kā arī strādājis par tulku un redaktoru. Sakarā ar politiskām nesaskaņām obligātā karadienesta laikā Dienvidslāvijas armijā liegts pasniedzēja darbs Ļubļanas universitātē, kā arī tālākas akadēmiskās karjeras iespējas. 1977. un 1978. gadā strādājis par pasniedzēju Karaliskajā universitātē Kanādā,1985.gadā — Ņujorkas Sociālo pētījumu skolā un 1989. gadā — Klīvlendas valsts universitātē. Astoņdesmitajos gados kopā ar citiem intelektuāļiem iecerējis un rediģējis alternatīvo žurnālu “Nova revija”, kurā 1987. gadā publicēta “Slovēņu nacionālā programma”, kas 1989. gadā kļuva par pamatu daudzu slovēņu parakstītajai Maija deklarācijai. Kad slovēņu taisnīgās prasības noveda līdz konfrontācijai ar komunistiskajām varas struktūrām, kopā ar domubiedriem izveidojis un vadījis Slovēņu demokrātisko savienību, kas apvienojās ar citām antikomunistiskajām partijām Slovēnijas demokrātiskajā opozīcijā (DEMOS). Pēc DEMOS uzvaras vēlēšanās 1990. gadā kļuvis par neatkarīgās Slovēnijas pirmo ārlietu ministru. Daudz darījis Slovēnijas valstiskās neatkarības panākšanā. No 1993. līdz 1995. gadam bijis Nacionālās sapulces deputāts. 1994. gadā ievēlēts par Slovēnijas galvaspilsētas Ļubļanas mēru. 1997. gadā iecelts par Slovēnijas vēstnieku ASV. 2000. gada sākumā atkal iecelts par ārlietu ministru un pildījis šo amatu līdz 2000. gada 7. jūnijam. 2000. gada 30. novembrī trešoreiz iecelts par ārlietu ministru. 1992. gadā ievēlēts par Ļubļanas universitātes profesoru. Publicējis rakstus par starptautiskajām tiesībām un ārpolitiku. Kopš 1994. gada bijis Slovēnijas Liberālās demokrātijas partijas padomes priekšsēdētājs, izpildkomitejas loceklis un Ļubļanas komitejas priekšsēdētājs. Ir daudzu starptautisku organizāciju biedrs. Pārvalda angļu, vācu, itāļu un franču valodu.

 

Jānis Ūdris, “LV” ārpolitikas redaktors

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!