ATSAUCĒ IETVERT:
Par mācīšanos distancēties. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 15.02.2002., Nr. 26 https://www.vestnesis.lv/ta/id/58907
RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.
Par mācīšanos distancēties
Dzejniece Māra Zālīte:
...tas nav atkarīgs no rakstnieka apzinātas gribas. No lēmuma – es rakstīšu plašām tautas masām! Vai – es rakstīšu šauram gardēžu lokam! To nevar nolemt, to nevar sagribēt. Tur ir sava metafizika, tur ir savi cēloņi. Tos zina Freids un Jungs, un Dievs, un raibā govs. Kāpēc katrs ir tāds, kāds viņš ir. Un kāpēc katrs izrādās vajadzīgs tieši tāds, kāds viņš ir. Es jau visu saprotu... Popularitāte, panākumi var būt ļoti nepatīkami. Vienmēr kāds jutīsies to vairāk pelnījis, vienmēr kāds teiks, ka vīnogas ir skābas. Ne tikai skābas, bet arī rūgtas un indīgas. Kāpēc mēs vispār par to runājam? Popularitāti es pazīstu jau 25 gadus. Man nekad nav bijusi zvaigžņu slimība. Lauru lapas es atzīstu tikai zupā. Skalošanās ap šo tēmu man dziļākā būtībā ir vienaldzīga. Tā man tikai pa laikam bendē nervus, kādu brīdi es vairāk pīpēju. Es negribu raizēties, nelieciet man raizēties par šiem mākslas blakusproduktiem. Man ir citas problēmas. Pašlaik man ir milzīga psihiska slodze, kaut vai tikai tādēļ, ka viena mēneša laikā līdz pat divdesmit pieciem vakariem manis radītie tēli atdzīvojas uz skatuvēm. To ir pāris simtu... Viņi visi esmu es. Tas mani tur milzīgā stresā. Šo tēlu ētera enerģija ar atsitienu man nāk atpakaļ. Es esmu kā skudru pūznis. Viņi tur ņemas, un es dzīvoju stresa režīmā. Mana problēma ir iemācīties distancēties no sevis radītā. Neplosīties, aizmirst, iet tālāk.
Es zinu, ka daži autori iet uz katru savu izrādi. Es sajuktu prātā, ja to darītu.
“KAROGS”
Sekojot citiem: “LV” informācijas redaktors GINTS MOORS
Par pārņemto publikāciju faktoloģiju atbild informācijas avotia