Kad solījumi jāsamēro ar savām iespējām

Ministru prezidents Andris Bērziņš intervijā Latvijas Televīzijā 7.februārī

Intervija Latvijas Radio 7. februāra raidījumā “Kāpnes” pulksten 15.10. Vada žurnālists Aidis Tomsons

— Valmierā ir nogalināts viens no uzņēmējiem. Pavisam nesen tas notika Valkā, nerunājot jau par visām iepriekšējām skaļajām slepkavībām; cilvēki satraucas par to, ka noziedznieki kļūst arvien drošāki, acīmredzot nesodītība rada drosmi.

Andris Bērziņš: — Jā, manā balsī jūs nekādu īpašu optimismu nesadzirdēsit. Es esmu ļoti nopietni runājis ar iekšlietu ministru un izteicis viņam savu neapmierinātību ar policijas darbu. Tur ir kaut kas jāmaina vai jāreorganizē. Tas ka, teiksim, pagājušajā gadā mums ir lielākais atklāto noziegumu skaits, salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem, un tā tālāk — tās ir formālas lietas, ar kurām cilvēki ikdienā nesaskaras, bet tas, ka mēs nespējam atklāt šo slepkavību izdarītājus, nespējam apsteigt šīs slepkavības, liecina par to, ka iekšlietu struktūrās ir kaut kas jāsakārto, tur kādam ir personīgi jābūt atbildīgam par visām šīm lietām.

— Ko Segliņa kungs jums teica?

A.Bērziņš: — Segliņa kungs teica, ka pašlaik tiekot darīts viss, lai šīs slepkavības atklātu. Tās ir katra savādāka. Valkā izskatījās pēc plānotas laupīšanas, kur kāds acīmredzot ir zinājis laiku, kad uzņēmējs vedīs uz mežu saviem strādniekiem naudu, tur ir ierīkots slēpnis un izdarīts uzbrukums, bet šī slepkavība Valmierā ir atkal no tā sauktajām pasūtījuma slepkavībām, un, protams, ir ārkārtīgi svarīgi, kā policija tajā brīdī ir reaģējusi, jo, piemēram, no Valmieras aizbraukt uz Igauniju var apmēram 30–40 minūtēs. Un es gribēšu zināt, vai ir laikā slēgta robeža, vai ir veiktas visas nepieciešamās darbības un tā tālāk, pašlaik ir pāragri ko vairāk stāstīt, bet ministrs man ir sniedzis visu informāciju, kas bija viņa rīcībā.

— Ir pamats domāt, ka šis cilvēks jau varētu būt ārpus Latvijas?

A.Bērziņš: — Nav pamata pagaidām tā domāt, taču varbūtība pastāv.

— Cik ilgā laikā ministrs ir solījis jums tālāk sniegt kādas atskaites vai ziņas?

A.Bērziņš: — Tā nav tāda lieta, ko kaut kādā formā varētu plānot, un, ja man būtu pārliecība, ka pietiktu uzsist dūri galdā un, teikt — atbrīvot šodien Pumpuru vai rīt no rīta atlaist no darba Rekšņu vai Segliņa kungu...

Ja man būtu pārliecība, ka tādā veidā slepkavības būtu atklātas jau nākamā dienā vai pēc nedēļas vai ka tas kaut kādā veidā varētu veicināt šo slepkavību atklāšanu, es to sen būtu izdarījis. Taču, kā man speciālisti saka, tas nav tik vienkāršs process, dažkārt tas ir pat ļoti ilgs. Bet es gribu teikt tā — nav nekāda īpaša optimisma.

— Ministrs solīja, ka viņš jums ziņos?

A.Bērziņš: — Protams, protams, ministrs man katru rītu ziņo par šiem jautājumiem.

— Pievērsīsimies zemnieku problēmām, lauksaimniecībai, zemkopībai — vispirms droši vien par Eiropas Komisijas priekšlikumu nedot tikpat lielas subsīdijas vai maksu pašreizējo ES kandidātvalstu jeb potenciāli nākamo Eiropas Savienības valstu zemniekiem, arī Latvijas tai skaitā, cik pārējiem, kas jau ir dalībvalstis.

A.Bērziņš: — Redziet, šeit būtu jāsaprot arī Eiropas Komisija. Tad, kad Berlīnē tika apstiprināts Eiropas Savienības budžets līdz 2006.gadam, tad faktiski bija domāts, ka Eiropas paplašināšanās notiks, tikai iekļaujot tajā sešas valstis, un šiem mērķiem tika paredzēts arī budžets, tai skaitā viss lauksaimniecības budžets. Pašlaik ir diezgan skaidri redzams, ka desmit valstis vai, ļoti iespējams, visas divpadsmit varētu pirmajā paplašināšanās kārtā tikt iekļautas. Tas nozīmē, ka esošā budžeta ietvaros Eiropas Komisijai ir jāsagatavo kaut kāds projekts, kuru visi varētu apspriest — tas viņiem arī ir sarežģīti.

Otra lieta — ir jāsaprot, ka tas pašlaik ir tikai Eiropas Komisijas projekts, tas ir projekts, kuru nav akceptējušas Eiropas Savienības dalībvalstis, un mēs dzirdam, ka arī Ziemeļvalstis iestājas par tādu pašu pozīciju, par kādu iestājas Latvija, — ka visiem vajadzētu saņemt vienādus tiešos maksājumus, vienādas subsīdijas par konkrēti padarīto darbu. Un mēs ļoti nopietni pie tā strādāsim, cīnīsimies par savām pozīcijām. Es veikšu arī konsultācijas ar saviem kolēģiem Baltijas valstīs, man ir plānots tuvākajās divās trijās nedēļās Lietuvā tikties ar premjeru Brazausku un ar Sīmu Kallasu, mēs pārrunāsim un koordinēsim savas pozīcijas, jo arī lietuviešiem un igauņiem ir tikpat svarīgi ieņemt šādu pozīciju. Es esmu plānojis tikties arī ar vairākiem citiem saviem kolēģiem dažādos citādos kontekstos un pārrunāt šos jautājumus. Šeit ir ļoti svarīgi, lai Eiropas Savienības valstis mūs atbalstītu. Eiropas Savienībā arī izskan daudzas tādas balsis, ka vispār lauksaimniecības politika pašreizējās Eiropas Savienības valstīs būtu reformējama, un to, protams, darīsim ne jau mēs, kandidātvalstis, bet to darīs tikai pašas Eiropas Savienības dalībvalstis. Taču viņi ir pateikuši vienu — to varēs darīt tikai tad, kad būs notikušas parlamenta vēlēšanas Francijā un Vācijā, kuras ir divas lielākās Eiropas Savienības dalībvalstis un faktiski arī lielākās Eiropas Savienības maksātājvalstis. Tātad, tikko tas būs noticis un būs tāds salīdzinoši mierīgāks periods, kad var tik daudz varbūt nedomāt par politiku, bet gan par praktiskām lietām, tad šī diskusija varētu būt. Tā ka šeit ir tāds divvirziena ceļš — no vienas puses, mēs runāsim ar Komisiju, aizstāvēsim savus viedokļus, argumentēsim skaitļus, apstrīdēsim tās kvotas, kas mums ir dotas, un es esmu vairāk nekā pārliecināts, ka mums izdosies panākt labākas kvotas, jo tur faktiski ir ņemti dažādi gadi un no šiem gadiem izdarīts vidējais secinājums, bet tie nav tie labākie gadi Latvijas lauksaimniecībā. Un otrs virziens ir — strādāt ar Eiropas Savienības dalībvalstīm un to līderiem, lai tajā lielajā diskusijā, kura, es ceru, vēl būs gada laikā par Eiropas lauksaimniecības atbalsta politiku, mums būtu saskaņots viedoklis un lai arī tur prevalētu šī doma, ka visiem ir jāsaņem vienādi tiešie maksājumi, vienādas subsīdijas un vienāds atbalsts dažādiem strukturālajiem pārkārtojumiem.

— Es saprotu, Eiropai naudas ir tik, cik ir, un arī Vācijā vai citās lielajās valstīs, kur notiks vēlēšanas, arī zemnieki baidās, ka viņiem būs mazāk nekā līdz šim.

A.Bērziņš: — Tieši tā. Viņi izdara ārkārtīgi lielu spiedienu uz savām valdībām.

— Un politiķiem gribas tikt ievēlētiem nākamreiz.

A.Bērziņš: — Tieši tā. Un šis spiediens, ticiet man, nebūt nav mazāks kā, teiksim, tās pamatotās prasības un tie pamatotie jautājumi, kurus šeit uzdod mūsu lauksaimnieki.

— Bet, varētu domāt, ka pēc vēlēšanām, tad, kad spiediens vairs nebūs tik ļoti izjūtams, politiķi varētu pragmatiskāk šo lietu uztvert.

A.Bērziņš: — Ir loģiskie argumenti, ir loģiskas lietas, un ir, teiksim, vēlēšanās kādai sabiedrības daļai kaut ko nesamazināt vai kaut ko iedot vairāk. Viena lieta ir iespējas, otra lieta ir solījumi. Man liekas, ka priekšvēlēšanu laiks nav tas labākais laiks tādiem pragmatiskiem lēmumiem vai strukturālai sakārtošanai.

— Protams, jautājums ir, kā šī diskusija, kas tagad notiek, varētu ietekmēt noskaņojumu ne tikai Vācijā, bet arī Latvijā, jo Latvijas zemnieki arī būs tie, kas balsos, vai mēs stājamies Eiropas Savienībā vai ne. Vai jūs nebaida, ka šādas ne pārāk tīkamas diskusijas var mazināt ES atbalstītāju skaitu?

A.Bērziņš: — Es domāju ļoti svarīgi ir, ka mēs šīs diskusijas šeit esam aizsākuši, un ļoti svarīgi, ka dažādas lauksaimnieku organizācijas mēģina formulēt savu viedokli. Katrā gadījumā valdībai tas ārkārtīgi palīdzēs diskusijās ar Eiropas Komisiju. Mums ir nepieciešams šis viedoklis, un, ja neviens neko nepauž un nevienam nav nekādu iebildumu, tad faktiski aizstāvēt un cīnīties, teiksim, par kvotu palielinājumu vai sakārtošanu atbilstoši šodienas situācijai par tiešo maksājumu palielinājumu mums arī būs ļoti grūti. Tas mums pašiem ir vajadzīgs. Vai tas palielinās vai samazinās atbalstītāju skaitu — nu, grūti teikt. Es domāju, ka mēs jau visi esam pietiekami gudri un saprotoši; mēs, piemēram, saprotam to, ka pat šajā sliktajā variantā, kas Latvijai ir piedāvāts, ja salīdzina ar to naudas summu, ko mēs šodien no budžeta dodam zemkopības atbalstam, atbilstoši likumam — 3 procenti, un tie ir 24 miljoni šogad, teiksim, pirmajā gadā pēc iestāšanās mēs saņemsim sešas reizes lielāku naudas summu.

Vai mēs, Latvijas valsts, būsim spējīgi, teiksim, 2004.gadā sešas reizes paši no sava budžeta palielināt atbalstu lauksaimniecībai? Jāsaka godīgi, ka es par to šaubos. Bet mums ir ļoti uzmanīgi, ļoti konsekventi jāizrēķina visi šie skaitļi, un pašlaik Zemkopības ministrija kopā ar Ārlietu ministriju nodarbojas ar šiem aprēķiniem; protams, šie skaitļi svārstās, jo dažādi pieņēmumi tiek veikti attiecībā uz iespējamiem hektāriem, kuri ir lauksaimnieciski izmantojami, un tā tālāk, taču tad, kad būs šie skaitļi un mēs sāksim runāt skaitļu valodā, tad daudziem kļūs, daudzas lietas skaidrākas.

— Runājot vēl par Eiropas Savienību un arī zemniecību — ir vairāku klausītāju jautājumi vispirms par Savienību. Kāda kundze zvanīja un sacīja tā: vai šīs noslēgtās sarunu sadaļas starp Latviju un Briseli nevarētu publicēt “Latvijas Vēstnesī”, jo viņa grib izlasīt un saprast, kāda ir tā būtība, citādi mēs tikai runājam, kaut kas ziņās parādās, daži teikumi, bet no tā viņa nevar neko secināt.

A.Bērziņš: — Nē, nu, “Latvijas Vēstnesī” ir publicētas visas apstiprinātās pozīcijas Latvijas valdības sarunām ar Eiropas Savienību. Tātad Ministru kabinets vienu pēc otras pieņem šīs pozīcijas dažādām sadaļām. Ja mūsu sarunu vedēji redz, ka, teiksim, neizdodas šo savu pozīciju aizstāvēt, tad viņiem vienkārši jānāk uz Ministru kabinetu, un viņi nāk, tad mēs šo pozīciju pārformulējam, un tur visi argumenti ir iekšā. Un Latvijas valdības pozīcijas visas ir nodrukātas, tai skaitā arī “Latvijas Vēstnesī”. Ja kādam ir interese pēc papildinformācijas, tad droši vien vajadzētu atsūtīt vēstuli uz Ministru prezidenta biroju, es došu uzdevumu kādu papildu informāciju savākt par visām tām lietām, jo pamatā visas pozīcijas ir formulētas. Cita lieta — vai tās ir noformulētas pietiekami skaidri un saprotami, lai jebkurš, kurš tās lasa, saprastu.

— Citi jautājumi, vēl runājot par lauksaimniecību un zemkopību. Viens klausītājs zvanīja un sacīja tā: kā tas ir, zemkopība mums ir nolaista, kartupeļi jāiepērk, graudu trūkst un ir jāiepērk, bet, ja brauc pa laukiem, tikai apmēram 20 procenti lauku apstrādāti? Inženieris Uldis Vītols uzdod tādu jautājumu.

A.Bērziņš: — Es esmu pārrunājis arī šos jautājumus ar Zemkopības ministrijas atbildīgajiem cilvēkiem. Tātad tikai aptuveni puse aramzemes Latvijā — tā, kura būtu apstrādājama un kuru varētu lietot kā aramzemi, — šobrīd tiek apstrādāta, apsēta. Protams, tas nav daudz, un par to ir ļoti nopietni jādomā. Kas attiecas uz iespējām apstrādāt laukus, tad šis laikam ir pirmais gads, kad reāli Latvijas zemnieki, lauksaimnieki un vispār laukos dzīvojošie un laukos strādājošie ir guvuši iespēju saņemt ļoti lētus ilgtermiņa kredītus Hipotēku un zemes bankā, kurā speciāli šiem mērķiem, lauku uzņēmējdarbības dažādošanai, kā arī lauksaimnieciskā rakstura un lauksaimnieciskās ražošanas būvju celtniecībai, ir iespējams saņemt kredītu.

— Jā, starp citu, mums zvanīja Grīnblata kungs no Pampāļu pagasta un jautāja: varbūt tiešām dod kādu handikapu, daļu kredīta procentu varētu dzēst, viņš atcerējās Breša laikus...

A.Bērziņš: — Tur ir dažādi instrumenti, un par šiem instrumentiem godātajam zemniekam ir jāvēršas tuvākajā Hipotēku un zemes bankas filiālē un jātiek skaidrībā par visām tām iespējām, kādas viņam varētu tikt piedāvātas.

— Bet tādas iespējas ir šobrīd?

A.Bērziņš: — Jā, tādas iespējas ir. Piemēram, ir tā sauktie mikrokredīti — ja projekts, kurš pieteikts kredītam, sekmīgi tiek realizēts, tad 30 procentus no kredīta summas vispār dzēš — tas nozīmē, ka jāatdod tikai divas trešdaļas.

— Grīnblata kungs uzdeva vēl vienu jautājumu: vai jūs startēsit “Latvijas ceļa” sarakstā?

A.Bērziņš: — Startēšu, tikai par to būs jānobalso kongresam, apstiprinot sarakstu.

— Bet domas jums tādas ir?

A.Bērziņš: — Domas tādas ir, jā.

— Vēl viens jautājums: kādas ir jūsu domas par Kalvīša dalību jautājumā par “Lattelekom”? Radioklausītājs jautā par aizdomām, kas parādās presē par to, vai tur viss būs Latvijas interesēs. Savulaik premjers Gailis tad, kad tika veidots jumta līgums ar “Lattelekom”, klusēja, sacīja — tā ir ministra atbildība.

A.Bērziņš: — Pašlaik ir tiesvedības process par “Lattelekom”, ir izveidota darba grupa, kuru es vadu un kurā darbojas Kalvīša kungs, Makarova kungs, Gorbunova kungs, tieslietu ministre un vēl laikam kādi 10—12 dažādi speciālisti no ministrijām, dažādām citām institūcijām, un mēs visi kopīgi spriežam, ejam soli pa solītim visā šai procesā, tā ka mēs ar vislielāko atbildību, ar vislielāko valstisko izjūtu runājam par šiem visiem jautājumiem. Un, protams, mēs esam ieinteresēti, lai šie procesi iespējami drīz beigtos un lai rezultāts būtu iespējami labāks Latvijas valstij.

Pēc ieraksta “LV” diktofonā