Lai kultūra un lauki saiet un dzīvo kopā

Latvijas pašvaldību izpilddirektoru asociācijas (LPIDA) ikmēneša sanāksmes tēma 6.februārī bija kultūras nozare. Gan pašvaldību izpilddirektoriem, gan kultūras dzīves kārtotājiem lieti noderēja tikšanās ar šīs nozares vadošajām amatpersonām.

Uzsverot Saeimas vēlēšanu gada ietekmi, kultūras ministre Karina Pētersone ieskicēja valsts politikas un finansējuma līniju Latvijas kultūras dzīvei 2002.gadā. Kultūra palēnām arī Latvijā kļūst ne tikai par valsts budžeta līdzekļu patērētāju, bet arī par ģenerētāju. Pozitīva iezīme ir šā gada kopējā kultūras nozares budžeta palielinājums, tai skaitā radītā iespēja salīdzinājumā ar aizvadīto gadu par 1,5 miljoniem latu palielināt mērķdotācijas Latvijas mūzikas un mākslas skolu un pašvaldību tautas mākslas kolektīvu vadītāju darba samaksai.

K.Pētersone informēja arī par tām kultūras jomām, kurās naudas plūsmas pieaugums ir apsīcis un samazināts. Lēnām pieaug kultūras mantojuma saglabāšanai atvēlētie līdzekļi, salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu Kultūras ministrijas (KM) budžeta valsts investīciju programmā ir līdzekļu samazinājums. Jau ceturto gadu netiek ne pieņemti , ne atbalstīti jauni projekti, tā pēc KM iecere ir pabeigt aizsākto — Valmieras drāmas teātra un Turaidas muzeja rekonstrukcijas darbus. Par šā gada prioritātēm KM uzskata profesionālās kultūras pieejamības veicināšanu Latvijā, nekoncentrējot to tikai Rīgā, kā arī bērniem un jaunatnei veltīto kultūras iestudējumu finansēšanu, kultūras vērtību saglabāšanu un jaunrades veicināšanu.

Pašvaldību pārstāvji uzzināja par Kultūrkapitāla fonda virzieniem un prioritātēm, par to, kurās nozarēs var iesniegt sadarbības projektus, kas izstrādāti pašvaldībām ar profesionālās mākslas pārstāvjiem, un to līdzfinansēšanas noteikumiem.

KM Reģionālās attīstības departamenta direktore Anna Jansone pastāstīja par kādu savdabīgu un interesantu pētījumu, ko Baltijas sociālo pētījumu institūts veicis sadarbībā ar KM, proti, par kultūras pieejamību, tendencēm Latvijas novados un kultūras decentralizācijas iespējām. Pētījuma rezultāti liecina par pašvaldību ierobežotajām un nepietiekamajām finansiālajām iespējām un — par ieinteresētību kultūras pasākumu organizēšanā. Novados dominē tieši bezmaksas pasākumu skaits. Par aktīvāko pasākumu rīkotāju ir kļuvis Vidzemes novads. Visvairāk koru ir Kurzemē, vismazāk — Vidzemē, savukārt viskuplākais drāmas un deju kolektīvu skaits ir Vidzemē, vismazāk — Zemgalē un Latgalē. Uz jautājumu, kādus kultūras un atpūtas pasākumus Latvijas iedzīvotāji labprātāk vēlētos, atbildes ir krasi atšķirīgas. Vidzemnieki labprāt skatītu teātru izrādes, apmeklētu koncertus, lasītu grāmatas, latgalieši savukārt vēlētos iet ciemos un paši uzņemt viesus, kā arī apmeklēt dievnamu, zemgalieši sportotu, lasītu klausītos koncertus, bet kurzemnieki vairāk laika gribētu atvēlēt savai izglītībai, jo īpaši periodisko izdevumu lasīšanai.

Domājot par Dziesmu un deju svētkiem, kuru norises plānotas 2003.gadā no 1.līdz 6.jūlijam, kopumā tiek prognozēti izdevumi 3,2 miljoni latu, no kuriem 31% jāiegulda pašvaldībām savu kolektīvu ēdināšanas un transporta izdevumu apmaksai. Valsts ieguldījums šo svētku nodrošināšanai plānots 34% no koptāmes.

Zaida Kalniņa, “LV” pašvaldību lietu redaktore