ATSAUCĒ IETVERT:
Latvijas tūrisma attīstības nacionālā programma 2001.-2010.gadam. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 8.02.2002., Nr. 22 https://www.vestnesis.lv/ta/id/58623
RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.
Latvijas tūrisma attīstības nacionālā programma 2001.–2010.gadam
Turpinājums. Sākums — “LV” 12.12.2001., Nr.180; “LV” 14.12.2001., Nr.182;
“LV” 18.12.2001., Nr.183; “LV” 19.12.2001., Nr.184
15. Latvijas tūrisma attīstības nacionālās programmas 2001. – 2010.gadam apakšprogrammu pasākumu plāni un programmas pasākumu plānu kopsavilkums
Apakšprogramma TŪRISMA TIESISKĀ UN INSTITUCIONĀLĀ BĀZE
Pasākumu plāns
|
Nr. |
Pasākums |
Termiņš |
Finansējuma avots un |
Finan- |
Atbildīgā |
||
|
p. |
apjoms, tūkst. Ls . |
sējums |
institūcija, |
||||
|
k. |
Valsts |
Pašval- |
Privā- |
kopā, |
sadarbības |
||
|
budžets . |
dību |
tais |
tūkst. Ls |
institūcija |
|||
|
Pašreiz |
Papildus |
budžets |
finan- |
||||
|
pieeja- |
nepie- |
sējums |
|||||
|
mais1 |
cieša- |
||||||
|
mais2 |
1. Tūrisma tiesiskās bāzes pilnveidošana
|
1.1. |
Likumprojekts |
2001 |
A |
0 |
0 |
0 |
A |
VARAM |
|
“Grozījumi Tūrisma likumā” |
0 |
0 |
0 |
|||||
|
1.2. |
MK noteikumi “LTAA nolikums” |
2002 |
A |
0 |
0 |
0 |
A |
VARAM |
|
1.3. |
MK noteikumi ‘’Grozījumi MK |
2001 |
A |
0 |
0 |
0 |
A |
VARAM |
|
noteikumos “Latvijas Tūrisma |
||||||||
|
konsultatīvās padomes nolikums’’’’ |
||||||||
|
1.4. |
MK noteikumi ‘’Grozījumi MK |
2002 |
A |
0 |
0 |
0 |
A |
VARAM, |
|
noteikumos “Par kompleksajiem |
PTAC |
|||||||
|
tūrisma pakalpojumiem”’’ |
||||||||
|
1.5. |
Likumprojekts “Grozījumi likumā |
2002 |
A |
0 |
0 |
0 |
A |
ĪUMVRLS, |
|
“Par pašvaldībām”” |
VARAM, |
|||||||
|
LPS, TA |
||||||||
|
1.6. |
MK noteikumi ‘’Grozījumi MK |
2002 |
A |
0 |
0 |
0 |
A |
VARAM, |
|
noteikumos “LR vīzu |
ĀM, IeM |
|||||||
|
izsniegšanas kārtība”’’ |
||||||||
|
1.7. |
Administratīvo šķēršļu analīze. |
2001- |
A |
0 |
0 |
0 |
A |
VARAM, |
|
Priekšlikumi normatīvo aktu un |
2010 |
LTAA, |
||||||
|
saistošo noteikumu sagatavošanai |
PTAC, |
|||||||
|
pašvaldības |
||||||||
|
1.8. |
Vienotas Baltijas valstu vīzu |
2001- |
A |
0 |
0 |
0 |
A |
ĀM, IeM, |
|
telpas pilnveidošana |
2003 |
BMP, |
||||||
|
VARAM |
||||||||
|
1.9. |
Starpvaldību līgumi |
2001- |
A |
0 |
0 |
0 |
A |
ĀM, IeM, |
|
par bezvīzu režīmu |
2010 |
VARAM |
2. Tūrisma attīstību veicinošas un konkurētspēju paaugstinošas nodokļu sistēmas izveide, investīciju piesaiste
|
2.1. |
Likumprojekts “Grozījumi likumā |
2001- |
A |
0 |
0 |
0 |
A |
FM, VARAM |
|
“Par pievienotās vērtības nodokli”” |
2002 |
|||||||
|
2.2. |
Likumprojekts “Grozījumi likumā |
2001- |
A |
0 |
0 |
0 |
A |
FM, VARAM |
|
“Par uzņēmumu ienākuma nodokli”” |
2006 |
|||||||
|
2.3. |
Tūrisma investīciju rokasgrāmata |
2002 |
0 |
3,0 |
0 |
0 |
3,0 |
LTAA, LAA, |
|
angļu valodā (katru otro gadu) |
2004 |
0 |
3,0 |
0 |
0 |
3,0 |
VARAM, |
|
|
2006 |
0 |
3,0 |
0 |
0 |
3,0 |
plānošanas |
||
|
2008- |
0 |
7,0 |
0 |
0 |
7,0 |
reģioni, |
||
|
2010 |
pašvaldības, |
|||||||
|
2001- |
TA |
|||||||
|
2010 |
0 |
16,0 |
0 |
0 |
16,0 |
3. Tūrisma attīstības institucionālā nodrošinājuma uzlabošana
|
Tūrisma valsts pārvaldes |
2001 |
116,0 |
0 |
0 |
0 |
116,0 |
VARAM, |
|
|
institucionālā stiprināšana. LTAA |
LTAA |
|||||||
|
pārveidošana par valsts aģentūru |
2002 |
116,0 |
72,0 |
0 |
0 |
188,0 |
||
|
un tās administratīvās |
2003 |
116,0 |
72,0 |
0 |
0 |
188,0 |
||
|
kapacitātes palielināšana |
2004 |
116,0 |
72,0 |
0 |
0 |
188,0 |
||
|
2005 |
116,0 |
72,0 |
0 |
0 |
188,0 |
|||
|
2006 |
116,0 |
72,0 |
0 |
0 |
188,0 |
|||
|
2007- |
464,0 |
288,0 |
0 |
0 |
752,0 |
|||
|
2010 |
||||||||
|
2001- |
1160,0 |
648,0 |
0 |
0 |
1808,0 |
|||
|
2010 |
4. Efektīva sadarbības modeļa starp visiem partneriem izveide un funkcionēšanas nodrošināšana
|
Latvijas Tūrisma konsultatīvā |
2001 |
1,0 |
0 |
B |
B |
1,0 |
LTAA, |
|
|
padome |
2002 |
1,0 |
0 |
B |
B |
1,0 |
VARAM, |
|
|
Ikgadējs Latvijas tūrisma forums |
2003 |
1,0 |
0,5 |
B |
B |
1,5 |
TA |
|
|
2004 |
1,0 |
0,5 |
B |
B |
1,5 |
|||
|
2005 |
1,0 |
0,5 |
B |
B |
1,5 |
|||
|
2006 |
1,0 |
0,5 |
B |
B |
1,5 |
|||
|
2007- |
4,0 |
2,0 |
B |
B |
6,0 |
|||
|
2010 |
||||||||
|
2001- |
10,0 |
4,0 |
B |
B |
14,0 |
|||
|
2010 |
5. Starptautiskās sadarbības veicināšana Latvijas integrācijai ES un pasaules tūrisma sistēmā
|
5.1. |
Starpvaldību nolīgumu par |
2001 |
2,0 |
0 |
0 |
B |
2,0 |
VARAM, |
|
sadarbību tūrisma jomā īstenošana |
2002 |
2,0 |
4,0 |
0 |
B |
6,0 |
LTAA |
|
|
2003 |
2,0 |
4,0 |
0 |
B |
6,0 |
|||
|
2004 |
2,0 |
4,0 |
0 |
B |
6,0 |
|||
|
2005 |
2,0 |
4,0 |
0 |
B |
6,0 |
|||
|
2006 |
2,0 |
4,0 |
0 |
B |
6,0 |
|||
|
2007- |
8,0 |
40,0 |
0 |
B |
48,0 |
|||
|
2010 |
||||||||
|
2001- |
20,0 |
60,0 |
0 |
B |
80,0 |
|||
|
2010 |
||||||||
|
5.2. |
Iestāšanās un dalība starptautiskās |
VARAM, |
||||||
|
tūrisma organizācijās |
LTAA |
|||||||
|
5.2.1. |
Eiropas ceļojumu komisijā |
2001 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
VARAM, |
|
2002 |
0 |
14,0 |
0 |
0 |
14,0 |
LTAA |
||
|
2003 |
0 |
11,0 |
0 |
0 |
11,0 |
|||
|
2004 |
0 |
11,0 |
0 |
0 |
11,0 |
|||
|
2005 |
0 |
11,0 |
0 |
0 |
11,0 |
|||
|
2006 |
0 |
11,0 |
0 |
0 |
11,0 |
|||
|
2007- |
0 |
44,0 |
0 |
0 |
44,0 |
|||
|
2010 |
||||||||
|
2001- |
0 |
102,0 |
0 |
0 |
102,0 |
|||
|
2010 |
||||||||
|
5.2.2. |
Baltijas (jūras) tūrisma komisijā |
2001 |
0 |
0 |
1,0 |
1,3 |
2,3 |
VARAM, |
|
2002 |
0 |
1,3 |
B |
B |
1,3 |
LTAA |
||
|
2003 |
0 |
1,5 |
B |
B |
1,5 |
|||
|
2004 |
0 |
1,5 |
B |
B |
1,5 |
|||
|
2005 |
0 |
1,7 |
B |
B |
1,7 |
|||
|
2006 |
0 |
2,0 |
B |
B |
2,0 |
|||
|
2007- |
0 |
10,0 |
B |
B |
10,0 |
|||
|
2010 |
||||||||
|
2001- |
0 |
18,0 |
1,0 |
1,3 |
20,3 |
|||
|
2010 |
||||||||
|
5.2.3. |
Pasaules tūrisma organizācijā |
2001 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
VARAM, |
|
2002 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
LTAA |
||
|
2003 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
|||
|
2004 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
|||
|
2005 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
|||
|
2006 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
|||
|
2007- |
0 |
148,0 |
0 |
0 |
148,0 |
|||
|
2010 |
||||||||
|
2001- |
0 |
148,0 |
0 |
0 |
148,0 |
|||
|
2010 |
||||||||
|
5.3. |
Starptautiska zinātniski |
2002 |
0 |
1,0 |
0 |
5,0 |
6,0 |
SBA |
|
pētnieciska tūrisma konference |
2004 |
0 |
1,0 |
0 |
5,0 |
6,0 |
“Turība”, |
|
|
Latvijā (katru otro gadu) |
2006 |
0 |
1,0 |
0 |
6,0 |
7,0 |
VARAM, |
|
|
2007- |
0 |
3,0 |
0 |
15,0 |
18,0 |
LTAA, IZM |
||
|
2010 |
||||||||
|
2001- |
0 |
6,0 |
0 |
31,0 |
37,0 |
|||
|
2010 |
||||||||
|
Kopā |
1190,0 |
1002,0 |
1,0 |
32,3 |
2225,3 |
1 — Bāzes izdevumi
2 — Līdz 2006.gadam saskaņā ar pieprasīto nepieciešamo papildus finansējumu funkciju (pasākumu) paplašināšanai (virs “bāzes izdevumiem”)
A — VARAM valsts budžeta programmas ‘’Tūrisma attīstība’’, ĀM un IeM valsts budžeta programmu piešķirtā finansējuma un esošās administratīvās kapacitātes ietvaros
B — Precīzi nav iespējams noteikt
Apakšprogramma TŪRISMA RESURSI, INFRASTRUKTŪRA UN PRODUKTS
Pasākumu plāns
|
Nr. |
Pasākums |
Termiņš |
Finansējuma avots un |
Finan- |
Atbildīgā |
||
|
p. |
apjoms, tūkst. Ls . |
sējums |
institūcija, |
||||
|
k. |
Valsts |
Pašval- |
Privā- |
kopā, |
sadarbības |
||
|
budžets . |
dību |
tais |
tūkst. Ls |
institūcija |
|||
|
Pašreiz |
Papildus |
budžets |
finan- |
||||
|
pieeja- |
nepie- |
sējums |
|||||
|
mais1 |
cieša- |
||||||
|
mais2 |
1. Sabalansēt uzņēmēju, tūrisma objektu īpašnieku un nozares intereses
|
1.1. |
Metodika tūrisma objektu |
2004- |
0 |
B |
0 |
0 |
B |
VARAM |
|
izmantošanas pieļaujamās |
2010 |
|||||||
|
slodzes aprēķināšanai |
||||||||
|
1.2. |
Tūrisma attīstības projektu datu |
2002- |
0 |
10,0 |
0 |
0 |
10,0 |
VARAM, |
|
bāzes izveide. Nozīmīgu projektu |
2006 |
LTAA, |
||||||
|
iekļaušana starptautiskās |
2007- |
0 |
5,0 |
0 |
0 |
5,0 |
pašvaldības, |
|
|
datu bāzēs |
1010 |
TA |
||||||
|
2001- |
0 |
15,0 |
0 |
0 |
15,0 |
|||
|
2010 |
2. Sekmēt tūrisma infrastruktūras attīstību
|
2.1. |
Kempingu tīkla izveide (gar |
2002- |
0 |
0 |
B |
B |
B |
LTAA, SM, |
|
galvenajiem tūrisma ceļiem, pie |
2006 |
pašvaldības, |
||||||
|
ievērojamākajiem tūrisma objektiem) |
2007- |
0 |
0 |
B |
B |
B |
privātais |
|
|
2010 |
sektors |
|||||||
|
2001- |
0 |
0 |
B |
B |
B |
|||
|
2010 |
||||||||
|
2.2. |
Tūrisma taku ierīkošana īpaši |
2001 |
19,3 |
0 |
B |
B |
19,3 |
LTAA, |
|
aizsargājamās dabas teritorijās, |
2002- |
96,7 |
B |
B |
B |
96,7 |
VARAM, |
|
|
lauku un pilsētvidē * |
2006 |
pašvaldības, |
||||||
|
2007- |
44,0 |
B |
B |
B |
44,0 |
TA |
||
|
2010 |
||||||||
|
2001- |
160,0 |
0 |
B |
B |
160,0 |
|||
|
2010 |
3. Veidot tūrisma informācijas zīmju sistēmu ar paaugstinātu koncentrāciju tūrisma attīstības teritorijās
|
3.1. |
Informatīvo zīmju (gar |
2002-2006 |
B |
B |
B |
B |
B |
Pašvaldības, |
|
galvenajiem tūrisma ceļiem, |
2007-2010 |
B |
B |
B |
B |
B |
SM, LTAA, |
|
|
pilsētvidē, objektos u.c.) |
2001-2010 |
B |
B |
B |
B |
B |
VKPI, |
|
|
izgatavošana un uzstādīšana |
privātais |
|||||||
|
sektors |
4. Paaugstināt TIC darba kvalitāti, izveidot Latvijas tūrisma portālu
|
4.1. |
Vienota tūrisma informācijas |
2001 |
77,0 |
0 |
200,0 |
0 |
277,0 |
VARAM, |
|
centru tīkla izveide ** |
2002 |
50,0 |
40,0 |
250,0 |
0 |
340,0 |
LTAA, |
|
|
2003 |
0 |
30,0 |
B |
0 |
30,0 |
TIC, |
||
|
2004 |
0 |
40,0 |
B |
0 |
40,0 |
pašvaldības |
||
|
2005 |
0 |
30,0 |
B |
0 |
30,0 |
|||
|
2006 |
0 |
40,0 |
B |
0 |
40,0 |
|||
|
2007- |
0 |
150,0 |
B |
0 |
150,0 |
|||
|
2010 |
||||||||
|
2001- |
127,0 |
330,0 |
450,0 |
0 |
907,0 |
|||
|
2010 |
5. Izveidot vienotu tūrisma produkta koncepciju
|
5.1. |
Reģionālo un vietējo tūrisma |
2001 |
2,0 |
0 |
B |
B |
2,0 |
LTAA, TA |
|
produktu izstrāde |
2002- |
5,0 |
0 |
B |
B |
5,0 |
pašvaldības |
|
|
2006 |
||||||||
|
2007- |
0 |
10 |
B |
B |
10,0 |
|||
|
2010 |
||||||||
|
2001- |
7,0 |
10,0 |
B |
B |
17,0 |
|||
|
2010 |
||||||||
|
5.2. |
Vietējā tūrisma attīstība. |
2001 |
0 |
0 |
B |
69,9 |
69,9 |
LTAA, TA, |
|
Kustības “Apceļo dzimto zemi” |
2002- |
0 |
10,0 |
B |
B |
10,0 |
LPMA, |
|
|
atjaunošana un īstenošana |
2006 |
pašvaldības, |
||||||
|
2007- |
0 |
8,0 |
B |
B |
8,0 |
IZM, KM |
||
|
2010 |
||||||||
|
2001- |
0 |
18,0 |
0 |
69,9 |
87,9 |
|||
|
2010 |
||||||||
|
5.3. |
Lauku tūrisma attīstība (t.sk. |
2001 |
4,8 |
0 |
B |
30,0 |
34,8 |
VARAM, |
|
valsts budžeta un privātā sektora |
2002- |
1518,2 |
20,0 |
B |
5943,0 |
7481,2 |
LTAA, ZM |
|
|
līdzfinansējums SAPARD) |
2006 |
Latvijas |
||||||
|
2007- |
26,0 |
20,0 |
B |
B |
46,0 |
Lauku tūrisma |
||
|
2010 |
asociācija |
|||||||
|
2001- |
1549,0 |
40,0 |
B |
5973,0 |
7562,0 |
‘’Lauku ceļotājs’’ |
||
|
2010 |
||||||||
|
5.4. |
Ekotūrisma attīstība. |
2001 |
1,4 |
0 |
B |
0 |
1,4 |
VARAM, |
|
Stratēģijas izstrāde un realizācija. |
2002- |
0 |
15,0 |
B |
B |
15,0 |
LTAA, TA, |
|
|
2002.gads - Starptautiskais |
2006 |
pašvaldības |
||||||
|
ekotūrisma gads *** |
2007- |
0 |
12,0 |
B |
B |
12,0 |
||
|
2010 |
||||||||
|
2001- |
1,4 |
27,0 |
B |
0 |
28,4 |
|||
|
2010 |
||||||||
|
5.5. |
Kongresu tūrisma attīstība. |
2002- |
0 |
B |
B |
B |
B |
LTAA, |
|
Stratēģijas izstrāde un |
2006 |
VARAM, |
||||||
|
realizācija |
2007- |
0 |
B |
B |
B |
B |
Rīgas dome |
|
|
2010 |
||||||||
|
2001-2010 |
0 |
B |
B |
B |
B |
|||
|
5.6. |
Aktīvā un piedzīvojumu tūrisma |
2002-2006 |
0 |
11,5 |
B |
2,5 |
14,0 |
VARAM, |
|
attīstība. Stratēģijas izstrāde |
2007-2010 |
0 |
10,0 |
B |
B |
10,0 |
LTAA, TA, |
|
|
un realizācija |
2001-2010 |
0 |
21,5 |
B |
2,5 |
24,0 |
pašvaldības |
|
|
5.7. |
Kūrortu un dziednieciskā tūrisma |
2002-2006 |
0 |
B |
30,0 |
0 |
30,0 |
LM, LTAA, |
|
attīstība. Valsts programmas |
2007-2010 |
0 |
30,0 |
20,0 |
B |
50,0 |
VARAM, TA, |
|
|
izstrāde un realizācija |
2001-2010 |
0 |
30,0 |
50,0 |
B |
80,0 |
Jūrmalas dome |
|
|
5.8. |
Kultūras tūrisma attīstība. |
2002-2006 |
0 |
B |
20,0 |
B |
20,0 |
LTAA, KM |
|
Stratēģijas izstrāde un realizācija |
2007-2010 |
0 |
20,0 |
20,0 |
B |
40,0 |
VARAM, TA, |
|
|
2001-2010 |
0 |
20,0 |
40,0 |
B |
60,0 |
pašvaldības |
||
|
5.9. |
Medību un makšķerēšanas |
2001 |
0 |
0 |
B |
1,0 |
1,0 |
LTAA, TA, |
|
tūrisma attīstība. Stratēģijas |
2002-2006 |
0 |
B |
B |
B |
B |
pašvaldības |
|
|
izstrāde un realizācija |
2007-2010 |
0 |
B |
B |
B |
B |
||
|
2001-2010 |
0 |
B |
B |
1,0 |
1,0 |
|||
|
5.10. |
Velotūrisma attīstība (Latvijas |
2001 |
0 |
0 |
260,0 |
B |
260,0 |
SM, LTAA, |
|
Velotransporta attīstības |
2002-2006 |
0 |
B |
1500,0 |
B |
1500,0 |
Rīgas dome |
|
|
valsts programmas 1999. |
2007-2010 |
0 |
B |
1200,0 |
B |
1200,0 |
u.c. |
|
|
-2015.g. ietvaros) |
2001-2010 |
0 |
B |
2960,0 |
B |
2960,0 |
pašvaldības |
|
|
5.11. |
Jahtu tūrisma attīstība (VIP un |
2001 |
0 |
0 |
B |
B |
B |
LTAA, SM, |
|
SuPortNet ietvaros) |
2002-2006 |
0 |
B |
B |
B |
B |
VARAM, |
|
|
2007-2010 |
0 |
B |
B |
B |
B |
pašvaldības |
||
|
2001-2010 |
0 |
B |
B |
B |
B |
|||
|
5.12. |
Iekšējo ūdeņu tūrisma |
2002-2006 |
0 |
B |
B |
B |
B |
LTAA, TA |
|
koncepcijas izstrāde un |
2007-2010 |
0 |
B |
B |
B |
B |
pašvaldības, |
|
|
realizācija |
2001-2010 |
0 |
B |
B |
B |
B |
||
|
5.13. |
Atpūtas un tematisko parku |
2002-2006 |
0 |
B |
B |
B |
B |
LTAA, |
|
attīstība. Koncepcijas izstrāde |
2007-2010 |
0 |
B |
B |
B |
B |
pašvaldības, |
|
|
un īstenošana |
2001-2010 |
0 |
B |
B |
B |
B |
TA |
6. Palielināt Latvijas tūrisma produkta konkurētspēju
|
6.1. |
Kvalitātes vadības |
2001 |
1,0 |
0 |
B |
B |
1,0 |
VARAM, TA |
|
sistēmas ieviešana |
2002-2006 |
5,0 |
B |
B |
B |
5,0 |
LTAA, |
|
|
2007-2010 |
4,0 |
B |
B |
B |
4,0 |
privātais |
||
|
2001-2010 |
10,0 |
B |
B |
B |
10,0 |
sektors |
||
|
6.2. |
“Zilo karogu” kustība |
2001 |
12,0 |
0 |
50,0 |
0 |
62,0 |
VARAM, |
|
2002-2006 |
18,0 |
0 |
20,0 |
B |
38,0 |
VAK, |
||
|
2007-2010 |
0 |
0 |
15,0 |
B |
15,0 |
pašvaldības |
||
|
2001-2010 |
30,0 |
0 |
85,0 |
B |
115,0 |
|||
|
6.3. |
“Zaļās atslēgas” (viesnīcām) |
2001 |
0,7 |
0 |
0 |
0 |
0,7 |
VARAM, |
|
2002-2006 |
3,5 |
B |
0 |
B |
3,5 |
LVRA, |
||
|
2007-2010 |
2,8 |
B |
0 |
B |
2,8 |
LTAA |
||
|
2001-2010 |
7,0 |
B |
0 |
B |
7,0 |
|||
|
6.4. |
“Zaļais sertifikāts” (tūristu |
2001 |
0,7 |
0 |
0 |
B |
0,7 |
VARAM, |
|
mītnēm lauku teritorijās un |
2002-2006 |
0 |
62,0 |
0 |
25,0 |
87,0 |
VAF, Latvijas |
|
|
mazpilsētās) **** |
2007-2010 |
0 |
0 |
0 |
B |
B |
Lauku tūrisma |
|
|
2001-2010 |
0,7 |
62,0 |
0 |
25,0 |
87,7 |
asociācija |
||
|
“Lauku ceļotājs” |
7. Latvijas Valsts standartu izstrāde
|
7.1. |
LVS Tūrisma informācijas centriem |
2001 |
0 |
0 |
0 |
0,7 |
0,7 |
TPSTK |
|
7.2. |
LVS Tūrisma autobusiem |
2001 |
0 |
0 |
0 |
1,0 |
1,0 |
TPSTK |
|
7.3. |
LVS Restorāniem |
2002 |
0 |
0 |
0 |
1,5 |
1,5 |
TPSTK |
|
2001 - 2010 |
0 |
0 |
0 |
3,2 |
3,2 |
|||
|
Kopā |
1892,1 |
573,5 |
3585,0 |
6074,6 |
12125,2 |
1 — Bāzes izdevumi
2 — Līdz 2006.gadam saskaņā ar pieprasīto nepieciešamo papildus finansējumu funkciju (pasākumu) paplašināšanai (virs “bāzes izdevumiem”) l
B — Precīzi nav iespējams noteikt
* — VAF finansējums Ls 19,3 tūkstoši
** — T.sk.investīcijas Ls 75 tūkstoši
** — Papildus nepieciešamais finansējums no VAF
*** — VAF finansējums Ls 27 tūkstoši
**** — VAF finansējums (Latvijas līdzfinansējums ES LIFE programmā - Ls 62 tūkstoši), Latvijas Lauku tūrisma asociācijas ‘’Lauku ceļotājs’’ finansējums - Ls 25 tūkstoši, ES finansējums Ls 81 tūkstotis
Apakšprogramma TŪRISMA MĀRKETINGS
Pasākumu plāns
|
Nr. |
Pasākums |
Termiņš |
Finansējuma avots un |
Finan- |
Atbildīgā |
||
|
p. |
apjoms, tūkst. Ls . |
sējums |
institūcija, |
||||
|
k. |
Valsts |
Pašval- |
Privā- |
kopā, |
sadarbības |
||
|
budžets . |
dību |
tais |
tūkst. Ls |
institūcija |
|||
|
Pašreiz |
Papildus |
budžets |
finan- |
||||
|
pieeja- |
nepie- |
sējums |
|||||
|
mais1 |
cieša- |
||||||
|
mais2 |
Pasākumi vietējam tūrisma tirgum
1. Vietējā tūrisma tirgus izpēte
|
1.1. |
Pētījums “Latvijas vietējā |
2001 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
LTAA |
|
tūrisma tirgus izpēte” |
2002 |
0 |
3,3 |
0 |
0 |
3,3 |
||
|
2003 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
|||
|
2004 |
0 |
4,0 |
0 |
0 |
4,0 |
|||
|
2005 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
|||
|
2006 |
0 |
4,6 |
0 |
0 |
4,6 |
|||
|
2007-2010 |
0 |
10,0 |
0 |
0 |
10,0 |
|||
|
2001-2010 |
0 |
21,9 |
0 |
0 |
21,9 |
2. Latvijas tūrisma produkta virzība vietējā tirgū
|
2.1. |
Koncepcija “Latvijas tūrisma |
2001 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
LTAA, TA |
|
produkta virzība vietējā tirgū” |
2002 |
0 |
1,3 |
0 |
0 |
1,3 |
||
|
2003 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
|||
|
2004 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
|||
|
2005 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
|||
|
2006 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
|||
|
2007-2010 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
|||
|
2001-2010 |
0 |
1,3 |
0 |
0 |
1,3 |
|||
|
2.2. |
Visu iesaistīto pušu sadarbības |
2001 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
VARAM, |
|
modeļa izveide savlaicīgam un |
2002 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
LTAA, TA, |
|
|
regulāram tūrisma informācijas |
2003 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
LPS, |
|
|
nodrošinājumam |
2004 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
pašvaldības |
|
|
2005 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
|||
|
2006 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
|||
|
2007-2010 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
|||
|
2001-2010 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
|||
|
2.3. |
Tūrisma informācijas materiālu |
2001 |
0 |
0 |
B |
B |
0 |
LTAA, TA, |
|
izdošana latviešu valodā |
2002 |
1,0 |
3,0 |
B |
B |
4,0 |
TIC, |
|
|
2003 |
2,0 |
11,3 |
B |
B |
13,3 |
pašvaldības |
||
|
2004 |
2,0 |
11,9 |
B |
B |
13,9 |
|||
|
2005 |
0 |
4,2 |
B |
B |
4,2 |
|||
|
2006 |
2,0 |
8,7 |
B |
B |
10,7 |
|||
|
2007-2010 |
8,0 |
38,8 |
B |
B |
46,8 |
|||
|
2001-2010 |
15,0 |
77,9 |
B |
B |
92,9 |
|||
|
2.4. |
Latvijas TIC atvēršana Rīgā |
2001 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
LTAA, |
|
un tā uzturēšana |
2002 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
VARAM, |
|
|
2003 |
0 |
40,0 |
B |
B |
40,0 |
pašvaldības |
||
|
2004 |
0 |
30,0 |
B |
B |
30,0 |
|||
|
2005 |
0 |
32,0 |
B |
B |
32,0 |
|||
|
2006 |
0 |
35,0 |
B |
B |
35,0 |
|||
|
2007-2010 |
0 |
150,0 |
B |
B |
150,0 |
|||
|
2001-2010 |
0 |
287,0 |
B |
B |
287,0 |
|||
|
2.5. |
Regulāra sabiedrības informēšana |
2001 |
2,0 |
0 |
B |
B |
2,0 |
TIC, TA, |
|
par Latvijas tūrisma iespējām |
2002 |
2,0 |
3,0 |
B |
B |
5,0 |
LTAA |
|
|
2003 |
2,0 |
6,9 |
B |
B |
8,9 |
|||
|
2004 |
2,0 |
8,1 |
B |
B |
10,1 |
|||
|
2005 |
2,0 |
9,4 |
B |
B |
11,4 |
|||
|
2006 |
2,0 |
10,6 |
B |
B |
12,6 |
|||
|
2007-2010 |
6,0 |
55,0 |
B |
B |
61,0 |
|||
|
2001-2010 |
18,0 |
93,0 |
B |
B |
111,0 |
Pasākumi ārvalstu tūrisma tirgum
3. Ārvalstu tūrisma tirgus izpēte
|
3.1. |
Pētījums “Ienākošais tūrisms |
2001 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
LTAA |
|
Latvijā un tā analīze” |
2002 |
0 |
8,6 |
0 |
0 |
8,6 |
||
|
2003 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
|||
|
2004 |
0 |
8,6 |
0 |
0 |
8,6 |
|||
|
2005 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
|||
|
2006 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
|||
|
2007-2010 |
0 |
25,0 |
0 |
0 |
25,0 |
|||
|
2001-2010 |
0 |
42,2 |
0 |
0 |
42,2 |
|||
|
3.2. |
Pētījums “Prioritāro Latvijas |
2001 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
LTAA |
|
tūrisma tirgu patērētāju |
2002 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
||
|
uzvedības analīze” |
2003 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
||
|
2004 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
|||
|
2005 |
0 |
8,6 |
0 |
0 |
8,6 |
|||
|
2006 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
|||
|
2007-2010 |
0 |
40,0 |
0 |
0 |
40,0 |
|||
|
2001-2010 |
0 |
48,6 |
0 |
0 |
48,6 |
4.Latvijas tūrisma mārketinga stratēģijas veidošana
|
4.1. |
Latvijas tūrisma mārketinga |
2001 |
0 |
0 |
B |
B |
B |
LTAA, TA, |
|
stratēģijas izstrāde |
2002 |
0 |
0 |
B |
B |
B |
pašvaldības, |
|
|
2002. - 2005.gadam |
2003 |
0 |
0 |
B |
B |
B |
VARAM |
|
|
un 2006. - 2010.gadam |
2004 |
0 |
0 |
B |
B |
B |
||
|
2005 |
0 |
0 |
B |
B |
B |
|||
|
2006 |
0 |
0 |
B |
B |
B |
|||
|
2007-2010 |
0 |
B |
B |
B |
B |
|||
|
2001-2010 |
0 |
B |
B |
B |
B |
|||
|
4.2. |
Dalība vienotas Baltijas valstu un |
2001 |
0 |
0 |
B |
B |
B |
LTAA, |
|
BJR mārketinga stratēģijas |
2002 |
0 |
1,0 |
B |
B |
1,0 |
Igaunijas un |
|
|
izstrādē un īstenošanā |
2003 |
0 |
2,0 |
B |
B |
2,0 |
Lietuvas NTO, |
|
|
2004 |
0 |
B |
B |
B |
B |
BJR NTO, |
||
|
2005 |
0 |
B |
B |
B |
B |
VARAM |
||
|
2006 |
0 |
B |
B |
B |
B |
|||
|
2007-2010 |
0 |
20,0 |
B |
B |
20,0 |
|||
|
2001-2010 |
0 |
23,0 |
B |
B |
23,0 |
5. Latvijas tūrisma produkta virzība ārvalstu tirgū
|
5.1. |
Latvijas tūrisma tēla izstrāde |
2001 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
LTAA, LI |
|
2002 |
0 |
1,0 |
0 |
0 |
1,0 |
|||
|
2003 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
|||
|
2004 |
0 |
1,0 |
0 |
0 |
1,0 |
|||
|
2005 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
|||
|
2006 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
|||
|
2007-2010 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
|||
|
2001-2010 |
0 |
2,0 |
0 |
0 |
2,0 |
|||
|
5.2. |
Tūrisma informācijas materiālu |
2001 |
24,1 |
0 |
B |
B |
24,1 |
LTAA, TA, |
|
izdošana prioritārajiem tūrisma |
2002 |
23,1 |
68,0 |
B |
B |
91,1 |
TIC, |
|
|
tirgiem atbilstošās valodās |
2003 |
20,1 |
63,7 |
B |
B |
83,8 |
pašvaldības, |
|
|
un daudzumā |
2004 |
20,1 |
67,1 |
B |
B |
87,2 |
privātais |
|
|
2005 |
24,1 |
78,8 |
B |
B |
102,9 |
sektors |
||
|
2006 |
20,1 |
78,3 |
B |
B |
98,4 |
|||
|
2007-2010 |
80,4 |
349,2 |
B |
B |
429,6 |
|||
|
2001-2010 |
212,0 |
705,1 |
B |
B |
917,1 |
|||
|
5.3. |
Dalība starptautiskajos |
2001 |
36,0 |
0 |
5,4 |
21,4 |
62,8 |
LTAA, TA, |
|
tūrisma gadatirgos |
2002 |
36,0 |
8,0 |
B |
B |
44,0 |
TIC, |
|
|
2003 |
36,0 |
9,8 |
B |
B |
45,8 |
pašvaldības, |
||
|
2004 |
36,0 |
11,6 |
B |
B |
47,6 |
privātais |
||
|
2005 |
36,0 |
13,3 |
B |
B |
49,3 |
sektors |
||
|
2006 |
36,0 |
15,1 |
B |
B |
51,1 |
|||
|
2007-2010 |
144,0 |
78,2 |
B |
B |
222,2 |
|||
|
2001-2010 |
360,0 |
136,0 |
5,4 |
21,4 |
522,8 |
|||
|
5.4. |
Sadarbības modeļa izveide valsts, |
2001 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
LTAA, |
|
pašvaldību un privātā sektora |
2002 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
VARAM, |
|
|
dalībai starptautiskajos tūrisma |
2003 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
LPS, LAA, |
|
|
gadatirgos un citās mārketinga |
2004 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
pašvaldības, |
|
|
aktivitātēs |
2005 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
TA |
|
|
2006 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
|||
|
2007-2010 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
|||
|
2001-2010 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
|||
|
5.5. |
Tūrisma kontaktbiržu |
2001 |
0,3 |
0 |
B |
B |
0,3 |
LTAA, LAA, |
|
organizēšana ārvalstīs |
2002 |
0,3 |
4,0 |
B |
B |
4,3 |
TA, TIC, |
|
|
2003 |
0,3 |
4,9 |
B |
B |
5,2 |
pašvaldības, |
||
|
2004 |
0,3 |
5,8 |
B |
B |
6,1 |
privātais |
||
|
2005 |
0,3 |
6,7 |
B |
B |
7,0 |
sektors |
||
|
2006 |
0,3 |
7,6 |
B |
B |
7,9 |
|||
|
2007-2010 |
1,2 |
39,1 |
B |
B |
40,3 |
|||
|
2001-2010 |
3,0 |
68,1 |
B |
B |
71,1 |
|||
|
5.6. |
TIB atvēršana nozīmīgākajos |
2001 |
18,0 |
0 |
0 |
0 |
18,0 |
LTAA, LAA, |
|
Latvijas tūrisma tirgos. Līdzdalība |
2002 |
18,0 |
89,0 |
0 |
0 |
107,0 |
TA, |
|
|
BTIC Minsterē uzturēšanā, |
2003 |
18,0 |
244,0 |
0 |
0 |
262,0 |
pašvaldības, |
|
|
TIC Helsinkos uzturēšanā |
2004 |
18,0 |
283,0 |
0 |
0 |
301,0 |
Igaunijas un |
|
|
2005 |
18,0 |
283,0 |
0 |
0 |
301,0 |
Lietuvas |
||
|
2006 |
18,0 |
283,0 |
0 |
0 |
301,0 |
NTO |
||
|
2007-2010 |
72,0 |
1132,0 |
0 |
0 |
1204,0 |
|||
|
2001-2010 |
180,0 |
2314,0 |
0 |
0 |
2494,0 |
|||
|
5.7. |
Latvijas tūrisma produkta |
2001 |
0 |
0 |
B |
B |
0 |
LTAA, LI, |
|
reklāma ārvalstu masu saziņas |
2002 |
0 |
5,0 |
B |
B |
5,0 |
LAA |
|
|
līdzekļos |
2003 |
0 |
6,1 |
B |
B |
6,1 |
||
|
2004 |
0 |
7,2 |
B |
B |
7,2 |
|||
|
2005 |
0 |
8,3 |
B |
B |
8,3 |
|||
|
2006 |
0 |
9,5 |
B |
B |
9,5 |
|||
|
2007-2010 |
0 |
49,0 |
B |
B |
49,0 |
|||
|
2001-2010 |
0 |
85,1 |
B |
B |
85,1 |
|||
|
5.8. |
Ārvalstu žurnālistu vizīšu |
2001 |
0 |
0 |
B |
B |
0 |
LTAA, LI, |
|
organizēšana Latvijā |
2002 |
0 |
10,0 |
B |
B |
10,0 |
LAA |
|
|
2003 |
0 |
12,2 |
B |
B |
12,2 |
|||
|
2004 |
0 |
14,5 |
B |
B |
14,5 |
|||
|
2005 |
0 |
16,7 |
B |
B |
16,7 |
|||
|
2006 |
0 |
18,9 |
B |
B |
18,9 |
|||
|
2007-2010 |
0 |
97,9 |
B |
B |
97,9 |
|||
|
2001-2010 |
0 |
170,2 |
B |
B |
170,2 |
|||
|
5.9. |
Citi mārketinga pasākumi |
2001 |
0 |
0 |
B |
B |
0 |
LTAA, LI, |
|
(preses konferences, Latvijas |
2002 |
0 |
3,4 |
B |
B |
3,4 |
LAA, TA, |
|
|
tūrisma produkta prezentācijas u.c.) |
2003 |
0 |
4,1 |
B |
B |
4,1 |
||
|
2004 |
0 |
4,9 |
B |
B |
4,9 |
|||
|
2005 |
0 |
5,6 |
B |
B |
5,6 |
|||
|
2006 |
0 |
6,4 |
B |
B |
6,4 |
|||
|
2007-2010 |
0 |
33,0 |
B |
B |
33,0 |
|||
|
2001-2010 |
0 |
57,4 |
B |
B |
57,4 |
|||
|
Kopā |
788,0 |
4132,8 |
5,4 |
21,4 |
4947,6 |
1 — Bāzes izdevumi
2 — Līdz 2006.gadam saskaņā ar pieprasīto nepieciešamo papildus finansējumu funkciju (pasākumu) paplašināšanai (virs “bāzes izdevumiem”)
B — Precīzi nav iespējams noteikt
Apakšprogramma TŪRISMA STATISTIKA
Pasākumu plāns
|
Nr. |
Pasākums |
Termiņš |
Finansējuma avots un |
Finan- |
Atbildīgā |
||
|
p. |
apjoms, tūkst. Ls . |
sējums |
institūcija, |
||||
|
k. |
Valsts |
Pašval- |
Privā- |
kopā, |
sadarbības |
||
|
budžets . |
dību |
tais |
tūkst. Ls |
institūcija |
|||
|
Pašreiz |
Papildus |
budžets |
finan- |
||||
|
pieeja- |
nepie- |
sējums |
|||||
|
mais1 |
cieša- |
||||||
|
mais2 |
1. Tūrisma statistiskās informācijas vākšana un apkopošana atbilstoši ES direktīvai 95/57/EK
|
1.1. |
Robežšķērsojošo personu |
2001 |
0 |
0 |
0 |
23,0 |
23,0 |
CSP, LTAA |
|
apsekojums |
2002 |
0 |
19,0 |
0 |
16,0 |
35,0 |
||
|
2003 |
0 |
25,0 |
0 |
10,0 |
35,0 |
|||
|
2004 |
0 |
35,0 |
0 |
0 |
35,0 |
|||
|
2005 |
0 |
35,0 |
0 |
0 |
35,0 |
|||
|
2006 |
0 |
35,0 |
0 |
0 |
35,0 |
|||
|
2007-2010 |
0 |
140,0 |
0 |
0 |
140,0 |
|||
|
2001-2010 |
0 |
289,0 |
0 |
49,0 |
338,0 |
|||
|
1.2. |
Vietējā tūrisma apsekojums |
2001 |
0 |
0 |
0 |
3,8 |
3,8 |
CSP, LTAA |
|
2002 |
0 |
8,0 |
0 |
11,0 |
19,0 |
|||
|
2003 |
0 |
2,0 |
0 |
2,0 |
4,0 |
|||
|
2004 |
0 |
20,0 |
0 |
0 |
20,0 |
|||
|
2005 |
0 |
4,0 |
0 |
0 |
4,0 |
|||
|
2006 |
0 |
22,0 |
0 |
0 |
22,0 |
|||
|
2007-2010 |
0 |
55,0 |
0 |
0 |
55,0 |
|||
|
2001-2010 |
0 |
111,0 |
0 |
16,8 |
127,8 |
2. Nacionālo tūrisma satelītkontu (NTSK) aprēķināšanas ieviešana
|
2.1. |
NTSK aprēķināšanas |
2002 |
0 |
8,0 |
0 |
0 |
8,0 |
CSP, |
|
metodikas izstrāde |
2003 |
0 |
2,0 |
0 |
0 |
2,0 |
VARAM |
|
|
2004 |
0 |
2,0 |
0 |
0 |
2,0 |
|||
|
2005 |
0 |
2,0 |
0 |
0 |
2,0 |
|||
|
2006 |
0 |
2,0 |
0 |
0 |
2,0 |
|||
|
2007-2010 |
0 |
8,0 |
0 |
0 |
8,0 |
|||
|
2001-2010 |
0 |
24,0 |
0 |
0 |
24,0 |
|||
|
2.2. |
NTSK ieviešana un aprēķināšana |
2001 |
0 |
0 |
0 |
0 |
CSP, |
|
|
2002 |
0 |
0 |
0 |
0 |
VARAM |
|||
|
2003 |
0 |
0 |
0 |
0 |
||||
|
2004 |
0 |
0 |
0 |
0 |
||||
|
2005 |
0 |
0 |
0 |
0 |
||||
|
2006 |
0 |
0 |
0 |
0 |
||||
|
2007-2010 |
0 |
60,0 |
0 |
60,0 |
||||
|
2001-2010 |
0 |
60,0 |
0 |
0 |
60,0 |
|||
|
Kopā |
0 |
484,0 |
0 |
65,8 |
549,8 |
1 — Bāzes izdevumi
2 — Līdz 2006.gadam saskaņā ar pieprasīto nepieciešamo papildus finansējumu funkciju (pasākumu) paplašināšanai (virs “bāzes izdevumiem”)
Apakšprogramma TŪRISMA IZGLĪTĪBA UN PĒTNIECĪBA
Pasākumu plāns
|
Nr. |
Pasākums |
Termiņš |
Finansējuma avots un |
Finan- |
Atbildīgā |
||
|
p. |
apjoms, tūkst. Ls . |
sējums |
institūcija, |
||||
|
k. |
Valsts |
Pašval- |
Privā- |
kopā, |
sadarbības |
||
|
budžets . |
dību |
tais |
tūkst. Ls |
institūcija |
|||
|
Pašreiz |
Papildus |
budžets |
finan- |
||||
|
pieeja- |
nepie- |
sējums |
|||||
|
mais1 |
cieša- |
||||||
|
mais2 |
1. Tūrisma nozares uzņēmumu nodrošināšana ar atbilstošas kvalitātes izglītotiem, profesionāliem kadriem
|
1.1. |
Nozares izpēte, lai noteiktu |
2001 |
0 |
0 |
0 |
B |
B |
IZM PIC, |
|
pieprasījumu pēc kadriem |
2002-2006 |
0 |
0 |
0 |
B |
B |
LTAA, TA |
|
|
2007-2010 |
0 |
5,0 |
0 |
B |
5,0 |
|||
|
2001-2010 |
0 |
5,0 |
0 |
B |
5,0 |
|||
|
1.2. |
Tūrisma profesionālās un |
2001 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
IZM, |
|
augstākās izglītības programmu |
2002-2006 |
0 |
B |
0 |
0 |
B |
mācību |
|
|
satura izpēte un pilnveidošana |
2007-2010 |
0 |
10,0 |
0 |
0 |
10,0 |
iestādes, |
|
|
2001-2010 |
0 |
10,0 |
0 |
0 |
10,0 |
asociācijas |
||
|
1.3. |
Tūrisma izglītības konsultatīvās |
2001 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
VARAM, |
|
padomes izveidošana |
2002-2006 |
0 |
0 |
0 |
B |
B |
IZM, |
|
|
2007-2010 |
0 |
0 |
0 |
B |
B |
profesionālās |
||
|
2001-2010 |
0 |
0 |
0 |
B |
B |
asociācijas |
||
|
1.4. |
Profesiju un izglītības klasifikatoru |
2001 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
IZM, |
|
aktualizēšana atbilstoši tūrisma |
2002-2006 |
0 |
B |
0 |
0 |
B |
profesionālās |
|
|
nozares praksei |
2007-2010 |
0 |
B |
0 |
0 |
B |
asociācijas |
|
|
2001-2010 |
0 |
B |
0 |
0 |
B |
|||
|
1.5. |
Pētījums par tūrismā |
2001 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
IZM, LTAA, |
|
nodarbināto izglītību |
2002-2006 |
0 |
3,0 |
0 |
0 |
3,0 |
profesionālās |
|
|
2007-2010 |
0 |
3,0 |
0 |
0 |
3,0 |
asociācijas |
||
|
2001-2010 |
0 |
6,0 |
0 |
0 |
6,0 |
|||
|
1.6. |
Augsti kvalificētu tūrisma |
2001 |
0 |
0 |
B |
B |
B |
valsts un |
|
speciālistu sagatavošana |
2002-2006 |
0 |
0 |
B |
B |
B |
pašvaldību |
|
|
- stipendijas |
2007-2010 |
0 |
B |
B |
B |
B |
institūcijas, |
|
|
2001-2010 |
0 |
B |
B |
B |
B |
privāt- |
||
|
uzņēmumi |
||||||||
|
1.7. |
Profesionālās kvalifikācijas |
2001 |
B |
0 |
0 |
B |
B |
IZM PIC, |
|
celšana un tālākizglītība |
2002-2006 |
B |
B |
0 |
B |
B |
mācību |
|
|
2007-2010 |
B |
B |
0 |
B |
B |
iestādes, |
||
|
2001-2010 |
B |
B |
0 |
B |
B |
LTAA, |
||
|
Valsts |
||||||||
|
nodarbinātības |
||||||||
|
dienests, |
||||||||
|
pašvaldības |
||||||||
|
1.8. |
Tūrisma izglītību ieguvušo |
2001 |
0 |
0 |
0 |
B |
B |
IZM PIC, |
|
datu bāzes izveidošana |
2002-2006 |
0 |
0 |
0 |
B |
B |
mācību |
|
|
2007-2010 |
0 |
10,0 |
0 |
B |
10,0 |
iestādes |
||
|
2001-2010 |
0 |
10,0 |
0 |
B |
10,0 |
2. Tūrisma lomas noteikšana valsts un pašvaldību attīstībā, pētniecības programma “Tūrisms 3.gadu tūkstotī Latvijā”
|
Tūrisma pētniecības programmas |
2001 |
3,5 |
0 |
0 |
0 |
3,5 |
VARAM, |
|
|
“Tūrisms 3. gadu tūkstotī Latvijā” |
2002-2006 |
17,5 |
B |
B |
B |
17,5 |
LTAA, IZM, |
|
|
izstrādāšana, t.sk. tūrisma |
2007-2010 |
14,0 |
25,0 |
B |
B |
39,0 |
augstskolas, |
|
|
produkta un mārketinga pētījumi, |
2001-2010 |
35,0 |
25,0 |
B |
B |
60,0 |
LZA, LZP, |
|
|
attīstības tendences, perspektīvo |
pašvaldības |
|||||||
|
tūrisma teritoriju un tirgu noteikšana |
3. Periodiska un analītiska tūrisma pētniecības izdevuma izdošana
|
Izdevuma satura un formas |
2001 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
LTAA, |
|
|
izstrāde. Periodiska izdošana |
2002-2006 |
0 |
6,0 |
0 |
10,0 |
16,0 |
VARAM, |
|
|
2007-2010 |
0 |
4,0 |
0 |
10,0 |
14,0 |
IZM, |
||
|
2001-2010 |
0 |
10,0 |
0 |
20,0 |
30,0 |
augstskolas |
||
4. Tūrisma izpētes integrēšana dažādās pētniecības programmās
|
4.1. |
Tūrisma izpētes rezultātu |
2001 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
IZM,LZP, |
||||||||||
|
integrēšana dažādās pētniecības |
2002-2006 |
0 |
B |
0 |
0 |
B |
VARAM |
|||||||||||
|
programmās |
2007-2010 |
0 |
B |
0 |
0 |
B |
||||||||||||
|
2001-2010 |
0 |
B |
0 |
0 |
B |
|||||||||||||
|
4.2. |
Tūrisma terminu skaidrojošā |
2001 |
0,5 |
0 |
0 |
0 |
0,5 |
VARAM, |
||||||||||
|
vārdnīca |
2002-2006 |
0 |
3,5 |
0 |
10,0 |
13,5 |
LZA, |
2007-2010 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
SBA ‘’Turība’’ |
||||
|
2001-2010 |
0,5 |
3,5 |
0 |
10,0 |
14,0 |
|||||||||||||
5. Izglītotas un patriotiskas sabiedrības veidošana, kuras brīvā laika aktivitātes raksturo aktīvs un veselīgs dzīvesveids
|
5.1. |
Programmas “Tūrisms - veselīga |
2001 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
LTAA, IZM, |
|
dzīvesveida sastāvdaļa” |
2002-2006 |
0 |
B |
B |
B |
B |
LM, |
|
|
izstrādāšana un īstenošana |
2007-2010 |
0 |
10,0 |
B |
B |
10,0 |
pašvaldības, |
|
|
2001-2010 |
0 |
10,0 |
B |
B |
10,0 |
asociācijas |
||
|
5.2. |
Skolēnu un studentu ceļojumu |
2001 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
LTAA, IZM, |
|
aprakstu u.c. konkursu |
2002-2006 |
0 |
B |
B |
B |
B |
pašvaldības, |
|
|
organizēšana |
2007-2010 |
0 |
B |
B |
B |
B |
asociācijas |
|
|
2001-2010 |
0 |
B |
B |
B |
B |
|||
|
Kopā |
35,5 |
79,5 |
B |
30,0 |
145,0 |
1 — Bāzes izdevumi
2 — Līdz 2006.gadam saskaņā ar pieprasīto nepieciešamo papildus finansējumu funkciju (pasākumu) paplašināšanai (virs “bāzes izdevumiem”)
B — Precīzi nav iespējams noteikt. Valsts budžeta finansējums no vairākām programmām (‘’Tūrisma attīstība’’, ‘’Profesionālā izglītība’’, ‘’Vispārējās izglītības saturs’’, ‘’Valsts pārvaldes institūciju pasūtīti pētījumi’’, ‘’Dalība ES 5.ietvara programmā’’ u.c.)
Programmas pasākumu plānu kopsavilkums
|
Nr. |
Apakšprogramma, |
Termiņš |
Finansējuma avots un |
Finan- |
Atbildīgā |
|||||||||
|
p. |
pasākums |
apjoms, tūkst. Ls . |
sējums |
institūcija, |
||||||||||
|
k. |
Valsts |
Pašval- |
Privā- |
ES |
kopā, |
sadarbības |
||||||||
|
budžets . |
dību |
tais |
finan- |
tūkst. Ls |
institūcija |
|||||||||
|
Pašreiz |
Papildus |
bud- |
sējums |
sējums |
||||||||||
|
pieeja- |
nepie- |
žets |
||||||||||||
|
mais1 |
cieša- |
|||||||||||||
|
mais2 |
||||||||||||||
|
1. |
Tūrisma tiesiskā un |
2001 |
119,0 |
0 |
1,0 |
1,3 |
0 |
121,3 |
VARAM, |
|||||
|
institucionālā bāze |
2002 |
119,0 |
95,3 |
B |
5,0 |
0 |
219,3 |
LTAA, |
||||||
|
2003 |
119,0 |
89,0 |
B |
B |
0 |
208,0 |
ministrijas |
|||||||
|
2004 |
119,0 |
93,0 |
B |
5,0 |
0 |
217,0 |
pašvaldības, |
|||||||
|
2005 |
119,0 |
89,2 |
B |
B |
0 |
208,2 |
asociācijas |
|||||||
|
2006 |
119,0 |
93,5 |
B |
6,0 |
0 |
218,5 |
||||||||
|
2007- |
476,0 |
542,0 |
B |
15,0 |
0 |
1033,0 |
||||||||
|
2010 |
||||||||||||||
|
2001- |
1190,0 |
1002,0 |
1,0 |
32,3 |
0 |
2225,3 |
||||||||
|
2010 |
||||||||||||||
|
2. |
Tūrisma resursi, |
2001 |
118,9 |
0 |
510,0 |
102,6 |
6,8 |
738,3 |
LTAA, |
|||||
|
infrastruktūra |
2002- |
1696,4 |
308,5 |
1820,0 |
5972 |
4545 |
14341,9 |
VARAM, |
||||||
|
un produkts |
2006 |
ministrijas, |
||||||||||||
|
2007- |
76,8 |
265 |
1255,0 |
B |
0 |
1596,8 |
pašvaldības, |
|||||||
|
2010 |
asociācijas, |
|||||||||||||
|
2001- |
1892,1 |
573,5 |
3 585,0 |
6074,6 |
4 551,8 |
16677,0 |
privātais |
|||||||
|
2010 |
sektors, |
|||||||||||||
|
ministrijas |
||||||||||||||
|
3. |
Tūrisma mārketings |
2001 |
80,4 |
0 |
5,4 |
21,4 |
0 |
107,2 |
LTAA, |
|||||
|
2002 |
80,4 |
208,6 |
B |
B |
0 |
289,0 |
VARAM, LI, |
|||||||
|
2003 |
78,4 |
405 |
B |
B |
0 |
483,4 |
pašvaldības, |
|||||||
|
2004 |
78,4 |
457,7 |
B |
B |
0 |
536,1 |
asociācijas, |
|||||||
|
2005 |
80,4 |
466,6 |
B |
B |
0 |
547,0 |
privātais |
|||||||
|
2006 |
78,4 |
477,7 |
B |
B |
0 |
556,1 |
sektors |
|||||||
|
2007-2010 |
311,6 |
2117,2 |
B |
B |
0 |
2428,8 |
||||||||
|
2001-2010 |
788,0 |
4132,8 |
5,4 |
21,4 |
0 |
4947,6 |
||||||||
|
4. |
Tūrisma izglītība |
2001 |
4,0 |
0 |
B |
B |
0 |
4,0 |
IZM, LTAA, |
|||||
|
un pētniecība |
2002-2006 |
17,5 |
12,5 |
B |
20,0 |
0 |
50,0 |
VARAM, ZA, |
||||||
|
2007 - 2010 |
14 |
67 |
B |
10 |
0 |
91,0 |
pašvaldības, |
|||||||
|
2001 - 2010 |
35,5 |
79,5 |
B |
30,0 |
0 |
145,0 |
asociācijas, |
|||||||
|
privātais |
||||||||||||||
|
sektors |
||||||||||||||
|
5. |
Tūrisma statistika |
2001 |
0 |
0 |
0 |
0 |
26,8 |
26,8 |
CSP, VARAM, |
|||||
|
2002 |
0 |
35,0 |
0 |
0 |
27,0 |
62,0 |
LTAA |
|||||||
|
2003 |
0 |
29,0 |
0 |
0 |
12,0 |
41,0 |
||||||||
|
2004 |
0 |
57,0 |
0 |
0 |
0 |
57,0 |
||||||||
|
2005 |
0 |
41,0 |
0 |
0 |
0 |
41,0 |
||||||||
|
2006 |
0 |
59,0 |
0 |
0 |
0 |
59,0 |
||||||||
|
2007-2010 |
0 |
263,0 |
0 |
0 |
0 |
263,0 |
||||||||
|
2001-2010 |
0 |
484,0 |
0 |
0 |
65,8 |
549,8 |
||||||||
|
6. |
Ilgtspējīga tūrisma |
2001 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
VARAM, |
|||||
|
attīstības indikatoru |
2002 |
0 |
5,0 |
5,0 |
0 |
15,0 |
25,0 |
LTAA, |
||||||
|
ieviešana |
2003 |
0 |
5,0 |
5,0 |
0 |
15,0 |
25,0 |
pašvaldības, |
||||||
|
2004 |
0 |
5,0 |
5,0 |
0 |
0 |
10,0 |
asociācijas, |
|||||||
|
2005 |
0 |
5,0 |
5,0 |
0 |
0 |
10,0 |
privātais |
|||||||
|
2006 |
0 |
5,0 |
5,0 |
0 |
0 |
10,0 |
sektors |
|||||||
|
2007-2010 |
0 |
30,0 |
20,0 |
0 |
0 |
50,0 |
||||||||
|
2001-2010 |
0 |
55,0 |
45,0 |
0 |
30,0 |
130,0 |
||||||||
|
Kopā |
2001-2010 |
3905,6 |
6326,8 |
3631,0 |
6158,3 |
4647,6 |
24674,7 |
|||||||
1 — Bāzes izdevumi
2 — Līdz 2006.gadam saskaņā ar pieprasīto nepieciešamo papildus finansējumu funkciju (pasākumu) paplašināšanai (virs ‘’bāzes izdevumiem’’)
B — Precīzi nav iespējams noteikt
16. Latvijas Tūrisma attīstības nacionālās programmas 2001. – 2010.gadam pielikumi
Saturā
1. Nozīmīgākie pētniecības darbi tūrisma jomā Latvijā
2. Tūrisma ģenerētā apgrozījuma daļa
4. Tūrisma tendences Latvijā 2000./2001.gadā
5. Atsevišķi ES dokumenti, kas attiecas uz tūrismu
6. Tūrisma politikas veidošana un īstenošana Latvijā
7. Latvijas nacionālās un reģionālās tūrisma asociācijas
8. Pievienotās vērtības nodokļa likme Eiropas valstīs
9. Latvijas stratēģisko tūrisma resursu analīze
10. Aptaujas par Latvijas tūrisma produktu
11. Latvijas tūrisma SVID analīze
12. Perspektīvās Latvijas tūrisma attīstības teritorijas
13. Perspektīvās Latvijas tūrisma attīstības teritorijas (karte)
14. Profesionālās un augstākās izglītības tūrisma un viesmīlības studiju programmas Latvijā
1. pielikums
1. Nozīmīgākie pētniecības darbi tūrisma jomā Latvijā
1. Latvijas Republikas Tūrisma attīstības koncepcija. Arhprojekts, 1993.
2. Latvijas Republikas tūrisma koncepcijas attīstība — Latvijas tūrisma “nišas’’ iespējamais modelis un cenu konkurences spēju analīze, tūrisma investīciju un fiskālās politikas pamatprincipu izstrādāšana. LTP darba grupa, 1995.
3. Tūrisms uz Latviju. Attīstības plāns. PHARE, ITC Consulting, 1995.
4. Latgales novada perspektīvā tūrisma attīstības sistēma: 1. posms. Latgales tūrisma sistēmas izstrādāšanas metodiskā bāze un tās karkasa elementu analīze. LTP darba grupa, 1995., 2.posms. Tūrisma nozares esošā stāvokļa un attīstības perspektīvu vērtējums Latgales reģionā. LTP darba grupa, 1997.
5. Latvijas Tūrisma attīstības koncepcija. LR MK, 1997.
6. Automaģistrāles “Via Baltica” attīstības programma. PHARE, CHL Consulting&Dr. Gugg and Hank—Haase Consortium, 1996.—1997.
7. “Via Baltica” tūrisma informācijas sistēmas attīstība. Travel Development Centre Southern Finland& Estonia, 1999.
8. Gājēju tūrisma taka Rīgā. PHARE, CHL Consulting Group, 1998.
9. Tūrisma attīstības stratēģija pēc 2000.g. Latvijas tūrisma stratēģijas struktūra. PHARE, CHL Consulting Group, 1998.
10. Ekotūrisma attīstības plāns Rietumkurzemes piekrastei. Ziemeļkurzemes nacionālā parka dabas aizsardzības un apsaimniekošanas plāns. VARAM, Metsahallitus (Somija), 1999.
11. Tūrisms ilgtspējīgas attīstības kontekstā. VARAM, Latvijas Ģeogrāfijas biedrība, 1998.
12. Lauku tūrisma attīstības mērķprogramma. VARAM, Latvijas Lauku tūrisma asociācija “Lauku ceļotājs”, 1999.
13. Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāta ilgtspējīga tūrisma attīstība un bioloģiskās daudzveidības aizsardzība. VARAM, Eiropas Padome, 1999.
14. Tūrisma nozares attīstība. Nozares pārskats rajona plānojuma izstrādāšanai. VARAM, Dānijas valdība, 1999.
15. Gaujas Nacionālā parka dabas aizsardzības plāns. Rekreācijas raksturojums GNP. Latvijas Valsts mežu dienests, Holsteinborg Consult, 1999.
16. Tūrisma ieguldījums Latvijas tautsaimniecībā. VARAM, Zinātņu akadēmijas Ekonomikas institūts, 2000.
17. Pētījums par dabas tūrisma iespējām Latvijā. VARAM, V.Pilāts, 2000.
18. Pētījums par aktīvā un piedzīvojumu tūrisma iespējām Latvijā, VARAM, V.Pilāts, 2000.
19. Latvijas Tūrisma attīstības nacionālās programmas ekonomiskais pamatojums. VARAM, Zinātņu akadēmijas Ekonomikas institūts, 2000.
2. pielikums
2. Tūrisma ģenerētā apgrozījuma daļa1
Galvenās tūrisma nozares 100%–50%
Ceļojumu aģentūras, gidi, viesnīcas un citas apmešanās vietas, restorāni un citi ēdināšanas pakalpojumi, transporta kompānijas, ieceļošanas iestādes, veselības un dziednieciskās iestādes, tūristu informācijas centri, atpūtas, tematiskie, piedzīvojumu parki, sporta bāzes, tūrisma industrijas asociācijas, suvenīru industrija, ceļojumu piederumu un apģērbu ražotāji, sapulču /pasākumu/ saietu u.c. pasākumu organizēšanas industrijas, lidostas, ceļojumu apdrošināšana, daiļamatnieki, kultūras un izklaides uzņēmumi, globālās sadales sistēmas un vietu rezervēšanas sistēmas, ceļojumu literatūras un karšu publicētāji un izplatītāji, valūtas maiņas punkti.
Papildu un palīgpakalpojumi 50—25%
Dzelzceļa stacijas, sporta preču industrija, elektroniskā izklaide, fotoindustrija, transporta līdzekļu ražotāji (lidaparāti, automašīnas, kuģi u.c.), ārsti un citu medicīnisko pakalpojumu sniedzēji, žurnālisti, rakstnieki, mākslinieki, vairumtirdzniecība un mazumtirdzniecība, profesijas un pašnodarbinātās personas (nodokļu, juridiskās un biznesa konsultācijas), reklāmas aģentūras, papīra ražotāji, iespieddarbi, plānošanas aģentūras, informācijas/komunikācijas tehnoloģijas, ainavu uzturēšana, lauku saimniecības.
Papildu un palīgpakalpojumi zem 25%
Ostu kompānijas, farmaceitiskā un kosmētikas industrija, apģērbu industrija, automehāniķi, universitātes, tehniskās augstskolas un privātie apmācību institūti, arhitekti/pārbūvētāji, elektroinženierijas un mūzikas industrija, bankas, celtniecības industrija.
Eiropas tūrisma nākotnes izaugsmes jomu novērtējums līdz 2010. gadam
3. pielikums
4. pielikums
4. Tūrisma tendences Latvijā 2000./2001.gadā
2000.gada ienākošā tūrisma pieaugums vērtējams pozitīvi: salīdzinot ar 1999.gada kritumu, kad Latviju apmeklēja 1 738 000 ārvalstu viesu, 2000.gadā to skaits pieaudzis par 8,3% līdz 1 882 000, kas ir lielākais skaitlis pēdējos gados. Salīdzinājumam pasaulē ienākošā tūrisma apjoms 2000.gadā audzis par 7,4%, kas ir lielākais pieaugums pēdējā dekādē. Eiropā, kas ir pasaules nozīmīgākais ienākošā tūrisma reģions, šis apjoms audzis par 6,2%.
Straujākais pieaugums, salīdzinot ar iepriekšējo periodu, bija vērojams laika posmā no 2000.gada jūlija līdz septembrim, kad Latviju apmeklēja par 64 tūkstošiem viesu vairāk nekā 1999.gadā. Arī no oktobra līdz decembra mēnesim vērojams pieaugums par 45 tūkstošiem viesu.
Lai arī tūrisma firmu skaits praktiski palicis nemainīgs, to uzņemto viesu skaits, salīdzinot ar 1999.gadu, pieaudzis par 17 670, sasniedzot 63 478 viesus.
Neskatoties uz vidējā uzturēšanās ilguma nelielu samazināšanos, 2000.gadā par 8,4 miljoniem latu auguši arī tūristu izdevumi, sasniedzot Ls 74,4 miljonus. Katrs tūrists apmeklējuma laikā vidēji tērējis aptuveni Ls 22, kas ir par Ls 3 vairāk nekā 1999.gadā.
Rīgas astoņsimtgades laikā notiekošo starptautisko pasākumu rezultātā šogad gaidāms īpaši pozitīvs ienākošā tūrisma apjoma pieaugums. Salīdzinājumam, pēc Pasaules tūrisma organizācijas prognozēm spriežot, pasaulē kopumā 2000.gadā ienākošā tūrisma pieaugums bijis straujš izrāviens, kas šajā gadā vairs neatkārtosies: gaidāmi tikai 2000.gada rezultāti ar pavisam nelielu pieaugumu.
Tūrisma uzņēmumu darbība
|
Tūrisma |
Apkalpoto |
No kuriem . |
||
|
uzņēmumu skaits, |
cilvēku |
Uzņemti |
Izbraukuši |
|
|
kuras sniedz |
skaits |
tūristi |
tūristi |
|
|
tūrisma pakalpojumus |
||||
|
1998 |
156 |
134220 |
38713 |
95507 |
|
1999 |
140 |
157733 |
45808 |
111925 |
|
2000 |
139 |
188874 |
63478 |
125396 |
Viesnīcas un citas tūristu mītnes
| No kuriem . | ||||
|
Kopā |
Viesnīcas, |
Kūrortviesnīcas, |
Citas |
|
|
viesu mājas |
sanatorijas, |
tūristu |
||
|
un moteļi |
pansionāti u.c. |
mītnes |
||
|
Tūristu mītnes (gada beigās) |
||||
|
1998 |
211 |
128 |
20 |
63 |
|
1999 |
210 |
131 |
19 |
60 |
|
2000 |
232 |
151 |
15 |
66 |
|
Vietu skaits (gada beigās) |
||||
|
1998 |
17787 |
9784 |
3829 |
4173 |
|
1999 |
16733 |
9232 |
3221 |
4280 |
|
2000 |
17145 |
9479 |
2411 |
5255 |
|
Apkalpotās personas — pavisam (gadā) |
||||
|
1998 |
468285 |
394389 |
44014 |
29882 |
|
1999 |
462926 |
393466 |
43667 |
25793 |
|
2000 |
513567 |
427436 |
42496 |
43635 |
Ārvalstu viesu uzturēšanās viesnīcās un citās tūristu mītnēs
|
Viesu skaits . |
Nakšņojumi (diennaktis) |
|||
|
1999 |
2000 |
1999 |
2000 |
|
|
Pavisam |
240799 |
268083 |
723967 |
697010 |
|
Tai skaitā no |
||||
|
ASV |
9527 |
9965 |
34379 |
34475 |
|
Baltkrievijas |
6945 |
6918 |
99033 |
91457 |
|
Dānijas |
10651 |
10212 |
26252 |
24632 |
|
Francijas |
3421 |
3901 |
10404 |
10724 |
|
Igaunijas |
16972 |
23840 |
33453 |
38530 |
|
Itālijas |
4443 |
4905 |
11985 |
12322 |
|
Krievijas |
21710 |
21755 |
84839 |
71734 |
|
Lielbritānijas |
11165 |
14644 |
34610 |
37599 |
|
Lietuvas |
17833 |
19484 |
32183 |
36453 |
|
Norvēģijas |
8694 |
8859 |
21663 |
20528 |
|
Polijas |
4129 |
5878 |
8678 |
10933 |
|
Somijas |
33990 |
41561 |
66229 |
76165 |
|
Vācijas |
26945 |
31679 |
67865 |
70903 |
|
Zviedrijas |
24235 |
22408 |
59394 |
45198 |
Viesnīcu izmantošanas rādītāji
|
Gultasvietu skaits |
Numuru skaits |
Gultasvietu |
Numuru |
|
|
mēneša beigās |
mēneša beigās |
noslogojums % |
noslogojums % |
|
|
1999 I |
7968 |
4287 |
18,5 |
21.6 |
|
II |
7971 |
4292 |
21,1 |
26,2 |
|
III |
7944 |
4283 |
22,8 |
28,0 |
|
IV |
8038 |
4236 |
26,1 |
31,1 |
|
V |
8186 |
4306 |
30,1 |
35,6 |
|
VI |
8246 |
4329 |
33,8 |
39,4 |
|
VII |
8189 |
4314 |
35,6 |
39,3 |
|
VIII |
8332 |
4407 |
36,6 |
41,6 |
|
IX |
8047 |
4198 |
32,3 |
38,1 |
|
X |
8021 |
4202 |
32,4 |
36,3 |
|
XI |
8078 |
4225 |
27,9 |
30,8 |
|
XII |
7983 |
4189 |
24,7 |
26,0 |
|
2000 I |
7522 |
4150 |
22,7 |
22,7 |
|
II |
7608 |
4174 |
26,0 |
27,2 |
|
III |
7503 |
4116 |
29,4 |
32,7 |
|
IV |
7612 |
4144 |
30,5 |
32,7 |
|
V |
8174 |
4441 |
34,3 |
38,4 |
|
VI |
7773 |
4273 |
41,3 |
44,0 |
|
VII |
7850 |
4286 |
41,0 |
41,8 |
|
VIII |
7882 |
4302 |
40,8 |
42,3 |
|
IX |
7871 |
4295 |
37,7 |
39,9 |
|
X |
7903 |
4333 |
32,7 |
35,0 |
|
XI |
7960 |
4369 |
30,2 |
33,5 |
|
XII |
7941 |
4368 |
26,7 |
27,0 |
Ārzemju ceļotājus raksturojošie rādītāji
|
Ceļotāju skaits, |
Kopējie |
Vidējais |
Viena ceļotāja |
|
|
kuri šķērsojuši |
izdevumi |
ceļojuma |
vidējie izdevumi |
|
|
Latvijas robežu, |
ārzemju |
ilgums, |
diennaktī, |
|
|
tūkst. |
ceļojumu laikā, |
diennaktis |
Ls |
|
|
milj. Ls |
||||
|
1998 |
1801,3 |
98,2 |
2,1 |
26 |
|
1999 |
1717,9 |
66,0 |
2,0 |
19 |
|
2000 |
1914,1 |
74,4 |
1,8 |
22 |
5. pielikums
5. Atsevišķi ES dokumenti, kas attiecas uz tūrismu
Eiropas Padomes direktīvas par:
— 90/314/EEC — kompleksiem ceļojumiem, kompleksām brīvdienām un kompleksām tūrēm — O.J.L. 158, 23.06.90, p.59,
— 95/57/EC — informācijas apkopošanu tūrisma statistikas jomā — O.J. L 291, 06.12.1995, p.32—39,
— 97/55/EC — maldinošu reklāmu un salīdzinošu reklāmu — O.J.L 290,23.10.1997, p.18 — 23,
— 93/13/EEC — netaisnīgiem noteikumiem līgumos — O.J.L 95, 21.04.93,p.29,
— 97/7/EEC — distances līgumiem — O.J.L144,04.06.1997, p. 19—27,
— 94/47/EEC — līgumiem par nekustamā īpašuma lietošanas tiesību iegūšanu uz laiku (timeshare)— O.J.L 280, 29.10.94, p. 83 — 87,
— 92/51/EEC — vispārējo sistēmu profesionālās izglītības un apmācības atzīšanai — O.J.L 209, 24.07.92, p.25,
— 89/48/EEC — vispārējo sistēmu augstākās izglītības diplomu atzīšanai — O.J.L 19, 24.01.1989 p. 16 — 23,
— 92/43/EEC — dzīvnieku un savvaļas faunas un floras saglabāšanu — O. J.L 206, 22.07.92 p.7,
— 76/160/EEC — peldūdeņu kvalitāti — O.J.L 31, 05.02.76, p.1.
Eiropas Komisijas vai Ministru Padomes regulas par:
— 1839/92/EEC — starptautiskiem pasažieru pārvadājumiem — O.J.L 187/5, 07.07.1992,
— 83/91/EEC — aviopakalpojumu datorizētām rezervēšanas sistēmām — O.J.L 10/9, 15.01.91,
— 684/92/EEC — starptautiskiem autopasažieru pārvadājumiem — O.J.L 074/1, 20/03/1992,
— 1980/2000/EC — ekomarķējuma piešķiršanas shēmu.
Eiropas Komisijas vai Ministru Padomes lēmumi par:
— 86/664/EEC — konsultāciju un sadarbības procedūru tūrisma jomā — O.J.L 384/52, 31.12.86,
— 92/421/EEC — rīcības plānu tūrisma atbalstam — O.J.L 231/26, 13.08.92,
— 91/691/EEC — iekšējā informācijas pakalpojumu tirgus izveidi — O.J.L 377/41, 31.12.91,
— 92/568/EEC — dzelzceļa biļešu izplatīšanu ar ceļojumu aģentiem — O.J.L 366/47, 15.12.92,
— 91/396/EEC — vienkārša neatliekamās palīdzības izsaukšanas numura ieviešanu — O.J.L 217, 06/08/1991, p. 31.
Komisijas vai Padomes rekomendācijas par:
— ilgtspējīga un videi draudzīga tūrisma attīstības politiku,
— ilgtspējīga tūrisma attīstības politiku aizsargājamās teritorijās,
— 86/666/EEC — ugunsdrošību viesnīcās — O.J.L 384/60, 31.12.86,
— 86/665/EEC — standartizētu informāciju viesnīcās — O.J.L 384/54, 31.12.86,
— integrētās kvalitātes valdība tūrisma galamērķim “pilsētu tūrisms”,
— integrētās kvalitātes valdība tūrisma galamērķim “lauku tūrisms”,
— integrētās kvalitātes valdība tūrisma galamērķim “piekrastes tūrisms”.
6. pielikums
7. pielikums
8. pielikums
8. Pievienotās vērtības nodokļa likme Eiropas valstīs3
|
Tūristu mītnes |
Sabiedriskā |
Alkoholiskie |
||
|
(viesnīcas u.c.) |
ēdināšana |
dzērieni |
||
|
Valsts |
Standarta |
Likme % |
Likme % |
Likme % |
|
likme % |
||||
|
Austrija |
20 |
10 |
10 |
20 |
|
Beļģija |
21 |
6 |
21 |
21 |
|
Čehija |
22 |
5 |
5 |
22 |
|
Kipra |
8 |
8 |
8 |
|
|
Dānija |
25 |
25 |
25 |
25 |
|
Igaunija |
18 |
18 |
18 |
18 |
|
Somija |
22 |
8 |
22 |
22 |
|
Francija |
19,6 |
5,5 |
20,6 |
19,6 |
|
Vācija |
16 |
16 |
16 |
16 |
|
Grieķija |
18 |
8 |
8 |
18 |
|
Ungārija |
25 |
12 |
12 |
25 |
|
Islande |
24,5 |
14 |
24,5 |
24,5 |
|
Īrija |
21 |
12,5 |
12,5 |
21 |
|
Itālija |
19 |
10 |
10 |
10 |
|
Luksemburga |
15 |
3 |
3 |
15/12 |
|
Nīderlande |
17,5 |
6 |
6 |
17,5 |
|
Norvēģija |
23 |
0 |
23 |
23 |
|
Portugāle |
17 |
5 |
12 |
17 |
|
Rumānija |
19 |
19 |
19 |
19 |
|
Spānija |
16 |
7 |
7 |
7 |
|
Zviedrija |
25 |
12 |
25 |
25 |
|
Šveice |
7,5 |
3,5 |
2,3 |
7,5 |
|
Apvienotā Karaliste |
17,5 |
17,5 |
17,5 |
17,5 |
|
Slovākija |
23 |
6 |
||
|
Ungārija |
25 |
12 |
9.pielikums
9. Latvijas stratēģisko tūrisma resursu analīze
10. pielikums
10. Aptaujas par Latvijas tūrisma produktu
Līdztekus tūrisma statistikai būtisks informācijas iegūšanas avots ir aptaujas, lai labāk orientētos tūrisma produkta pieprasījumā un tūrisma tirgos. Programmas izstrādes vadības grupas sēdē tika nolemts veikt trīs veidu aptaujas:
1) Latvijas tūrisma nozares speciālistu aptauju;
2) ārvalstu tūrisma operatoru un speciālistu, kas nosūta tūristus uz Latviju un Baltiju, aptauju;
3) potenciālo Latviju apmeklējošo tūristu aptauju.
Latvijas tūrisma nozares speciālistu aptaujas mērķis ir noskaidrot:
1. kādus no pārējām Baltijas valstīm atšķirīgus tūrisma produktus Latvija var piedāvāt tūristiem no citām valstīm, kas viņus šeit saista, un ko tie sagaida no Latvijas apmeklējuma;
2. pēc kāda veida tūrisma produktiem audzis pieprasījums 1999. gadā, kā arī kurš no pieprasītajiem tūrisma veidiem Latvijā nav pietiekami reklamēts un popularizēts;
3. cik lielā mērā Latvijas tūrisma produkts ir konkurētspējīgs salīdzinājumā ar pārējām Baltijas valstīm, un kādi būtu galvenie pasākumi tā konkurētspējas nodrošināšanai;
4. kādi ir galvenie šķēršļi tūrisma nozares attīstībai Latvijā un kā tos pārvarēt;
5. kādi ir svarīgākie līdzekļi un pasākumi tūrisma nozares attīstības veicināšanai;
6. kuri ir svarīgākie investīciju piesaistīšanas virzieni un reģioni tūrisma nozares attīstībai Latvijā.
Aptauja tika veikta analogi 1995. gadā LTP darba grupas pētījuma “Latvijas Republikas tūrisma koncepcijas attīstība — Latvijas tūrisma “nišas’’ iespējamais modelis un cenu konkurences spēju analīze; tūrisma investīciju un fiskālās politikas pamatprincipu izstrādāšana” ietvaros veiktajai aptaujai. Aptaujas mērķauditorija bija Latvijas uzņemošo tūrisma firmu un viesnīcu atbildīgie darbinieki. Tas ļāva salīdzināt, kā mainījusies situācija piecu gadu laikā.
Ārvalstu tūrisma operatoru un speciālistu, kas nosūta tūristus uz Latviju un Baltiju, aptaujas mērķis ir noskaidrot:
1. ar ko ārvalstu tūrisma speciālistiem saistās vārds “ Latvija” ;
2. kāds ir esošais pieprasījums pēc ceļojumiem uz Latviju;
3. kuri ir ārzemēs pieprasītākie Latvijas tūrisma produkti;
4. kāda ir Latvijas tūrisma produkta un infrastruktūras kvalitāte;
5. kas ir potenciālie ceļotāji uz Latviju;
6. ar ko Latvijas tūrisma produkta piedāvājums atšķiras no pārējo Baltijas valstu piedāvājuma;
7. kas Latvijai būtu jādara, lai veicinātu tās tūrisma produktu pārdošanu ārvalstu tirgos.
Potenciālo Latviju apmeklējošo tūristu aptaujas mērķis ir noskaidrot:
1. asociācijas, kas rodas, dzirdot vārdu “Latvija”;
2. kas ir galvenais faktors, kas liek apmeklēt mūsu valsti;
3. no kurienes tūrists iegūst informāciju par viņu interesējošo valsti;
4. kuri tūrisma produkti visvairāk piesaista potenciālos tūristus.
Anketas, kas bija sastādītas angļu valodā un paredzētas ārvalstu tūrisma speciālistu un potenciālo tūristu intervēšanai, tika izplatītas tūrisma gadatirgos, kuros piedalās Latvijas pārstāvji: Londonas tūrisma gadatirgū “ WTM–99 “, 2000. gada janvārī gadatirgos — Oslo, Helsinkos, Bratislavā un Kopenhāgenā.
Aptauju rezultātu analīze
1. Latvijas tūrisma nozares speciālistu aptauja
Aptaujas gaitā tika aptaujāti 38 tūroperatori, tūraģenti, viesnīcu un tūrisma asociāciju speciālisti.
Latvija, pēc respondentu domām, ārzemju tūristiem var piedāvāt šādu no Lietuvas un Igaunijas atšķirīgu tūrisma produktu:
— nacionālas un kultūrvēsturiskas nozīmes vietas un objektus: Latvijas un Rīgas vēsturi, Vecrīgu, jūgendstila arhitektūru, profesionālo lietišķo mākslu, Latvijai raksturīgus kultūras pasākumus saistībā ar tautas tradīcijām, operas un baroka mūzikas festivālus, ekskursijas pa viduslaiku un baroka pilīm;
— ekskursijas pa novadiem, iepazīstot to dabu un kultūrvēsturi, novadu rīkotos pasākumus, speciālu interešu programmas dažādu valstu tūristiem, etniskās tūres, balneoloģiskās procedūras, aktīvo atpūtu, ūdenstūrismu, ekotūrismu, ‘’ mežonīgo jūrmalu”, tīros Latgales ezerus, Aglonas svētnīcu, Latgales keramiķu mākslu, Rīgas melnā balzama degustāciju u.c.,
— Latviju kā ceļojumu sastāvdaļu pa Baltijas valstīm kopumā.
1999. gadā pieprasījums audzis pēc specifiskām izklaides programmām ārzemniekiem, liela mēroga kultūras pasākumiem, skolēnu tematiskajām ekskursijām, specializētiem tūrisma maršrutiem individuāliem ceļotājiem, nelielu individuālu grupu un ģimeņu atpūtas Latvijā, atpūtas laukos ar kvalitatīvu servisu, kvalitatīvām 2—3 zvaigžņu tūristu mītnēm, latviešu nacionālās virtuves, starptautiskiem semināriem, atpūtas pie dabas, ūdenstūristu pārgājieniem, sporta pasākumiem, skaistumkopšanas procedūrām, ‘’civilizētas” atpūtas Latgalē, ekskursijām un videokasetēm par Rīgu angļu valodā.
Pēc aptaujas dalībnieku vairākuma domām, ne Latvijā, ne ārzemēs nav pietiekami popularizēta aktīvā atpūta, ekskursijas ar upju kuģīšiem, ūdenssports, velotūrisms, izjādes ar zirgiem, kvalitatīva atpūta laukos dabā un pie jūras, medības, makšķerēšana, ekotūrisms, pirtis, ārstēšanās un atpūta kūrortā, Jūrmalā, atpūta Latvijas novados, sakrālais tūrisms. Trūcīgs ir vietējā tūrisma piedāvājums.
2. Ārvalstu tūrisma operatoru un speciālistu firmu, kas nosūta tūristus uz Latviju un Baltijas valstīm, aptauja
Šīs aptaujas laikā tika intervēti 44 speciālisti no Lielbritānijas, Norvēģijas, Somijas, Igaunijas, Krievijas, Čehijas, Spānijas, Zviedrijas Itālijas, kopumā no 14 valstīm.
Asociācijas, ko viņos izsauc vārds Latvija, atbilžu biežuma secībā var sarindot šādi: Baltijas valsts (10), Rīga (5), jauki, draudzīgi cilvēki (5), bijusī PSRS daļa, padomju okupācija (5), Vecrīga (3), kultūra (3), vēsture (3), jauna valsts (3), Krievija (3), interesantas vietas (3).
Kā ļoti nozīmīgi Latvijas tūrisma produkti ārvalstu tirgos minēti: īsas brīvdienas pilsētā (23); ceļošana pa visām Baltijas valstīm (21); kultūras pasākumi un notikumi (16); organizēti ceļojumi ar autobusu (14); brīvdienas kūrortā un pludmalē (9); dzīves baudīšana (8); atpūtas brīvdienas (7); aktīvas un piedzīvojumu brīvdienas (pa 5 atbildēm), brīvdienas dabā (4), radu un draugu apmeklējums (4).
Kā nozīmīgi Latvijas tūrisma produkti minēti kultūras pasākumi un notikumi (18), organizēti braucieni ar autobusu (14), aktīvas brīvdienas (13), ceļojumi ar automašīnu (13), ceļošana pa Baltijas valstīm (12), dzīves baudīšana (12), brīvdienas kūrortā un pludmalē (11), atpūtas brīvdienas (10), piedzīvojumu brīvdienas (10).
Saskaitot punktus, kuri piešķirti ļoti nozīmīgiem un nozīmīgiem Latvijas tūrisma produktiem, var izdalīt šādus ārzemnieku vidū populārākos Latvijas tūrisma produktus, skatījumā no ārzemēm:
1) īsas brīvdienas pilsētā (Rīgā ) — 35 p. (no visa kopējā atbilžu skaita 44),
2) ceļošana pa visu Baltiju — 33 p.,
3) kultūras pasākumi un notikumi — 32 p.,
4) organizēti ceļojumi ar autobusu — 28 p.,
5) brīvdienas kūrortā un pludmalē — 20 p.,
6) dzīves baudīšana — 20 p.
Kā mazāk nozīmīgi Latvijas tūrisma produkti tika novērtēti ziemas brīvdienas, atpūta lauku mājā, brīvdienas dabā, brīvdienas kempingā, radu un draugu apmeklējums, atpūtas brīvdienas, piedzīvojumu brīvdienas.
Ziemas un lauku atpūtas, īpaši kempingos, zemais novērtējums varētu būt saistīts ar kvalitatīva piedāvājuma trūkumu, bet radu un draugu apmeklējumi nav sevišķi populāri tūrisma firmu piedāvājumu vidū.
Kā pozitīvi Latvijas tūrismu veicinoši faktori aptaujā nosaukti: robežšķērsošanas formalitāšu kārtošana, ēdināšana, kuras kvalitāte ir samērojama ar cenu, drošība, naktsmītnes cena samērojama ar kvalitāti. Kā izteikti negatīvi — mārketinga trūkums, ceļu un to infrastruktūras stāvoklis, informācijas pieejamība.
Taču jautājumā par to, kā Latvijas tūrisma piedāvājums atšķiras no pārējām Baltijas valstīm, aptaujātie jau ir nedaudz atklātāki, atzīmējot, ka nekādi — Latvija ir dārgāka, šeit sliktāk zina svešvalodas, ir lielākas problēmas ar vīzām, ir zemāks pakalpojumu līmenis, sliktāks mārketings, mazāks atbalsts tūrisma aģentiem.
Lielākā aptaujāto daļa vēlas paplašināt profesionālos tūrisma sakarus ar Latvijas kolēģiem un uzskata Latviju par perspektīvu tūrisma galamērķi.
3. Potenciālo Latviju apmeklējošo tūristu aptauja
No aptaujātajiem 99 potenciālajiem tūristiem, kas dotos uz Latviju, 75 % jau kaut vienreiz bija viesojušies pie mums. Vārds “Latvija’’ atbilžu biežuma secībā viņiem asociējas ar kultūru un vēsturi (20), dabu un faunu (8), jūrmalu (8), jaukiem cilvēkiem (6), Baltijas valstīm (5), Rīgu (5), vēsturiskām pilsētām (4), krievu okupāciju (4), Rīgas melno balzamu (3), draugiem Latvijā (3), mazu valsti (3).
Ļoti labi un labi Latvijas tūrisma pakalpojumu kvalitāti vērtē 23 respondenti, 57 — apmierinoši, 18 — vāji. Tas liecina, ka mūsu tūrisma pakalpojumi ir ar izteiktu viduvējības zīmi.
Kā seši galvenie faktori, kuri piesaista apmeklēt Latviju, minēti:
— kultūra un tradīcijas (13 atbildes),
— daba (11),
— Rīga (10),
— vēsture un ar to saistītās vietas (9),
— jūra un Jūrmala (8).
Dodoties ceļojumā, respondenti informāciju par valsti galvenokārt ieguvuši no interneta (24), tūrisma aģentūras (24), laikrakstiem vai žurnāliem (18), radiem un draugiem (14), tūrisma gadatirgiem (8).
Ceļojot pa izvēlēto valsti, galvenā uzmanība tiek pievērsta:
— kultūrvēsturiskajam mantojumam (64),
— vietējām tradīcijām (44),
— dabai (35),
— pakalpojumu kvalitātei (12).
11. pielikums
11. Latvijas tūrisma SVID analīze4
Stiprās puses:
— Ģeogrāfiskais stāvoklis — atrašanās pie jūras netālu no lieliem tūrisma tirgiem,
— Bagāti, daudzveidīgi tūrisma resursi,
— Mazpārveidota daba, liela bioloģiskā un ainavu daudzveidība,
— Bagāts kultūrvēsturiskais mantojums,
— Bagāti kūrortresursi un senas kūrortu tradīcijas,
— Gara jūras piekraste ar pludmalēm,
— Mērens klimats ar izteiktiem gadalaikiem,
— Nacionālās tradīcijas, svētki, festivāli,
— Tūrisma informācijas centri,
— Labvēlīga sabiedrības attieksme pret tūrisma attīstību, cilvēku viesmīlība.
Vājās puses:
— Nozares attīstību neveicinoša valsts fiskālā politika un nepietiekama normatīvo aktu bāze,
— Vienotas nozares organizatoriskās un pārvaldes sistēmas trūkums,
— Finansu resursu trūkums,
— Tūrisma informācijas un reklāmas nepietiekamība Latvijā un ārzemēs,
— Vāji attīstīts tūrisma piedāvājums un infrastruktūra ārpus Rīgas,
— Izklaides un aktīvā tūrisma iespēju nepietiekamība,
— Nepietiekami kvalificēta nozares uzņēmumu vadība un personāls,
— Pakalpojumu kvalitātes neatbilstība cenai,
— Aktivitāšu izteiktā sezonalitāte,
— Neattīstīta starptautiskā transporta sistēma,
— Tūristu klases viesnīcu trūkums,
— Samērā slikts autoceļu stāvoklis, norāžu, atpūtas vietu trūkums gar ceļiem,
— Vāja tūrisma informācijas centru tehniskā bāze,
— Neattīstīta infrastruktūra cilvēkiem ar īpašām vajadzībām,
— Sadarbības trūkums ar Baltijas jūras reģiona valstīm.
Iespējas:
— Ģeogrāfiskais stāvoklis, blakus esoši lieli tūrisma tirgi,
— Vienotas valsts nozares organizatoriskās un pārvaldes sistēmas izveide,
— Augošs pieprasījums pēc atsevišķiem tūrisma veidiem: ekotūrisma, pilsētu, lauku, konferenču, aktīvā, rekreatīvā u.c.,
— Ieņēmumu palielināšana no tranzīttūrisma,
— Dalība starptautiskās tūrisma organizācijās un starptautiskos tūrisma attīstības projektos,
— Investīciju piesaiste tūrisma nozarei,
— Vienotas tūrisma informācijas sistēmas izveide,
— Starptautiskā transporta sistēmas attīstība,
— Suvenīru ražošana,
— Starptautisku pasākumu rīkošana,
— Vietējā tūrisma attīstība,
— Sadarbība ar Baltijas jūras reģiona valstīm,
— Tirgus palielināšanās, iestājoties ES.
Draudi;
— Atbalsta trūkums tūrisma attīstībai no valsts, pašvaldību un sabiedrības puses,
— Kapitālieguldījumu trūkums tūrisma attīstībai,
— Tūrisma resursu noplicināšana neplānotas un nekontrolētas attīstības rezultātā,
— Kūrvietu izmantošana citiem mērķiem,
— Latvijas tēla pasliktināšanās ārzemēs,
— Tradicionālo tirgu zaudēšana zemās konkurētspējas dēļ,
— Augsts noziedzības, korupcijas līmenis Latvijā,
— Infekcijas slimību izplatīšanās,
— Pārrobežu un vietējais piesārņojums,
— Neveiksmīga tūrisma infrastruktūras objektu privatizācija,
— Ārpolitiskās situācijas saasināšanās, ekonomiskas krīzes tūristu mītnes valstīs.
Latvijas tūrisma produkta SVID analīze5
Stiprās puses:
— Lauku, jūras piekrastes, upju un ezeru ainaviskums, mazpārveidotā daba,
— Bagāts kultūrvēsturiskais mantojums,
— Dažādu etnisko un reliģisko grupu, to tradīciju esamība,
— Senas kūrortu tūrisma tradīcijas,
— Kvalificēta darbaspēka potenciāls nozarē,
— Vietējo iedzīvotāju viesmīlība,
— Vides piesārņojums mazāks nekā caurmērā Eiropā.
Vājie punkti:
— Īsa vasara un garas starpsezonas, nepastāvīgs klimats un sniega sega ziemā,
— Slikts autoceļu stāvoklis un zema satiksmes drošība saistībā ar Rietumeiropu un Viduseiropu un pašā Latvijā,
— Kempingu trūkums,
— Mazattīstīta tūrisma infrastruktūra laukos,
— Zems svešvalodu zināšanu līmenis laukos,
— Informācijas, informācijas centru, tūrisma zīmju nepietiekamība,
— Reklāmas nepietiekamība,
— Zema apkalpošanas standartu kvalitāte viesnīcās, restorānos
un nepietiekamas izvēles iespējas,
— Cenu konkurētnespēja ar Igauniju un Lietuvu,
— Noziedzība un nedrošība,
— Pārsvarā nelabvēlīgs tēls,
— Nepietiekama izklaides, aktivitāšu, iepirkšanās izvēle.
Stratēģiskās priekšrocības:
— Lielā mērā industrializācijas neskarta lauku ainava,
— Tuva atrašanās Rietumeiropas un Ziemeļeiropas tirgiem,
— Cenu līmenis samērojams ar Skandināviju,
— Ārstēšanās zemās cenas,
— Bijušo tirgus kontaktu atjaunošana Austrumeiropā,
— Centrālā vieta Baltijas valstu vidū,
— Rīga kā Baltijas vārti un Baltijas metropole,
— Rīgas 800 gadi,
— Vēsturiskās un etniskās saites ar Rietumeiropu un Ameriku.
Stratēģiskie apdraudējumi:
— Nespēja prognozēt politisko stabilitāti reģionā,
— Kapitālieguldījumu trūkums nozares attīstībai,
— Tradicionālo tirgu zaudējums konkurētnespējas dēļ,
— Attīstību neveicinoša nodokļu politika,
— Valsts un pašvaldību atbalsta trūkums,
— Ieilgusī privatizācija.
12. pielikums
12. Perspektīvās Latvijas tūrisma attīstības teritorijas
Latvijas Tūrisma padomes pēc VARAM pasūtījuma 1995. gadā veiktajā pētījumā “Latvijas Republikas tūrisma koncepcijas attīstība. Latvijas tūrisma “nišas’’ iespējamais modelis un cenu konkurences spēju analīze; tūrisma investīciju un fiskālās politikas pamatprincipu izstrādāšana” tika veikts mēģinājums novērtēt perspektīvos Latvijas tūrisma produktus pa tūrisma veidiem (atpūtas, izziņas, lietišķais, specializētais u.c.) saistībā ar Latvijas nozīmīgākajiem tūrisma tirgiem (Vācija, Skandināvija, Krievija, vietējais u.c.) un prioritārajām tūrisma attīstības teritorijām (Rīga, Jūrmala, “Via Baltica” u.c.). Tomēr šādam vērtēšanas modelim piemīt liela daļa subjektīvisma, un tas neņem vērā visus tūrisma produkta attīstību noteicošos faktorus.
Strādājot pie Latvijas tūrisma attīstības nacionālās programmas apakšprogrammas “Tūrisma produkta un infrastruktūras attīstība” (E. Buka sadarbībā ar Reģionālo studiju centra speciālistiem P. Šķiņķi un M. Čeburaškinu), iepriekšminētais modelis tika būtiski pilnveidots.
Pasākumi tūrisma produkta un infrastruktūras attīstībai apskatīti:
— teritoriālā griezumā;
— perspektīvo tūrisma produktu un infrastruktūras vispārējās attīstības griezumā.
Ar mērķi noteikt galvenos tūrisma attīstības virzienus un rīcības:
1. izdalītas konkrētas tūrisma attīstības teritorijas;
2. novērtējot esošo attīstību un attīstības potenciālu teritorijās, noteiktas prioritārās jeb perspektīvās tūrisma attīstības teritorijas, uz kurām ir attiecināma un konkretizējama mērķtiecīga rīcība no valsts puses investīciju nodrošināšanai un piesaistei.
Balstoties uz tūrisma resursu koncentrāciju, kā arī pēc tūrisma aktivitāšu atšķirībām un apstākļiem, Latvijā perspektīvo tūrisma produktu un infrastruktūras attīstības līmeņa noteikšanai izdalītas šādas prioritārās tūrisma attīstības teritorijas:
1. Rīga, Jūrmala,
2. Centrālā Vidzeme (GNP, Vidzemes augstiene, Vecpiebalga),
3. Via Baltica zona (Ziemeļvidzeme, Bauskas un Dobeles apkaime),
4. Kurzeme (Baltijas jūras piekraste, Rīgas jūras līča piekraste, Kuldīga un Abavas ieleja),
5. Latgale (dabas parks Daugavas loki, Rāznas ezers, Aglona).
Tūrisma attīstības teritorijas tiek izdalītas kā atsevišķas un arī savstarpēji saistītas, Latvijas apstākļiem raksturīgas telpiskas (teritoriālas) vienības pēc hierarhijas un formas:
reģioni R — tūrisma attīstības reģioni
zonas Z — tūrisma attīstības zonas
areāli (klāsteri) K — lokālie tūrisma areāli
vietas V — vietas, objekti
Lai raksturotu Latvijas tūrisma attīstības teritorijas pēc atšķirībām tūrisma aktivitātēs, kuras ir pieejamas dotajās teritorijās, tiek izdalīti šādi tūrisma produktu veidi atbilstoši esošai vai iespējamai tūristu motivācijai:
|
Tūrisma veidi |
Tūrisma produkta veidu specifikācija |
|
Rekreatīvais, |
Atpūta pie ūdeņiem, lauku vidē, brīvdienas |
|
lauku tūrisms |
kūrortā, pludmalē, dziednieciskais tūrisms |
|
Specializētais |
Ziemas sporta tūrisms, medības, makšķerēšana, |
|
(aktīvais) tūrisms, |
ūdenstūrisms, pārgājieni, izjādes, autotūrisms, |
|
izklaides tūrisms |
velotūrisms, burāšana, kruīzi, ekotūrisms, sporta |
|
tūrisms, piedzīvojumu brīvdienas |
|
|
Kultūras un |
Īsa pilsētu apskate, iepazīšanās ar kultūrvēsturisko |
|
izziņas tūrisms |
mantojumu, kultūras pasākumu apmeklējums, |
|
notikumi, organizēti ceļojumi pa Latviju un visu |
|
|
Baltiju |
|
|
Darījumu, zinātniskais |
Lietišķais (darījumu), izstāžu, kongresu, |
|
un konferenču tūrisms |
simpoziju tūrisms |
|
Radu un draugu |
Radu un draugu, ar senču izcelsmi saistīto |
|
tūrisms |
vietu apmeklējums |
Teritoriju vērtēšana pēc tūrisma nozares attīstības līmeņa un perspektīvas ciešā saistībā ar investīciju nepieciešamību balstās uz vairākiem galvenajiem, savstarpēji saistītiem attīstības faktoriem:
— tūrisma produkts;
— tūrisma tirgus, tā lielums un pieejamība;
— tūrisma nozares attīstības līmenis — pēc tūristu interešu piesaistes vietu (objektu) nozīmības, tūrisma infrastruktūras stāvokļa un pakalpojumu kvalitātes.
Tūrisma tirgus esamība ir viens no būtiskiem tūrisma nozares attīstības priekšnosacījumiem. Tūrisma tirgi tiek iedalīti 6 grupās (detalizējot PTO klasifikāciju) pēc to pieejamības (ģeogrāfiskās pieejamības) un patērētāja interesēm, galvenokārt kultūras nosacītiem ieradumiem u.c. Tā lielums un tirgus pārstāvēto patērētāju interese pēc noteiktiem tūrisma produktiem, pieejamības, vēlmes un maksātspēja ir atšķirīga.
Latvijas tūrisma tirgi ir šādi:
1. Latvija
2. Baltijas valstis
3. Baltijas jūras reģiona valstis
4. NVS valstis
5. Rietumeiropas un Dienvideiropas valstis
6. Pārējās valstis
Tūrisma resursi un esošais infrastruktūras stāvoklis tiek skatīts kā teritorijas attīstības stāvoklis pēc 3 būtiskiem elementiem — tūristu interešu piesaistes vietām (objektiem), tūrisma infrastruktūras un pakalpojumu kvalitātes, kuru summārais novērtējums teritorijai var sastādīt maksimāli 10 balles. Katra atsevišķā elementa nozīme kopējā vērtējumā atšķiras pēc iespējām izmainīt tā vērtību. Piemēram, infrastruktūras attīstība ir salīdzinoši vieglāk panākama ar papildu investīciju palīdzību.
Tūrisma resursu vērtēšana pēc potenciāla (un investīciju nepieciešamības) — (ekspertu vērtējums ballēs maks.10 p.).
Tūrisma resursu potenciāls tiek skatīts kā investīciju nepieciešamības raksturojums. Investīciju nepieciešamības vērtējums tiek dots no 1 līdz 10 ballēm. Tas saistīts ar teritorijas tūrisma attīstības pakāpes novērtējumu (kopējais tūrisma resursu un infrastruktūras vērtēšana pēc stāvokļa), kurš atkarībā no atsevišķu teritorijas attīstību raksturojošo elementu īpatsvara kopējā teritorijas novērtējumā netieši raksturo tūrisma resursu potenciālu. Papildus kompleksai potenciāla vērtēšanai tiek izmantoti šādi kritēriji:
— produktu daudzveidība,
— potenciālais tūristu skaits,
— tūrisma tirgu daudzveidība,
— objektu nozīmība,
— objektu daudzveidība teritorijā,
— pakalpojumu kvalitātes līmenis.
Prioritāte investīcijām
Prioritārās jeb perspektīvās tūrisma attīstības teritorijas investīciju nodrošināšanai un piesaistei tiek izdalītas, balstoties uz kompleksu ekspertu novērtējumu (no 1 līdz 10 ballēs), ņemot vērā Teritoriju attīstības pakāpi, Teritoriju attīstības potenciālu un Investīciju nepieciešamību.
Izstrādātā matricas forma ļauj detalizēt nepieciešamos pasākumus, sākot ar kopējo izdalīto teritoriju un beidzot ar lokāliem tūrisma attīstības areāliem un atsevišķiem objektiem.
Pārējā valsts teritorijā atšķirībā no tūrisma produkta un infrastruktūras kompleksas attīstības izvēlētajās piecās prioritārajās attīstības teritorijās jāveido atsevišķi “nišas” produkti ar to attīstībai nepieciešamo infrastruktūru, kas izriet no tūrisma produkta attīstības tendencēm pasaulē, Eiropā un Baltijas jūras reģionā, piemēram, īsas brīvdienas, notikumi, specializētas konferences, specializēto interešu brīvdienas, t.sk. medības, makšķerēšana, ekotūrisms.
Papildus piecām tūrisma prioritārās attīstības teritorijām izdalītas sešas teritorijas, kuras jārezervē tūrisma nozares attīstībai tālākā perspektīvā:
1. Daugavas ieleja no Ogres līdz Jēkabpilij,
2. Sēlija,
3. Alūksne un tās apkārtne,
4. Talsi un to apkārtne, ieskaitot Usmas ezeru,
5. Lubānas ezers,
6. Ventas ieleja no Lietuvas robežas līdz Kuldīgai.
13.pielikums
13. Perspektīvās Latvijas tūrisma attīstības teritorijas (karte)6
14. pielikums
14. Profesionālās un augstākās izglītības tūrisma un viesmīlības studiju programmas Latvijā
Tūrisma un viesmīlības studiju programmas realizē 23 profesionālās izglītības mācību iestādes. Tajās tiek apgūtas šādas studiju programmas:
— lauku tūrisma saimnieciskā darbība,
— lauku pansiju un mazo viesnīcu vadītājs,
— lauku māju saimniece ar specializāciju tūrismā,
— zemkopis vai lauku māju saimniece ar specializāciju tūrismā,
— viesmīlības servisa speciālists,
— viesnīcu servisa darbinieki,
— viesnīcu serviss,
— viesu uzņemšanas organizators,
— pansijas vadītājs,
— restorānu servisa darbinieki,
— restorāna servisa komercdarbība,
— restorānu serviss,
— bārmenis — viesmīlis,
— pavārs — viesmīlis,
— virtuves vadītājs,
— viesmīlis,
— saimniecības vadītāja, pavārs,
— saimniecības vadītāja,
— sabiedriskā ēdināšana ar specializāciju uzņēmējdarbībā,
— sabiedriskā ēdināšana,
— tūrisma projektu organizatori,
— tūrisma informācijas biroju organizatori,
— tūrisma darba organizators.
Augstākās izglītības akadēmiskās programmas var apgūt Latvijas universitātē, Daugavpils pedagoģiskajā universitātē, Liepājas Pedagoģiskajā akadēmijā, Rēzeknes augstskolā un Sporta pedagoģijas akadēmijā.
Augstāko profesionālo izglītību var iegūt Biznesa augstskolā “Turība”, Informācijas sistēmu menedžmenta augstskolā un Vidzemes augstskolā. Minētajās mācību iestādēs tiek realizētas šādas tūrisma studiju programmas:
— tūrisma organizācija un vadība,
— tūrisma un viesmīlības nozares uzņēmumu vadība,
— tūrisma un viesnīcu uzņēmējdarbības vadība,
— vadības zinību bakalaura programma, tūrisma un viesnīcu vadības
studiju virziens,
— tūrisma menedžeris,
— aktīvā tūrisma menedžera pamati,
— tūrisma uzņēmējdarbība,
— ēdināšanas un viesnīcu vadība,
— ekskursiju un tūrisma organizators.
1 European Tourism. New Partnerships for Jobs. Conclusions and Recommendations of the High Level Group on Tourism and Employment. Brussels, 1998
2 Matkailun Koulustus — Ja Tutkimuskeskus. Prezentācijas materiāls. Somija, 1997.
3 IH&RA (International Hotel& Restaurant Association). Parīzē, 2000.
4 NAP izstrādes darba grupas apakšgrupa Tūrisms. R.,2000.
5 Latvijas Tūrisma attīstības koncepcija. LR MK, 1997.
6 Latvijas Nacionālais plānojums. Pārskats par valsts teritorijas izmantošanu. R., 2001.
