Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Sapratu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Par Vidzemes attīstības aģentūru un tās nākotni. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 9.05.2000., Nr. 166 https://www.vestnesis.lv/ta/id/5862

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Cīņas un sapņi par Latvijas valsti

Vēl šajā numurā

09.05.2000., Nr. 166

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Par Vidzemes attīstības aģentūru un tās nākotni

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai (VARAM) līdz 1. maijam bija jāizstrādā koncepcija "Par reģionu attīstības aģentūru izveidošanu". Reģionu attīstības aģentūru izveide ir paredzēta Ministru kabineta (MK) deklarācijā par MK darbu, VARAM rīcības plānā, pievienošanās partnerības dokumentā un nacionālajā programmā integrācijai Eiropas Savienībā. Eiropas Komisijas ziņojumā par Latviju norādīts, ka "nepieciešams izveidot spēcīgas institūcijas reģionālā līmenī, kas strādātu ar kohēzijas instrumentiem un nākotnē ar strukturālajiem fondiem". Aģentūru veidošanās process ir sācies, un paralēli aģentūru veidošanās procesam tiek izstrādāta koncepcija.

12.aprīlī Vidzemes attīstības plānošanas reģiona sēdē tika apstiprināti Vidzemes attīstības aģentūras (VAA) statūti, tādējādi nodibinot bezpeļņas organizācijas sabiedrību ar ierobežotu atbildību "Vidzemes attīstības aģentūra". Vidzemes attīstības aģentūra ir pašlaik vienīgā Latvijā, kurā par dalībniekiem kļūs atsevišķas pirmā līmeņa pašvaldības, kas pieņēmušas lēmumus par iestāšanos aģentūrā. Šo lēmumu ir pieņēmušas 29 Vidzemes pilsētu un pagastu pašvaldības, un, lai piedalītos aģentūrā, pašvaldībām ir jāizpērk savas kapitāldaļas. Vienas daļas vērtība ir Ls 30, un 500 iedzīvotāji dod iespēju pašvaldībai iegādāties vienu daļu. Proporcionāli daļu skaitam, kas pieaug pašvaldībām, samazinās attiecīgā rajona pašvaldībai piederošo daļu skaits. Turklāt privātā un sabiedriskā sektora pārstāvji varēs iegūt līdz 25% no SIA "VAA" kapitāldaļām, 10% iegādāsies valsts pārvaldes organizācijas, bet pašvaldībām piederēs 65%. Tomēr pastāv bažas par VAA un citu Latvijas attīstības aģentūru likteni, jo iespējams, ka VARAM aģentūras modelis neatbildīs Eiropā izstrādātajam modelim, no kā mācījušies arī VAA veidotāji.

Māris Kučinskis, Valmieras mērs un projekta "Vidzemes attīstības aģentūra" koordinators Latvijā sadarbībai ar Vācijas valdības palīdzības programmu "Transform", —"Latvijas Vēstnesim"

KUC.JPG (25959 BYTES) — 12.aprīlī Madonā Vidzemes attīstības plānošanas reģiona sēdē apstiprināti Vidzemes attīstības aģentūras statūti, dibinot bezpeļņas organizācijas sabiedrību ar ierobežotu atbildību "Vidzemes attīstības aģentūra". No kā jūs ņēmāt pieredzi, un kas bija paraugs VAA izveidei?

— Pamatos esam izmantojuši modeļus, ko mums ieteica kolēģi no Vācijas, Vācijas valdības palīdzības programmas "Transform" konsultanti. Programma izveidota, lai atbalstītu attīstību tādās valstīs kā Latvija. Vācijā līdzīgas aģentūras darbojas un tiek veidotas sadarbībā ar uzņēmējiem, bankām, augstskolām, nevalstiskajām organizācijām un visiem pārējiem, kam ir būtiska loma ekonomiskās attīstības nodrošināšanā.

Tiecāmies pēc optimālākā aģentūras risinājuma, ņemot vērā gan ekonomiskās iespējas, ko varētu sniegt aģentūras izveide, gan nevalstisko organizāciju, gan uzņēmēju intereses, kam ir būtiska loma tieši nākotnes reģiona attīstības perspektīvā.

— Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas uzdevums bija līdz 1.maijam sagatavot koncepciju par reģionālo attīstības aģentūras modeli, kur pamatkapitālu, domājams, sastādītu reģionu pašvaldības un valsts.

— Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas uzdevums bija līdz 1.maijam sagatavot koncepciju par reģionālo attīstības aģentūras modeli, kur pamatkapitālu, domājams, sastādītu reģionu pašvaldības un valsts. Jūsu piedāvātais risinājums ir iesaistīt vietējās pašvaldības, ļaujot tām iegādāties 65% no SIA "VAA" kapitāldaļām, privātā un sabiedriskā sektora pārstāvjus, kam piederēs līdz 25% kapitāldaļu, bet 10% iegādātos valsts pārvaldes organizācijas. Kā jūs vērtējat šīs pretrunas reģionu attīstības jautājumu risināšanā?

— Tas, ko piedāvā valdība, ir vienkāršots modelis, kurā saskatāma pat pašreizējo procesu un reģionu vajadzību neizpratne, turklāt šāds modelis nenodrošinās nekādu efektivitāti. Aģentūra ir jāveido kā līdzeklis, ar kuru iespējams nodrošināt attīstību. Un VARAM modelim nav nekādu perspektīvu turpmāk reāli sadarboties gan ar citiem reģioniem, gan ar Eiropas institūcijām. Valdība, strādājot pie koncepcijas, nav konsultējusies arī ar pašvaldībām, lai izveidotu optimālāko attīstības aģentūru modeli, kaut arī sadarbība un konsultācijas sākotnēji tika solītas. Iespējams, ka šeit var sanākt līdzīgi kā ar Nacionālo attīstības plānu, kurš sākotnēji tika izstrādāts, bet izrādījās, ka tas ir vēlreiz jāpārveido.

Nav pareizs arī bieži dzirdētais arguments, ka ES nestrādās ar tādām reģionālajām attīstības aģentūrām, kurās ir privātais kapitāls. Pilnīgi pretēju viedokli tam izteikuši mūsu konsultanti no "Transform", kuri strādā arī Ahenes (Vācija) attīstības aģentūrā un atzīst, ka sadarbība ar Eiropas institūcijām ir ļoti veiksmīga, turklāt viņi mums šādu modeli piedāvā kā dominējošo visā Eiropā.

— Vai saskatāt arī kādas būtiskas atšķirības tieši darbības ziņā starp VAA un VARAM piedāvāto reģionālās attīstības aģentūras modeli?

— Aģentūrām ir jādara viss, lai nodrošinātu ekonomisko augšupeju, un nepietiek tikai ar projektu izskatīšanu un nogādāšanu tālākai izpildei. Ir jāveido tiešs kontakts ar sabiedrību — sākot ar izstāžu rīkošanu un beidzot ar reģiona iespēju izmantošanu pasaules mērogā. VARAM reģionālo attīstības aģentūru perspektīvā lielāko uzsvaru liek uz plānošanas projektu izstrādi, taču projekts ir vienīgi projekts, bet lielākais darbs ir šādu projektu īstenošana.

—Kā jūs pamatotu to, ka VAA ir izveidota kā stabila, demokrātiska, attīstības procesus veicinoša institūcija?

— Pirmkārt, tie ir mūsu statūti, kas pieļauj VAA atvērtību Vidzemi aptverošām uzņēmēju struktūrām, interešu grupām un citām sabiedriskajām organizācijām. Iesaistās tie, kas vēlas un spēj izrādīt aktivitāti, darbojoties aģentūrā, tādējādi palīdzot gan sev, gan reģionam ekonomiskajā attīstībā. VAA statūtus mēs izstrādājām, balstoties uz Vācijas pieredzi un viņu ieteikumiem. VARAM modelis, iesaistot tikai rajonu pašvaldības, kas sastāv no pagastu un pilsētu priekšsēdētājiem, ir vienīgi cits "klubiņa" nosaukums tādā pašā sastāvā un nevar pārstāvēt visu Vidzemi un runāt par Vidzemes kā par reģiona interesēm. Rajoni nevar pārstāvēt vietējās pašvaldības un nevar pavēlēt tām ko darīt. Man liekas, šobrīd attīstības aģentūru veidošanā būtu jāņem vērā jau reāli darbojošos aģentūru pieredze un tad jāizvērtē, kas ir labs un kas slikts katrā no tām, nevis jārada pilnīgi jauns modelis.

— Jūs esat paziņojuši, ka "neesat pirmie, bet būsit labākie", kas ir arī viens no VAA mērķiem. Ko jūs vērtētu kā negatīvu, piemēram, Latgales un Zemgales attīstības aģentūru pieredzē un darbībā?

— Par Zemgales attīstības aģentūras darbību man nav daudz informācijas. Latgales attīstības aģentūras pārstāvji mums ir atzinuši, ka būtu bijis jāiesaista uzņēmēji, nevalstiskās organizācijas aģentūras darbībā. Šobrīd viņi galvenokārt nodarbojas ar projektu sagatavošanu Eiropas naudas saņemšanai, un nenotiek cita veida darbība, bet, tā kā nav saiknes ar dažādo interešu grupām, tad darbība ir diezgan vienpusīga. Domāju, ka tagad viņiem šo saikni būs grūti iedibināt, ja tas nav darīts jau sākotnēji.

— Kā tiks iesaistīti privātā un sabiedriskā sektora pārstāvji VAA darbībā un vai ir jūtama vēlēšanās līdzdarboties aģentūrā?

— Ir jūtama ļoti liela interese iesaistīties VAA darbā. Vidzemes augstskola ir uzrakstījusi iesniegumu par vēlmi līdzdarboties un gatavo vienu projektu, kas zināmā mērā skar informācijas tehnoloģijas ieviešanu visā Vidzemē. Uzņēmēju apvienība — Tirdzniecības un rūpniecības kamera — ir izveidojusi reģionālo komiteju, kurā reizi mēnesī lemj par to, kā attīstīt Vidzemes reģionu. Tas skaidri parāda, ka mēs varam darboties kopā, nevis tikai prasīt padomu atsevišķos jautājumos. Pozitīvais šajā gadījumā ir arī tas, ka, kopīgi strādājot pašvaldību vadītājiem un uzņēmējiem, notiek aktīvāks darbs, nav tik daudz demagoģijas, jo pašvaldību vadītāji respektē uzņēmējus, kuri sevi ir pierādījuši ar darbiem. Uzskatu, ka visiem, kas darbojas aģentūrā, ir jābūt tiesībām izteikties, savām balsstiesībām.

Kristīne Valdniece, "LV" pašvaldību lietu redaktore

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!