• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Tirgus apstākļos darbs katram klāt nenāk. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 9.05.2000., Nr. 166 https://www.vestnesis.lv/ta/id/5861

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Latvijas Bankas ziņas

Vēl šajā numurā

09.05.2000., Nr. 166

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Tirgus apstākļos darbs katram klāt nenāk

Latvijas Pašvaldību izpilddirektoru asociācijas (LPIA) sanāksmē 3.maijā tika apspriesti galvenokārt pašvaldībām aktuālie nodarbinātības un darba jautājumi.

Sanāksmi atklāja Latvijas Pašvaldību izpilddirektoru asociācijas priekšsēdētājs Vitālijs Aizbalts. Viņš informēja par LPIA 3.maija valdes sēdes lēmumiem un darba plānu otrajam pusgadam.

Ekonomikas ministrijas ziņojumu par Nacionālā nodarbinātības plāna izstrādi sniedza Ekonomikas ministrijas valsts sekretārs Kaspars Gerhards. Lai Latvija, parakstot Eiropas līgumu un pievienojoties dokumentam, varētu uzņemties dalībvalstu saistības, nepieciešams pakāpeniski iekļauties nodarbinātības vadlīniju ieviešanas procesā. Eiropas Savienība izstrādājusi un apstiprinājusi nodarbinātības vadlīnijas, un saskaņā ar tām katrai ES dalībvalstij jāizstrādā nacionālais nodarbinātības plāns, kurā jāatspoguļo vadlīniju ieviešanas organizatoriskie un finansiālie aspekti. ES prasību kontekstā Ekonomikas ministrijai uzdots koordinēt plāna izstrādi. Plāns veidots, ņemot vērā ES noteiktās prioritātes nodarbinātības jautājumos, tās ir: darbaspējas pilnveidošana, uzņēmējdarbības attīstīšana, uzņēmumu un to darbinieku pielāgošanās spēju veicināšana un vienādu iespēju politikas nodrošināšana. No valsts budžeta nodarbinātības pasākumu īstenošanai paredzēti 27,2 miljoni latu. K. Gerhards iepazīstināja ar turpmāko darbību nacionālo plānu izstrādē nākamajam gadam: "Nepieciešams pārņemt nacionālā nodarbinātības plāna izstrādes metodoloģiju un pozitīvo pieredzi no ES valstīm, lai nodrošinātu efektivitāti un ES prasībām atbilstošu standartu ieviešanu. Tādēļ svarīgi ir analizēt 2000.gada nacionālā nodarbinātības plāna pozitīvos aspektus. 2001.gada plāna izstrādē sevišķa uzmanība jāpievērš nodarbinātības veicināšanas pasākumu kvalitatīvajam un kvantitatīvajam raksturojumam ES nodarbinātības vadlīniju kontekstā, vietējā un reģionālā līmeņa problēmu atspoguļojumam, ES fondiem un to sasaistīšanas mehānismam ar nacionālā nodarbinātības plāna pasākumiem, kā arī ES valstu pieredzei nodarbinātības veicināšanas pasākumu efektivitātes novērtēšanā un pārskatu sagatavošanā par nacionālā nodarbinātības plāna īstenošanu."

Nosauktas arī prioritātes, kuras jāņem vērā 2001.gada nacionālā nodarbinātības plāna izstrādē: jaunatnes bezdarba problēmu risināšana, ilgtermiņa bezdarbnieku atgriešanās darba tirgū, nodokļu un pabalsta sistēmas reforma, nodarbinātības iespēju radīšana pakalpojumu sfērā, fiskālā spiediena samazināšana uz darbaspēku, darba organizācija un modernizācija, dzimumu līdztiesības jautājumu risināšana darba tirgū un indikatoru noteikšanas un statistikas uzlabošana. K. Gerhards atzina, ka ļoti svarīgi šo jautājumu izstrādē ir sadarboties ar pašvaldībām un arī reģionālā līmenī, un aicināja pašvaldību darbiniekus izteikt priekšlikumus uzlabojumiem.

Labklājības ministrijas Nodarbinātības valsts dienesta vadītājs Andris Siliņš iepazīstināja ar nodarbinātības politikas realizāciju, finansējumu un problēmām. Runātājam uzdotajos jautājumos izskanēja viedoklis, ka apgalvojums par reālā bezdarba līmeņa samazināšanos ir nepareizs, jo oficiālie dati atšķiras no reālās situācijas darba tirgū.

Tika apskatītas arī citas ar darba tirgu saistītas problēmas, par būtiskākajām atzīstot jauniešu iespējas ienākt darba tirgū un vienošanās ar darba devēju par darbu bez līguma, kas paver iespējas nodokļu nemaksāšanai, datu neobjektivitātei un problēmām, kas skar pašu cilvēku, kad viņam nepieciešami pabalsti un cita veida sociālā aprūpe. Kā būtisku trūkumu A. Siliņš minēja to, ka valstī nav vienotas datu sistēmas, kas ļautu apmainīties ar operatīvu informāciju un palīdzēt cilvēkiem atrast darbu. Tomēr daudz ir atkarīgs arī no paša cilvēka, jo "tirgus apstākļos darbs netiek pienests klāt bļodā ar zelta maliņu, kā tas bija plānošanas ekonomikas apstākļos, un cilvēki bieži vien paši nepieliek pietiekami daudz pūļu, lai savā dzīvē kaut ko mainītu".

Par reālu Nodarbinātības valsts dienesta palīdzību varēja pārliecināties, klausoties Krāslavas rajona padomes izpilddirektora Gunāra Upenieka stāstītajā par darba vietu radīšanas projektu, sadarbojoties pašvaldībai, uzņēmējam un dienestam. Projekti īstenoti Andrupenes un Indras pagastā, izveidotas vairāk nekā 20 darba vietas.

Izglītības un zinātnes ministrijas Profesionālās izglītības attīstības programmu aģentūras direktore Dita Traidās sanāksmē runāja par profesionālās izglītības pārstrukturēšanu no plānošanas uz tirgus ekonomikas apstākļiem un to, kādas investīcijas varētu saņemt reģioni funkciju decentralizācijas gadījumā. Viņa ļoti argumentēti izklāstīja, kāpēc būtu nepieciešama profesionālās izglītības iestāžu decentralizācija, un atzina, ka reģionos vislabāk ir redzams, kas nepieciešams profesionālās izglītības iestāžu tīklam, lai tās sekmīgi attīstītos un Eiropas Savienība būtu ieinteresēta investēt savu naudu.

Sanāksmes otrajā daļā tika sniegts informatīvs ieskats darba likumdošanas, aizsardzības un drošības jautājumos. Labklājības ministrijas Darba tiesisko attiecību nodaļas vadītājs Māris Badovskis informēja par būtiskāko likumprojektā "Darba likums", uzsverot atšķirības starp spēkā esošajiem tiesību aktiem un projektu. Piemēram, jautājumos par dzimumu līdztiesību, paternitātes atvaļinājumu tēvam uz desmit dienām pēc bērna piedzimšanas. Projekts arī detalizētāk regulēs darba tiesisko attiecību uzsākšanas un pabeigšanas argumentāciju, sevišķi no darba devēja puses. Labklājības ministrijas Valsts darba inspekcijas direktors Jānis Bērziņš sniedza informatīvu izklāstu par darba aizsardzības un drošības jautājumiem, kurus nepieciešams zināt pašvaldībām.

Kristīne Valdniece,  "LV" pašvaldību lietu redaktore

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!