Kad palu draudi jau daudzkur kāpj līdz slieksnim

Lielupes ūdeņi kāpj uz zemi un mājām. Pie Jelgavas vakar, 6.februārī Foto: A.F.I.

Pēc straujā un aukstā ziemas sākuma negaidīti agri iestājies silts un pavasarīgs laiks. Pēc Valsts hidrometeoroloģijas pārvaldes (VHMP) datiem, pagājušā gada decembris bijis par 3 līdz 5 grādiem aukstāks par normu, bet janvāris — 4 grādus siltāks. Arī februāra pirmās dienas nemaz neliecina par aukstākā gadalaika viduci, laiks pieturas silts, un, kā vakar, 6. februārī, žurnālistiem preses konferencē apliecināja VHMP vadītāja vietniece Inita Stikute, tāds pieturēsies vēl vismaz tuvākās piecas dienas.

Latvijai pavasarīgais laiks atnesis plūdu draudus. Kurzemes upēs ledus jau izgājis, bet nelabvēlīgi ledus apstākļi izveidojušies Lielupes un Daugavas baseinā. Janvāra beigās sākās ledus iešana Lielupes augštecē, izveidojot vairākus sastrēgumus. 4.februārī ūdens līmenis Jelgavā sasniedza bīstamo robežu, līdz kritiskajai atzīmei, kas Lielupē pie Jelgavas ir 3,5 metri virs jūras līmeņa, vakar pietrūka 63 centimetru. Tomēr ūdens līmenis lēni paaugstinās, un, kā konstatēts vakardienas operatīvajā sanāksmē pie Jelgavas domes priekšsēdētāja Andra Rāviņa, plūdu briesmas pastāv. Pēc Latvijas Autoceļu direkcijas informācijas, Jelgavas rajonā pārplūduši vairāki 2.šķiras autoceļi, atsevišķos to posmos satiksme slēgta. Pēc VHMP prognozēm, maksimālais ūdens līmenis Jelgavā varētu sasniegt 2,9 līdz 3,3 metru robežu. Pēc ziņu aģentūras LETA sniegtās informācijas, vakar ūdens līmenis pie Jelgavas turpinājis paaugstināties, stipri applūdusi Pasta un Pils sala. Pie Driksas upes palu ūdeņi izpostījuši augstsprieguma elektrolīniju, tādēļ traucēta elektroenerģijas padeve Latvijas Lauksaimniecības universitātes galvenajai ēkai. Lejpus Jelgavas ledus Lielupē vēl nav izgājis, to, ka Lielupes lejtecē ledus iešana vienmēr sākas vēlāk, apliecina arī VHMP uzkrātie ilggadējie novērojumu dati. Plūdu briesmas palielina arī dabiskie apstākļi — lejpus Jelgavas Lielupei gandrīz nav krituma attiecībā pret jūras līmeni.

Daugavā, pēc VHMP rīcībā esošajiem datiem, ūdens līmenis līdz 4.februārim paaugstinājies par 1 līdz 3 metriem, pirmdien sākusies ledus iešana pie Jēkabpils, šajās dienās iespējama arī ledus iešana Krāslavas — Daugavpils posmā.

Kā vakar pastāstīja I.Stikute, Daugavas augštecē ledus vēl stāv uz vietas, un, tā kā martā vēl gaidāms vēsāks laiks, iespējams, ledus iešana Latvijas lielākajā upē vēl var apstāties. Tomēr atkarībā no laika apstākļiem februāra otrajā un trešajā dekādē vēl daudz kas var mainīties. Pieturoties siltam laikam, var sākties ledus iešana Ogres lejtecē, kur jau no janvāra beigām izveidojies aptuveni 2 kilometrus garš ledus sastrēgums pie dzelzceļa tilta. Ūdens līmenis arī šajā upē var celties līdz bīstamajai robežai.

VHMP speciālisti neizslēdz ledus sastrēgumu veidošanos un zemāko vietu applūšanu arī Gaujas lejtecē — posmā no Ādažiem līdz Carnikavai. Tā kā tuvākajās dienās tiek prognozēta vēja virziena maiņa, kad valdošais kļūs ziemeļrietumu vējš, ūdens līmeņa celšanās iespējama arī Rīgā.

Kā pastāstīja VHMP vadītājs Andris Leitass, lai maksimāli precīzi veiktu hidroloģiskos novērojumus Latvijas upēs un sniegtu operatīvu informāciju gan plašsaziņas līdzekļiem, gan Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestam, pašvaldībām, VHMP ir izstrādājusi īpašu darbības shēmu plūdu briesmu gadījumiem. Laikā, kad pastāv palu draudi, situācija upēs tiek novērota ne tikai no 22 automātisko hidroloģisko novērojumu posteņiem, bet darbojas arī 46 novērošanas posteņi, kur reālo situāciju izvērtē cilvēks. Ziņas par apstākļiem uz vietas tiek apkopotas Rīgā, VHMP prognožu centrā, kur diennakts dežūrās trīs speciālisti seko līdzi situācijas attīstībai un jebkurā laikā var informēt par to. Regulāri ziņas un prognozes par iespējamo notikumu attīstību saņem masu mediji, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests, jebkurš interesents var saņemt ziņas pa maksas tālruni 9006611. Ledus iešanas laikā VHMP Hidroloģisko prognožu daļa sniedz operatīvo ikdienas informāciju un īstermiņa prognozes saviem klientiem arī brīvdienās, papildu informācija par situāciju Latvijas upēs tiek nodota arī Ministru kabineta Krīzes kontroles centram.

Liena Pilsētniece, “LV” iekšlietu redaktore