Amerikāņi mūs izprot un atbalsta

Valsts prezidente līdz 12.februārim uzturas darba vizītē Amerikā

Valsts prezidente Vaira Vīķe–Freiberga otrdien, 5. februārī, Vašingtonā tikās ar ASV valsts sekretāru Kolinu Pauelu.

Tikšanās laikā K.Pauels apstiprināja nemainīgo ASV administrācijas politiku NATO paplašināšanās jautājumā: “NATO ir jāpaplašinās.” Pirms Prāgas galotņu sanāksmes šī gada novembrī ASV valsts sekretārs augstu novērtēja Latvijas sasniegto NATO integrācijā, īpaši atzinīgi novērtējot Latvijas iesaisti miera operācijās. Kā uzsvēra prezidente, Latvija turpina apliecināt, ka tā rīkojas atbildīgi kā NATO cieša partnere, un šobrīd ir pieņēmusi lēmumu Dānijas bataljona ietvaros nosūtīt brīvprātīgos kareivjus uz miera nodrošināšanas operācijām Kirgizstānā. “Līdz ar Baltijas valstu uzņemšanu NATO organizācija iegūtu vēl vienu drošības un stabilitātes reģionu,” sacīja prezidente.

ASV valsts sekretārs atzinīgi novērtēja Latvijas prezidentes iniciatīvu stiprināt demokrātiju Latvijā, ierosinot grozīt vēlēšanu likumu, atceļot deputātu kandidātiem prasību apliecināt valsts valodas zināšanas augstākajā pakāpē. “Jūs zināt, ka mēs atbalstām jūsu drosmīgo iniciatīvu,” sacīja K.Pauels. Tajā pašā laikā abas puses sarunā pauda vienprātību, ka valsts parlamentā ārpus darba valsts valodā nevar būt uzstāšanos kādā citā valodā. ASV valsts sekretārs atzinīgi novērtēja prezidentes centienus skaidrot jautājumu Latvijas sabiedrībā. “Latvijā ir tikai viena valsts valoda, tā ir un būs latviešu. Nevar būt runas par valsts valodas statusa mazināšanu valstī,” uzsvēra prezidente.

Runājot par situāciju ASV un pasaulē pēc 11.septembra notikumiem, K.Pauels pateicās Latvijas iedzīvotājiem un prezidentei par atbalstu un līdzjūtību, ko ASV tauta un administrācija ir saņēmusi. V.Vīķe–Freiberga augstu novērtēja ASV valsts sekretāra lomu situācijas noregulējumā un starptautiskās koalīcijas veidošanā cīņai pret terorismu.

Valsts prezidente informēja K.Pauelu par Latvijas izaugsmi dažādās jomās. Apspriežoties par tiesiskuma stiprināšanu Latvijā, V.Vīķe–Freiberga un K.Pauels pārrunāja cīņu pret korupciju. Abas puses bija vienisprātis, ka mērķis panākt atklātību un tiesiskumu valsts struktūrās un sabiedrības norisēs pirmām kārtām ir vajadzīgs pašai valstij. Runājot par situāciju ekonomikā, V.Vīķe–Freiberga atzīmēja augsto iekšzemes kopprodukta līmeni pagājušajā gadā, kā arī perspektīvās nozares, īpaši uzsverot augsto tehnoloģiju, biotehnoloģijas un farmācijas nozares.

V.Vīķe–Freiberga informēja ASV valsts sekretāru par sabiedrības integrāciju, akcentējot, ka pamatskolas izglītība Latvijā pieejama astoņu nacionālo minoritāšu valodās, kas apliecina Latvijas atvērtību mazākumtautību kopienu kultūrai valstī.

Valsts prezidente Vašingtonā vienā no ASV Senāta ēkām atklāja Latvijas okupācijas muzeja izstādi “Latvija atgriežas brīvajā pasaulē”, kas jau tikusi izstādīta 15 pasaules galvaspilsētās. Tā reizē pausts atbalsts arī ASV Senāta pārstāvjiem, kuri pavisam nesen atgriezās darbā šajā ēkā pēc bioterorisma aktiem.

Uzrunājot klātesošos ASV Senāta, Kongresa, mediju pārstāvjus un latviešu kopienu, Valsts prezidente sacīja, ka gandrīz katra latvieša ģimenē ir savs traģiskais stāsts, aiz kura atrodami 50 traģiski valsts okupācijas un apspiestības gadi. ”Visiem latviešiem pasaulē — Latvijā, trimdā izkaisītajiem Rietumu pasaulē un Krievijā, Sibīrijā — ir tādi stāsti, kur pat akmeņiem būtu jāvaid.” Atzīmējot trimdas latviešu sabiedrības nopelnu Latvijas okupācijas laikā, viņa uzsvēra, ka ir veikts grūts, gadiem ilgs darbs, lai nemitīgi atgādinātu pasaules sabiedrībai, tajā skaitā Savienotajās Valstīs, par valsts okupāciju. “Tagad, kad Latvija atkal ir brīva, mēs ceram, ka šis gads būs Latvijai vēsturisks — līdz ar iestāšanos NATO un ES rodot iespēju atkal pilntiesīgi atgriezties brīvajā pasaulē. Mūsu tauta izdzīvoja, un mēs ceram, ka nekad vairs neeksistēs mākslīgas dalījuma līnijas, mākslīgas robežas, kas atdalītu brīvas valstis no nebrīvām. Es pateicos visiem brīvības un demokrātijas draugiem,” nobeigumā sacīja V.Vīķe–Freiberga, pateicoties ASV Senātam un citiem klātesošajiem.

ASV senators Ričards Durbins runā atzīmēja, ka Baltijas tautu okupācijas stāsts ir pamācošs, lai pēc iespējas plašāka sabiedrība, to iepazīstot, stiprinātu pārliecību, ka nekas tamlīdzīgs vairs nedrīkst atkārtoties.

Latvijas okupācijas muzeja vadītājs Pauls Lazda atzīmēja, ka tautai nevar būt nākotne, ja tā nav apzinājusi savu pagātni, un ka šī izstāde ir gājusi vēstures apzināšanas un skaidrošanas ceļu.

Valsts prezidente Vašingtonā piedalījās ASV—Baltijas fonda rīkotā pasākumā Kapitolijā, kurā prezidente stāstīja ASV Senāta, Kongresa un diplomātiskā korpusa pārstāvjiem par Latvijas izaugsmi un sasniegumiem NATO integrācijā, tajā skaitā Rīcības plāna dalībai NATO īstenošanā. Prezidente uzsvēra nozīmīgo fonda ieguldījumu Baltijas valstu politiskajā, ekonomiskajā un sociālajā attīstībā. V.Vīķe–Freiberga informēja par tikšanos ar ASV viceprezidentu D.Čeiniju, kurš apstiprināja ASV administrācijas nemainīgo atbalstu NATO principiem un vērtībām. Viņa pateicās tiem ASV Senāta un Kongresa pārstāvjiem, kas ilgstoši atbalstījuši Baltijas valstis.

Senāta un Kongresa pārstāvji Lantoss, Durbins, Beroiters uzrunās vēlreiz uzsvēra: Baltijas valstīm Prāgas galotņu sanāksmē ir jātop uzņemtām NATO. Viņi apliecināja, ka darīs visu iespējamo, lai ASV Senātā un Kongresā sekmētu atbalstu Baltijas valstīm šajā jautājumā. Dž.Šimkus saņēma apbalvojumu par ieguldījumu ASV un Baltijas valstu attiecību stiprināšanā.

ASV—Baltijas fonds darbojas ar mērķi atbalstīt Savienoto Valstu un Baltijas valstu dažādu līmeņu sadarbību, tajā skaitā uzņēmējdarbības veicināšanu, un to atbalsta ASV Senāta pārstāvji, ASV uzņēmēji, nevalstiskās organizācijas, akadēmiskās aprindas un privātpersonas.

Valsts prezidente Vašingtonā piedalījās darba vakariņās ar NATO komitejas locekļiem, apspriežoties par NATO paplašināšanās jautājumiem, aktuālām diskusijām par šo tematiku, kā arī par Latvijas izredzēm Prāgas galotņu sanāksmē šā gada nogalē.

V.Vīķe–Freiberga nolasīja lekciju “Eiroatlantiskā partnerība: globālie izaicinājumi un perspektīvas” Džordžtaunas universitātē, kas īpaši pazīstama ar speciālistu sagatavošanu diplomātiskajam dienestam. Runā prezidente izklāstīja savu skatījumu un Latvijas nostāju attiecībā uz pārmaiņām pasaulē pēc 11.septembra notikumiem, Latvijas mērķiem un izaicinājumiem savas nākotnes veidošanā pasaules drošības un transatlantiskajā telpā. Pēc lekcijas tika uzdoti jautājumi par sabiedrības integrāciju un reģionālo attīstību Latvijā, valsts valodas statusu, attiecībām ar Krieviju, ārpolitiskajām tendencēm pasaulē. Prezidentei tika pasniegta Džordžtaunas universitātes goda medaļa par ieguldījumu zinātniskajā darbā, patriotisma stiprināšanā un valsts attīstībā.

Valsts prezidenta preses dienests

Valsts prezidente Vaira Vīķe–Freiberga un ASV valsts sekretāra palīdze Hītera Konlija satelīta video preses konferencē no Vašingtonas, ASV vēstniecībā Rīgā, vakar, 6.februārī

Turpinoties Latvijas Valsts prezidentes Vairas Vīķes–Freibergas vizītei ASV, Savienoto Valstu vēstniecība Latvijā vakar, 6. februārī, rīkoja Vairas Vīķes–Freibergas un ASV valsts sekretāra palīdzes Hīteras Konlijas satelīta video konferenci no Vašingtonas. Preses konference sākās pulksten 16 pēc Latvijas laika jeb 9 no rīta Vašingtonā. Valsts prezidente un Hītera Konlija atradās ASV Valsts departamenta ēkā, bet Latvijas preses, radio un televīzijas žurnālisti bija laipni aicināti ASV vēstniecības Preses un kultūras nodaļas zālē, kur kopā ar žurnālistiem bija ASV vēstnieks Latvijā Braiens Karlsons. Savukārt Vašingtonā Valsts prezidentei līdzās bija mūsu valsts vēstnieks Aivis Ronis.

Preses konferenci no Rīgas vadīja ASV vēstniecības preses un kultūras jautājumu atašeja Viktorija Slouna, bet no Vašingtonas, runājot gan angliski, gan latviski — viņas priekšgājējs Rīgā, Latvijas žurnālistu vidū daudzus draugus iemantojušais Gregorijs Elftmans, kurš tagad strādā ASV Valsts departamentā.

ASV valsts sekretāra palīdze

Hītera Konlija

izteica prieku par Latvijas prezidentes viesošanos ASV Valsts departamentā. H. Konlija ļoti atzinīgi novērtēja Valsts prezidentes vizītes iepriekšējo dienu, tiekoties ar ASV viceprezidentu Diku Čeiniju un valsts sekretāru Kolinu Pauelu. Viņa arī izteica Savienoto Valstu pateicību Latvijai par izpratni un atbalstu pēc 11. septembra traģēdijas un augstu novērtēja Latvijas gatavību dot savu ieguldījumu kopīgajā cīņā pret terorismu. ASV valsts sekretāra palīdze ļoti atzinīgi novērtēja Latvijas nopietno gatavošanos dalībai NATO. Viņa arī atzinīgi izteicās par mūsu Valsts prezidentes ieguldījumu Latvijas sabiedrības integrācijā.

Latvijas Valsts prezidente

Vaira Vīķe–Freiberga:

— Sveicināta, Rīga un Latvija! Es vispirms vēlos pateikties ASV Valsts departamentam par mums piedāvāto lielisko tiešās sarunas iespēju. Tā ir liela laipnība no viņu puses, un man jāteic, ka visa mana vizīte Vašingtonā notiek tieši šādā pretimnākšanas un laipnības zīmē. Vakar (5. februārī — J.Ū.) man bija ļoti intensīva un ļoti nozīmīga darba diena. Tajā bija vairākas augsta līmeņa tikšanās, un visā dienas garumā es izjutu ļoti labvēlīgu attieksmi pret Latviju un atbalstu mūsu centieniem un pūliņiem. Izjutu pārliecību, ka mēs sasniegsim savus mērķus. Amerikāņi ir gatavi mūs atbalstīt. Bet, protams, lai mēs šos mērķus sasniegtu, ir jāpūlas. Amerikāņi ir gatavi mums palīdzēt jebkurā brīdī, kad būs vajadzība pēc palīdzības. Bet amerikāņi mums uzticas un uzskata, ka mēs paši saprotam vēsturiskās izlēmības un izšķirības vajadzību tieši šajā vēsturiskajā gadā. Es arī centos amerikāņus pārliecināt, ka Latvija nav zaudējusi savu gribu un apņēmību. Ka mēs zinām, kas mums ir jādara, un ka mēs to arī izdarīsim.

“Latvijas Vēstneša” jautājums Valsts prezidentei: — Kādas bija jūsu izjūtas, apmeklējot 11. septembra traģēdijas vietu Ņujorkā? Un vai jums šķiet, ka amerikāņi pēc 11. septembra ir mainījušies un labāk izprot mazu tautu centienus garantēt savu drošību?

Vaira Vīķe–Freiberga: — Šīs vietas apmeklējums man personīgi bija emocionāli vajadzīgs. Kad deviņdesmito gadu otrajā pusē biju Ņujorkā tieši 18. novembrī, lai teiktu valsts svētku runu Ņujorkas latviešiem, es biju apmetusies viesnīcā tieši šajā tagad sagrautajā ēku kompleksā. Toreiz es izstaigāju visas šīs celtnes un labi iepazinos ar šo kompleksu. Protams, ir satriecoši redzēt, ka šīs celtnes tagad guļ drupās. Es gan, protams, esmu uzaugusi ar drupām. Būdama kara laika bēgļu bērns, es ilgus mēnešus pavadīju zem bumbām un ilgus gadus pēckara Vācijā dzīvoju starp drupām. Bet atrast šādas drupas pasaules visbagātākajā un spēcīgākajā lielvalstī ir satriecoši. Jo vairāk situācijā, kad nav kara.

Redzēt šādas drupas miera laikā ir pilnīgi negaidīti. Amerikāņus šie notikumi satricinājuši līdz sirds dziļumiem. Bet tajā pašā laikā redzams, cik dziļa ir viņu pārliecība par savas valsts vērtībām, par to, ka viņiem šīs vērtības ir dārgas, un viņi ir gatavi darīt visu, lai šīs vērtības aizstāvētu. Es domāju, 11. septembra notikumi ir mobilizējuši amerikāņu patriotismu, un daudzi amerikāņi savā patriotismā ir kļuvuši daudz dedzīgāki. Amerikāņi ir sapratuši, ko viņiem dod savas zemes vērtības, kuras viņi gadiem ilgi ir būvējuši un aizstāvējuši. Saprot arī, cik viegli tās var apdraudēt. Šīs atziņas viņiem devušas jaunu apņēmību visiem spēkiem cīnīties, lai šīs vērtības nosargātu un nodrošinātu saviem bērniem un bērnu bērniem.

“Latvijas Vēstneša” jautājums ASV valsts sekretāra palīdzei Hīterai Konlijai: — Kā jūs raksturotu amerikāņu psiholoģiskā noskaņojuma izmaiņas pēc 11. septembra?

Hītera Konlija: — Es domāju, ka prezidentes kundze jau nupat sniedza brīnišķīgu komentāru. Es parakstos absolūti zem visa viņas teiktā par amerikāņiem. Ziniet, cilvēki tagad iet svētceļojumā uz šo traģēdijas vietu, ko mēs saucam par nulles punktu. Amerikāņi caur šīm drupām sevi izjūt daudz dziļāk un daudz pamatīgāk. Es teiktu, ka mēs esam atjaunoti. Mēs esam kā no jauna atmodināti. Mūsu patriotisma jūtas tagad ir daudz dziļākas. Mēs tagad daudz labāk sevi apzināmies kā vienotu nāciju. Šie notikumi mūs darījuši daudz stiprākus un vienotākus. Prezidents Džordžs Bušs vairākkārt ir teicis, ka notikusi amerikāņu tautas garīgo spēku atdzimšana. Amerikāņi tagad arī daudz lielāku uzmanību pievērš savai mājai, ģimenei, saviem draugiem — vērtībām, ko agrāk dažkārt aizēnoja citas lietas.

Taču es domāju — vissvarīgākais ir mūsu nostiprinātā pārliecība, ka mums šajā vēsturiskajā brīdī jāizdara viss iespējamais, lai darītu galu terorismam. Tā ir ļoti cieša prezidenta Džordža Buša administrācijas apņēmība. Jo terorisms neapdraud tikai ASV. Šie draudi attiecas uz visu pasauli. Tie ir draudi katrai valstij, kas godā savu brīvību. Tāpēc mums jāiet pie šī nulles punkta, lai atcerētos upurus un stiprinātu savu apņēmību darīt galu terorismam. Es esmu pārliecināta, ka tāda būs amerikāņu pārliecība vēl daudzus gadus, vēl daudzās paaudzēs.

“Latvijas Vēstneša” jautājums Valsts prezidentei: — Man žurnālista gaitās bieži radies iespaids, ka rietumvalstu ierindas cilvēki, arī tā sauktais vidusmēra amerikānis, ļoti maz zina par Latvijas vēsturi, un tieši tāpēc arī bieži vien neizprot mūsu šodienas problēmas. Šajā kontekstā — kā amerikāņi uzņēma Latvijas okupācijas muzeja izstādes atklāšanu vienā no Senāta ēkām Vašingtonā?

Vaira Vīķe–Freiberga: — Pagaidām vēl ir grūti par to pilnībā spriest, jo vakar bija atnākuši vispirms ļoti daudzi mūsu tautieši. Bija redzams, ka latviešu izcelsmes amerikāņiem šī izstāde ir ļoti būtiska. Bet es ļoti priecājos, ka izstādes atklāšanā piedalījās arī pārstāvji no Holokausta muzeja, kas orientējas šajos jautājumos. Es jau agrākā ASV ceļojuma laikā biju iepazinusies ar Holokausta muzeju un arī tagad, tiekoties ar ebreju organizāciju pārstāvjiem Ņujorkā, jutu: ļoti svarīgi ir tas, ka ļaudis gatavi izprast mūsu ciešanas, ja arī mēs esam tikpat gatavi izprast citu ciešanas.

Es domāju, ka, runājot par savām pagātnes ciešanām un rētām, mums jāspēj arī parādīt iejūtību pret citu ciešanām, un tad mēs varam sagaidīt iejūtību arī pret savām ciešanām. Šajā sakarā es ļoti vēlos gan mūsu politiķiem, gan mūsu tautai atgādināt: pagātnē pārciestais nedrīkstētu būt par šķērsli tam, kas jāveido nākotnē. Mēs nedrīkstam domāt tā: ja kāds mums pagātnē nodarījis pāri, mēs spēsim situāciju labot, nodarot pāri viņam. Tas, protams, ir absolūti nepieņemami, un ne jau par to ir runa. Es vienmēr esmu uzsvērusi, ka latviešu tauta allaž bijusi pārsteidzoši spējīga piedot tiem, kas mums darījuši pāri. Vienkārši “likt bēdu zem akmeņa” un iet uz priekšu. Jo citādi mēs veicinātu naidu un veidotu saspīlējumus.

Bet ir taču skaidrs, ka ne NATO, ne kādai citai organizācijai neinteresē savā vidū “importēt” valsti, kurai ir ļoti smagas problēmas. Es domāju, Latvijai ļoti nevēlamu tēlu radītu tas, ja mēs sevi parādītu kā valsti, kas iet ar smagu pagātnes “bumbu” pie kājām, kura velk mūs pie zemes tik spēcīgi, ka mēs nespējam risināt tagadnes problēmas un izaicinājumus. Es domāju, mums ļoti jāuzmanās, lai sevi neparādītu kā tik dziļi ievainotus un tik ļoti sadragātus, ka mēs esam aizņemti tikai un vienīgi ar pagātni un nespējam tikt galā ar nākotni. Mana taktika un stratēģija bijusi un ir pilnīgi otrāda, un es to ļoti varu ieteikt arī Latvijas politiķiem un Latvijas tautai: jā, mēs, protams, vēlamies, lai mūsu pagātni izprastu, un tādēļ arī Vašingtonā ir sarīkota šī izstāde. Kā senators Durbins uzsvēra, “mums jāsaprot pagātne, lai nākotnē nevarētu atkārtoties pagātnes kļūdas”. Protams, tas ir ļoti svarīgi un būtiski, un šajā aspektā mūs saprot un izprot.

Bet mums pašiem ir ļoti jāuzmanās, lai mēs neiestrēgtu pagātnē, neieslīgtu savās sāpēs. Mums tām jātiek pāri. Mums jārisina tagadnes un nākotnes jautājumi. Mums jāatbrīvojas no savas pagātnes, ja vēlamies visiem izaicinājumiem stāties pretim ar pilnu spēku un pilnu krūti, bez jebkādiem ierobežojumiem. Pretējā gadījumā mēs pasaules apritē nebūsim vienlīdzīgi partneri. Jo tādi, kas nodevušies vienīgi pagātnes sāpēm, šodien nevienu vairs neinteresē. Mums vajag visai pasaulei pierādīt: mēs esam līdztiesīgi, mēs esam vērtīgi. Mēs esam tikpat labi kā citi. Mēs neesam ne ievainoti, ne klibi. Mēs esam spējīgi un cerīgi, un mēs varam atrisināt visus uzdevumus, kas mums ir jāatrisina.

Jānis Ūdris, “LV” ārpolitikas redaktors