Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Sapratu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
"Katras tautas svēts pienākums ir zināt savu vēsturi". Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 9.05.2000., Nr. 166 https://www.vestnesis.lv/ta/id/5847

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Latvijas Zinātņu akadēmijas paziņojums

Par ozona slāņa sarukšanas bīstamajām sekām

Vēl šajā numurā

09.05.2000., Nr. 166

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

"Katras tautas svēts pienākums ir zināt savu vēsturi"
U5.JPG (33051 BYTES) U3.JPG (30826 BYTES)
(no kreisās) : Ārlietu ministrs Indulis Bērziņš, Ministru prezidents Andris Bērziņš, Saeimas priekš-sēdētājs Jānis Straume, Diplomātiskā korpusa vecākais, Somijas vēstnieks Hannu Hemeleinens, Rīgas domes priekšsēdētāja pienākumu izpildītājs Andris Ārgalis ...
Vakar, 8.maijā, piemiņas brīdī pie Brīvības pieminekļa

... (no kreisās) Čehijas Republikas vēstniece Jaroslava Bulenova, Baltkrievijas vēstnieks Mihails Mariničs, Ķīnas Tautas Republikas vēstnieks Vans Kaivens, Krievijas Federācijas vēstnieks Aleksandrs Udaļcovs, Zviedrijas Karalistes vēstnieks Hanss Magnusons, Šveices pilnvarotā lietvede Ursula Āroe un Amerikas Savienoto Valstu vēstnieks Džeimss Holmss

Valsts prezidente — Nacisma sagrāves un Otrā pasaules kara upuru piemiņas dienā:

U1.JPG (33388 BYTES) 8.maijs ir īpaša diena visām Eiropas tautām. Pirms 55 gadiem šajā dienā noslēdzās briesmīgākais un asiņainākais karš pasaules vēsturē. 8.maijā beidzās karš, kas atnesa agrāk nepieredzētas ciešanas, postu un iznīcību miljoniem cilvēku, pārvērta gruvešos neskaitāmas pilsētas un ciematus. Otrais pasaules karš meta izaicinājumu visai cilvēcei, apdraudot mūsu civilizācijas pamatus.

Šīs traģēdijas dziļi cirstās rētas un brūces mēs dziedējam vēl šodien. Šajā dienā mēs sērojam par necilvēcīgām ciešanām un neatgriezeniskajiem zaudējumiem, kurus nācās piedzīvot Latvijas un citu Eiropas valstu tautām 20.gadsimta vidū.

Pieminot šo dienu, mēs augstu vērtējam sabiedroto — Amerikas Savienoto Valstu, bijušās Padomju Savienības, Francijas un Lielbritānijas bruņoto spēku vēsturisko ieguldījumu nacisma sagrāvē. Tāpat 8.maijā mēs atceramies Latvijas iedzīvotājus, kuri varonīgi cīnījušies ar šo ļaunumu.

Šis karš bija nežēlīgs pret Latvijas tautu, un 8.maijā mēs pieminam visus Otrā pasaules kara upurus. Svešas varas vairākkārt brutāli okupēja mūsu zemi. Mēs zaudējām gandrīz trešo daļu savu līdzpilsoņu. Vairāk nekā simts tūkstoši Latvijas vīru (110 tūkstoši) krita kaujas laukā, karojot abās frontes pusēs. Desmiti tūkstošu Latvijas iedzīvotāju bija spiesti pamest Dzimteni un doties trimdā. Tāds liktenis piemeklēja arī manu ģimeni. Šajā elles virpulī uz iznīcības sliekšņa tika nostādīta viena no senākajām Latvijas etniskajām minoritātēm — ebreju kopiena.

Katras tautas svēts pienākums ir zināt savu vēsturi. Arī mums ir bezkaislīgi un pamatīgi jāizvērtē savas tautas pagātne, tai skaitā rūgtākās vēstures lappuses. Tikai šādi rīkojoties, mēs nepieļausim totalitārisma, ekstrēmisma, neiecietības, kā arī naida izpausmes. Latvijas tauta vienoti nosoda un noraida šīs parādības, kā arī neonacisma un neostaļinisma ideoloģijas.

9.maijs ir Eiropas diena. Simboliski, ka šīs dienas seko viena otrai. 8.maijs radīja vēsturisku iespēju uzsākt vienotas Eiropas celtniecību, un 9.maijā mēs svinam jaunās Eiropas dzimšanas dienu. Eiropas tautām šī diena simbolizē iedzīvotāju vēlmi dzīvot drošā, stabilā un vienotā Eiropā bez dalījuma līnijām un mākslīgām barjerām. Varam būt gandarīti, ka pirms desmit gadiem arī Latvija ir kļuvusi par aktīvu nākotnes Eiropas atbalstītāju un veidotāju.

Aicinu Latvijas iedzīvotājus piedalīties nacisma sagrāves un Otrā pasaules kara upuru atceres pasākumos, pašvaldību vadītājus organizēt Otrā pasaules kara upuru piemiņas vietu sakopšanu un piemiņas brīžu rīkošanu.

UZVARAS-DIENA13.JPG (61206 BYTES) U9.JPG (57565 BYTES) UZVARAS-DIENA9.JPG (32240 BYTES)
UZVARAS-DIENA12.JPG (37005 BYTES) U11.JPG (28556 BYTES) UZVARAS-DIENA7.JPG (38756 BYTES)

Piemiņas brīdī sarkanarmiešu kapos — ziedus noliek kareivji, kadeti, kā arī mūsu jaunā paaudze (1. fotoslejā); vācu karagūstekņu piemiņas vietā — Vācijas Federatīvās Republikas vēstnieks Reinharts Krauss, Latvijas Republikas ārlietu ministrs Indulis Bērziņš, Diplomātiskā korpusa vecākais, Somijas Republikas vēstnieks Hannu Hemeleinens, Izraēlas Valsts pilnvarotā lietvede Ronita Ben Dora, Baltkrievijas vēstnieks Mihails Mariničs, Krievijas Federācijas vēstnieks Aleksandrs Udaļcovs un Amerikas Savienoto Valstu vēstnieks Džeimss Holmss (2. fotoslejā); godinot kara upurus Jaunajos ebreju kapos — Hannu Hemeleinens, Indulis Bērziņš, Ronita Ben Dora, Ukrainas vēstnieks Viktors Mihailovskis un Latvijas ebreju kopienas vadītājs Grigorijs Krupņikovs (3. fotoslejā)

 

Foto: Māris Kaparkalējs, "LV"

Foto: A.F.I.

 

 

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!