ATSAUCĒ IETVERT:
Par pamācītājiem un valodu buķeti. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 5.02.2002., Nr. 19 https://www.vestnesis.lv/ta/id/58459
RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.
Par pamācītājiem un valodu buķeti
Centriskās partijas “Latvijas Zemnieku savienība” ģenerālsekretārs Aivars Berķis:
 Foto: A.F.I. |
Mūsu pamācītājiem gribētos aizrādīt, ka Latvijā dzīvo daudzu tautību cilvēki, nevis tikai krievi. Arī ne tikai slāvi. Šīs tautas centās pārkrievot cara impērijā, to pārkrievošana turpinājās arī Padomju Savienībā. Šeit, Latvijā atbraukušiem, viņiem vieglāk bija sazināties krieviski. Tas viņiem bija arī izdevīgāk, jo nodrošināja privilēģijas darbā, dzīvokļu saņemšanā, sadzīvē. Bet nu tie laiki ir beigušies. Ja kāds domā, ka nav pareizi viņiem uztiept latviešu valodu, tad vēl pamatotāk varam iebilst pret krievu valodas uztiepšanu. Tad jau labāk, lai mūsu Saeimā un pašvaldībās skan arī lietuviešu, igauņu, ukraiņu, tatāru, kalmiku un mūsu pašu vietējo čigānu valoda! Ja jau demokrātija, tad lai ir pilnīga demokrātija! Tāpat kā Ungārijā, kur jau tagad katra minoritāte drīkstot lietot savu valodu. (Cits jautājums – vai šo brīvību izmanto.) Lai ir šī valodu buķete, kur visi ziedi ir krāšņi! Kāpēc tos visus censties sabāzt krievu valodas podiņā? Kāpēc pat neatkarīgā Latvijā turpināt nacionālo minoritāšu pārkrievošanu? Tas ir amorāli! Tas ir pat anekdotiski!
Pārdomu vērts ir fakts, ka galvenie krievu valodas tiesību aizstāvji nav paši krievi, bet gan Alksnis un Rubiks, Ždanoka, Cilevičs un Pliners… Pēdējie trīs, domāju, lieliski zina situāciju Izraēlā, kur aizbraukušie bijušie Padomju Savienības pilsoņi uz karstām pēdām spiesti mācīties ivritu. Šo aizbraucēju īpatsvars tur nav daudz mazāks kā krievvalodīgo īpatsvars Latvijā. Kāpēc tur viņi pakļaujas un, būdami visizteiktākie pasaules pilsoņi, mācās “mazas tautas” valodu?
“LAUKU AVĪZE”