Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Piekrītu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Ar subsīdijām Latvijas zemes kopējam. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 1.02.2002., Nr. 18 https://www.vestnesis.lv/ta/id/58406

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Kad atskatoties ir iespēja raudzīties uz priekšu

Vēl šajā numurā

01.02.2002., Nr. 18

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Ar subsīdijām Latvijas zemes kopējam

Ziedone Bērziņa, Zemkopības ministrijas departamenta direktore, — Latvijas Vēstnesim”

BERZINA1.JPG (19569 bytes)
Foto: Māris Kaparkalējs, “LV”

Pamatojoties uz Ministru kabineta apstiprināto “Lauksaimniecības subsīdiju valsts programmu 2002. gadam”, pagājušajā nedēļā zemkopības ministrs Atis Slakteris parakstīja rīkojumu “Par valsts atbalstu Eiropas Savienības kvalitātes prasībām atbilstošas produkcijas ražošanai”. Apstiprinātas 11 atbalsta programmas un kopumā subsīdijām paredzēti 24 141 433 lati, kas ir par 3 261 217 latiem jeb 16 % vairāk nekā pērn. Subsīdiju apmērs arī šogad sasniedz 3 procentus no gada pamatbudžeta kopējiem izdevumiem, kā tas paredzēts likumā.

Kardinālu izmaiņu šā gada subsīdiju nolikumā nav. Un tomēr — ir gana jaunievedumu un izmaiņu. Tāpēc detalizētāk subsīdiju programmu sadalījumu komentē Zemkopības ministrijas Lauksaimniecības nozaru un pārstrādes attīstības departamenta direktore Ziedone Bērziņa.

— Kuri nolikumi šā gada programmā iekļaujas pirmo reizi?

Ar Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padomi (LOSP) vienojāmies, ka jāievieš jauns nolikums “Lauksaimniecības pārstrukturizācija”. Šai programmai ir trīs sadaļas: bioloģiskās lauksaimniecības produkcijas ražošana, netradicionālo nozaru attīstība un komercdarbības (uzņēmējdarbības) veicināšana. Šai atbalsta programmai kopumā iedalīti 300 000 latu, katrai tās sadaļai — pa 100 000 latu.

Runājot par bioloģiskās lauksaimniecības attīstību — kopējais subsīdiju apjoms vienam pieteikuma iesniedzējam nedrīkst pārsniegt 5000 latus. Savukārt netradicionālās lauksaimniecības nozarēs tas vienai juridiskajai personai nedrīkst pārsniegt 2000 latus (pretendēt var savvaļas dzīvnieku audzētāji, biškopji, sēņu, ārstniecības augu un garšaugu audzētāji, kā arī lauku tūrisma pārstāvji). Uzņēmējdarbības sadaļas mērķis ir attīstīt tieši mazos uzņēmumus — tos, kuru 2001.gada apgrozījums nepārsniedza 10 000 latu. Turklāt kā netradicionālās lauksaimniecības, tā uzņēmējdarbības attīstības projektus nevar paralēli subsidēt no citas nolikuma sadaļas vai cita nolikuma, kā arī no SAPARD programmas līdzekļiem.

Šogad pirmo reizi subsīdijas iedalītas lauksaimniecībā pielietojamajiem zinātnes projektiem — kopā 300 000 latu. Uz tām var pretendēt zinātnieku pētījumi augkopībā, augļkopībā, agroķīmijā, augu aizsardzības, lopkopības, veterinārmedicīnas, pārtikas produktu tehnoloģijas un kvalitātes, mehanizācijas, meliorācijas, izlases sēklas un stādāmā materiāla uzlabošanā. Ceram, ka šis atbalsts lauksaimniekiem palīdzēs iegūt Latvijas apstākļiem piemērotākas šķirnes, kvalitatīvāku sēklas un stādāmo materiālu, kā arī veicināt gaļas produktu efektīvāku kontroli un veselīgas pārtikas patēriņu.

Salīdzinot ar pērno gadu, atbalsts izglītības, zinātnes un informācijas programmai palielinājies par 245 000 latu.

— Pakavējieties, lūdzu, pie vislielāko finansējumu saņēmušajām nozarēm — lopkopības un augkopības!

— Lopkopībai atvēlēta vislielākā summa — 7 453 033 lati (2001. gadā — 6,1 miljons latu), augkopībai — otra apjomīgākā — 6 650 000 lati. Visvairāk ticis piensaimniecības nozarei — tiešie maksājumi par dzīvnieku. Atbalsta izmaksai tagad ir vienots kritērijs: septiņas pārraudzībā esošas govis uz iepriekšējā pārraudzības gada noslēgumu oktobrī un ganāmpulka izslaukums uz vidējo gada govi – 3500 kg. Par pārraudzībā esošo govi maksā 60 latu gadā, kas ir par 5 latiem vairāk nekā pērn. Gribu atgādināt, ka vēl pirms nedaudz gadiem subsīdija par govi bija tikai 35 lati.

Kopā ar LOSP un Latvijas Piena ražotāju asociāciju esam daudz sprieduši par piena litra subsidēšanu. Bet, kamēr nedarbojas Piena reģistrs, atbalstu par litru nepamato korekti dati.

Tāpēc ar LOSP ir šāda vienošanās: tā kā par audzējamām telēm nemaksā, tad subsīdijas pienākas par pirmpieni, sākot no pirmā atnešanās mēneša. Lai paplašinātu subsīdiju pretendentu loku, esam izlēmuši: ja līdz 1.jūlijam pārraudzībā esošu, piemēram, piecu govju īpašnieks ganāmpulku ir papildinājis līdz septiņām govīm, viņš var pieteikties uz atbalstu.

Ļoti ceram šogad izveidot akreditēto piena laboratoriju, tam līdzekļi ir paredzēti. Atbalsts ciltsdarbam, tai skaitā Latvijas zilo govju genofonda saglabāšanai, ir tāds pats kā 2001.gadā.

Otra lielākā ir augkopības programma — tai atvēlēti 6,650 miljoni latu. Šogad par katru graudaugu, pākšaugu un eļļas hektāru, kas apsēts ar sertificētu sēklu, paredzēts piešķirt Ls 15, kas ir par 2 latiem vairāk nekā pērn. Taču kopplatība nedrīkst būt mazāka par 15 hektāriem — tad uz atbalsta saņemšanu var pieteikties līdz 1.martam, bet galīgā summa aprēķināma līdz 1.jūnijam. Ja zemnieks sējumus apsējis ar nesertificētu sēklu, tad atbalsts ir 7,50 lati par hektāru.

Kopējā atbalsta summa mazinājusies uz maksājumu rēķina par cukura intervenci.

Domāju, zemniekus iepriecinās fakts, ka šā gada programmā atvēlēti līdzekļi augšņu kaļķošanai — Ls 500 000. Valsts līdzfinansējums šim pasākumam ir 70 —75%, turklāt 75% saņem Dienvidlatgales, Austrumlatgales un Ziemeļaustrumu reģioni.

Mazliet gribu pakavēties pie sadaļas par augkopības nozaru riska samazināšanu. Ceru, ka iepriekšējā gada plūdi Jelgavas rajonā zemniekiem lika aizdomāties par apdrošināšanas nepieciešamību, jo ministrs katru gadu nespēs būt labais onkulis, kas sarūpē, kaut daļēju, tomēr kompensāciju par dabas katastrofas radītiem zaudējumiem. Un neviena spēkos nav paredzēt ne kailsalu, salnas un stipru salu, ne arī ilgstošu lietu, krusu, vētru, plūdu izraisītu sējumu izmirkšanu vai ilglaicīgu sausumu. Tāpēc atgādinu — kā iepriekš, tā arī šogad šim mērķim atvēlēti 40 000 latu subsīdiju. Tikai šogad apdrošināšanas prēmijas subsidēšana ir vēl labvēlīgāka — 60% apmērā (pērn — 50%).

Nevar nepamanīt, ka šogad subsīdiju programmā būtiski samazinājies finansējums lauksaimnieciskās ražošanas modernizācijai: pērn šim mērķim no gada sākuma tika atvēlēts miljons latu (bet kopumā iztērēti 4,2 miljoni); šogad — 1 795 000 000 lati, konkrēti tehnikas un iekārtu iegādei — ap miljonu latu.

— Ar šādu summu patiesībā ir par maz, jo zemniekiem par tehnisko modernizāciju arvien ir liela interese. Tāpēc, izmantojot izdevību, atgādinu, ka modernizācijas programma pamatā pieejama no SAPARD līdzfinansējuma, un tie ir 4,4 miljoni latu. Daudzi gan sūdzas, ka ir grūtības ar SAPARD pieprasījuma kārtošanu. Jā, līdz Eiropas naudai ceļš ir sarežģītāks un neiestaigātāks nekā līdz nacionālajām subsīdijām. Turklāt SAPARD līdzekļus nevarēs saņemt tūdaļ pēc projekta apstiprināšanas, kā pārsvarā esam raduši ar subsīdijām. Pie SAPARD naudas tiksim tikai tad, kad apstiprinātais projekts būs realizēts un dabā pārbaudīta tā atbilstība dokumentācijai.

Otra būtiskā atšķirība starp abiem finansējumiem: par ES naudu varam pirkt tikai ES dalībvalstu un kandidātvalstu tehniku un iekārtas, turpretī par subsīdiju līdzekļiem – tikai ārpus ES ražotu. Tiesa, nolikums neatļauj viena pasākuma subsidēšanai izmantot abas programmas paralēli, ir jāizvēlas viena no tām. Tomēr iesakām apsvērt savas iespējas un sadūšoties arī SAPARD pieprasījumam, jo subsīdiju miljons var ātri izsīkt, neraugoties uz to, ka par subsīdijām neļauj pirkt ES dalībvalstu un kandidātvalstu tehniku un iekārtas.

Par subsīdiju līdzekļiem — nolikums par lauksaimnieciskās ražošanas tehnisko modernizāciju reglamentē, ka viena juridiskā persona šim mērķim nevar saņemt vairāk kā 10 000 latu un vienas iegādātās tehnikas vienības vai komplekta cena nevar būt mazāka par 350 latiem (bez PVN). Turklāt nolikums paredz priekšrocību lauksaimniekiem vecumā no 18 līdz 35 gadiem ieskaitot — viņiem subsīdiju procentuālais apjoms tiek palielināts par 5%. Un vēl – par 5% subsīdijas palielina, ja saimniecības īpašumā esošās lauksaimniecībā izmantojamās zemes kadastrālā vērtība ir līdz 110 latiem par hektāru.

Savu artavu un daļēju līdzsvaru modernizācijas programmā varētu sniegt kredītprocentu dzēšanas sadaļa. Tā attiecas uz zemniekiem, kuri ieviesuši jaunas tehnoloģijas, ņemot aizdevumus. Šim nolūkam atvēlēti 655 000 latu. Nolikums paredz 2001.gadā samaksāto kredīta (līzinga) procentu likmju daļēju dzēšanu 7% apmērā, bet ne vairāk kā kredītprocentu likme.

Ministru kabinets akceptējis arī Lauksaimniecības ilgtermiņa kreditēšanas programmu, kas varētu sākt darboties no marta. Tās ietvaros pieejams 140 000 latu līdzfinansējums no subsīdijām. Šos līdzekļus saimnieki varēs izmantot līdztekus subsīdijām — gan jaunu būvju celtniecībai un ražošanas ēku rekonstrukcijai, gan tehnoloģisko iekārtu iegādei un lauksaimniecības zemes pirkšanai projektu ietvaros.

Būtiska vieta subsīdiju programmā ierādīta arī tirgus veicināšanai: pērn tai bija atvēlēti 240 000 latu, šogad — 395 000 latu.

— Šajā nolikumā iekļautas trīs sadaļas: piensaimniecības standartizācija un piena tirgus veicināšana; Latvijas lauksaimniecības un pārtikas ražošanas uzņēmumu datu bāzes BODE pilnveidošana un Latvijas lauksaimniecības produktu tirgus veicināšanas stratēģijas realizācija (šai sadaļai atvēlēta šī nolikuma subsīdiju summas lielākā daļa — 349 430 lati). Mērķis — panākt, lai arvien vairāk cilvēku Latvijā un arī ārvalstu tirgū dotu priekšroku pārtikai ar preču zīmi “Kvalitatīvs Latvijas produkts”, citiem vārdiem — zaļajai karotītei.

Kādi bija būtiskākie Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padomes ierosinājumi un iebildumi? Cik lielā mērā tos ievērojāt?

— Kaut vai jaunievedums par nesertificēto sēklu vai arī kaļķošanas programma – tie ir LOSP ierosinājumi. Runājot par subsidētajām apdrošināšanas prēmijām — LOSP vēlējās, lai tās būtu pat 80% apmērā. Taču tik daudz līdzekļu šim mērķim atvēlēt nevarējām. Nācās meklēt kompromisus. Protams, arī kopējais LOSP organizāciju iesniegtais finansējums bija krietni lielāks nekā mums pieejamais. Visas viņu vēlmes piepildīt nevarējām.

Kad subsīdiju nolikumu interesenti tos varēs saņemt apkopotus, nodrukātus un sabrošētus vienkop, kā tas bijis iepriekšējos gadus?

— Šādu grāmatiņu ar visu informāciju par subsīdiju nolikumiem varēsim piedāvāt ap februāra vidu. Taču subsīdiju nolikumu varat izlasīt arī internetā ministrijas mājaslapā.

Vai prognozējat subsīdiju saņēmēju skaitu?

— Pretendentu skaitu uz katru programmu grūti paredzēt, jo katru gadu tas tomēr atšķiras. Patlaban gan vēl tikai tiek apkopoti pagājušā gada skaitļi šajā jomā, tomēr tendence ir jūtama – tiešie maksājumi par pārraudzībā esošo govi un hektāru pretendentu pulku kuplina. Pērn uz subsīdijām par govi startējušas gandrīz 3000 saimniecības, bet uz maksājumu par hektāru — vairāk nekā 6000.

No vienas puses, šogad subsīdiju izmantotāju loks varētu būt vēl plašāks, jo jūtami palielinājies subsīdiju apjoms. No otras puses — paaugstināti kritēriji subsīdiju pretendentiem, pieaugusi arī hektārmaksājumu kopplatība. Kaut gan līdzšinējā pieredze liecina, ka tas nav šķērslis finansējumam: hektārmaksājumus uzsākām ar 5 ha, pagājušajā gadā jau bija prasība par 10 ha un šogad – 15. Līdz šim subsidējamo hektāru apjoms nav samazinājies. Bet tas savukārt nozīmē, ka zeme neaizaug, tā tiek apstrādāta.

Vai pieļaujat, ka gada gaitā subsīdiju nolikumos ieviesīsit grozījumus?

— Laika gaitā veidojas dažādas situācijas: termins vai nu juridiski ir neprecīzi izteikts, vai arī dažbrīd jāmaina kritēriji, un tad nākas veikt grozījumus. Protams, mēs būtu priecīgi, ja šīs subsīdijas varētu pieņemt ilgākam laikam un lai šo grozījumu būtu pēc iespējas mazāk.

 

Dzintra Mozule  — “Latvijas Vēstnesim”

 

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!