Valsts ieņēmumu dienesta norādījumi Nr.16.2.2/725

Rīgā 2002.gada 11.janvārī

Par preču izlaišanu brīvam apgrozījumam

Pamatojoties uz Muitas likuma 109.panta trešo daļu, kas paredz, ka muitas kontroles metodiku nosaka Valsts ieņēmumu dienests (turpmāk — VID) un saskaņā ar minētā panta pirmo daļu, kas nosaka, ka muitas iestādes ir tiesīgas veikt visu veidu kontroli, kuru tās uzskata par nepieciešamu, lai nodrošinātu muitas lietas regulējošu normatīvo aktu ievērošanu un pareizu piemērošanu, lai novērstu pārkāpumus preču muitas vērtības deklarēšanā un uzlabotu muitas kontroli, kā arī sakarā ar nepietiekamo kvalifikāciju pirmajā muitas vērtības noteikšanas līmenī un apgrūtināto preču pārbaudi robežšķērsošanas muitas kontrolpunktos (turpmāk MKP), VID Galvenā muitas pārvalde norāda tālāk minēto.

1. Turpmāk MKP pie šādiem apstākļiem:

a) ja MKP nav uzstādīti vai ir sabojājušies svari preču svēršanai;

b) ja MKP nav uzstādītas vai ir sabojājušās video novērošanas kameras;

c) ja MKP nav iespējams nodrošināt preču izkraušanu un iekraušanu;

d) nav atbilstošas telpas preču uzglabāšanai un pārbaudei, kā arī nav nodrošināmi atbilstoši nosacījumi (temperatūra, pacēlāji, iekrāvēji, darbu veikšanas kvalitāte u.c. vai ilgstoši aizņemta esošā minētajām darbībām piemērotā telpa);

saliktās kravas, kravas, kas satur lauksaimniecības produktus un to izstrādājumus (ja lauksaimniecības produkti un to izstrādājumi tiek uzrādīti ar mazāku svaru kā maksimālo attiecīgajam pārvadājumu veidam) un kravas ar augstu kopējo vērtību, kad minēto apstākļu dēļ nav iespējams atbilstoši veikt nepieciešamo muitas kontroli, kā arī jebkuras citas kravas, kuru nepieciešamā kontrole varētu tikt apgrūtināta, nosūtīt muitas procedūras izlaišana brīvam apgrozījumam (IM-4) piemērošanai uz iekšzemes MKP.

Par kravām, kas satur lauksaimniecības produktus un to izstrādājumus uzskatāmas kravas, kurās ir preces no 1–24, LKN preču grupai.

Par kravām ar augstu kopējo vērtību uzskatāmas kravas ar kopējo vērtību virs Ls 4000.

2. Norādījumu 1.punktā minēto var nepiemērot šādos gadījumos:

2.1. deklarētā preču muitas vērtība pēc darījuma vērtības ir lielāka par muitas rīcībā esošo informāciju un preču muitas vērtība tiek noteikta saskaņā ar Muitas likuma 165.pantu.

2.2 deklarētā preču muitas vērtība pēc darījuma vērtības ir mazāka par muitas rīcībā esošo informāciju, bet preču īpašnieks līdz galīgajai muitas vērtības noteikšanai iesniedz galvojumu par starpību, kas tiek rēķināta starp deklarēto un muitas rīcībā esošo preču vērtību.

3. Iekšzemes muitas iestādēs akceptēt preču muitas vērtību precēm ar šo norādījumu 1. punktā minētajām pazīmēm gadījumos, kad preču vērtība ir zemāka par muitas rīcībā esošo informāciju, drīkst tikai teritoriālās VID iestādes priekšnieka pilnvarotas personas ar speciālām zināšanām (VID reģionālo iestāžu tarifu daļas un VID teritoriālo iestāžu struktūrvienības, kurām šāds pilnvarojums jau dots nolikumā) un gadījumos, ja preču vērtību šajā punktā minētās amatpersonas konkrētām precēm jau izvērtējušas un atzinušas par patiesu un Muitas likuma prasībām atbilstošu.

Ja konkrēto preču vērtība jau tikusi novērtēta, tās izmaņām jāseko tikai periodiski, ieteicams ar ciklu vienu reizi 90 dienās. Muitas amatpersonas pieņemto lēmumu personām ir tiesības pārsūdzēt likumā “Par Valsts ieņēmumu dienestu” noteiktajā kārtībā.

4. Norādījumi publicējami laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”

5. Norādījumi stājas spēkā MKP “Grenctāle” (0531); “Rucava” (0413); “Autokravu noformēšanas daļā” (0206) ar š.g. 15.februāri.

VID ģenerāldirektora pirmais vietnieks

Galvenās muitas pārvaldes direktors K.Vītoliņš