ATSAUCĒ IETVERT:
Par "kauna kultūru" un atpakaļskatīšanos. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 25.01.2002., Nr. 14 https://www.vestnesis.lv/ta/id/58127
RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.
Par “kauna kultūru” un atpakaļskatīšanos
Latvijas Universitātes Teoloģijas fakultātes profesors Leons Taivans:
Latvieši līdzīgi malajiešu grupas tautām (indonēzieši, filipīnieši, malajieši u.c.) ir piederīgi tā dēvētajai “kauna kultūrai”. Ir tāds jēdziens Dienvidaustrumu Āzijas antropololoģijā. Sadzīvē tas nozīmē, ka viņiem mūžīgi un visur “ir kauns”. Skolas klasē viņiem ir kauns kļūdīties un tādēļ viņi klusē, kamēr krievs iztaisa kļūdu, skolotājs to izlabo un viņš ir iemācījies to vairs nepieļaut. Latvietim “ir kauns” tirgoties, “izsist” to, kas viņam pienākas pēc likuma vai vienošanās. Viņš “apbižots” aiziet, kamēr enerģiskākas tautas pārstāvji dzīvo pēc principa: “Ar bezkaunību var iekarot pilsētas.” Nevis kosmopolitiskas idejas pārmāks nacionālās, bet nacionālie kompleksi bendē nacionālo ideju. Tās idejas triumfēs, kurām būs nauda un enerģija savi identitāti uzturēt.
Akadēmiķis Stradiņš intervijā “Lauku Avīzei” pieminēja Dainu skapi. Dainu skapis ir vēsturisks un zinātnisks mantojums, Bet mums ir iestrādājies tāds komplekss, ka, nesot Dainu skapi pa priekšu, iebrauksim Eiropā un Amerikā un tad tik kaut ko būvēsim. Ar Dainu skapi uzbūvēt neko nevar; var uzrakstīt pāris disertāciju vai pāris grāmatu. Bet dzīvot nevar ne no Dainu skapja, ne no dainu kultūras, ne no senā pagāniskā dainu mantojuma.
Tas ir komplekss – skatīšanās atpakaļ, Mūsu dinamiskajā laikmetā nevar dzīvot ar skatiem pagātnē.
“LAUKU AVĪZE”