Par drošu un sakārtotu robežu

Andris Rijkuris, Valsts robežsardzes Plānošanas un attīstības pārvaldes priekšnieks, — “Latvijas Vēstnesim”

— Saeima ir akceptējusi Valsts robežsardzes attīstības koncepciju no 2001. līdz 2005. gadam. Ko tā paredz, kādi ir galvenie virzieni?

— Galvenais attīstības koncepcijas mērķis ir uzlabot robežsardzes darbību, izveidot jaunu struktūru — Iekšlietu ministrijas dienesta aviāciju, kas apkalpos ne tikai robežsardzi, bet visas Iekšlietu ministrijas struktūrvienības. Saskaņā ar attīstības koncepciju un izmaiņām likumdošanā Valsts robežsardzei ir jāpārņem arī jūras robežas apsardze. Tātad robežsardze no šī gada 1. janvāra ir atbildīga par visas valsts robežas apsardzi. Robežsardze jūras robežas apsardzei pati kuģus neiepirks, tā izmantos Nacionālo bruņoto spēku (NBS) kuģus, lai gan mums ir viens kuģis — “Tira”. Koncepcija arī paredz Rēzeknes robežsardzes skolu pārveidot par koledžu, kurā varēs iegūt augstāko izglītību.

— Kad tas varētu notikt?

— Nākamgad. Plaša koncepcijas sadaļa ir veltīta valsts austrumu robežas izbūvei, ar kuru nodarbojas īpaša Iekšlietu ministrijas nodaļa. Uz robežas mums vēl jāpabeidz būvēt pārvaldes, nodaļas un robežpārejas punktus. Viena nodaļa atbild par 25 – 30 km robežas. Ir jau uzbūvētas 8 nodaļas, Rēzeknē uzbūvēts kinoloģiskais centrs. Līdz 2003. gadam uz austrumu robežas vēl ir jāuzceļ 10 būves — nodaļas un robežpārejas punkti.

— Kad austrumu robežas izbūve būs pabeigta?

— Tā ir jāpabeidz 2003. gadā, jo valdības lēmums paredz austrumu robežas nodošanas termiņu — 2003. gada 1.decembri. Daudzu nodaļu un robežpārejas punktu izbūvei nauda ir piešķirta PHARE programmas ietvaros. Līdz šī gada beigām tiks pabeigta Daugavpils pārvaldes un Ludzas pārvaldes rekonstrukcija.

Daugavpilī atradīsies arī nelegālo imigrantu centrs. Ar šī gada 1. janvāri imigrācijas policija pārnākusi Valsts robežsardzes sastāvā, un mēs to nodrošināsim ar telpām Daugavpils pārvaldē, lai uz vietas varētu nodarboties ar nelegālajiem imigrantiem no Krievijas un Baltkrievijas. Lai šos cilvēkus izraidītu no valsts, ir jāstrādā ar attiecīgo valstu konsulātiem, un Daugavpilī ir gan Baltkrievijas, gan Krievijas konsulāts. Mēs piedāvāsim telpas arī Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei, kas nodarbojas ar patvēruma meklētājiem. Pie katras pārvaldes tiks nodibināta ārštata vienība, kurā būs brīvprātīgie, kuri nāks palīgā ekstremālos gadījumos, piemēram, uzbrukumā robežkontroles punktam.

Liela investīciju programma austrumu robežas izbūvē, kas tuvojas noslēgumam, ir vizuālās un tehniskās novērošanas torņu celtniecība. 10 torņi jau ir nodoti ekspluatācijā, šogad vēl četrus pabeigsim būvēt. Torņi tiks aprīkoti ar “Siemens” aparatūru — spēcīgiem binokļiem, nakts novērošanas kamerām, kuras pārredz teritoriju 3 — 7 km rādiusā. Pie robežkontroles punktiem kilometra rādiusā būs žogs, lai tos nevarētu apiet. Pie mežu ceļiem būs ierakti sensori, kas raidīs impulsus uz pārejas punktiem, norādot koordinātas. Aizturot robežpārkāpējus, ļoti noderīga būs aviācija. Ir paredzēts izmantot divvietīgus un četrvietīgus helikopterus, lai gan novērotu robežu, gan nepieciešamības gadījumā izsēdinātu patruļu. Mēs vēlamies būvēt kopēju aviācijas bāzi ar NBS Rīgā, kur bāzēsies smagie helikopteri, kas tikai vajadzības gadījumā lidos uz robežu. Daugavpilī un Ludzā būs atbalsta punkti, kur arī atradīsies pāris helikopteru, kas apsekos robežu.

Liela programma, kas tiks pabeigta šī gada beigās un nākamā gada sākumā, ir sakaru sistēmas izveide uz robežas. Diemžēl liela problēma mums ir ar Valsts datu pārraides tīklu — VITA, bet Iekšlietu ministrija kopā ar Satiksmes ministriju ir izveidojusi darba grupu, kam būtu jānovērš visas nepilnības.

— Kas notiks ar Baltijas valstu iekšējām robežām?

— Iestājoties ES, kontrole uz valsts iekšējām robežām notiks tikai izlases kārtībā, ja būs kādas aizdomas. Tāpat robežsargi nodarbosies ar pārrobežu vajāšanu. Lai aizturētu robežpārkāpēju, robežsargam tiks atļauts ieiet kaimiņvalsts teritorijā. Ēkas uz iekšējām robežām mēs iekonservēsim, lai vajadzības (piemēram, sērgas) gadījumā valsti varētu slēgt.

Tā kā esam pārņēmuši imigrācijas policiju, mums ir jādomā par nelegālo imigrantu centru, jo tas, kas šobrīd ir Olainē, neatbilst Eiropas Savienības (ES) prasībām. Mēs gatavojamies likvidēt centru Olainē, kas turklāt atrodas cietuma teritorijā. Mēs lūgsim pašvaldības piešķirt mums pusotru hektāru zemes centra būvniecībai, kas atbilstu ES prasībām.

— Kādas ir šīs prasības?

— Katrs cilvēks ir jānodrošina ar četru kvadrātmetru platību. Ir jābūt četrvietīgām istabām, katra ar dušu un tualeti, būs atsevišķas istabiņas mātei ar bērnu. Uz 10 istabiņām jābūt vienai virtuvei, jo bēgļi tiks apgādāti ar pārtiku, taču ēst būs jāgatavo pašiem. Tāda ir arī Eiropas pieredze. Paredzēta arī veļasmašīna, jo būs bēgļi, kas centrā uzturēsies pat trīs mēnešus. Nometne būs slēgtā teritorijā.

— Kas šobrīd ir vislielākā problēma?

— Aviācijas izveide, jo ir nepieciešami 8 miljoni latu. Aviācijas izveide varētu ieilgt līdz pat 2009. gadam. Tikai 2007. gadā tiks pabeigta datortehnikas iegāde robežpārkāpēju aizturēšanai. Būs personu biometriskā pārbaude — pases fotogrāfija tiks salīdzināta ar cilvēka seju, kuru fiksējušas kameras, un dators pēc vaibstu kauliem noteiks, vai tas ir viens un tas pats cilvēks.

Šobrīd kopā ar NBS mēs veidojam plašu programmu — video un lokatoru jūras novērošanu. Videonovērošana būtu civila, ar lokatoru — militāra. Šī sistēma varētu sākt darboties 2004. gadā. Finansējumu piešķirs PHARE, valsts līdzdalība ir tikai 25%. Drīzumā vienota jūras novērošana būs visām Baltijas valstīm. Piemēram, Latvijas robežsargi varēs izsekot visiem kuģiem, kas iziet no Somijas.

— Kad Latvija iestāsies Eiropas Savienībā, pieaugs nelegālo imigrantu skaits. Vai mūsu robežsardze ir tam gatava?

— Šobrīd Olainē mēs varam uzņemt 60 cilvēkus, jaunajā centrā būs vieta 100 bēgļiem. Taču mēs prognozējam, ka vairums nelegālo imigrantu negribēs palikt Latvijā, mēs viņiem būsim tranzītvalsts. Šodien Baltkrievijā ir apmēram 20 000 nelegālo imigrantu, ja robeža starp mūsu valstīm tiks atvērta, situācija kļūs nekontrolējama. Pašlaik būvēt vairākus nelegālo imigrantu centrus nebūtu lietderīgi, ja būs vajadzība, tad, protams, būvēsim. Tuvākajā laikā zviedru speciālisti brauks apmācīt mūsu robežsargus tieši darbam ar nelegālajiem imigrantiem.

— Vai 2005. gadā Latvijas robežsardze atbildīs Eiropas Savienības prasībām?

— Jā, ja būs atbilstošs tehniskais aprīkojums, tad mūsu robežsardze 2005. gadā atbildīs ES standartiem.

Rūta Kesnere, “LV” informācijas redaktore