Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Sapratu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Kad tiek izvērtēta atbildība vēlētāju priekšā. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 23.03.2001., Nr. 48 https://www.vestnesis.lv/ta/id/5801

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Latvijas Bankas noteiktie valūtas un zelta kursi šajā nedēļā (19.03.2001. - 25.03.2001.)

Vēl šajā numurā

23.03.2001., Nr. 48

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Kad tiek izvērtēta atbildība vēlētāju priekšā

Nedēļas sākumā Latvijas Universitātes (LU) Sociālo zinātņu fakultātē kopā sanāca LU mācībspēki, studenti un plašsaziņas līdzekļu pārstāvji, lai izvērtētu notikušās pašvaldību vēlēšanas un analizētu vēlētāju motivāciju balsot, ideoloģiju ietekmi uz vēlēšanām, politiskās reklāmas aspektus un plašsaziņas līdzekļu darbības profesionalitāti priekšvēlēšanu laikā. Semināru "Pašvaldību vēlēšanas: pārsteigumi un mācības" rīkoja LU Sociālo zinātņu fakultāte un Sabiedriskās politikas institūts. Seminārā tika sniegta informācija par slēptās reklāmas iespējamību televīzijā un laikrakstos pirmsvēlēšanu laikā, jo pētījumu par šo problēmu bija izstrādājuši LU Sociālo zinātņu fakultātes studenti un pētījuma secinājumi tika iesniegti Nacionālajai radio un televīzijas padomei.

Seminārā uzstājās LU Socioloģijas un žurnālistikas mācībspēki Brigita Zepa, Andris Runcis, Tālis Tisenkopfs, Aivita Putniņa, Sergejs Kruks un Valdis Bergs, kā arī Sociālo zinātņu fakultātes studenti. B. Zepa savā referātā vilka paralēles starp 7. Saeimas vēlēšanām un notikušajām pašvaldību vēlēšanām, atzīmējot, ka pašvaldību vēlēšanu rezultāti nav sagādājuši pārsteigumus. Vēlētāju izvēli ietekmē vērtības, kuras mainās, mainoties sabiedrībai un izpratnei par demokrātisku valsti un sabiedrības tiesībām un pienākumiem tajā. Pēdējo vēlēšanu tendences rāda, ka vēlētāji arvien vairāk domā par sociālo taisnīgumu, jo vēlēšanās balso par tiem, kuri sola aizstāvēt katra sociālās intereses un vajadzības un uz kuriem tiek liktas lielas cerības par sociālo drošību. Tādu apgalvojumu pierādot, piemēram, Zīgerista partijas iegūtās vietas 6. Saeimas vēlēšanās un sociāldemokrātu uzvara nule notikušajās pašvaldību vēlēšanās ne tikai Rīgā, bet arī daudzos Latvijas novados. B. Zepa pieļāva domu, ka priekšvēlēšanu kampaņa, kam, kā pašas partijas atzina, iztērēts ļoti daudz, tikai mudinājusi vēlētājus piedalīties vēlēšanās, taču nav rosinājusi izdarīt konkrētu izvēli par labu vairāk reklamētai partijai.

B. Zepas secinājumiem piekrita arī A. Runcis, atzīmējot, ka pašvaldību vēlēšanu kampaņa mudinājusi cilvēkus politiskai līdzdalībai.

A. Runcis norādīja, ka politisko partiju iesaistīšanās arī pašvaldību vēlēšanās nozīmē demokrātijas izaugsmi un lielāku politisko atbildību, kaut arī Latvijas pašvaldību vēlēšanu sistēmā grūtības sagādā koalīciju izveidošana, jo neviena no pusēm neiegūst absolūtu vairākumu.

T. Tisenkopfs un A. Putniņa piekrita, ka pašvaldību vēlēšanās vēlētāji tiešām pauduši neapmierinātību ar pie varas esošo politisko spēku darbību, tāpēc rezultāts dažkārt bijis negaidīts. A. Putniņa atzīmēja, ka reklāma nebija samērojama ar vēlētāju personisko pieredzi un bija pārāk populistiska, tāpēc tā drīzāk atgrūda vēlētājus. T. Tisenkopfs atzīmēja, ka priekšvēlēšanu kampaņas laikā politiķi pārāk daudz manipulēja ar tēliem, simboliem, neskaidrām ideoloģijām, taču vēlētājs neanalizēja reklāmas, partiju programmu solījumus, bet gan balsoja, cerot uz lielāku politisko atbildību.

Par priekšvēlēšanu kampaņas politisko reklāmu un politisko partiju ideoloģiju seminārā runāja V. Bergs un S. Kruks. V. Bergs analizēja sieviešu iesaistīšanos politikā un politisko partiju orientēšanos uz šīs sociālās grupas kā vēlētāju balsu piesaistīšanas niansēm. Taču partijas priekšvēlēšanu kampaņās nereti pārspīlēti lieto jēdzienus "māte", "ģimene", kas noved pie gluži pretēja rezultāta – saukļi iegūst pat nievājošu pieskaņu un nesasniedz mērķi — piesaistīt vēlētāju balsis. Viņš vērsa uzmanību arī uz jauno ideoloģiju iezīmju parādīšanos pirmsvēlēšanu saukļos, kā piemērus minot zaļo saukļus par vides aizsardzību, atzīstot, ka noteiktu vērtību kopums un vērtību pieminēšana ietekmē sabiedrības grupu izvēli vēlēšanās.

S. Kruks semināra dalībnieku uzmanību pievērsa vairākiem reklāmu analizējošiem jautājumiem, piemēram, reklāmā paustās mīmikas, žestu, darbības, fona ietekmei uz cilvēka zemapziņu, kas arī var neapzināti ietekmēt cilvēka izvēli vēlēšanās. Kā piemērus viņš minēja politiķu ieņemtās pozas, kas nenorāda uz rīcību, bet aizpogāta žakete norāda uz norobežošanos, skatiens tālumā — uz autoritāru vadības stilu, fotogrāfija kā vairākums portretu rāmjos pirms pašvaldību vēlēšanām — uz bailēm iziet ārpus rāmjiem.

S. Kruks piekrita seminārā izteiktajam viedoklim, ka sabiedrisko attiecību specialitāte un šīs jomas īpatnību pētīšana Latvijā jāpilnveido. "Desmit gados priekšvēlēšanu reklāmas attīstībā gājušas tālu uz priekšu, taču vēlētāji pagaidām nespēj analizēt un izteikt viedokli par reklāmās redzamo politiķu žestu un mīmikas zemtekstu," nobeigumā atzina S. Kruks, piebilstot, ka jebkura reklāma cilvēkus ietekmē neapzinātā līmenī.

Semināra dalībnieki tika iepazīstināti ar pētījuma rezultātiem par slēpto politisko reklāmu laikrakstos. Pētījums veikts laikā no 10. februāra līdz 10. martam sabiedrības par atklātību "Delna" projekta "Atklātība politisko partiju finansēšanā" ietvaros. Slēptās reklāmas pazīmes pamanītas aptuveni 300 rakstos desmit republikas un reģionālajos laikrakstos, turklāt atzīts, ka krievu valodā Latvijā iznākošajos laikrakstos slēptā politiskā reklāma pirms pašvaldību vēlēšanām bijusi daudz nekautrīgāka un daudz vairāk nekā latviešu valodā iznākošajos laikrakstos. Runājot par kritērijiem, kurus gan nenosauc neviens likums, pētījuma veicēji atzina, ka slēptā politiskā reklāma izpaužas vienpusīgos un nekritiskos rakstos, intervijās ar pozitīviem vai negatīviem jautājumiem. Dažkārt laikrakstos bijusi atrodama vienas partijas vai vēlētāju apvienības lobēšana, piemēram, laikrakstā "Panorama Latvii", kurā, piemēram, blakus informācijai par pašvaldību vēlēšanu biļetena aizpildīšanu kā paraugs bijis redzams politisko organizāciju apvienības "Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā" saraksts.

Semināra dalībnieki tika iepazīstināti arī ar veiktā pētījuma par slēptās reklāmas iespējamību televīzijā un presē rezultātiem. Pētījuma veicēji — LU Sociālo zinātņu fakultātes studenti — pētījuma secinājumus par slēpto reklāmu televīzijā ceturtdien, 22.martā, nodeva pētījuma pasūtītājam Nacionālajai radio un televīzijas padomei (NRTP), kas iepazīstināja ar secinājumiem arī plašsaziņas līdzekļu pārstāvjus. NRTP priekšsēdētājs Ojārs Rubenis preses konferencē secināja, ka likumdošana, it īpaši attiecībā uz slēpto reklāmu, nenosaka skaidrus kritērijus pārkāpuma fakta konstatēšanai. Viņs atzina, ka NRTP gadījumos, kad pastāv aizdomas par slēpto politisko reklāmu kādas raidorganizācijas programmā, nepilnīgas likumdošanas dēļ to var sodīt vienīgi par informācijas neobjektivitāti un vienpusību vai citiem pārkāpumiem.

"Latvijas likumdošanā nav pietiekama raidorganizāciju darbības un padomes kompetences pamatojuma priekšvēlēšanu laikā. Padomei arī nav tiesību pieprasīt no raidorganizāciju vadītājiem finansu dokumentus, lai pārbaudītu, vai kādu raidījumu apmaksā politiskā organizācija, ja tas reklāmā netiek norādīts," atzina O. Rubenis. Kā risinājumu šīm problēmām viņš minēja padomes un raidorganizāciju pārstāvju ciešāku sadarbību, konkrētu priekšlikumu formulēšanu, lai pilnveidotu atbilstošos normatīvos dokumentus. Pētījums par radio darbību priekšvēlēšanu laikā liecina, ka slēptā politiskā reklāma konstatēta "Radio Pik", kura raidījumā "Ne pūkas, ne spalvas" piedalījās Labklājības partijas kandidāti Igors Solomatins un Sergejs Žuravļovs. Raidorganizācijas iesniegtajos programmas uzskaites materiālos partija minēta kā raidījuma sponsors, taču ne raidījuma sākumā, ne beigās klausītājam netika pateikts, ka tas ticis sponsorēts. Piemēram, "Radio SWH" raidījumos "BB Brokastis" laikā no 5. līdz 9.martam un "Ar dziesmu par dzīvi" 2. un 9.martā piedalījušies vienas partijas cilvēki, NRTP skatījumā, padarot raidījumus par vienpusīgiem un neobjektīviem. "BB Brokastīs" tika intervēti Tautas partijas deputātu kandidāti Sarmīte Pīka, Edmunds Krastiņš, Māris Andersons un Agnis Kalnkaziņš, kuri stāstīja par savu aktīvo un radošo darbību pirmsvēlēšanu laikā. Arī raidījumā "Ar dziesmu par dzīvi" intervēti Sarmīte Pīka un Edmunds Krastiņš.

Radio un televīzijas likuma 17. panta 2. daļa nosaka, ka raidorganizācijai ir jānodrošina, lai fakti un notikumi raidījumos tiktu atspoguļoti godīgi, objektīvi un vispusīgi, atbilstoši vispārpieņemtajiem žurnālistikas un ētikas principiem. Likuma pants pārkāpts un slēptā politiskā reklāma konstatēta arī vairākos Latvijas Televīzijas (LTV) raidījumos, to skaitā "Dzīvīte piedāvā", kad raidījumos viesu statusā piedalījušies vairāki apvienības "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK partijas pārstāvji. Pētījumā secināts, ka arī 12. februāra raidījumā "Anniņas virtuve", 20. februāra "Boļšaja primerka" un 21.februāra raidījumā "Paredzētā tikšanās" tikuši intervēti dažādu partiju pārstāvji, taču katrā gadījumā popularizēta konkrētā persona, uzsverot tās vaļasprieku, mīļāko ēdienu vai saimnieciskos sasniegumus. NRTP atzīst, ka arī šajos gadījumos personas tiek popularizētas ar mērķi veicināt tās panākumus vēlēšanās.

Kristīne Valdniece, "LV" pašvaldību lietu redaktore

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!