Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Sapratu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Kad Latvija un Eiropa runā par kopīgu nākotni. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 23.03.2001., Nr. 48 https://www.vestnesis.lv/ta/id/5794

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Latvijas nākotnei vērtība ir arī sakārtota vide

Vēl šajā numurā

23.03.2001., Nr. 48

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Kad Latvija un Eiropa runā par kopīgu nākotni

Turpinot aizsākto rakstu ciklu par Latvijas Republikas iestāšanās Eiropas Savienībā (ES) sarunu gaitu, šoreiz — sīkāk par sadaļu "Nodokļu politika"

Attiecībā uz nodokļiem ES likumdošana ir tikai daļēji reglamentēta, un nodokļu sistēmas ES dalībvalstīs ir visai atšķirīgas. Izsakoties vienkāršoti, Eiropas kopienas "acquis communautaire" skar galvenokārt nodokļus, kas attiecas uz uzņēmējdarbību un tirdzniecību (pievienotās vērtības nodoklis, akcīzes nodoklis) — tātad ietekmē konkurenci vienotajā ES tirgū. Bet ES neiejaucas dalībvalstu sociālajā politikā.

Īsumā raksturojot valdības nostāju sadaļā "Nodokļu politika", jāsecina, ka Latvija kopumā atzīst ES likumdošanu nodokļu politikas jomā un ir apņēmusies to ieviest līdz 2003. gada 1. janvārim (datums, kad Latvija apņēmusies būt gatava iestājai ES), izņemot divas direktīvas, kurās Latvija ekonomisku un finansiālu iemeslu dēļ prasa vienu pārejas periodu un vienu atkāpi. Latvija pieprasa septiņu gadu pārejas periodu (līdz 2010. gada 1. janvārim) ES noteiktās akcīzes nodokļa cigaretēm sasniegšanai un pastāvīgu izņēmumu attiecībā uz direktīvu, kas nosaka gada apgrozījuma limitu, kuru sasniedzot, uzņēmumam jāreģistrējas kā pievienotās vērtības maksātājam (sīkāka analīze — raksta turpinājumā).

 

Akcīzes nodoklis

Akcīzes nodokļu likumdošanas reformas Latvijā tika sāktas jau 1997. gadā, rezultātā pašlaik likumdošanā jau gandrīz pilnībā iestrādātas ES direktīvās noteiktās prasības par akcīzes nodokļa piemērošanu un maksāšanas kārtību.

Alkohols

Saskaņā ar likumu "Par akcīzes nodokli alkoholiskajiem dzērieniem" ES direktīvās noteiktās minimālās nodokļa likmes alkoholiskajiem dzērieniem jau pārsniegtas, izņemot alu. Attiecībā uz alu akcīzes nodokļa zemākā likme tiks piemērota līdz 2000. gada beigām, un saskaņā ar likumu "Par akcīzes nodokli alum", sākot ar 2003. gada 1. janvāri, akcīzes nodoklis alum tiks noteikts ES līmenī. Tas nozīmē, ka nepilnos divos gados akcīzes nodoklis alum tiks paaugstināts aptuveni divas reizes.

Naftas produkti

Attiecībā uz naftas produktiem pārsvarā minimālās akcīzes likmes jau ir ieviestas. Pagaidām nepieciešamā akcīzes likme vēl nav sasniegta dīzeļdegvielai, petrolejai un benzīnam. Šīs nodokļu likmes pakāpeniski tiks paaugstinātas līdz ES noteiktajam līmenim līdz 2003. gada 1. janvārim. Tomēr šeit nav sagaidāms pārāk liels cenu kāpums.

Tabaka un cigaretes

Tāpat Latvija apņēmusies paaugstināt akcīzes nodokli smēķējamai tabakai, un ES direktīvās noteiktais minimālais akcīzes līmenis tiks sasniegts līdz 2003. gadam.

Bet attiecībā uz akcīzes nodokli cigaretēm Latvija pieprasa pārejas periodu līdz pat 2009. gada 31. janvārim. Galvenais pamatojums šādam tik garam pārejas periodam ir straujais cigarešu cenas pieaugums, kas diezgan noteikti varētu izraisīt strauju kontrabandas pieaugumu. Proti, ņemot vērā ES noteikto kombinēto akcīzes nodokļa likmi cigaretēm, kas nedrīkst būt mazāka par 57 % no cigarešu populārākās mazumtirdzniecības cenas (kopā ar citiem nodokļiem), pēc speciālistu veiktajiem aprēķiniem, cigarešu cena pieaugs vairāk nekā trīskārt.

Tiks straujš cenu kāpums tik īsā laikā būtu ļoti bīstams Latvijas ekonomikai. Pirmkārt, ienākumi budžetā no nodokļu likmes paaugstināšanas neatsvērs tos izdevumus, kas būs nepieciešami, lai nodrošinātu šī nodokļa iekasēšanu un cīņu pret pieaugošo kontrabandu, jo, kā rāda citu valstu pieredze, straujš nodokļu palielinājums gandrīz vienmēr izraisa arī strauju kontrabandas pieaugumu. Tādēļ Latvijas puse uzskata, ka pakāpeniska attiecīgā nodokļa ieviešana nodrošinātu vienmērīgāku un pastāvīgāku valsts ieņēmumu pieaugumu.

Otrkārt, Latvijas patērētāju pirktspēja pieaugs daudz lēnāk nekā cena cigaretēm, tādēļ šī cenu pieauguma izstiepšana garākā laika periodā arī patērētājam ļautu labāk piemēroties cenu kāpumam. Arī straujais cenu kāpums radīs negatīvu ietekmi uz tabakas industriju un tajā iesaistīto darbaspēku.

Jāsaprot arī tas, ka cenas trīskārtīgs pieaugums nepilnu divu gadu laikā atstās ļoti negatīvu iespaidu uz inflāciju.

 

Pievienotās vērtības nodoklis

Attiecībā uz pievienotās vērtības nodokli (PVN) Latvijas likumdošana lielākoties ir jau harmonizēta ar ES "acquis", bet atlikušās nesakritības iecerēts novērst tuvākajā laikā, un darbs ES direktīvu prasību pilnīgā ieviešanā nemitīgi turpinās. Tas galvenokārt koncentrēts uz ES prasībām neatbilstošu priekšnodokļa atskaitījumu ierobežojumu izslēgšanu, neatbilstošu nodokļa atbrīvojumu atcelšanu un priekšnodokļa atmaksas sistēmas ārvalstu juridiskajām personām ieviešanu.

ES likumdošanā noteikts, ka minimālā robeža PVN vispārējai likmei ir 15 %, bet minimālā likme, ko vispār var piemērot, ir 5 %. Saskaņā ar likumu "Par pievienotās vērtības nodokli" PVN vispārējā likme ir 18 %, bet pastāv arī nodokļu atbrīvojumi atsevišķiem pakalpojumiem, kuri nav paredzēti ES direktīvās. Kas attiecas uz šiem direktīvās neparedzētajiem nodokļa atbrīvojumiem (medikamentu un medicīnas preču piegādēm, grāmatām, apbedīšanas pakalpojumiem; iedzīvotāju maksājumiem par apkuri, ūdens piegādi u.tml.), to izslēgšana notiks pakāpeniski līdz 2003. gadam.

Kā jau minēts raksta ievadā, Latvija bez pārejas perioda akcīzes nodoklim cigaretēm pieprasa arī pastāvīgu atkāpi no direktīvas par noteikta apgrozījuma slieksni PVN vajadzībām. Proti, direktīva 77/388/EEC nosaka, ka ikvienam uzņēmumam, kura gada apgrozījums pārsniedz 5 000 eiro, ir jāreģistrējas kā PVN maksātājam, bet Latvija vēlas saglabāt līdzšinējo kārtību, kas paredz, ka uzņēmumam jāreģistrējas kā PVN maksātājam, ja tā ar nodokli apliekamo darījumu apjoms 12 mēnešu laikā nepārsniedz 10 000 latu, kas ir aptuveni 20 000 eiro. Bet pašreizējo uz zemnieku saimniecībām attiecināmo apgrozījuma slieksni 30 000 latu paredzēts samazināt līdz 10 000 latu. Tāpat ikvienam saimnieciskajam subjektam ir tiesības brīvprātīgi reģistrēties kā PVN maksātājam arī tad, ja netiek sasniegta likumā noteiktā gada apliekamo darījumu vērtība.

Latvijas puses pamatojums šādai atkāpei no direktīvas ir Finansu ministrijas un Valsts ieņēmumu dienesta (VID) veiktie aprēķini, ka standarta sliekšņa samazināšana līdz ES noteiktajam līmenim nedos PVN ieņēmumu palielinājumu, bet draudēs ar attiecīgā nodokļa ieņēmumu samazinājumu. Šī nodokļa administrēšana būs ļoti sarežģīta un nebūs rentabla.

Pazeminot pašreizējo slieksni līdz direktīvā noteiktajam, PVN maksātāju skaits pieaugtu no pašreizējiem 50 600 līdz vairāk nekā 75 000 maksātāju. Tādējādi PVN administrēšanas izmaksas palielinātos par 2,5 — 3,5 miljoniem eiro gadā. Un izmaksas PVN administrēšanai uz vienu iekasēto latu šiem uzņēmumiem, kas pašreiz ir ārpus PVN maksātāju loka, izmaksātu vidēji 20 — 30 reizes vairāk nekā tagad. Tāpat Latvija sarunu pozīcijā norāda, ka šie "zemsliekšņa" nodokļu maksātāji nekādā ziņā neatrodas ārpus VID kontroles sistēmas. Visiem subjektiem, kas veic saimniecisko darbību, ir jāreģistrējas nodokļu maksātāju reģistrā, līdz ar to tiek nodrošināta VID kontrole pār to darbību.

Otrs iemesls pret šādas normas ieviešanu ir fakts, ka lielai daļai šiem saimnieciskajiem subjektiem ar zemu apgrozījumu darbavieta sakrīt ar dzīvesvietu, tādēļ ir praktiski neiespējami noteikt, kuri no PVN maksājumiem attiecināmi uz privāto patēriņu, bet kuri uz saimniecisko darbību. Tādēļ Latvijas puse paredz, ka, ieviešot šo direktīvas prasību, ieņēmumi no PVN iekasēšanas drīzāk samazinātos, nekā palielinātos.

Kā rāda ES prakse, šī direktīva darbojas tikai dažās dalībvalstīs un daudzās ES valstīs šī minimālā PVN maksātāja likme ir augstāka. Tomēr, ņemot vērā ES politiku, pret pašreizējām kandidātvalstīm iespējams prognozēt, ka šāda atkāpe Latvijā netiks pieļauta.

 

Tiešie nodokļi

Direktīvas, kas attiecas uz tiešajiem nodokļiem (direktīvas — par kapitāla palielināšanas netiešo transakciju, par uzņēmumu apvienošanos, par mātes un meitas uzņēmumiem), Latvijas likumdošanā tiks iestrādātas tuvākajā laikā un ieviešana nodrošināta līdz 2003. gada 1. janvārim. Tā kā šo direktīvu normas var tikt piemērotas tikai ES dalībvalstīs, to prasību praktiskā ieviešana tiks nodrošināta uz Latvijas iestāšanās brīdi Eiropas Savienībā. Arī daudzpusējai Eiropas Savienības dalībvalstu arbitrāžas konvencijai, kas attiecas uz saistīto uzņēmumu peļņas izlīdzināšanu, Latvija var pievienoties tikai, kļūstot par ES dalībvalsti, laika posmā līdz 2003.gadam veicot attiecīgos priekšdarbus.

Lappuses redaktors — "LV" Eiropas lietu redaktors Artis Nīgals

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!