ATSAUCĒ IETVERT:
Par nākotni un patriotisko nišu. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 22.01.2002., Nr. 11 https://www.vestnesis.lv/ta/id/57922
RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.
Par nākotni un patriotisko nišu
Lubānas domes priekšsēdētājs Miķelis Gruzītis:
Ļoti spilgti atmiņā ir palikušas rindiņas no vienas Ekziperī grāmatas, kuras nosaukumu gan neatceros: “Atgriešanās pie kaut kā veca nekad nesasniegs mērķi, bet paliks kā nožēlas vainags uz veca kapa.” Es arī bieži saku – nav ko rakties pa veciem salmiem, dzīvosim nākotnes kategorijās un domāsim uz priekšu.
Ir tāds teiciens: jo senāka vēsture, jo dižāka tauta. Un nav svarīgi, vai tajā ir 100 miljoni vai viens miljons iedzīvotāju. Ja savu vēsturi esam izzinājuši tālu un dziļi, tad varam sevi uzskatīt par dižu tautu. Mūsu senču apmetnes Latvijas teritorijā ir bijušas jau apmēram pirms četriem pieciem tūkstošiem gadu pirms mūsu ēras. Ja klāt pieskaitām vēl šīs ēras divus tūkstošus, tad iznāk, ka pirms septiņiem tūkstošiem gadu. Pētījumi liecina, ka varbūt pat pirms deviņiem tūkstošiem gadu un ka vieni no pirmajiem, kas apdzīvoja Baltijas jūras austrumpusi, turklāt tieši Lubānas ezera apvidū, ir bijuši mūsu senči. Kāpēc lai mēs nedižotos ar tādu vēsturi?
Dziesmas ir mans noskaņojums, dvēseles stāvoklis. Daļa manas biogrāfijas. Tas ir paša izjustais, pārdzīvotais. Dažreiz esmu teicis – savā darbā, kur 27 gadus esmu pašvaldības vadītājs, no lielākas vai mazākas tribīnes man ir nācies teikt arī to, ko prasīja un lika. Bet dziesmā varu paust tikai to, ko izjūtu, kas man sāp, kas sāp apkārtējiem cilvēkiem, mūsu mazajai Latvijai. Varētu teikt, tā ir mana patriotiskā niša
“MĀJAS VIESIS”