ATSAUCĒ IETVERT:
Par latvietes lepno stāju, par Latviju. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 22.01.2002., Nr. 11 https://www.vestnesis.lv/ta/id/57921
RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.
Par latvietes lepno stāju, par Latviju
Latvijas speciālā padomniece UNESCO Aina Nagobads–Ābola:
Uzaugām tajos laikos, kad Latvija bija patstāvīga valsts, un mēs bijām tādi paši kā zviedri vai norvēģi, par somiem jau nemaz nerunājot. Bija drošības sajūta: ka esi savā vietā pasaulē un tev tā vieta pieder! Jebkur cilvēks jutās drošs un lepns, un tāda sajūta man bijusi visu mūžu. Tas ļoti atvieglināja manu diplomātes darbu, jo nebija nekādu kompleksu iepretim jebkuram lielam ārzemju cilvēkam.
Es ļoti vēlu tagadējiem skolotājiem atgūt to izcilo auru, apzināties, ka viņiem ir milzīga loma valsts celšanā. Jo katrs cilvēks atsevišķi veido kopā to, kas ir tauta un valsts. Skolotājiem vajadzētu būt sajūtai: mēs tagad jauno paaudzi mācām, mēs to Latviju ceļam! Un to dara ne tikai deputāti, bet itin visi! Jo tauta ir bērni, skolotāji, vecāki. Katram tas ir uzdevums un pienākums, un mēs noteikti varam! Varam, jo galvas uz pleciem ir, un visiem, kas piespiež sevi pūlēties, iecerētais sekmējas! Izdodas, vienalga, kurā pasaules malā tu esi aizbraucis! Nemaz nerunājot par māksliniekiem, kas arī mūsu Latvijas vārdu pasaulē nes.
Ja vaicāsit, kā man trūkst visās ārzemēs, kur esmu dzīvojusi, atbildēšu – tie ir Latvijas lauki! Liela dziļa pļava, kur pavasarī vari iebrist basām kājām, ieslīgt un skatīties burvīgos, apaļos mākoņos. Just pavasara smaržu un vērot brīnišķīgās gaismas. Tā ir tāda bagātība, ko nedrīkstam zaudēt! Jo tā ir unikāla, saglabājama. Pasaule pārvēršas, mainās, arvien mazāk paliek tādu krāšņu, brīnišķīgu dabas stūrīšu. Francijā gandrīz nekur nevar atrast tādas pļavas kā Latvijā.
“LAUKU AVĪZE”