Ministru prezidents:

Lai mūsu valsts pamatos ir drošība un gudrība

Ministru prezidents Andris Bērziņš piektdien, 18.janvārī, savā ikmēneša preses konferencē

— Labdien, cienījamie žurnālisti! Vispirms apsveicu jūs jaunajā gadā un novēlu, lai veicas jums, lai veicas mums visiem, lai jūs būtu bieži viesi šai namā, lai jums pieejama visa nepieciešamā informācija, un es rūpēšos, lai tā būtu.

Par šī gada uzdevumiem. Gribu uzsvērt, ka šogad saglabājas tās pašas prioritātes, kas bija pērn, protams, nedaudz modificētas, un tās ir divas — pirmkārt, valsts drošība, otrkārt — izglītība. Lai garantētu valsts drošību, ir nepieciešams saglabāt virzību un procesus, kas sekmē mūsu iestāšanās sarunas ar Eiropas Savienību (ES), nodrošināt visas prasības NATO paplašināšanās kontekstā, kā arī turpināt labu un draudzīgu kaimiņattiecību nodibināšanu, pirmkārt, ar valstīm, ar kurām Latvijai ir robeža, un, otrkārt, ar kurām mums ir ekonomiski un politiski kontakti.

Runājot par izglītību, ir pilnīgi skaidrs, ka šī prioritāte tiks attīstīta un turpināta, jo tā ir mūsu valsts nākotne, tie ir mūsu bērni, tās ir mūsu iespējas konkurēt jaunajos ekonomiskajos apstākļos, kādus radīs ES kopējais tirgus. Un, tā kā Latvijai ir salīdzinoši ļoti maz derīgo izrakteņu un citu izejvielu, vienīgie resursi, uz kuriem varam cerēt, ir mūsu intelektuālais potenciāls, kas visos veidos jāattīsta un ko jāmēģina uzlabot.

Ir arī virkne ļoti praktisku lietu, kas šogad jāizdara. Viena no tādām — ir jāizpilda šim gadam pieņemtais budžets. Gribu atzīmēt, ka šī gada budžeta prognozes nav ne optimistiskas, ne pesimistiskas, tās ir saprātīgas. Lai realizētu visas budžeta programmas, ir ļoti nopietni jāstrādā, ar to es vispirms domāju budžeta ieņēmumu daļas izpildi. Nesalīdzināmi labāk ir jāstrādā, iekasējot nodokļus, un ir jāpanāk situācija, ka budžeta ieņēmumu prognoze tiek pilnībā izpildīta.

Otra ļoti praktiska lieta — ļoti daudz ir jādara tiesiskās kārtības nodrošināšanā. Valdība principā jau ir pabeigusi darbu pie pretkorupcijas likumdošanas paketes, šonedēļ uz Saeimu ir aizsūtīts likums par fizisko personu īpašuma sākumdeklarēšanu, ko tautā kādreiz sauca par “nulles deklarācijas” likumu. Tajā ir iestrādāts arī legālās prezumpcijas princips. Uz Saeimu ir aizsūtīts arī likums par interešu konfliktu novēršanu valsts amatpersonu darbībā. Tas ir likums, kam pēc būtības vajadzētu aizvietot pašlaik spēkā esošo korupcijas novēršanas likumu. Līdz ar to izskatīšanai Saeimā ir nodoti likumi, kas kopumā sakārtos tiesisko telpu, ļaus katram Latvijas iedzīvotājam saprast, kādā kārtībā ir deklarējami ienākumi, kā tie tiek izlietoti un kāda atbildība draud, ja visas šīs lietas nav sakārtotas.

Vēl viena lieta, ko es gribētu minēt kaut dažos vārdos, — sabiedrības nodrošināšana ar informāciju. Tūlīt valdībā tiks apspriests jaunais Ministru kabineta Kārtības rullis, kas faktiski aizvietos Ministru kabineta noteikumus par dokumentu apriti valdībā.

Jaunajā Kārtības rullī kā obligāts nosacījums ir iestrādāta norma, ka jebkurš dokuments — gan likumprojekts, gan Ministru kabineta noteikumu projekts — ir jāapspriež ar sabiedriskajām organizācijām, ir jāsaņem no tām atzinums par varbūtējo ietekmi uz procesiem sabiedrībā.

— Vai ir reāls spēkā stāšanās termiņš likumam par fizisko personu īpašuma sākumdeklarēšanu — šī gada 1.maijs? Vai būs iespējams likumu sākt realizēt, ja šī gada budžetā šim nolūkam nav atvēlēta nauda?

— Domāju, ka likuma iedzīvināšanu varēs veikt, neasignējot papildu budžeta ieņēmumus, bet pārstrukturējot esošos izdevumus tām institūcijām, kuras nodarbojas ar deklarāciju sistematizēšanu un savākšanu, un daļēji tas būs arī darbs īpašai struktūrvienībai jaunajā Noziedzības un korupcijas novēršanas padomē, kuras darbam ir paredzēti līdzekļi šī gada budžetā.

— Un likums varēs stāties spēkā noteiktajā laikā, kaut arī pēc tā pieņemšanas Saeimā vēl ir jāizstrādā attiecīgi Ministru kabineta noteikumi?

— Protams, jo šie noteikumi jau tiek izstrādāti Tieslietu ministrijā. Es tiešām ceru, ka šo likumdošanas paketi izdosies pieņemt līdz 1.maijam un mēs to varēsim sākt reāli iedzīvināt.

— Kāds ir jūsu viedoklis par sociālā nodokļa likmes samazināšanu un pārdali no nākamā gada 1.janvāra, kā to paredz likums? Kā zināms, šajā jautājumā pastāv vairāki pretrunīgi uzskati — savs Darba devēju konfederācijai, savs arodbiedrībām Labklājības ministrijai ir izstrādāti pat vairāki priekšlikumi, arī finansu ministrs ir izteicis savu personisko viedokli par nepieciešamību atkāpties no pašlaik spēkā esošas likuma normas.

— Latvijas Darba likums, kas stājas spēkā šī gada 1.jūlijā, paredz divpusēju dialogu kā pamatprincipu šādu jautājumu risināšanai. Es domāju, ka šobrīd gan darba devējiem, gan darba ņēmējiem ir jāsāk dialogs un jārunā par visiem šiem jautājumiem, un jāmēģina rast kopīgu viedokli. Es pieņemu, ka valdība šo jautājumu varētu skatīt tikai tad, ja darba devēji un darba ņēmēji šajās diskusijās neatradīs kopēju viedokli. Citādi — kopumā likums ir jāpilda un ir jāatrod veidi, kā izdarīt tā, lai neviens šajā gadījumā neciestu.

— Šobrīd mūsu valstī nav mazums eiroskeptiķu, viņu vidū ir arī sabiedrībā pazīstami un populāri cilvēki. Ko darīsim, ja referendumā par iestāšanos ES Latvijas iedzīvotāju balsojums būs noraidošs?

— Ir pilnīgi skaidrs, ka referendums nenotiks šogad. Tas, ka pastāvīgi notiek diskusijas starp eiroskeptiķiem un eirooptimistiem, ir normāli. Taču pilnīgi skaidrs ir viens: visām ministrijām, valdībai ir ļoti daudz jādara, lai skaidrotu visas šīs lietas. Taču es gribu uzsvērt, ka Eiropas diktētās normas nav nekas tāds, kas būtu pretrunā ar jebkura cilvēka vēlmēm. Piemēram, prasības vides aizsardzībā, tās ir grūti nodrošināt, tās ir dārgas. Mēs esam šajā jomā panākuši astoņus pārejas periodus, kas ir par vienu mazāk nekā Polijai, kas bija absolūtā rekordiste šajā sadaļā. Ir aptaujāti un sagrupēti uzņēmumi, jautājot, kad tie spēs šīs normas nodrošināt, bet neviens nav iebildis pret dzīvi tīrā un nesagandētā vidē. Un tas viss cilvēkiem ir jāskaidro, piesaistot gan valsts, gan sabiedriskās organizācijas. Un es esmu vairāk nekā pārliecināts, ka referenduma rezultāti būs pozitīvi, jo — kurš Latvijas cilvēks gan negrib dzīvot drošā, ekonomiski stabilā vidē, kurš gan negrib panākt straujāku valsts attīstību?

— Kā vienu no prioritātēm jūs minējāt izglītību. Vai ir paredzēti kādi būtiski uzlabojumi šajā nozarē?

— Budžeta palielinājums izglītībai notiek jau ceturto gadu, un šāda tendence saglabāsies arī turpmāk. Te es nedomāju tikai skolotāju algas, bet arī līdzekļus, kas ar valsts budžeta garantijām izglītībā ienāk investīciju veidā. Mums ir nepieciešama tāda izglītības sistēma, kas būtu viena no modernākajām Eiropā.

— Daudzām kandidātvalstīm, tostarp arī Latvijai, ir noteikts pārejas periods lauksaimniecībā, kas paredz atšķirīgas prasības vietējiem zemniekiem. Vai tas nevar paildzināt iestāšanās sarunu gaitu?

— Visas konsultācijas, kas pašlaik notiek lauksaimniecības sadaļas kontekstā, ir tikai konsultatīvas, jo pašai ES vēl ir jādeklarē sava pozīcija. Tas noteikti nenotiks, pirms Vācijā un Francijā nebūs notikušas vēlēšanas. Tas, protams, nozīmē to, ka mūsu sarunu vadītājiem un Zemkopības ministrijai būs daudz darba tieši šī gada pašās beigās, pēc vēlēšanām. Es gribu teikt, ka Latvija ļoti nopietni aizstāvēs savas nacionālās intereses un cīnīsies par to, lai uz mūsu zemniekiem, cilvēkiem, kas dzīvo laukos, tiktu attiecinātas tās pašas normas, kas ir spēkā citās ES valstīs.

Liena Pilsētniece, “LV” iekšlietu redaktore

Pēc ieraksta “LV” diktofonā