Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Piekrītu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Saeima
Oficiālajā izdevumā publicē:
  • Saeimas pieņemtos un Valsts prezidenta izsludinātos likumus. Likumi stājas spēkā četrpadsmitajā dienā pēc izsludināšanas, ja likumā nav noteikts cits spēkā stāšanās termiņš;
  • Saeimas pieņemtos vispārējas nozīmes lēmumus. Lēmumi stājas spēkā to pieņemšanas brīdī;
  • Saeimas sēžu stenogrammas un rakstveidā sniegtās atbildes uz deputātu jautājumiem;
  • Saeimas parlamentārās izmeklēšanas komisiju galaziņojumus;
  • vispārējas nozīmes informāciju.

TIESĪBU AKTI, KAS PAREDZ OFICIĀLO PUBLIKĀCIJU PERSONAS DATU APSTRĀDE

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
1994. gada 13. janvāra Pilsētas domes, rajona padomes un pagasta padomes vēlēšanu likums. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 25.01.1994., Nr. 10 https://www.vestnesis.lv/ta/id/57839-republikas-pilsetas-domes-un-novada-domes-velesanu-likums

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Valsts ieņēmumu dienesta Nodokļu kontroles departamenta paziņojums Nr.30-1.1.1/211

Par izmaiņām instrukcijā par apgrozījuma nodokļa piemērošanas kārtību

Vēl šajā numurā

25.01.1994., Nr. 10

PAR DOKUMENTU

Izdevējs: Saeima

Veids: likums

Pieņemts: 13.01.1994.

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Saeima ir pieņēmusi un Valsts

prezidents izsludina šādu likumu:

 

Pilsētas domes, rajona padomes un pagasta padomes vēlēšanu likums

 

1. NODAĻA

VISPĀRĪGIE NOTEIKUMI

1. pants. Pilsētas domi, rajona padomi un pagasta padomi [turpmāk — domi (padomi)] ievēlē vienlīdzīgās, tiešās, aizklātās un proporcionālās vēlēšanās uz trim gadiem. Domes (padomes) kārtējās vēlēšanas notiek marta otrajā svētdienā.

2. pants. Domē (padomē) ievēlējamo deputātu skaitu nosaka atbilstoši iedzīvotāju skaitam, kāds attiecīgās pašvaldības administratīvajā teritorijā vēlēšanu izsludināšanas dienā ir reģistrēts Iedzīvotāju reģistrā:

līdz 2000 iedzīvotāju

 

līdz 5000 iedzīvotāju

 

no 5000 līdz 50 000 iedzīvotāju

 

vairāk nekā 50 000 iedzīvotāju

— 7 deputāti;

— 9 deputāti;

 

— 11 deputāti;

         — 15

         deputāti.

Rīgas Domes sastāvā ir 60 deputāti.

3. pants. Katras pilsētas, rajona un pagasta pašvaldības administratīvā teritorija veido atsevišķu vēlēšanu apgabalu.

4. pants. Domes (padomes) vēlēšanas izsludina Centrālā vēlēšanu komisija ne vēlāk kā trīs mēnešus pirms vēlēšanu dienas.

2. NODAĻA

VĒLĒŠANU TIESĪBAS

5. pants. Tiesības vēlēt domi (padomi) ir Latvijas Republikas pilsoņiem, kuri vēlēšanu dienā ir sasnieguši 18 gadu vecumu, ja vien uz viņiem neattiecas kāds no šā likuma 6. pantā minētajiem ierobežojumiem.

6. pants. Tiesību vēlēt nav:

1) personām, kuras izcieš sodu brīvības atņemšanas vietās;

2) aizdomās turētām, apsūdzētām vai tiesājamām personām, ja pret tām kā drošības līdzeklis ir piemērots apcietinājums;

3) personām, kuras likumā paredzētajā kārtībā ir atzītas par rīcības nespējīgām.

7. pants. Personai ir tiesības pēc sava ieskata vēlēt tās pašvaldības administratīvajā teritorijā, kurā tā ir pierakstīta vēlēšanu dienā, vai arī tās pašvaldības administratīvajā teritorijā, kur atrodas likumā noteiktajā kārtībā reģistrēts attiecīgās personas nekustamais īpašums.

Personai, kura vēlēšanu dienā nav pierakstīta, ir tiesības vēlēt tās pašvaldības administratīvajā teritorijā, kur ir šīs personas pieraksta pēdējā vieta.

8. pants. Domē (padomē) var ievēlēt Latvijas Republikas pilsoni, kurš vēlēšanu dienā ir sasniedzis 21 gada vecumu, ja viņš attiecīgās pašvaldības administratīvajā teritorijā ir bijis pierakstīts vismaz pēdējos 12 mēnešus pirms vēlēšanu dienas un ja uz viņu neattiecas kāds no šā likuma 9. pantā minētajiem ierobežojumiem.

9. pants. Domes (padomes) vēlēšanām nevar pieteikt par kandidātiem un domē (padomē) nevar ievēlēt personas:

1) kuras izcieš sodu brīvības atņemšanas vietās;

2) kuras likumā paredzētajā kārtībā atzītas par rīcības nespējīgām;

3) kuras ir bijušas sodītas par tīšiem smagiem noziegumiem un kurām sodāmība nav dzēsta vai noņemta, izņemot reabilitētos;

4) kuras ir vai ir bijušas PSRS vai Latvijas PSR Drošības komitejas, PSRS Aizsardzības ministrijas, Krievijas un citu valstu drošības dienestu, armijas, izlūkdienesta vai pretizlūkošanas štata vai ārštata darbinieki, minēto iestāžu rezidenti vai konspiratīvā dzīvokļa turētāji;

5) kuras neprot valsts valodu atbilstoši augstākajai (trešajai) valsts valodas prasmes pakāpei.

10. pants. Valsts prezidentu, Saeimas deputātus, valdības locekļus, prokurorus, tiesnešus un karavīrus (izņemot aktīvajā valsts dienestā iesauktos) var pieteikt par domes (padomes) deputātu kandidātiem, taču ievēlēšanas gadījumā viņi zaudē Saeimas deputāta mandātu un ieņemamo amatu, bet karavīri tiek atvaļināti no valsts dienesta.

3. NODAĻA

VĒLĒŠANU KOMISIJAS

11. pants. Domes (padomes) vēlēšanas vada un to norisi uzrauga Centrālā vēlēšanu komisija likumā noteiktajā kārtībā.

12. pants. Visās pilsētās, rajonos un pagastos ne vēlāk kā divus mēnešus pirms vēlēšanu dienas ir izveidojamas attiecīgas pilsētas, rajona vai pagasta vēlēšanu komisijas.

Vēlēšanu komisijas sastāvā ir pieci līdz piecpadsmit vēlētāji, kuru skaitu nosaka un kurus ievēlē attiecīgā dome (padome). Komisija no sava vidus ievēlē priekšsēdētāju un sekretāru.

Politiskajām organizācijām vai to apvienībām, kā arī vēlētāju apvienībām ir tiesības izvirzīt savus pārstāvjus ievēlēšanai vēlēšanu komisijās.

Komisijas izveidošanas kārtību un tās darbību reglamentē Centrālās vēlēšanu komisijas apstiprināta instrukcija.

13. pants. Ar attiecīgās domes (padomes) lēmumu pašvaldības administratīvo teritoriju var sadalīt vēlēšanu iecirkņos. Tādā gadījumā izveido arī iecirkņu vēlēšanu komisijas piecu līdz piecpadsmit vēlētāju sastāvā. Iecirkņu vēlēšanu komisijas ievēlē un tās darbojas šā likuma 12. pantā noteiktajā kārtībā.

14. pants. Ja kādā pilsētā vai pagastā netiek izveidotas iecirkņu vēlēšanu komisijas, to pienākumus pilda attiecīgās pilsētas vai pagasta vēlēšanu komisija.

4. NODAĻA

KANDIDĀTU SARAKSTU IESNIEGŠANA

15. pants. Republikas pilsētas domes un rajona padomes deputātu kandidātu sarakstus var iesniegt reģistrētas politiskās organizācijas vai to reģistrētas apvienības.

Rajona pilsētas domes un pagasta padomes deputātu kandidātu sarakstus var iesniegt gan reģistrētas politiskās organizācijas vai to reģistrētas apvienības, gan arī vēlētāju apvienības.

Pilsētas domes, rajona padomes vai pagasta padomes vēlēšanām apvienotus kandidātu sarakstus, ievērojot šās nodaļas noteikumus, var iesniegt arī divas vai vairākas reģistrētas politiskās organizācijas, kuras nav apvienojušās reģistrētā politisko organizāciju apvienībā.

Vēlētāju apvienību veido tās personas, kuras ir parakstījušas attiecīgo kandidātu sarakstu, kā arī šajā kandidātu sarakstā pieteiktās personas. Par vēlētāju apvienības darbības likumību atbild attiecīgā kandidātu saraksta iesniedzēji.

Kandidātu saraksti iesniedzami, sākot ar četrdesmito dienu pirms vēlēšanu dienas, bet ne vēlāk kā 30 dienas pirms vēlēšanu dienas. Kandidātu saraksts iesniedzams attiecīgajai pilsētas, rajona vai pagasta vēlēšanu komisijai.

Kandidātu sarakstā norādāms katra kandidāta vārds, uzvārds, personas kods, dzimšanas gads, pieraksta vieta, izglītība, pamatdarba vieta un ieņemamais amats.

Sarakstā pieteikto kandidātu skaits nedrīkst būt lielāks par ievēlējamo domes (padomes) deputātu skaitu. Persona drīkst dot piekrišanu sevi pieteikt par kandidātu tikai vienā kandidātu sarakstā. Ja kāds kandidāts pieteikts vairākos sarakstos, viņa kandidatūra svītrojama visos sarakstos.

16. pants. Republikas pilsētas domes deputātu kandidātu saraksts un rajona padomes deputātu kandidātu saraksts jāparaksta ne mazāk kā 50 vēlētājiem, kuri ir pierakstīti attiecīgās pašvaldības administratīvajā teritorijā.

Rajona pilsētas domes deputātu kandidātu saraksts un pagasta padomes deputātu kandidātu saraksts jāparaksta ne mazāk kā 20 vēlētājiem, kuri ir pierakstīti attiecīgās pašvaldības administratīvajā teritorijā.

Kandidātu sarakstus drīkst parakstīt tikai tie vēlētāji, kuri nav ietverti kādā no attiecīgās domes (padomes) vēlēšanām iesniegtajiem kandidātu sarakstiem. Ja kāds vēlētājs ir pārkāpis šo noteikumu, viņa kandidatūra svītrojama no attiecīgā kandidātu saraksta.

Parakstot sarakstu, tajā jānorāda vēlētāja vārds, uzvārds, personas kods un pieraksta vietas adrese. Katrs vēlētājs drīkst parakstīt tikai vienu kandidātu sarakstu. Ja vēlētājs parakstījis vairākus sarakstus, viņa paraksts svītrojams visos sarakstos.

17. pants. Kandidātu sarakstam jāpievieno šādi dokumenti:

1) katra sarakstā ietvertā kandidāta parakstīts paziņojums, ka viņš piekrīt savas kandidatūras izvirzīšanai;

2) katra sarakstā ietvertā kandidāta parakstīta deklarācija, ka uz viņu neattiecas šā likuma 9. panta 2.—4. punktā minētie ierobežojumi.

Ja par kandidātu ir pieteikta persona, kura nav beigusi latviešu mācībvalodas skolu, kandidātu sarakstam jāpievieno arī augstākās (trešās) valsts valodas prasmes pakāpes apliecības noraksts.

Ja par kandidātu ir pieteikta persona, kura saraksta iesniegšanas dienā ieņem kādu no šā likuma 10. pantā minētajiem amatiem, kandidātu sarakstam jāpievieno attiecīgās personas parakstīts paziņojums, ka ievēlēšanas gadījumā tā mēneša laikā izbeigs attiecīgā amata (dienesta) pildīšanu.

Ja kandidātu saraksta nosaukums sakrīt ar kādas reģistrētas politiskās organizācijas vai reģistrētu politisko organizāciju reģistrētas apvienības nosaukumu, kandidātu sarakstam pievienojams šīs politiskās organizācijas vai politisko organizāciju apvienības lēmējinstitūcijas pilnvarojums saraksta iesniedzējiem iesniegt kandidātu sarakstu attiecīgās domes (padomes) vēlēšanām.

Ja apvienotu kandidātu sarakstu ir iesniegušas vairākas politiskās organizācijas, kuras nav apvienojušās reģistrētā politisko organizāciju apvienībā, kandidātu sarakstam pievienojams visu attiecīgo politisko organizāciju lēmējinstitūciju pilnvarojums.

Republikas pilsētas domes un rajona padomes deputātu kandidātu sarakstam jāpievieno arī bankas kvīts par šā likuma 18. pantā noteiktās drošības naudas iemaksu.

18. pants. Republikas pilsētu un rajonu vēlēšanu komisijas pieņem tikai tādus kandidātu sarakstus, kuru iesniedzēji ir iemaksājuši drošības naudu 100 latu apmērā Centrālās vēlēšanu komisijas depozītā. Banka drošības naudas iemaksātājiem izsniedz kvīti, kurā norādīts, kas naudu iemaksājis, kāds nosaukums ir kandidātu sarakstam, par kuru drošības nauda iemaksāta, un kad drošības nauda iemaksāta. Iemaksātā drošības nauda dod tiesības iesniegt viena nosaukuma kandidātu sarakstu vienas domes (padomes) vēlēšanām. Ja no šā nosaukuma kandidātu saraksta attiecīgās domes (padomes) vēlēšanās ir ievēlēts kaut viens deputāts, drošības nauda atdodama iemaksātājiem; ja nav ievēlēts neviens, Centrālā vēlēšanu komisija drošības naudu ieskaita valsts budžetā.

19. pants. Pirmie trīs kandidātu saraksta parakstītāji uzskatāmi par attiecīgā kandidātu saraksta iesniedzējiem, un vienam no viņiem ir tiesības bez īpaša pilnvarojuma būt klāt attiecīgās pilsētas, rajona vai pagasta vēlēšanu komisijas, kā arī šīs pilsētas, rajona vai pagasta administratīvajā teritorijā izveidoto iecirkņu vēlēšanu komisiju sēdēs.

20. pants. Vēlēšanu komisija 24 stundu laikā pēc kandidātu saraksta iesniegšanas pārbauda, vai kandidātu saraksts iesniegts, ievērojot šā likuma 4. nodaļas noteikumus.

Kandidātu saraksti, kas iesniegti, ievērojot šā likuma prasības, tiek reģistrēti un apzīmēti ar nosaukumu.

Ja kandidātu saraksts sastādīts, neievērojot šā likuma prasības, vēlēšanu komisija uzdod kandidātu saraksta iesniedzējiem 72 stundu laikā novērst nepilnības un kļūdas. Ja šajā termiņā nepilnības un kļūdas netiek novērstas, vēlēšanu komisija pieņem lēmumu nereģistrēt attiecīgo kandidātu sarakstu vai arī svītrot no kandidātu saraksta vienu vai vairākus pieteiktos kandidātus.

Vēlēšanu komisija iespēju robežās pārbauda, vai pieteiktie kandidāti atbilst šā likuma 8. un 9. panta prasībām.

21. pants. Kandidātu saraksta nosaukumu izvēlas tā iesniedzēji. Tam būtiski jāatšķiras no citu Latvijas Republikā reģistrēto politisko organizāciju nosaukumiem vai jau iesniegto kandidātu sarakstu nosaukumiem, kā arī no to politisko organizāciju vai politisko organizāciju apvienību nosaukumiem, kuru darbība ar likumu vai tiesas nolēmumu ir izbeigta.

22. pants. Reģistrētos kandidātu sarakstus to iesniedzēji nevar ņemt atpakaļ vai arī izdarīt tajos kādus grozījumus.

Ja pēc kandidātu saraksta reģistrācijas pilsētas, rajona vai pagasta vēlēšanu komisija konstatē, ka kāds no pieteiktajiem kandidātiem neatbilst šā likuma 8. un 9. panta prasībām, attiecīgā persona svītrojama no kandidātu saraksta.

23. pants. Republikas pilsētas domes un rajona padomes vēlēšanām reģistrētie kandidātu saraksti publicējami oficiālā izdevumā, kā arī izliekami visos attiecīgās pašvaldības administratīvajā teritorijā izveidotajos vēlēšanu iecirkņos.

Rajona pilsētas domes un pagasta padomes vēlēšanām reģistrētie kandidātu saraksti izliekami redzamā vietā pie pilsētas (pagasta) pašvaldības lēmējinstitūcijas ēkas, kā arī visos attiecīgās pašvaldības administratīvajā teritorijā izveidotajos vēlēšanu iecirkņos.

Kandidātu saraksti jāizliek (jāpublicē) ne vēlāk kā 10 dienas pirms vēlēšanu dienas, un tajos jānorāda katra kandidāta vārds, uzvārds, dzimšanas gads, pieraksta vieta, izglītība, pamatdarba vieta un ieņemamais amats.

24. pants. Ja līdz šā likuma 15. pantā noteiktajam termiņam reģistrēto kandidātu skaits ir mazāks par attiecīgajā pašvaldībā ievēlējamo domes (padomes) deputātu skaitu, Centrālajai vēlēšanu komisijai ir tiesības par 10 dienām pagarināt kandidātu sarakstu iesniegšanas termiņu, bet, ja arī tad kandidātu skaits ir mazāks par ievēlējamo domes (padomes) deputātu skaitu, — divu nedēļu laikā izsludināt attiecīgās domes (padomes) atkārtotas vēlēšanas šajā likumā noteiktajā kārtībā.

Ja arī tad netiek pieteikts nepieciešamais kandidātu skaits, attiecīgajā administratīvajā teritorijā izveido pagaidu administrāciju likumā noteiktajā kārtībā.

Pilsētas, rajona un pagasta vēlēšanu komisija ne vēlāk kā piecas dienas pirms vēlēšanu dienas izsūta visām attiecīgajām iecirkņu vēlēšanu komisijām vēlēšanu zīmes tādā skaitā, lai katrs vēlētājs var saņemt vienu vēlēšanu zīmi.

5. NODAĻA

VĒLĒŠANU KĀRTĪBA

25. pants. Vēlēšanas notiek no pulksten 8 rītā līdz pulksten 8 vakarā, bet aktīvajā valsts dienestā iesauktās personas var vēlēt šā likuma 7. pantā noteiktajā kārtībā arī trīs dienas pirms vispārējās vēlēšanu dienas. Pirms vēlēšanu sākuma vēlēšanu komisijas priekšsēdētājs vai viņa vietnieks vēlēšanu komisijas, kā arī vēlētāju apvienību, politisko organizāciju un politisko organizāciju apvienību pilnvaroto novērotāju klātbūtnē pārliecinās par to, vai vēlēšanu kastes, kurās paredzēts iemest vēlēšanu zīmes, ir tukšas. Pēc tam vēlēšanu kastes aizzīmogo.

Aktīvajā valsts dienestā iesauktās personas, kuras vēlē pirms vispārējās vēlēšanu dienas, vēlēšanu zīmi iemet atsevišķā aizzīmogotā vēlēšanu kastē, un šīs personas tiek ierakstītas atsevišķā balsotāju sarakstā.

26. pants. Pie ieejas vēlēšanu telpās vēlēšanu komisija pārliecinās, vai atnākušie pilsoņi ir vēlētāji, kas nav vēl piedalījušies vēlēšanās. Vēlētāja personu apliecinošs dokuments ir Latvijas Republikas pilsoņa pase.

27. pants. Vēlēšanās katrs vēlētājs drīkst balsot tikai personiski. Vēlētājs pēc savas izvēles var balsot jebkurā attiecīgās pašvaldības administratīvajā teritorijā izveidotajā vēlēšanu iecirknī.

28. pants. Balsošana vēlēšanās ir aizklāta. Vēlēšanu telpās komisijas loceklis vēlētājam izsniedz vienu vēlēšanu zīmi, uz kuras iesniegtie kandidātu saraksti ir sakārtoti tādā secībā, kādā tie reģistrēti vēlēšanu komisijā. Pirms katra kandidātu saraksta norādīts šā saraksta nosaukums, bet zem tā — sarakstā ietverto kandidātu vārdi un uzvārdi.

Pēc vēlēšanu zīmes izsniegšanas vēlēšanu komisijas loceklis balsotāju sarakstā ieraksta vēlētāja vārdu, uzvārdu un personas kodu un atzīmē pasē, ka vēlētājs piedalījies vēlēšanās. Vēlētājs to apliecina, parakstoties balsotāju sarakstā.

Iecirkņu vēlēšanu komisiju locekļiem ir aizliegts aģitēt par vai pret kandidātiem, vēlētāju apvienībām, politiskajām organizācijām vai to apvienībām.

29. pants. Vēlēšanu telpās ierīkojama atsevišķa istaba vai nodalījums, kur vēlētājs vienatnē izdara nepieciešamās atzīmes vēlēšanu zīmē.

Vēlēšanu zīmē pretī katra kandidātu saraksta nosaukumam un katra kandidāta uzvārdam ir vieta vēlētāja atzīmju izdarīšanai.

Ja vēlētājs vēlas balsot par vienu kandidātu sarakstu pilnībā (nodot pilnu balsi), viņš vietā pēc attiecīgā kandidātu saraksta nosaukuma izdara noteikta parauga atzīmi, tādējādi atbalstot visu šajā sarakstā ietverto kandidātu ievēlēšanu. Šajā gadījumā vēlētājam nav tiesību vēlēšanu zīmē izdarīt citas atzīmes.

Ja vēlētājs vēlas balsot par dažādos kandidātu sarakstos ietvertiem kandidātiem, viņš vietā pēc to kandidātu uzvārdiem, par kuriem vēlas balsot, izdara noteikta parauga atzīmi. Šajā gadījumā vēlētāja izdarīto atzīmju (individuālo balsu) skaits nedrīkst pārsniegt attiecīgajā domē (padomē) ievēlējamo deputātu skaitu. Turklāt vēlētājs nedrīkst izdarīt arī atzīmes vietās pēc kandidātu sarakstu nosaukumiem.

30. pants. Kad vēlēšanu zīmē ir izdarītas šā likuma 29. pantā paredzētās atzīmes, vēlētājs to saloka un iedod vēlēšanu komisijas loceklim, kas vēlētāja klātbūtnē vēlēšanu zīmi apzīmogo. Pēc tam vēlētājs vēlēšanu zīmi iemet vēlēšanu kastē.

Ja vēlētājs pirms vēlēšanu zīmes nodošanas apzīmogošanai ir to sabojājis, tās vietā viņam tiek izsniegta otra vēlēšanu zīme.

31. pants. Par nederīgām atzīstamas vēlēšanu zīmes, kurās izdarītās atzīmes neatbilst šā likuma 29. panta noteikumiem, neapzīmogotas vēlēšanu zīmes, kā arī saplēstas vēlēšanu zīmes.

32. pants. Ja atsevišķi vēlētāji veselības stāvokļa dēļ nevar ierasties vēlēšanu telpās, iecirkņa vēlēšanu komisija pēc šo vēlētāju vai citu personu rakstveida vai mutvārdu lūguma uzdod diviem komisijas locekļiem organizēt balsošanu šo vēlētāju atrašanās vietā.

Šie vēlētāji vēlēšanu zīmi iemet atsevišķā aizzīmogotā vēlēšanu kastē, un viņi tiek ierakstīti atsevišķā balsotāju sarakstā.

Balsošana vēlētāju atrašanās vietā notiek tikai tad, ja vēlētājs atrodas attiecīgās pilsētas, rajona vai pagasta administratīvajā teritorijā.

33. pants. Ja vēlētājs fizisku trūkumu dēļ pats nespēj balsot, vēlētāja klātbūtnē pēc viņa mutvārdu norādījumiem atzīmes vēlēšanu zīmē izdara vēlētāja ģimenes loceklis vai kāda cita persona, kurai vēlētājs uzticas. Persona, kura izdara atzīmes, nedrīkst būt attiecīgās vēlēšanu komisijas loceklis.

34. pants. Par kārtības uzturēšanu vēlēšanu laikā gādā vēlēšanu komisijas priekšsēdētājs, nepieļaujot vēlēšanu telpās un pie ieejas tajās vēlēšanu brīvības ierobežošanu, kā arī aģitāciju. Vēlēšanu komisijas priekšsēdētājam un komisijas locekļiem ir arī pienākums nepielaist balsot personas, kurām nav tiesību vēlēt.

35. pants. Sākot ar vēlēšanu telpu atvēršanu vēlēšanu dienā, vēlēšanu komisijas sekretārs raksta protokolu, kurā fiksē vēlēšanu norisi.

Vēlēšanu norisi var novērot ne vairāk kā divas pilnvarotas personas no katras vēlētāju apvienības, politiskās organizācijas vai politisko organizāciju apvienības, kas attiecīgās domes (padomes) vēlēšanām ir iesniegušas kandidātu sarakstu.

Sūdzības par vēlēšanu norisi vēlētāji iesniedz vēlēšanu komisijas priekšsēdētājam, kas tās reģistrē īpašā sūdzību reģistrācijas žurnālā. Jebkura sūdzība par vēlēšanu norisi nekavējoties jāizskata vēlēšanu komisijā un jādod atbilde sūdzības iesniedzējam.

36. pants. Vēlēšanu dienā pēc pulksten 8 vakarā vēlēšanu zīmes var nodot tikai tie vēlētāji, kuri bija ieradušies vēlēšanu telpās pirms pulksten 8 vakarā. Pēc tam vēlēšanu telpas slēdz, skaita balsis un aprēķina vēlēšanu rezultātus.

6. NODAĻA

BALSU SKAITĪŠANA UN VĒLĒŠANU REZULTĀTU APRĒĶINĀŠANA

37. pants. Balsu skaitīšanu izdara iecirkņa vēlēšanu komisija atklātā sēdē, kurā kā novērotāji var būt klāt ne vairāk kā divi pilnvaroti pārstāvji no katras vēlētāju apvienības, politiskās organizācijas vai politisko organizāciju apvienības, kas attiecīgās domes (padomes) vēlēšanām iesniegušas kandidātu sarakstu.

38. pants. Pirms vēlēšanu kastes atvēršanas neizmantotās un sabojātās vēlēšanu zīmes ir saskaitāmas un Centrālās vēlēšanu komisijas noteiktajā kārtībā dzēšamas.

39. pants. Pēc neizmantoto un sabojāto vēlēšanu zīmju dzēšanas izdarāma balsu skaitīšana.

Vispirms atver vēlēšanu kastes, saskaita vēlēšanu zīmes un pārliecinās, vai to skaits saskan ar vēlēšanās piedalījušos vēlētāju skaitu. Pēc tam nošķir un atsevišķi saskaita derīgās un nederīgās vēlēšanu zīmes. Ja rodas domstarpības par vēlēšanu zīmju derīgumu, vēlēšanu komisija jautājumu izšķir ar balsu vairākumu. Balsīm sadaloties līdzīgi, izšķirošā ir vēlēšanu komisijas priekšsēdētāja balss.

Ja attiecīgajā vēlēšanu iecirknī vienlaikus ir vēlēta rajona pilsētas dome (pagasta padome) un rajona padome, vispirms nošķir un pēc tam atsevišķi saskaita par rajona pilsētas domes (pagasta padomes) deputātu kandidātiem nodotās vēlēšanu zīmes un par rajona padomes deputātu kandidātiem nodotās vēlēšanu zīmes.

Tālāk saskaita, cik pilno balsu ir ieguvis katrs atsevišķais kandidātu saraksts. Tad saskaita, cik individuālo balsu ieguvis katrs atsevišķais kandidātu saraksts. Šo skaitli izdala ar attiecīgās domes (padomes) deputātu vietu skaitu. Iegūtais skaitlis rāda, cik pilno balsu papildus ir ieguvis attiecīgais kandidātu saraksts. Pēc tam summē par katru atsevišķo kandidātu sarakstu nodotās pilnās balsis.

Tad saskaita, cik individuālo balsu ir ieguvis katrs kandidātu sarakstos ietvertais kandidāts.

40. pants. Pēc balsu skaitīšanas un protokola sastādīšanas visas nederīgās un neizlietotās vēlēšanu zīmes un viens iecirkņa vēlēšanu komisijas sēdes protokola eksemplārs iesaiņojams, caurauklojams un aizzīmogojams. Klātesošajiem vēlētāju apvienību, politisko organizāciju vai politisko organizāciju apvienību pilnvarotajiem pārstāvjiem ir tiesības šos saiņus apzīmogot ar savu zīmogu. Informācija par to jāietver pievienotajā protokolā. Pēc tam iecirkņa vēlēšanu komisija nosūta visus vēlēšanu materiālus pilsētas, rajona vai pagasta vēlēšanu komisijai. Līdz ar vēlēšanu materiāliem nosūtāms pavadraksts, kurā atzīmēts, kad un ar ko vēlēšanu materiāli nosūtīti.

41. pants. Pilsētas, rajona un pagasta vēlēšanu komisijas vēlēšanu rezultātus aprēķina pēc protokoliem, ko tās saņēmušas no iecirkņu vēlēšanu komisijām.

Vispirms saskaita, cik pilno balsu ir saņēmuši visi kandidātu saraksti kopā. Šo skaitli izdala ar attiecīgās domes (padomes) deputātu vietu skaitu. Ar iegūto skaitli dala balsu skaitu, ko ieguvis attiecīgais kandidātu saraksts. Šīs dalīšanas rezultāts ir no attiecīgā kandidātu saraksta ievēlēto domes (padomes) deputātu skaits.

Ja dalīšanas rezultātā ir iegūti veseli skaitļi ar daļām vai tikai daļskaitļi un ja no paredzētā domes (padomes) deputātu skaita trūkst viena vai vairāku deputātu, daļskaitļi sarindojami pēc lieluma, sākot ar lielāko, bet trūkstošo domes (padomes) deputātu vietas sadalāmas starp tiem kandidātu sarakstiem, kuriem daļskaitļi lielāki, katram no tiem iedalot pa vienai deputāta vietai.

Ja vienā kandidātu sarakstā vai vairākos kandidātu sarakstos pieteikto kandidātu skaits ir mazāks par domes (padomes) deputātu vietu skaitu, kurš būtu jāiegūst šiem sarakstiem proporcionāli saņemtajām balsīm, visi šādos sarakstos minētie kandidāti uzskatāmi par ievēlētiem, bet atlikušās šiem sarakstiem pienākošās domes (padomes) deputātu vietas sadalāmas starp pārējiem iesniegtajiem kandidātu sarakstiem šā panta trešajā daļā paredzētajā kārtībā.

42. pants. Lai noteiktu, kuri kandidāti ievēlēti no katra atsevišķā kandidātu saraksta, attiecīgā saraksta kandidāti sarindojami atbilstoši tam, cik individuālo balsu katrs kandidāts saņēmis. Pirmais rakstāms tas kandidāts, kurš saņēmis visvairāk individuālo balsu, tad — kandidāts ar nākamo lielāko individuālo balsu skaitu utt. Ja divi vai vairāki viena saraksta kandidāti saņēmuši vienādu individuālo balsu skaitu, viņi sarindojami kandidātu sarakstā norādītajā secībā. Atbilstoši attiecīgajam skaitam par ievēlētiem no katra saraksta uzskatāmi kandidāti, kuri ir saņēmuši lielāko balsu skaitu.

43. pants. Pēc tam, kad noskaidrots ievēlēto domes (padomes) deputātu skaits un sastādīts domes (padomes) deputātu saraksts, visas pārējās kandidātu sarakstos minētās personas vēlēšanu komisija ieskaita attiecīgās domes (padomes) deputātu kandidātos. Ja ievēlētais domes (padomes) deputāts kāda iemesla dēļ atsakās no deputāta mandāta vai deputāta mandāts viņam tiek anulēts, vai arī ja attiecīgais deputāts likumā noteiktajā kārtībā tiek atsaukts vai ir miris, viņa vietā Centrālās vēlēšanu komisijas noteiktajā kārtībā stājas nākamais kandidāts no attiecīgā kandidātu saraksta.

44. pants. Vēlēšanu rezultātus apstiprina attiecīgās pilsētas, rajona vai pagasta vēlēšanu komisija ar savu lēmumu un kopā ar vēlēšanu komisijas sēžu protokoliem to nekavējoties nosūta Centrālajai vēlēšanu komisijai. Pārējie vēlēšanu materiāli glabājami Centrālās vēlēšanu komisijas noteiktajā kārtībā.

Republikas pilsētas domes un rajona padomes vēlēšanu rezultāti ne vēlāk kā septiņu dienu laikā pēc vēlēšanām publicējami oficiālā izdevumā.

Rajona pilsētas domes un pagasta padomes vēlēšanu rezultāti ne vēlāk kā trīs dienu laikā pēc vēlēšanām izliekami redzamā vietā pie pilsētas domes vai pagasta padomes ēkas.

45. pants. Ne vēlāk kā 10 dienu laikā pēc vēlēšanu rezultātu paziņošanas pilsētas, rajona vai pagasta vēlēšanu komisijas priekšsēdētājs uzaicina jaunievēlētos deputātus uz pirmo domes (padomes) sēdi.

7. NODAĻA

NOBEIGUMA NOTEIKUMI

46. pants. Kandidātu sarakstu iesniedzējiem, kā arī pieteiktajiem kandidātiem ir tiesības vēlēšanu komisijas lēmumu septiņu dienu laikā pēc tā pieņemšanas pārsūdzēt tiesā pēc vēlēšanu komisijas atrašanās vietas. Tiesai sūdzība jāizskata trīs dienu laikā pēc tās iesniegšanas.

Ja tiesa, izskatījusi sūdzību, konstatē, ka vēlēšanās ir pieļauti tādi likuma pārkāpumi, kas ietekmējuši attiecīgās domes (padomes) deputātu vietu sadalījumu starp politiskajām organizācijām, politisko organizāciju apvienībām un vēlētāju apvienībām, tā ar savu lēmumu atceļ attiecīgās pilsētas, rajona vai pagasta vēlēšanu komisijas lēmumu par domes (padomes) vēlēšanu rezultātu apstiprināšanu. Šajā gadījumā Centrālā vēlēšanu komisija likumā noteiktajā kārtībā izsludina attiecīgās domes (padomes) atkārtotas vēlēšanas.

47. pants. Personas, kuras ar vardarbību, viltu, draudiem, uzpirkšanu vai citā prettiesiskā veidā kavē pilsoņus piedalīties vēlēšanās vai veikt aģitāciju vai arī viltojušas vēlēšanu dokumentus, vai apzināti nepareizi skaitījušas balsis, vai nav ievērojušas balsošanas noslēpumu, vai citādi pārkāpušas šo likumu, saucamas pie likumā paredzētās atbildības.

48. pants. Domes (padomes) deputātu kandidāti, kuri šā likuma 17. panta pirmās daļas 2. punktā minētajā deklarācijā snieguši par sevi apzināti nepatiesas ziņas, ir saucami pie kriminālatbildības saskaņā ar Latvijas Kriminālkodeksa 151.3 pantu, bet ievēlēšanas gadījumā attiecīgajam domes (padomes) deputātam anulējams arī deputāta mandāts.

49. pants. Valsts un pašvaldību iestādēm, uzņēmumiem un organizācijām ir pienākums bez maksas nodrošināt vēlēšanu komisijas ar darbam nepieciešamajām telpām.

Valsts un pašvaldību iestādēm, uzņēmumiem un organizācijām ir pienākums nodrošināt politiskās organizācijas, politisko organizāciju apvienības un vēlētāju apvienības ar telpām priekšvēlēšanu pasākumu organizēšanai par maksu tādā apmērā, kas sedz šo telpu izmantošanas faktiskos izdevumus.

50. pants. Ar vēlēšanu sagatavošanu un norisi saistītie izdevumi tiek segti no attiecīgās pašvaldības budžeta.

51. pants. Politisko organizāciju, politisko organizāciju apvienību un vēlētāju apvienību vēlēšanu kampaņu aizliegts finansēt no valsts budžeta un pašvaldību budžetiem, kā arī no valsts un pašvaldību uzņēmumu līdzekļiem.

Aizliegts vēlēšanu kampaņu finansēt no anonīmiem ziedojumiem.

Pārskatu par ieņēmumiem un izdevumiem, kas saistīti ar vēlēšanu kampaņu, politiskās organizācijas un to apvienības sniedz likumā «Par sabiedriskajām organizācijām un to apvienībām» noteiktajā kārtībā, bet vēlētāju apvienības šo pārskatu iesniedz Valsts ieņēmumu dienestam mēneša laikā pēc vēlēšanām.

PĀREJAS NOTEIKUMI

1. Saeima nosaka, ka domes (padomes) vēlēšanas, kas tiek izsludinātas pēc šā likuma spēkā stāšanās, izņēmuma kārtā notiek 1994. gada 22. maijā un tiek finansētas no valsts budžeta. Ievēlētās domes (padomes) darbojas attiecīgi īsāku periodu, nekā noteikts šā likuma 1. pantā.

2. Saeima uzdod Tieslietu ministrijai četrdesmitajā dienā pirms vēlēšanu dienas publicēt oficiālā laikrakstā visu reģistrēto politisko organizāciju un to apvienību sarakstu.

3. Vēlētāji, kuri līdz vēlēšanu dienai nav saņēmuši Latvijas Republikas pilsoņa pasi, vēlēšanu komisijai uzrāda bijušās PSRS pilsoņa pasi, kurā ir Pilsonības un imigrācijas departamenta atzīme, kas apliecina, ka attiecīgā persona ir Latvijas Republikas pilsonis.

Likums stājas spēkā ar tā izsludināšanas dienu.

Likums Saeimā pieņemts 1994. gada 13. janvārī

Valsts prezidents G. ULMANIS

Rīgā 1994. gada 25. janvārī

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!