Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Sapratu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
1994. gada 10. novembra likums "Par Latvijas Republikas un Polijas Republikas līgumu par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu". Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 24.11.1994., Nr. 137 https://www.vestnesis.lv/ta/id/57695

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Vienošanās starp Latvijas Republikas, Igaunijas Republikas un Lietuvas Republikas valdībām par sadarbību valsts robežas apsardzības jautājumos

Vēl šajā numurā

24.11.1994., Nr. 137

PAR DOKUMENTU

Izdevējs: Saeima

Veids: likums

Pieņemts: 10.11.1994.

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.
Saeima ir pieņēmusi un Valsts
prezidents izsludina šādu likumu:
Par Latvijas Republikas un Polijas Republikas līgumu par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu
1. pants. 1993. gada 17. novembrī Varšavā parakstītais Latvijas Republikas un Polijas Republikas līgums par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu ar šo likumu tiek pieņemts un apstiprināts.
2. pants. Likums stājas spēkā tā izsludināšanas dienā. Līdz ar likumu izsludināms 1. pantā minētais līgums un tā tulkojums latviešu valodā.
3. pants. Līgums stājas spēkā tā 29. panta noteiktajā laikā un kārtībā.
Likums Saeimā pieņemts 1994. gada 10. novembrī.
Valsts prezidents G. Ulmanis
Rīgā 1994. gada 24. novembrī
Latvijas Republikas un Polijas Republikas līgums par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu

Latvijas Republikas valdība un Polijas Republikas valdība, apliecinādamas vēlēšanos noslēgt līgumu par nodokļu dubultas uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu attiecībā uz ienākuma un kapitāla nodokļiem, vienojās:

1. PANTS

Līguma darbības sfēra.

Šis Līgums attiecas uz personām, kas ir vienas Līgumslēdzējas Valsts vai abu Līgumslēdzēju Valstu rezidenti.

2. PANTS

Nodokļi, uz kuriem attiecas Līgums

1. Šis Līgums attiecas uz ienākuma un kapitāla nodokļiem, ko iekasē Līgumslēdzējas Valsts, tās politiski administratīvo vienību vai pašvaldību vārdā neatkarīgi no to iekasēšanas veida.

2. Par ienākuma un kapitāla nodokļiem uzskatami visi nodokļi, ar kuriem apliek kopējo ienākumu, visu kapitālu vai ienākuma vai kapitāla daļu, arī nodoklis, ar kuru apliek kustama vai nekustama īpašuma atsavināšanas rezultātā gūto ienākumu un kapitāla vērtības pieaugumu.

3. Esošie nodokļi, uz kuriem attiecas šis Līgums, konkrēti ir šādi:

a) Latvija:

(i) peļņas nodoklis;

(ii) iedzīvotāju ienākuma nodoklis;

(iii) īpašuma nodoklis;

(turpmāk — Latvijas nodokļi);

b) Polijā:

(i) iedzīvotāju ienākuma nodoklis (podatek dochodowy od osob fizycznych);

(ii) uzņēmumu ienākuma nodoklis (podatek dochodowy od osob prawnych);

(turpmāk — Polijas nodokļi).

4. Līgums tiks piemērots arī visiem identiskiem vai pēc būtības līdzīgiem nodokļiem, kuri tiks ieviesti pēc šā Līguma parakstīšanas datuma, papildinot vai aizstājot esošos nodokļus. Abu Līgumslēdzēju Valstu kompetentajām iestādēm ir savstarpēji jāinformē vienai otru par jebkuriem nozīmīgiem grozījumiem šo valstu nodokļu likumdošanas aktos.

3. PANTS

Vispārīgās definīcijas

1. Ja no konteksta neizriet citādi, šajā Līgumā:

a) jēdziens "Latvija" nozīmē Latvijas Republiku, un, lietots ģeogrāfiskā nozīmē, tas apzīmē Latvijas Republikas teritoriju un jebkuru citu Latvijas Republikas teritoriālajiem ūdeņiem piegulošu teritoriju, kurā saskaņā ar Latvijas likumdošanas aktiem un starptautiskajām tiesībām var tikt īstenotas Latvijas tiesības uz jūras un zemes dzīlēm un tur esošajiem dabas resursiem;

b) jēdziens "Polija", lietots ģeogrāfiskā nozīmē, apzīmē Polijas Republikas teritoriju un jebkuru citu teritoriju ārpus Polijas teritoriālajiem ūdeņiem, kur saskaņā ar Polijas likumiem un starptautiskajām tiesībām Polija var īstenot savas suverēnās tiesības uz jūras un zemes dzīlēm un tur esošajiem dabas resursiem;

c) jēdzieni "Līgumslēdzēja Valsts" un "otra Līgumslēdzēja Valsts" atkarībā no konteksta apzīmē Latviju vai Poliju;

d) jēdziens "pilsonis" apzīmē jebkuru fizisko personu, kas ir Līgumslēdzējas Valsts pilsonis, un jebkuru juridisko personu, līgumsabiedrību vai asociāciju, kuras statuss izriet no Līgumslēdzējā Valstī spēkā esošajiem likumdošanas aktiem;

e) jēdziens "persona" apzīmē fizisko personu, sabiedrību un jebkuru personu kopumu;

f) jēdziens "sabiedrība" apzīmē jebkuru apvienotu veidojumu vai jebkuru vienību, kas nodokļu aplikšanas nolūkos tiek uzskatīta par apvienotu veidojumu;

g) jēdzieni "Līgumslēdzējas Valsts uzņēmums" un "otras Līgumslēdzējas Valsts uzņēmums" attiecīgi apzīmē uzņēmumu, ko vada Līgumslēdzējas Valsts rezidents, un uzņēmumu, ko vada otras Līgumslēdzējas Valsts rezidents;

h) jēdziens "starptautiskā satiksme" apzīmē jebkurus pārvadājumus ar jūras, gaisa transportu vai autotransportu, ko veic Līgumslēdzējas Valsts uzņēmums, izņemot tos gadījumus, kad jūras, gaisa transporta vai autotransporta līdzekļi pārvietojas vienīgi otras Līgumslēdzējas Valsts iekšienē;

h) jēdziens "kompetentās iestādes" apzīmē:

(i) Latvijā — ekonomisko reformu ministru vai viņa pilnvarotu pārstāvi un Galvenās valsts finansu inspekcijas priekšnieku vai viņa pilnvarotu pārstāvi;

(ii) Polijā — finansu ministru vai viņa pilnvarotu pārstāvi.

2. Kas attiecas uz Līguma piemērošanu, Līgumslēdzēja valsts lietos jebkuru jēdzienu, kas šeit nav definēts, ja vien no konteksta neizriet citādi, tikai tādā nozīmē, kādā tas lietots šīs valsts nodokļu likumdošanas aktos attiecībā uz nodokļiem, uz kuriem attiecas šis Līgums.

4. PANTS

Rezidents

1. Šajā Līgumā jēdziens "Līgumslēdzējas Valsts rezidents" apzīmē jebkuru personu, kas saskaņā ar šīs valsts likumdošanas aktiem ir pakļauta aplikšanai ar nodokļiem, pamatojoties uz tās pastāvīgo dzīvesvietu, rezidenci, vadības faktiskās atrašanās vietu, inkorporācijas (reģistrācijas) vietu vai uz jebkuru līdzīga rakstura kritēriju. Šis jēdziens ietver arī Līgumslēdzējas Valsts valdību, tās politiski administratīvās vienības, pašvaldības un jebkuru šīs valsts, politiski administratīvās vienības vai pašvaldības pārstāvniecību vai tai pilnīgi piederošu organizāciju, kas ir izveidota saskaņā ar šīs Valsts likumdošanas aktiem. Šis jēdziens neietver personas, kurām tiek uzlikti nodokļi šajā valstī tikai attiecībā uz to ienākumiem no šajā valstī esošajiem avotiem vai no šajā valstī izvietotā kapitāla.

2. Ja saskaņā ar 1. panta noteikumiem fiziskā persona ir abu Līgumslēdzēju Valstu rezidents, tās statuss tiks noteikts šādā veidā:

a) šī persona tiks uzskatīta par rezidentu tajā valstī, kurā atrodas tās pastāvīgā dzīvesvieta; ja tās pastāvīgā dzīvesvieta ir abās valstīs, šī persona tiks uzskatīta par tās valsts rezidentu, ar kuru tai ir ciešākas personiskās vai ekonomiskās attiecības (vitālo interešu centrs);

b) ja nav iespējams noteikt valsti, kura šai personai ir vitālo interešu centrs, vai arī ja tai nav pastāvīgas dzīvesvietas nevienā no abām valstīm, šī persona tiks uzskatīta par tās valsts rezidentu, kura tai ir ierastā mītnes zeme;

c) ja šai personai ierastā mītnes zeme ir abas valstis vai nav neviena no tām, tā tiks uzskatīta par tās valsts rezidentu, kuras pilsonis ir šī persona;

d) ja šīs personas rezidenta statusu nevar noteikt saskaņā ar "a"—"c" apakšpunktu, Līgumslēdzēju Valstu kompetentās iestādes izšķir šo jautājumu, savstarpēji vienojoties.

3. Ja saskaņā ar 1. punkta nosacījumiem persona, kas nav fiziskā persona, ir abu Līgumslēdzēju Valstu rezidents, tā tiks uzskatīta par tās Līgumslēdzējas Valsts rezidentu, no kuras likumiem izriet šīs personas ka tādas statuss.

5. PANTS

Pastāvīgā pārstāvniecība

1. Šajā Līgumā jēdziens "pastāvīgā pārstāvniecība" nozīmē noteiktu vietu, kur uzņēmumi pilnīgi vai daļēji veic uzņēmējdarbību.

2. Jēdziens "pastāvīgā pārstāvniecība" ietver:

a) uzņēmuma vadības atrašanās vietu;

b) filiāli;

c) kantori;

d) fabriku;

e) darbnīcu;

f) šahtu, naftas vai gāzes ieguves vietu, akmeņlauztuves vai jebkuru citu dabas resursu ieguves vietu.

3. Būvlaukums, celtniecības, montāžas vai instalācijas projekts vai ar to saistītā pārraudzības vai konsultatīvā darbība tiks uzskatīta par pastāvīgo pārstāvniecību tikai tad, ja šie celtniecības vai projektēšanas darbi ilgst vairāk nekā deviņus mēnešus.

4. Neatkarīgi no šā panta iepriekšējo punktu noteikumiem jēdziens "pastāvīgā pārstāvniecība" neietver:

a) ēku un iekārtu izmantošanu tikai un vienīgi uzņēmumam piederošo preču uzglabāšanai, demonstrēšanai un piegādēm;

b) uzņēmumam piederošos preču un izstrādājumu krājumus, kas paredzēti tikai un vienīgi uzglabāšanai, demonstrēšanai un piegādēm;

c) uzņēmumam piederošos preču un izstrādājumu krājumus, kas paredzēti tikai un vienīgi pārstrādei citā uzņēmumā;

d) pastāvīgu darbības vietu, kas paredzēta tikai un vienīgi preču

vai izstrādājumu iepirkšanai vai uzņēmumam nepieciešamas informācijas vākšanai;

e) pastāvīgu darbības vietu, kas paredzēta tikai un vienīgi tam, lai veiktu uzņēmuma labā jebkādus citus priekšdarbus vai palīgdarbību;

f) pastāvīgu darbības vietu, kas paredzēta tikai un vienīgi tam, lai veiktu "a" un "e" apakšpunktā minētās darbības jebkādā kombinācijā ar nosacījumu, ka kopējam darbības veidam ir priekšdarbu vai palīgdarbības raksturs.

5. Neatkarīgi no 1. un 2. punkta noteikumiem, ja persona, uz kuru neattiecas 6. punktā minētais neatkarīgā aģenta statuss, darbojas uzņēmuma labā un parasti izmanto tai piešķirtās pilnvaras noslēgt līgumus šā uzņēmuma vārdā Līgumslēdzējā Valstī, tiks uzskatīts, ka šim uzņēmumam ir pastāvīgā pārstāvniecība šajā valstī attiecībā uz jebkuru šīs personas veikto darbību šajā valstī, izņemot gadījumus, kad pastāvīgo darbības vietu, kuru izmanto šī persona, veicot 4. punktā minēto darbību, nevar uzskatīt par pastāvīgo pārstāvniecību saskaņā ar 4. punkta noteikumiem.

6. Tiks uzskatīts, ka uzņēmumam nav pastāvīgās pārstāvniecības Līgumslēdzējā Valstī, ja uzņēmums veic uzņēmējdarbību šajā valstī, vienīgi izmantojot starpnieku, tirdzniecības aģentu vai jebkuru citu neatkarīgu aģentu, ar nosacījumu, ka šīs personas veic savu parasto uzņēmējdarbību. Tomēr, ja šāda aģenta darbība pilnīgi vai gandrīz pilnīgi tiek veikta uzņēmuma labā, viņu nevar uzskatīt par neatkarīgu aģentu šajā punktā minētajā nozīmē.

7. Fakts, ka sabiedrība — Līgumslēdzējas Valsts rezidents kontrolē sabiedrību, kura ir otras Līgumslēdzējas Valsts rezidents vai kura veic uzņēmējdarbību šajā otrā valstī (izmantojot pastāvīgo pārstāvniecību vai kādā citā veidā), vai ir pakļauta šādas sabiedrības kontrolei, pats par sevi nepārvērš vienu no šīm sabiedrībām par otras sabiedrības pastāvīgo pārstāvniecību.

6. PANTS

Ienākums no nekustamā īpašuma

1. Ienākumus, ko gūst Līgumslēdzējas Valsts rezidents no nekustamā īpašuma (arī ienākumus no lauksaimniecības un mežkopības), kas atrodas otrā Līgumslēdzējā Valstī, var aplikt ar nodokļiem šajā otrā valstī.

2. Jēdzienam "nekustamais īpašums" būs tāda nozīme, kāda tam ir tās Līgumslēdzējas Valsts likumdošanas aktos, kurā atrodas minētais īpašums. Jebkurā gadījumā šis jēdziens tiks lietots, lai apzīmētu nekustamajam īpašumam piederīgu īpašumu, būves, mājlopus un iekārtas, ko lieto lauksaimniecībā un mežkopībā; tiesības,

uz kuram attiecas vispārējas likumdošanas noteikumi par nekustamo īpašumu, kas atrodas uz zemes, to skaitā jebkādas tiesības izmantot tiesības attiecībā uz nekustamo īpašumu vai līdzīgas tiesības; nekustamā īpašuma uzufruktu un tiesības uz mainīga lieluma vai pastāvīgiem maksājumiem par tiesībām izmantot derīgos izrakteņus, avotus un citus dabas resursus vai par to izmantošanu. Par nekustamo īpašumu netiks uzskatīti pasažieru vai kravas kuģi, lidmašīnas un autotransporta līdzekļi.

3. 1. punkta noteikumi tiks piemēroti attiecībā uz ienākumu no nekustamā īpašuma tiešas izmantošanas, izīrēšanas vai izmantošanas citā veidā, kā arī attiecībā uz peļņu, ko iegūst, atsavinot nekustamo īpašumu.

4. Ja sabiedrības akcijas vai citas korporatīvās tiesības dod to īpašniekam tiesības uz sabiedrības nekustamo īpašumu un tā izmantošanu, ienākumu no šo tiesību tiešas izmantošanas, iznomāšanas vai lietošanas jebkādā citā veidā var aplikt ar nodokļiem tajā Līgumslēdzējā Valstī, kurā atrodas šis nekustamais īpašums.

5. 1. un 3. punkta noteikumi tiks piemēroti arī attiecībā uz ienākumu no nekustamā īpašuma, kas pieder uzņēmumam, kā arī attiecībā uz ienākumu no nekustamā īpašuma, kas tiek izmantots neatkarīgu individuālu pakalpojumu sniegšanai.

7. PANTS

Uzņēmējdarbības peļņa

1. Līgumslēdzējas Valsts uzņēmuma peļņa tiks aplikta ar nodokļiem tikai šajā valstī, izņemot gadījumus, kad uzņēmums veic uzņēmējdarbību otrā Līgumslēdzējā Valstī, izmantojot tur esošu pastāvīgo pārstāvniecību. Ja uzņēmums veic uzņēmējdarbību minētajā veidā, uzņēmuma peļņu var aplikt ar nodokļiem otrā valstī, bet tikai to peļņas daļu, ko var attiecināt uz:

a) šo pastāvīgo pārstāvniecību;

b) tādu pašu vai līdzīgu preču un izstrādājumu pārdošanu šajā otrajā valstī, kādas tiek pārdotas, izmantojot šo pastāvīgo pārstāvniecību;

c) otrā valstī veiktu citu uzņēmējdarbību, kas ir tāda pati vai līdzīga tai, ko veic, izmantojot šo pastāvīgo pārstāvniecību.

2. Saskaņā ar 3. punkta noteikumiem, ja Līgumslēdzējas Valsts uzņēmums veic uzņēmējdarbību otrā Līgumslēdzējā Valstī, izmantojot tur esošo pastāvīgo pārstāvniecību, katrā Līgumslēdzējā Valstī uz šo pastāvīgo pārstāvniecību attiecināms tāds peļņas daudzums, kādu tā varētu gūt, ja nepārprotami būtu atsevišķs uzņēmums, kas veic vienādu vai līdzīgu uzņēmējdarbību vienādos vai līdzīgos apstākļos un darbojas pilnīgi neatkarīgi no šā uzņēmuma.

3. Nosakot pastāvīgas pārstāvniecības peļņu, tiks pieļauta pastāvīgās pārstāvniecības atskaitāmo izdevumu atskaitīšana no summas, kuru apliek ar nodokļiem. Šie izdevumi var būt pārstāvniecības operatīvie un vispārējie administratīvie izdevumi, kas radušies vai nu valstī, kur atrodas pastāvīgā pārstāvniecība, vai citur. Izdevumos, kurus Līgumslēdzēja Valsts atļaus atskaitīt, tiks iekļauti tikai tie izdevumi, kurus ir atļauts atskaitīt saskaņā ar šīs valsts likumdošanas aktiem.

4. Ja Līgumslēdzējā Valstī pelņu, kas attiecināma uz pastāvīgo pārstāvniecību, nosaka, uzņēmuma kopīgo peļņu proporcionāli sadalot starp struktūrvienībām, 2. punkts neaizliedz Līgumslēdzējai Valstij kā parasti noteikt apliekamās peļņas daļu pēc šā principa; tomēr šī sadales metode jālieto tā, lai rezultāts atbilstu šajā pantā ietvertajiem principiem.

5. Uz pastāvīgo pārstāvniecību netiks attiecināta peļņa tikai tāpēc vien, ka tā ir iegādājusies sava uzņēmuma vajadzībām preces vai izstrādājumus.

6. Iepriekšējo punktu piemērošanas nolūkā peļņa, ko attiecina uz pastāvīgo pārstāvniecību, katru gadu ir jānosaka ar vienu un to pašu metodi, izņemot gadījumus, kad ir pietiekams pamats rīkoties citādi.

7. Ja peļņā ir ietverti citos šā Līguma pantos atsevišķi aplūkotie ienākuma veidi, šā panta noteikumi neietekmēs šo citu pantu noteikumus.

8. PANTS

Starptautiskā satiksme

1. Līgumslēdzējas Valsts uzņēmuma peļņa no jūras, gaisa transporta vai autotransporta līdzekļu izmantošanas starptautiskajā satiksmē tiks aplikta ar nodokļiem tikai šajā valstī.

2.1. punkta noteikumi attiecas arī uz peļņu, kas gūta no piedalīšanās pūlā, kopējā uzņēmējdarbībā vai starptautiskās satiksmes transporta uzņēmumā.

9. PANTS

Saistītie uzņēmumi

1. Gadījumos, kad:

a) Līgumslēdzējas Valsts uzņēmums tieši vai netieši piedalās otras Līgumslēdzējas Valsts uzņēmuma vadībā vai kontrolē vai tam pieder daļa no šā uzņēmuma kapitāla;

b) vienas un tas pašas personas tieši vai netieši piedalās Līgumslēdzējā Valstī esoša uzņēmuma vadībā vai kontrolē, vai tām pieder daļa kapitāla šajā uzņēmumā un vienlaikus — citā uzņēmumā otrā Līgumslēdzējā Valstī un šo divu uzņēmumu komerciālās un finansu attiecības tiek veidotas vai nodibinātas pēc noteikumiem, kas atšķiras no tiem noteikumiem, kuri būtu spēkā starp diviem neatkarīgiem (savstarpēji nesaistītiem) uzņēmumiem, jebkura peļņa, kura veidotos vienam no uzņēmumiem, bet iepriekšminēto radīto noteikumu ietekmē nav izveidojusies, var tikt iekļauta šā uzņēmuma peļņā un atbilstoši aplikta ar nodokļiem.

2. Ja līgumslēdzēja Valsts iekļauj šīs valsts uzņēmuma pelņā un attiecīgi apliek ar nodokļiem to peļņu, attiecībā uz kuru otras līgumslēdzējas Valsts uzņēmums ir ticis aplikts ar nodokļiem šajā otrā valstī, un šī iekļautā peļņa ir tāda peļņa, kuru būtu guvis pirmās Līgumslēdzējas Valsts uzņēmums, ja attiecības starp šiem diviem uzņēmumiem būtu bijušas tādas, kādas pastāvētu starp diviem pilnīgi neatkarīgiem uzņēmumiem, tad otrai valstij ir jāizdara atbilstošas korektīvas attiecībā uz nodokļa lielumu, ar kuru tiek aplikta šī peļņa otrā valstī, ja šī otra valsts uzskata korektīvas par pamatotām. Nosakot šīs korektīvas, jāņem vērā citi šā Līguma noteikumi un, ja nepieciešams, jārīko Līgumslēdzēju Valstu kompetento iestāžu savstarpējas konsultācijas.

10. PANTS

Dividendes

1. Dividendes, ko sabiedrība — Līgumslēdzējas Valsts rezidents izmaksā otras Līgumslēdzējas Valsts rezidentam, var aplikt ar nodokļiem šajā otrā valstī.

2. Tomēr šīs dividendes var arī aplikt ar nodokļiem atbilstoši attiecīgās valsts likumdošanas aktiem tajā Līgumslēdzējā Valstī, kuras rezidents ir sabiedrība, kas izmaksā dividendes; ja dividenžu saņēmējs ir šo dividenžu īstenais īpašnieks, nodoklis nedrīkst pārsniegt:

a) 5 procentus no dividenžu kopapjoma, ja dividenžu īstenais īpašnieks ir sabiedrība, kas nav līgumsabiedrība un kas tieši pārvalda ne mazāk kā 25 procentus no kapitāla sabiedrībā, kura izmaksā dividendes;

b) 15 procentus no dividenžu kopapjoma visos pārējos gadījumos. Līgumslēdzēju Valstu kompetentās iestādes, savstarpēji vienojoties, var noteikt šo ierobežojumu piemērošanas veidu. Šā punkta noteikumi neietekmēs sabiedrības aplikšanu ar nodokļiem attiecībā uz peļņu, no kuras tiek izmaksātas dividendes.

3. Jēdziens "dividendes" šajā panta apzīmē ienākumu no akcijām vai citām tādām tiesībām piedalīties peļņas sadalē, kuras nav parādsaistības, kā arī ienākumu no citām korporatīvajām tiesībām, kurš ir pakļauts tādai pašai aplikšanas procedūrai kā ienākums no akcijām saskaņā ar tās valsts nodokļu likumdošanas aktiem, kuras rezidents ir sabiedrība, kas veic šo sadali.

4. 1. un 2. punkta noteikumi netiks piemēroti, ja dividenžu īstenais īpašnieks, būdams Līgumslēdzējas Valsts rezidents, veic uzņēmējdarbību otrā Līgumslēdzējā Valstī, izmantojot tur esošo pastāvīgo pārstāvniecību, vai arī sniedz otrā valstī neatkarīgus individuālos pakalpojumus, izmantojot tur izvietoto pastāvīgo bāzi, ja sabiedrība, kura izmaksā dividendes, ir šīs otras valsts rezidents un ja līdzdalība, par kuru tiek izmaksātas dividendes, ir faktiski saistīta ar pastāvīgo pārstāvniecību vai pastāvīgo, bāzi. Šajā gadījumā atbilstoši apstākļiem piemērojami 7. vai 14. panta noteikumi.

5. Ja sabiedrība — Līgumslēdzējas Valsts rezidents gūst peļņu vai ienākumus no otras Līgumslēdzējas Valsts, šī otra valsts nedrīkst nedz aplikt ar jebkādu nodokli šīs sabiedrības izmaksātās dividendes, izņemot gadījumus, kad dividendes tiek izmaksātas otras valsts rezidentam vai kad līdzdalība, par kuru tiek izmaksātas dividendes, ir faktiski saistīta ar pastāvīgo pārstāvniecību vai pastāvīgo bāzi, kas atrodas otrā valstī; nedz arī aplikt ar nesadalītās peļņas nodokli sabiedrības nesadalīto peļņu pat tādā gadījumā, ja izmaksātās dividendes vai nesadalītā peļņa pilnīgi vai daļēji sastāv no otrā valstī gūtās peļņas vai ienākuma.

11. PANTS

Procenti

1. Procentus, kas rodas Līgumslēdzējā Valstī un tiek izmaksāt Līgumslēdzējas Valsts rezidentam, var aplikt ar nodokļiem šajā otrā valstī.

2. Tomēr šos procentus var arī aplikt ar nodokļiem atbilstoši attiecīgās valsts likumdošanas aktiem tajā Līgumslēdzējā Valstī, kurā tie rodas; ja procentu saņēmējs ir šo procentu īstenais īpašnieks, nodoklis nedrīkst pārsniegt 10 procentus no šo procentu kopapjoma. Līgumslēdzēju Valstu kompetentās iestādes, savstarpēji vienojoties, var noteikt šo ierobežojumu piemērošanas veidu.

3. 2. punkta noteikumi netiks piemēroti, ja procentus, kas rodas vienā Līgumslēdzējā Valstī, saņem otras Līgumslēdzējas Valsts valdība, kā arī tās politiski administratīvās vienības un pašvaldības, centrālā banka vai jebkura cita šai valdībai pilnīgi piederoša finansu institūcija, būdamas šo procentu īstenas īpašnieces, vai arī procenti, kas tiek saņemti par šīs valdības garantētajiem aizdevumiem, netiks aplikti ar nodokļiem pirmajā minētajā valstī.

4. Šajā pantā lietotais jēdziens "procenti" apzīmē ienākumu no jebkāda veida parādsaistībām neatkarīgi no to nodrošinājuma ar galvojumu, jo sevišķi ienākumu no valdības vērtspapīriem, ienākumu no obligācijām un parādzīmēm, ieskaitot prēmijas un balvas par šiem vērtspapīriem, obligācijām vai parādzīmēm. Soda naudas, kas saņemtas par procentu savlaicīgu neizmaksu, netiks uzskatītas par procentiem, uz kuriem attiecas šis pants.

5. 1. un 2. punkta noteikumi netiks piemēroti, ja persona — procentu īstenā īpašniece, būdama Līgumslēdzējas Valsts rezidents, veic uzņēmējdarbību otrā Līgumslēdzējā Valstī, kurā šie procenti rodas, izmantojot tur esošo pastāvīgo pārstāvniecību, vai arī sniedz šajā otrā valstī neatkarīgus individuālos pakalpojumus, izmantojot tur izvietoto pastāvīgo bāzi, un parādsaistības, uz kuru pamata tiek maksāti procenti, ir faktiski saistītas ar šo pastāvīgo pārstāvniecību vai pastāvīgo bāzi. Šajā gadījumā atbilstoši apstākļiem ir piemērojami 7. vai 14. panta noteikumi.

6. Ja procentu maksātājs ir šī valsts, tās politiski administratīvā vienība, pašvaldība vai šīs valsts rezidents, tiks uzskatīts, ka procenti rodas šajā valstī. Tomēr, ja persona, kas izmaksā procentus, neatkarīgi no tā, vai šī persona ir Līgumslēdzējas Valsts rezidents vai nav, izmanto Līgumslēdzējā Valstī esošo pastāvīgo pārstāvniecību vai tur izvietoto pastāvīgo bāzi, sakarā ar kuru radušās parādsaistības, par kurām tiek maksāti procenti, un šos procentus izmaksā pastāvīgā pārstāvniecība vai pastāvīgā bāze, tiks uzskatīts, ka šie procenti rodas tajā valstī, kurā atrodas pastāvīgā pārstāvniecība vai pastāvīgā bāze.

7. Ja sakarā ar speciālām attiecībām starp procentu maksātāju un procentu īsteno īpašnieku vai starp viņiem abiem un kādu trešo personu procentu summa, kas attiecas uz parādsaistībām, uz kuru pamata tā tiek izmaksāta, pārsniedz summu, par kādu būtu varējuši vienoties procentu maksātājs un procentu īstenais īpašnieks, ja starp viņiem nebūtu minēto speciālo attiecību, tad šā panta noteikumi tiks piemēroti tikai attiecībā uz pēdējo minēto summu. Šajā gadījumā atlikusī maksājumu daļa tiek aplikta ar nodokļiem atbilstoši katras Līgumslēdzējas Valsts likumdošanas aktiem ar nosacījumu, ka tiek ievēroti pārējie šā Līguma noteikumi.

12. PANTS

Autoratlīdzība

1. Autoratlīdzību, kas rodas Līgumslēdzējā Valstī un tiek izmaksāta otras Līgumslēdzējas Valsts rezidentam, var aplikt ar nodokļiem šajā otrā valstī.

2. Tomēr šā panta 1. punktā minēto autoratlīdzību var aplikt ar nodokļiem atbilstoši attiecīgās valsts likumdošanas aktiem tajā Līgumslēdzējā Valstī, kurā tā rodas. Ja autoratlīdzības saņēmējs ir šīs autoratlīdzības īstenais īpašnieks, nodoklis nedrīkst pārsniegt 10 procentus no autoratlīdzības kopapjoma. Līgumslēdzēju Valstu kompetentās iestādes, savstarpēji vienojoties, var noteikt šo ierobežojumu piemērošanas veidu.

3. Jēdziens "autoratlīdzība" šajā pantā apzīmē jebkāda veida maksājumus, ko saņem kā kompensāciju par jebkuru autortiesību izmantošanu vai par tiesībām izmantot autortiesības uz literāru, zinātnisku vai mākslas darbu, arī kinofilmām, televīzijas filmām, ierakstiem televīzijas un radio pārraidēm, uz jebkuru patentu, firmas zīmi, dizainu vai modeli, plānu, slepenu formulu vai procesu, vai par rūpnieciskas, komerciālas vai zinātniskas iekārtas izmantošanu, vai par tiesībām to izmantot, vai par informāciju attiecībā uz rūpniecisku, komerciālu vai zinātnisku darbību un pieredzi.

4. 1. un 2. punkta nosacījumi netiks piemēroti, ja šo maksājumu īstenais īpašnieks, būdams Līgumslēdzējas Valsts rezidents, veic uzņēmējdarbību otrā Līgumslēdzējā Valstī, kurā rodas autoratlīdzība, izmantojot tur esošo pastāvīgo pārstāvniecību, vai šajā otrā valstī sniedz neatkarīgus individuālos pakalpojumus, izmantojot tur izvietoto pastāvīgo bāzi, un ja tiesības vai īpašums, uz kuriem attiecas autoratlīdzības maksājumi, ir faktiski saistīti ar šo pastāvīgo pārstāvniecību vai pastāvīgo bāzi. Šajā gadījumā atbilstoši apstākļiem piemērojami 7. vai 14. panta noteikumi.

5. Ja autoratlīdzības maksātājs ir Līgumslēdzēja Valsts, tās politiski administratīvā vienība, pašvaldība vai šīs valsts rezidents, tiks uzskatīts, ka autoratlīdzība rodas šajā valstī. Tomēr, ja persona, kas izmaksā autoratlīdzību, neatkarīgi no tā, vai šī persona ir Līgumslēdzējas Valsts rezidents vai nav, izmanto Līgumslēdzējā Valstī esošo pastāvīgo pārstāvniecību vai tur izvietoto pastāvīgo bāzi, sakarā ar kuru radušās saistības izmaksāt autoratlīdzību, un šo autoratlīdzību izmaksā pastāvīgā pārstāvniecība vai pastāvīgā bāze, tiks uzskatīts, ka autoratlīdzība rodas tajā valstī, kurā atrodas pastāvīgā pārstāvniecība vai pastāvīgā bāze.

6. Ja sakarā ar speciālām attiecībām starp autoratlīdzības maksātāju un autoratlīdzības īsteno īpašnieku vai starp viņiem abiem un kādu trešo personu autoratlīdzības summa, kas attiecas uz tiesībām, izmantošanu vai informāciju, pārsniedz autoratlīdzības Summu, par kādu būtu varējuši vienoties maksātājs un īstenais īpašnieks, ja starp viņiem nebūtu minēto speciālo attiecību, tad šā panta noteikumi tiks piemēroti tikai attiecībā uz pēdējo minēto summu. Šajā gadījumā maksājumu daļa, kas pārsniedz šo summu, tiek aplikta ar nodokļiem atbilstoši katras Līgumslēdzējas Valsts likumdošanas aktiem ar nosacījumu, ka tiks ievēroti pārējie šā Līguma noteikumi.

13. PANTS

Kapitāla pieaugums

1. Kapitāla pieaugumu, ko gūst Līgumslēdzējas Valsts rezidents, atsavinot 6. panta 2. punktā minēto otrā Līgumslēdzējā Valstī esošo nekustamo īpašumu vai tādas sabiedrības akcijas, kuras aktīvi sastāv galvenokārt no šāda īpašuma, var aplikt ar nodokļiem šajā otrā valstī.

2. Kapitāla pieaugumu, kas gūts, atsavinot kustamo īpašumu, kurš ir pastāvīgās pārstāvniecības komercīpašuma daļa, ko vienas Līgumslēdzējas Valsts uzņēmums izmanto otrā Līgumslēdzējā Valstī, vai arī kapitāla pieaugumu, kas gūts no kustamā īpašuma, atsavinot Līgumslēdzējas Valsts rezidentam piederošu neatkarīgo individuālo pakalpojumu sniegšanai izveidotu pastāvīgo bāzi otrā Līgumslēdzējā Valstī; arī kapitāla pieaugumu, kas gūts, atsavinot šādu pastāvīgo pārstāvniecību (atsevišķi vai kopā ar visu uzņēmumu) vai šādu pastāvīgo bāzi, var aplikt ar nodokļiem otrā Līgumslēdzējā Valsti.

3. Kapitāla pieaugumu, ko gūst Līgumslēdzējas Valsts uzņēmums, kurš izmanto kuģus, lidmašīnas un autotransporta līdzekļus starptautiskajā satiksmē, atsavinot kuģus, lidmašīnas vai autotransporta līdzekļus vai atsavinot kustamo īpašumu, kas ir saistīts ar šo kuģu, lidmašīnu un autotransporta līdzekļu izmantošanu, apliek ar nodokļiem tikai šajā valstī.

4. Kapitāla pieaugumu, kas gūts, atsavinot īpašumu, kurš atšķiras no šā panta 1., 2. un 3. punktā minētā īpašuma, apliek ar nodokļiem tajā Līgumslēdzējā Valstī, kuras rezidents ir šā īpašuma atsavinātājs.

14. PANTS

Neatkarīgie individuālie pakalpojumi

1. Līgumslēdzējas Valsts rezidenta — fiziskās personas ienākumi, kas gūti, sniedzot profesionālus pakalpojumus vai veicot cita veida neatkarīgu darbību, tiks aplikti ar nodokļiem tikai šajā valstī, izņemot gadījumus, kad šī persona savas darbības vajadzībām izmanto regulāri pieejamu pastāvīgo bāzi otrā Līgumslēdzējā Valstī. Ja tiek izmantota šāda pastāvīgā bāze, ienākumus var aplikt ar nodokļiem arī otrā Līgumslēdzējā Valstī, bet tikai tik lielā mērā, kādā tie ir attiecināmi uz šo pastāvīgo bāzi. Šajā sakarā tiks uzskatīts, ka Līgumslēdzējas Valsts rezidents izmanto regulāri pieejamu pastāvīgo bāzi otrā Līgumslēdzējā Valstī, ja viņš uzturas otrā Līgumslēdzējā Valstī laika posmu vai laika posmus, kuri kopumā pārsniedz 183 dienas jebkurā 12 mēnešu periodā, kas sākas vai beidzas attiecīgajā nodokļu gadā, un ienākums, kas gūts par otrā valstī veiktajām iepriekšminētajām darbībām, tiks attiecināts uz šo pastāvīgo bāzi.

2. Jēdziens "profesionālie pakalpojumi" ietver neatkarīgu zinātnisko, literāro, māksliniecisko, izglītojošo vai pedagoģisko darbību, kā arī ārsta, jurista, inženiera, arhitekta, zobārsta un grāmatveža neatkarīgu darbību.

15. PANTS

Atkarīgie individuālie pakalpojumi

1. Saskaņā ar 16., 18., 19. un 21. panta noteikumiem darba alga un cita līdzīga veida atlīdzība, ko saņem Līgumslēdzējas Valsts rezidents par savu darbu, tiks aplikta ar nodokļiem tikai šajā valstī, ja vien algots darbs netiek veikts otrā Līgumslēdzējā Valstī. Ja algots darbs tiek veikts otrā Līgumslēdzējā Valstī, par to saņemto atlīdzību var aplikt ar nodokļiem šajā otrā valstī.

2. Neatkarīgi no 1. punkta noteikumiem atlīdzība, kuru Līgumslēdzējas Valsts rezidents saņem par algotu darbu, kas tiek veikts otrā Līgumslēdzējā Valstī, tiks aplikta ar nodokli tikai pirmajā minētajā valstī, ja:

a) atlīdzības saņēmējs ir atradies otrā valstī ne vairāk kā 183 dienas jebkurā 12 mēnešu laika posmā;

b) atlīdzību maksā darba devējs, kas nav otras valsts rezidents, vai cita persona tāda darba devēja vārdā;

c) atlīdzību neizmaksā pastāvīgā pārstāvniecība vai pastāvīgā bāze, ko darba devējs izmanto otrā valstī.

3. Neatkarīgi no šā panta iepriekšminētajiem noteikumiem atlīdzību par darbu, kas tiek veikts, strādājot uz Līgumslēdzējas Valsts rezidenta jūras, gaisa transporta vai autotransporta līdzekļiem starptautiskajā satiksmē, var aplikt ar nodokli šajā valstī.

16. PANTS

Direktoru atalgojums

Direktoru atalgojumu un citus līdzīgus maksājumus, kurus saņem Līgumslēdzējas Valsts rezidents kā direktoru padomes loceklis vai kā jebkuras citas līdzīgas sabiedrības — otras Līgumslēdzējas Valsts rezidenta — pārvaldes institūcijas loceklis, var aplikt ar nodokļiem otrā Līgumslēdzējā Valstī.

17. PANTS

Mākslinieki un sportisti

1. Neatkarīgi no 14. un 15. panta noteikumiem ienākumus, ko gūst Līgumslēdzējas Valsts rezidents kā izpildītājmākslinieks, piemēram, kā teātra kino, radio vai televīzijas aktieris, kā mūziķis vai arī kā sportists par savu individuālo darbību otrā Līgumslēdzējā Valstī, var aplikt ar nodokļiem šajā otrā valstī.

2. Ja mākslinieka vai sportista ienākumi par viņa individuālo darbību attiecīgajā jomā tiek maksāti nevis pašam māksliniekam vai sportistam, bet citai personai, šos ienākumus neatkarīgi no 7., 14. un 15. panta noteikumiem var aplikt ar nodokļiem tajā Līgumslēdzējā Valstī, kurā tiek veikta izpildītājmākslinieka vai sportista darbība.

3. 1. un 2. punkta noteikumi neattiecas uz ienākumiem, kas gūti no darbības, ko Līgumslēdzējā Valstī veic mākslinieks vai sportists, ja viņa vizīte šajā valstī pilnīgi vai daļēji tiek finansēta no otras Līgumslēdzējas Valsts, tās politiski administratīvās vienības vai pašvaldības sabiedriskajiem fondiem. Šajā gadījumā ienākums apliekams ar nodokļiem tikai tajā Līgumslēdzējā Valstī, kuras rezidents ir mākslinieks vai sportists.

18. PANTS

Pensijas

1. Saskaņā ar 19. panta 2. punktu pensija un cita līdzīga atlīdzība, ko saņem Līgumslēdzējas Valsts rezidents par iepriekš veikto algoto darbu, tiks aplikta ar nodokļiem tikai tajā valstī, kuras rezidents ir pensijas saņēmējs.

2. Neatkarīgi no 1. punkta un no 19. panta 2. punkta noteikumiem pensijas un cita veida pabalsti, kas tiek piešķirti saskaņā ar Līgumslēdzējas Valsts sociālās nodrošināšanas likumdošanas aktiem vai saskaņā ar jebkuru Līgumslēdzējas Valsts sociālās labklājības sistēmu, tiks aplikti ar nodokļiem tikai šajā valstī neatkarīgi no tā, vai to izmaksa ir periodiska vai vienreizēja.

19. PANTS

Valsts dienests

1. a) Atlīdzība, kura nav pensija un kuru fiziskajai personai izmaksā Līgumslēdzēja Valsts vai tās politiski administratīvā vienība, vai pašvaldība, vai šai valstij, vienībai vai pašvaldībai pilnīgi piederoša iestāde vai organizācija par šai valstij, administratīvajai vienībai, pašvaldībai, iestādei vai organizācijai sniegtajiem atkarīgajiem individuālajiem pakalpojumiem, tiks aplikta ar nodokļiem tikai šajā valstī.

b) Tomēr šī atlīdzība tiks aplikta ar nodokļiem tikai otrā Līgumslēdzējā Valstī, ja pakalpojumi ir sniegti šajā otrā valstī un šī fiziskā persona ir tāds šīs valsts rezidents, kas:

(i) ir šīs valsts pilsonis;

(ii) nav kļuvis par šīs valsts rezidentu tikai un vienīgi ar mērķi sniegt pakalpojumus.

2. a) Jebkura pensija, ko fiziskajai personai izmaksā Līgumslēdzēja Valsts vai ko izmaksā no šīs Līgumslēdzējas Valsts, tās politiski administratīvās vienības vai pašvaldības vai šai valstij, vienībai vai pašvaldībai pilnīgi piederošas iestādes vai organizācijas izveidotiem fondiem par pakalpojumiem, ko šī persona sniegusi šai valstij, vienībai, pašvaldībai, iestādei vai organizācijai, tiks aplikta ar nodokļiem tikai šajā valstī.

b) Tomēr šī pensija tiks aplikta ar nodokļiem tikai otrā Līgumslēdzējā Valstī, ja šī fiziskā persona ir šīs otras valsts rezidents un pilsonis.

3. 15., 16. un 18. panta noteikumi ir jāpiemēro atlīdzībai un pensijai, kuru izmaksā par pakalpojumiem, kas sniegti sakarā ar Līgumslēdzējas Valsts, tās politiski administratīvās vienības vai pašvaldības vai šai valstij, vienībai vai pašvaldībai pilnīgi piederošas iestādes vai organizācijas veikto uzņēmējdarbību.

21. PANTS

Profesori un zinātnieki

1. Ienākumi, kurus saņem par veikto mācību vai pētniecības darbu fiziskās personas, kas ierodas Līgumslēdzējā Valstī ar nolūku mācīt vai nodarboties ar pētniecības darbu universitātē, koledžā vai citā šīs Līgumslēdzējas Valsts atzītā izglītības iestādē un kas tieši pirms ierašanās Līgumslēdzējā Valstī ir vai bija otras Līgumslēdzējas Valsts rezidents, netiks aplikti ar nodokļiem pirmajā minētajā valstī divu gadu laikā no dienas, kad šī persona pirmoreiz ieradās minētajā nolūka.

2. Šā panta 1. punkta noteikumi netiks piemēroti ienākumiem, kas gūti no izpētes darbiem, ja šie izpētes darbi ir veikti nevis sabiedriskajās interesēs, bet galvenokārt kādas personas vai personu privātajās interesēs.

22. PANTS

Citi ienākumi

1. Citi šā Līguma iepriekšējos pantos neaplūkotie Līgumslēdzējas Valsts rezidenta ienākumi neatkarīgi no to rašanās vietas tiks aplikti ar nodokļiem tikai šajā valstī.

2. 1. punkta noteikumi netiks piemēroti ienākumam, kas nav ienākums no 6. panta 2. punktā definētā nekustamā īpašuma, ja šā ienākuma saņēmējs, būdams Līgumslēdzējas Valsts rezidents, veic uzņēmējdarbību otra Līgumslēdzējā Valstī, izmantojot tur esošo pastāvīgo pārstāvniecību, vai sniedz šajā otrā valstī neatkarīgus individuālos pakalpojumus, izmantojot tur izvietoto pastāvīgo bāzi, un ja tiesības vai īpašums, par ko tiek saņemts šis ienākums, ir faktiski saistīts ar šo pastāvīgo pārstāvniecību vai pastāvīgo bāzi. Šajā gadījumā atbilstoši apstākļiem ir piemērojami 7. vai 14. panta noteikumi.

20. PANTS

Studenti

Maksājumi, kurus uzturēšanās, studiju vai stažēšanās vajadzībām saņem students, māceklis vai stažieris, kas tieši pirms ierašanās Līgumslēdzējā Valstī ir vai bija otras Līgumslēdzējas Valsts rezidents un kas atrodas pirmajā minētajā valstī vienīgi ar nolūku studēt vai stažēties, netiks aplikti ar nodokļiem šajā valstī, ja šie maksājumi rodas ārpus šīs valsts.

23. PANTS

Kapitāls

1. Kapitālu, ko pārstāv 6. panta 2. punktā minētais Līgumslēdzējas Valsts rezidenta nekustamais īpašums, kas atrodas otrā Līgumslēdzējā valstī, vai akcijas sabiedrībā, kuras īpašums sastāv galvenokārt no šāda īpašuma, var aplikt ar nodokļiem šajā otrā valstī.

2. Kapitālu, ko pārstāv kustamais īpašums, kas veido daļu no otrā Līgumslēdzējā Valsti esošās Līgumslēdzējas Valsts uzņēmuma pastāvīgās pārstāvniecības īpašuma, vai kapitālu, ko pārstāv kustamais īpašums, kas ir piederīgs Līgumslēdzējas Valsts rezidenta pastāvīgajai bāzei otrā Līgumslēdzējā Valstī un šī bāze tiek izmantota neatkarīgu individuālo pakalpojumu sniegšanai, var aplikt ar nodokļiem šajā otrā valstī.

3. Kapitāls, ko pārstāv Līgumslēdzējas Valsts uzņēmuma jūras, gaisa transporta un autotransporta līdzekļi, kuri tiek izmantoti starptautiskajā satiksmē, kā arī kustamais īpašums, kas saistīs ar šo jūras, gaisa transporta un autotransporta līdzekļu izmantošanu, tiks aplikts ar nodokļiem tikai šajā valstī.

4. Visi pārējie Līgumslēdzējas Valsts rezidenta kapitāla elementi tiks aplikti ar nodokļiem tikai šajā Valstī.

24. PANTS

Nodokļu dubultās uzlikšanas novēršana

1. Attiecībā uz Latvijas rezidentiem nodokļu dubultā uzlikšana tiks novērsta šādā veidā:

a) gadījumā, kad Latvijas rezidents gūst ienākumus vai viņam pieder kapitāls, kuru saskaņā ar šā Līguma noteikumiem var aplikt ar nodokļiem Polijā, ja vien Latvijas iekšējās likumdošanas akti nenodrošina labvēlīgākus noteikumus, Latvijai jāatļauj:

(i) samazināt šā rezidenta ienākuma nodokli par nodokļa daļu, kas ir vienāda ar Polijā samaksāto ienākuma nodokli;

(ii) samazināt šā rezidenta kapitāla nodokli par nodokļa daļu, kas ir vienāda ar Polijā samaksāto kapitāla nodokli. Šie samazinājumi tomēr nekādā gadījumā nedrīkst pārsniegt tādu ienākuma nodokļa vai kapitāla nodokļa daļu, kas ir aprēķināta Latvijā pirms šā samazinājuma piemērošanas, kāda ir attiecināma uz ienākumu vai kapitālu, kuru var aplikt ar nodokļiem Polijā;

b) lai piemērotu "a" apakšpunktu, ja sabiedrība — Latvijas rezidents — saņem dividendes no sabiedrības — Polijas rezidenta — un šajā sabiedrībā Latvijas rezidentam pieder ne mazāk par 10 procentiem akciju ar pilnām balsstiesībām, Polijā samaksātajā nodokli tiks ietverts ne tikai nodoklis, ar kuru apliek dividendes, bet ari nodoklis, ar kuru apliek sabiedrības peļņu, no kuras tiek izmaksātas dividendes.

2. Attiecībā uz Polijas rezidentiem nodokļu dubultā uzlikšana tiks novērsta šādā veidā:

a) gadījumā, kad Polijas rezidents gūst ienākumu vai viņam pieder kapitāls, kuru saskaņā ar šā Līguma noteikumiem var aplikt ar nodokļiem Latvija, Polijai saskaņa ar "b" apakšpunkta noteikumiem ir jāatbrīvo šis ienākums vai kapitāls no aplikšanas ar nodokļiem. Nosakot nodokļa lielumu atlikušajai šā rezidenta ienākuma vai kapitāla daļai, Polija var piemērot nodokļa likmi, kāda varētu tikt piemērota, ja ienākums, kas ir atbrīvots no nodokļiem, nebūtu ticis atbrīvots;

b) gadījumā, kad Polijas rezidents gūst ienākumu, kuru saskaņā ar 10., 11. un 12. panta noteikumiem var aplikt ar nodokļiem Latvijā, Polijai ir jāatļauj atskaitīt no šā rezidenta ienākuma summu, kas ir vienāda ar Latvija samaksāto nodokli. Šis atskaitījums tomēr nedrīkst pārsniegt tādu nodokļa daļu, kas ir attiecināma uz Latvijā gūto ienākumu pirms šā atskaitījuma izdarīšanas.

25. PANTS

Diskriminācijas nepieļaušana

1. Līgumslēdzējas Valsts pilsoņi otrā Līgumslēdzējā Valstī netiks pakļauti aplikšanai ar nodokļiem vai jebkurām ar tiem saistītajam prasībām, kas atšķiras no aplikšanas ar nodokļiem vai ar tiem saistītajam prasībām, kurām tiek vai var tikt pakļauti otras valsts pilsoņi tādos pašos apstākļos, vai kas ir apgrūtinošākas, it īpaši attiecība uz rezidenci. Šis noteikums neatkarīgi no 1. panta noteikumiem attiecas arī uz personām, kas nav vienas Līgumslēdzējas Valsts vai abu Līgumslēdzēju Valstu rezidenti.

2. Līgumslēdzējas Valsts uzņēmuma pastāvīgo pārstāvniecību, kuru tas izmanto otrā Līgumslēdzējā Valstī, nevar aplikt ar nodokļiem šajā otra valstī mazāk labvēlīgi, nekā tiktu aplikti ar nodokļiem otras valsts uzņēmumi, kas veic tāda paša veida uzņēmējdarbību. Šo noteikumu nedrīkst iztulkot tādējādi, ka tas uzliktu Līgumslēdzējai Valstij pienākumu piešķirt otras Līgumslēdzējas Valsts rezidentiem jebkādas privātas atlaides, atvieglojumus vai samazinājumus attiecībā uz aplikšanu ar nodokļiem, kādus šī valsts piešķir saviem rezidentiem, ņemot vērā viņu civilstāvokli vai ģimenes saistības.

3. Izņemot gadījumus, kad piemērojami 9. panta 1. punkta, 11. panta 7. punkta vai 12. panta 6. punkta noteikumi, procenti, autoratlīdzība un citi maksājumi, ko izdara Līgumslēdzējas Valsts uzņēmums par labu otras Līgumslēdzējas Valsts rezidentam, nosakot šā uzņēmuma apliekamo peļņu, ir jāatskaita no šīs peļņas pēc tādiem pašiem noteikumiem kā tad, ja tie tiktu izmaksāti pirmās minētās valsts rezidentam. Tāpat arī Līgumslēdzējas Valsts uzņēmuma paradi otras Līgumslēdzējas Valsts rezidentam, nosakot šāda uzņēmuma apliekamā kapitāla vērtību, ir jāatskaita pēc tādiem pašiem noteikumiem ka tad, ja tas attiektos uz pirmās minētās valsts rezidentu.

4. Līgumslēdzējas Valsts uzņēmumus, kuru kapitāls pilnīgi vai daļēji pieder vienam vai vairākiem otras Līgumslēdzējas Valsts rezidentiem vai kurus viņi tieši vai netieši kontrolē, pirmajā minētajā valstī nevar pakļaut aplikšanai ar nodokļiem vai jebkurām ar tiem saistītajām prasībām, kas atšķiras no aplikšanas ar nodokļiem un ar tiem saistītajām prasībām, kurām tiek vai var tikt pakļauti līdzīgi uzņēmumi pirmajā minētajā valstī, vai kas ir apgrūtinošāks.

5. Šā panta noteikumi neatkarīgi no 2. panta noteikumiem attiecas uz visu veidu nodokļiem.

26. PANTS

Savstarpējās saskaņošanas procedūra

1. Ja persona uzskata, ka vienas Līgumslēdzējas Valsts vai abu Līgumslēdzēju Valstu rīcība noved vai var novest pie šīs personas aplikšanas ar nodokļiem, kas neatbilst šā Līguma noteikumiem, šī persona var neatkarīgi no šo valstu iekšējās likumdošanas noteikumiem, kas paredz novērst šādu aplikšanu ar nodokļiem, iesniegt savu jautājumu izskatīšanai tās Līgumslēdzējas Valsts kompetentām iestādēm, kuras rezidents ir šī persona, vai arī, ja jautājums attiecas uz 25. panta 1. punktu, tās Līgumslēdzējas Valsts kompetentām iestādēm, kuras pilsonis ir šī persona. Jautājums jāiesniedz izskatīšanai triju gadu laikā no pirmā paziņojuma par rīcību, kas novedusi pie aplikšanas ar nodokļiem neatbilstoši šā Līguma noteikumiem.

2. Kompetentās iestādes pienākums ir censties atrisināt šo jautājumu, ja tā uzskata, ka sūdzība ir pamatota, un, ja šī iestāde pati nespēj panākt apmierinošu risinājumu, tai jāmēģina atrisināt jautājumu, savstarpēji vienojoties ar otras Līgumslēdzējas Valsts kompetentajām iestādēm, lai novērstu šim Līgumam neatbilstošu aplikšanu ar nodokļiem. Katra šāda panāktā vienošanās ir jāizpilda neatkarīgi no Līgumslēdzējas Valsts iekšējās likumdošanas aktos noteiktajiem termiņiem.

3. Līgumslēdzēju Valstu kompetentajām iestādēm ir jācenšas savstarpējas saskaņošanas gaitā atrisināt jebkurus sarežģījumus vai šaubas, kas var rasties, skaidrojot vai piemērojot šo Līgumu. Tās var arī savstarpēji konsultēties, lai novērstu nodokļu dubulto uzlikšanu gadījumos, kas nav paredzēti šajā Līgumā.

4. Līgumslēdzēju Valstu kompetentās iestādes var tieši sazināties viena ar otru, lai panāktu vienošanos iepriekšējos punktos minētajos jautājumos. Ja šķiet, ka vienošanās panākšanai ir lietderīgi apmainīties domām mutiski, šāda domu apmaiņa var notikt, izveidojot komisiju, kuras sastāvā ir Līgumslēdzēju Valstu kompetento iestāžu pārstāvji.

27. PANTS

Informācijas apmaiņa

1. Līgumslēdzēju Valstu kompetentajām iestādēm ir jāapmainās ar informāciju, kas nepieciešama šā Līguma noteikumu izpildīšanai vai ar šajā Līgumā ietvertajiem nodokļiem saistīto Līgumslēdzēju Valstu iekšējās likumdošanas aktu prasību izpildei tiktāl, ciktāl šie likumi nav pretrunā ar šo Līgumu. Līguma 1. pants neierobežo informācijas apmaiņu. Jebkura informācija, ko saņem Līgumslēdzēja Valsts, ir jāuzskata par slepenu tāpat kā informācija, kas tiek iegūta saskaņā ar šīs valsts likumdošanas aktiem un var tikt izpausta tikai tām personām vai varas iestādēm (arī tiesas un administratīvajām iestādēm), kas ir iesaistītas šajā Līgumā ietverto nodokļu aprēķināšanā, iekasēšanā, piespiedu līdzekļu lietošanā, lietu iztiesāšanā vai apelāciju izskatīšanā. Šīm personām vai varas iestādēm šī informācija jālieto vienīgi iepriekšminētajos nolūkos. Tās drīkst izpaust šo informāciju tiesas prāvā vai tiesas nolēmumos.

2. Nekādā gadījumā 1. punkta noteikumus nedrīkst iztulkot tādējādi, ka tie uzliktu Līgumslēdzējai Valstij pienākumu:

a) veikt administratīvus pasākumus, kas nesaskan ar vienas vai otras Līgumslēdzējas Valsts likumdošanas aktiem vai administratīvo praksi;

b) sniegt informāciju, kas nav pieejama saskaņā ar vienas vai otras Līgumslēdzējas Valsts likumdošanas aktiem vai administratīvo praksi;

c) sniegt informāciju, kas var atklāt jebkuru tirdzniecības, komerciālo vai profesionālo noslēpumu vai tirdzniecības procesu, vai arī sniegt informāciju, kuras izpaušana būtu pretrunā ar sabiedrisko kārtību (ordre public).

28. PANTS

Diplomāti un konsulārie darbinieki

Nekas šajā Līgumā nedrīkst ietekmēt diplomātu vai konsulāro darbinieku fiskālās privilēģijas, kuras tiem piemērojamas saskaņa ar starptautiskajām tiesībām vai īpašiem nolīgumiem.

29. PANTS

Stāšanās spēkā

1. Pēc tam, kad ir izpildītas konstitucionālās prasības, lai Līgums stātos spēkā, Līgumslēdzēju Valstu valdībām ir jāapmainās ar attiecīgām notām.

2. Līgums stājas spēkā pēdējās 1. punktā minētās notas iesniegšanas dienā, un tā noteikumi tiks piemēroti:

(i) attiecībā uz nodokļiem, ko iekasē izmaksas brīdī: sākot ar ienākumu, kas gūts 1. janvārī vai pēc 1. janvāra tajā kalendārajā gadā, kas seko gadam, kurā šis Līgums stājas spēkā;

(ii) attiecībā uz pārējiem ienākuma un kapitāla nodokļiem: sākot ar nodokļiem, kas maksājami jebkurā nodokļu gadā, kurš sākas 1. janvārī vai pēc 1. janvāra tajā kalendārajā gadā, kas seko gadam, kurā šis Līgums stājas spēkā.

30. PANTS

Darbības izbeigšana

Šis Līgums ir spēkā tik ilgi, kamēr Līgumslēdzēja Valsts tā darbību izbeidz. Katra Līgumslēdzēja Valsts var izbeigt šā Līguma darbību, diplomātiskā ceļā iesniedzot rakstveida notu par izbeigšanu vismaz sešus mēnešus pirms jebkura kalendārā gada beigām. Šajā gadījumā Līguma darbība tiks izbeigta:

(i) attiecībā uz nodokļiem, ko iekasē izmaksas brīdī: sākot ar ienākumu, ko gūst 1. janvārī vai pēc 1. janvāra tajā kalendārajā gadā, kas seko gadam, kurā ir iesniegta attiecīgā nota;

(ii) attiecībā uz pārējiem ienākuma un kapitāla nodokļiem: sākot ar nodokļiem, kas maksājami jebkurā nodokļu gadā, kurš sākas 1. janvārī vai pēc 1. janvāra tajā kalendārajā gadā, kas seko gadam, kurā ir iesniegta attiecīgā nota.

Šo apliecinot, apakšā parakstījušies, būdami pienācīgi pilnvaroti, šo Līgumu ir parakstījuši.

Līgums sastādīts divos eksemplāros angļu valodā, parakstīts 1993. gada 17. novembrī Varšavā.

Polijas Republikas vārdā

Latvijas Republikas vārdā

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!