Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Sapratu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
1994. gada 27. oktobra Tiesnešu disciplinārās atbildības likums. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 10.11.1994., Nr. 132 https://www.vestnesis.lv/ta/id/57677-tiesnesu-disciplinaras-atbildibas-likums

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Satiksmes ministra pavēle Nr.205

Noteikumi par transporta līdzekļu pieļaujamo pilnu masu un slodzi uz ass kravu un pasažieru pārvadājumos un atļauju izsniegšanas kārtību pieļaujamās transporta līdzekļu masas un slodzes pārsniegšanas gadījumos

Vēl šajā numurā

10.11.1994., Nr. 132

PAR DOKUMENTU

Izdevējs: Saeima

Veids: likums

Pieņemts: 27.10.1994.

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Saeima ir pieņēmusi un Valsts

prezidents izsludina šādu likumu:

 

Tiesnešu disciplinārās atbildības likums

 

Šis likums attiecas uz rajonu (pilsētu) tiesu, apgabaltiesu un Augstākās tiesas tiesnešiem, apgabaltiesu zemesgrāmatu nodaļu priekšniekiem un viņu vietniekiem (turpmāk — arī tiesneši), nosaka viņu disciplinārās atbildības pamatu un regulē disciplinārlietu ierosināšanas un izskatīšanas kārtību.

1. pants. Pamats tiesneša saukšanai pie disciplinārās atbildības

(1) Tiesnesi var saukt pie disciplinārās atbildības par:

1) tīšu likuma pārkāpumu tiesas lietas izskatīšanā;

2) darba pienākumu nepildīšanu;

3) necienīgu rīcību;

4) administratīvu pārkāpumu.

(2) Tiesas sprieduma vai lēmuma atcelšana vai grozīšana pati par sevi nav iemesls tam, lai sauktu pie atbildības tiesnesi, kas piedalījies tā pieņemšanā, ja viņš nav pieļāvis tīšu likuma pārkāpumu vai nolaidību.

2. pants. Disciplinārlietu piekritība

(1) Lietas par rajonu (pilsētu) tiesu tiesnešu un apgabaltiesu zemesgrāmatu nodaļu priekšnieku un viņu vietnieku disciplinārajiem un administratīvajiem pārkāpumiem izskata Rajonu (pilsētu) tiesu tiesnešu kvalifikācijas kolēģija.

(2) Lietas par apgabaltiesu tiesnešu, kā arī par Rajonu (pilsētu) tiesu tiesnešu kvalifikācijas kolēģijā ievēlēto tiesnešu disciplinārajiem un administratīvajiem pārkāpumiem izskata Apgabaltiesu tiesnešu kvalifikācijas kolēģija.

(3) Lietas par Augstākās tiesas tiesnešu, kā arī Apgabaltiesu tiesnešu kvalifikācijas kolēģijā ievēlēto tiesnešu disciplinārajiem un administratīvajiem pārkāpumiem izskata Augstākās tiesas tiesnešu kvalifikācijas kolēģija.

(4) Lietas par Augstākās tiesas tiesnešu kvalifikācijas kolēģijā ievēlēto tiesnešu disciplinārajiem un administratīvajiem pārkāpumiem izskata Augstākās tiesas plēnums.

3. pants. Disciplinārlietas ierosināšana

(1) Ierosināt disciplinārlietu ir tiesīgi:

1) Augstākās tiesas priekšsēdētājs — par Augstākās tiesas tiesnešiem un senatoriem (Senāta tiesnešiem) visos šā likuma 1. pantā norādītajos gadījumos, bet par rajonu (pilsētu) tiesu un apgabaltiesu tiesnešiem, kā arī apgabaltiesu zemesgrāmatu nodaļu priekšniekiem un viņu vietniekiem — šā likuma 1. panta pirmās daļas 1. punktā norādītajos gadījumos;

2) tieslietu ministrs — par rajonu (pilsētu) tiesu un apgabaltiesu tiesnešiem, apgabaltiesu zemesgrāmatu nodaļu priekšniekiem un viņu vietniekiem — visos šā likuma 1. pantā norādītajos gadījumos;

3) apgabaltiesu priekšsēdētāji — par rajonu (pilsētu) tiesu tiesnešiem un apgabaltiesu zemesgrāmatu nodaļu priekšniekiem un viņu vietniekiem — šā likuma 1. panta pirmās daļas 1. punktā norādītajos gadījumos, bet par apgabaltiesu tiesnešiem — visos šā likuma 1. pantā norādītajos gadījumos;

4) rajonu (pilsētu) tiesu priekšsēdētāji — par rajonu (pilsētu) tiesu tiesnešiem — visos šā likuma 1. pantā norādītajos gadījumos.

(2) Persona, kas tiesīga ierosināt disciplinārlietu, ja ir pamats ierosināt šādu lietu, organizē saņemto materiālu vispusīgu iepriekšējo pārbaudi un pieprasa tiesneša rakstveida paskaidrojumu.

(3) Par disciplinārlietas ierosināšanu Augstākās tiesas priekšsēdētājs, apgabaltiesas priekšsēdētājs un rajona (pilsētas) tiesas priekšsēdētājs pieņem lēmumu, bet tieslietu ministrs izdod pavēli. Lēmumā vai pavēlē jānorāda iepriekšējā pārbaudē konstatētie disciplinārā vai administratīvā pārkāpuma izdarīšanas apstākļi un disciplinārlietas ierosināšanas pamats. Lēmumu vai pavēli kopā ar iepriekšējā pārbaudē savāktajiem materiāliem nosūta pēc piekritības izskatīšanai attiecīgajai tiesnešu kvalifikācijas kolēģijai.

(4) Pirms disciplinārlietas materiālu nosūtīšanas tiesnešu kvalifikācijas kolēģijai tiesnesim, par kuru ierosināta disciplinārlieta, tiek paziņots par to, ka iepriekšējā pārbaude ir pabeigta, un par laiku, kad viņš var iepazīties ar pārbaudes materiāliem.

(5) Tiesnesis, par kuru ierosināta disciplinārlieta, ir tiesīgs iepazīties ar attiecīgās lietas materiāliem, sniegt paskaidrojumus un iesniegt lūgumus.

(6) Līdz lietas izskatīšanai tiesnešu kvalifikācijas kolēģijā lēmumu vai pavēli par disciplinārlietas ierosināšanu persona, kas to ir ierosinājusi, var atsaukt ar motivētu lēmumu vai pavēli.

4. pants. Disciplinārsoda uzlikšanas un disciplinārlietas izskatīšanas termiņi

(1) Disciplinārsodu tiesnesim var uzlikt ne vēlāk kā trīs mēnešus pēc disciplinārā vai administratīvā pārkāpuma atklāšanas dienas, turklāt tikai pēc tam, kad tiesnesim dota iespēja izteikt savus paskaidrojumus, bet ne vēlāk kā sešus mēnešus pēc disciplinārā vai administratīvā pārkāpuma izdarīšanas dienas.

(2) Disciplinārlieta jāizskata ne vēlāk kā mēneša laikā no dienas, kad tā saņemta tiesnešu kvalifikācijas kolēģijā.

5. pants. Disciplinārlietas sagatavošana izskatīšanai tiesnešu kvalifikācijas kolēģijā

(1) Līdz disciplinārlietas izskatīšanas sākumam tiesnešu kvalifikācijas kolēģijas priekšsēdētājs var uzdot vienam no kolēģijas locekļiem papildus pārbaudīt, vai ir pamats saukt tiesnesi pie disciplinārās atbildības. Ja nepieciešams, pieprasāmi papildu dokumenti un materiāli, tāpat arī tiesu lietas, kuru izskatīšanā tiesnesis pieļāvis likuma pārkāpumu.

(2) Laiks un vieta, kad un kur disciplinārlieta tiks izskatīta tiesnešu kvalifikācijas kolēģijas sēdē, ne vēlāk kā septiņas dienas pirms lietas izskatīšanas jāpaziņo personai, kas ierosinājusi disciplinārlietu, un tiesnesim, par kuru tā ierosināta.

6. pants. Disciplinārlietas izskatīšanas kārtība

(1) Tiesnešu kvalifikācijas kolēģija disciplinārlietu izskata kolēģijas priekšsēdētāja vai viņa vietnieka un ne mazāk kā divu kolēģijas locekļu sastāvā. Kolēģijas sastāvu nosaka tiesnešu kvalifikācijas kolēģijas priekšsēdētājs, bet viņa prombūtnes gadījumā — viņa vietnieks.

(2) Tiesnesim, kas tiek saukts pie disciplinārās atbildības, jāpiedalās tiesnešu kvalifikācijas kolēģijas sēdē. Ja tiesnesis kolēģijas sēdē nav ieradies neattaisnotu iemeslu dēļ, kolēģija ir tiesīga disciplinārlietu izskatīt, viņam klāt neesot.

(3) Disciplinārlietas izskatīšanā ir tiesīga piedalīties persona, kas ierosinājusi šo lietu, vai tās pārstāvis, kā arī citi tiesneši.

(4) Sēdes priekšsēdētājs pasludina sēdi par atklātu un paziņo tiesnešu kvalifikācijas kolēģijas sastāvu. Līdz lietas izskatīšanas sākumam tiesnesis, kas tiek saukts pie disciplinārās atbildības, var pieteikt kolēģijas locekļiem noraidījumu, kuru izskata attiecīgā kolēģija.

(5) Disciplinārlietas izskatīšana sākas ar sēdes priekšsēdētāja vai tiesnešu kvalifikācijas kolēģijas locekļa ziņojumu. Pēc tam kolēģija noklausās pie disciplinārās atbildības saucamā tiesneša, kā arī, ja nepieciešams, citu uz sēdi uzaicināto personu paskaidrojumus, izpēta lietas materiālus un citus dokumentus.

(6) Tiesnesis, kas tiek saukts pie disciplinārās atbildības, ir tiesīgs jebkurā sēdes brīdī, pirms kolēģija aiziet apspriesties lēmuma pieņemšanai, sniegt paskaidrojumus un pieteikt lūgumus.

(7) Tiesnešu kvalifikācijas kolēģijas sēde tiek protokolēta. Protokolu raksta sēdes sekretārs.

7. pants. Lēmuma pieņemšana

(1) Izskatot disciplinārlietu, tiesnešu kvalifikācijas kolēģija lēmumu pieņem apspriežu istabā.

(2) Tiesnešu kvalifikācijas kolēģija var pieņemt lēmumu par:

1) disciplinārsodu uzlikšanu;

2) disciplinārlietas materiālu nosūtīšanu amatpersonai, kura ir tiesīga ierosināt jautājumu par tiesneša atlaišanu no amata vai ierosināt krimināllietu;

3) disciplinārlietas izbeigšanu.

(3) Tiesnešu kvalifikācijas kolēģija, pieņemot lēmumu par disciplinārlietas materiālu nosūtīšanu amatpersonai, kura ir tiesīga ierosināt jautājumu par tiesneša atlaišanu no amata, vienlaikus dod savu atzinumu, norādot tajā pamatu tiesneša atlaišanai no amata.

(4) Disciplinārsodi, kurus tiesnešu kvalifikācijas kolēģija var uzlikt tiesnesim, ir šādi:

1) piezīme;

2) rājiens;

3) amatalgas samazināšana uz laiku līdz vienam gadam, ieturot līdz 20 procentiem no amatalgas.

(5) Uzliekot disciplinārsodu, tiesnešu kvalifikācijas kolēģijai jāņem vērā disciplinārā vai administratīvā pārkāpuma raksturs, tā sekas, tiesneša vainas pakāpe nodarījumā, kā arī ziņas, kas raksturo viņa personību un iepriekšējo darbību tiesneša amatā. Par katru disciplināro vai administratīvo pārkāpumu tiesnesim var uzlikt tikai vienu disciplinārsodu.

(6) Disciplinārsoda uzlikšana neizslēdz tiesneša kriminālo un civiltiesisko atbildību, izņemot likuma «Par tiesu varu» 13. panta piektajā daļā norādītos gadījumus.

(7) Tiesnešu kvalifikācijas kolēģija disciplinārlietu izbeidz:

1) ja disciplinārlieta ierosināta nepamatoti;

2) ja notecējuši šā likuma 4. panta pirmajā daļā paredzētie termiņi tiesneša saukšanai pie disciplinārās atbildības.

(8) Izņēmuma gadījumā tiesnešu kvalifikācijas kolēģija var aprobežoties ar disciplinārlietas izskatīšanu sēdē, neuzliekot disciplinārsodu.

8. pants. Lēmuma pieņemšanas kārtība un tā saturs

(1) Disciplinārlietā lēmumu pieņem ar to tiesnešu kvalifikācijas kolēģijas locekļu balsu vairākumu, kuri piedalījušies lietas izskatīšanā. Balsīm sadaloties līdzīgi, izšķirošā ir sēdes priekšsēdētāja balss. Lēmumu noformē rakstveidā. Tas jāuzraksta sēdes priekšsēdētājam vai vienam no kolēģijas locekļiem, kas piedalījies lēmuma pieņemšanā. Lēmumu paraksta sēdes priekšsēdētājs un kolēģijas locekļi. Kolēģijas loceklis, kurš palicis pie atsevišķām domām, arī paraksta lēmumu. Atsevišķās domas rakstveidā pievieno disciplinārlietai.

(2) Disciplinārlietā pieņemtajā lēmumā jānorāda: tiesnešu kvalifikācijas kolēģijas nosaukums un tās sastāvs; lietas izskatīšanas vieta un laiks; pie disciplinārās atbildības sauktā tiesneša vārds, uzvārds un amats; disciplinārā vai administratīvā pārkāpuma izdarīšanas apstākļi un pamats tiesneša saukšanai pie disciplinārās atbildības; tiesneša paskaidrojumi un ziņas, kas raksturo viņa personību un iepriekšējo darbību tiesneša amatā; pieņemtā lēmuma motivējums, atsaucoties uz pierādījumiem; uzliktais disciplinārsods vai disciplinārlietas izbeigšanas pamatojums; pamatojums disciplinārlietas materiālu nosūtīšanai amatpersonai, kura ir tiesīga ierosināt jautājumu par tiesneša atlaišanu no amata vai ierosināt krimināllietu; lēmuma pārsūdzēšanas kārtība.

(3) Disciplinārlietā pieņemtais lēmums tiek pasludināts tiesnešu kvalifikācijas kolēģijas sēdē.

9. pants. Lēmuma noraksta izsniegšana

(1) Ne vēlāk kā trīs dienu laikā pēc lēmuma pasludināšanas tā noraksts jāizsniedz vai jānosūta tiesnesim, par kuru tas pieņemts, un amatpersonai, kas ierosinājusi disciplinārlietu. Lēmuma noraksts jāpievieno tiesneša personīgajai lietai.

(2) Ja tiesnešu kvalifikācijas kolēģija pieņēmusi lēmumu par disciplinārlietas materiālu nosūtīšanu amatpersonai, kura ir tiesīga ierosināt jautājumu par tiesneša atlaišanu no amata vai ierosināt krimināllietu, šāda lēmuma noraksts kopā ar disciplinārlietas materiāliem trīs dienu laikā no lēmuma pieņemšanas brīža nosūtāms minētajai amatpersonai. Reizē ar lēmuma norakstu nosūtāms arī tiesnešu kvalifikācijas kolēģijas atzinums, norādot tajā pamatu tiesneša atlaišanai no amata.

(3) Ja amatpersona, kurai tiesnešu kvalifikācijas kolēģija nosūtījusi disciplinārlietas materiālus, nesaskata pamatojumu tiesneša atlaišanai no amata vai krimināllietas ierosināšanai, disciplinārlieta nododama atpakaļ tiesnešu kvalifikācijas kolēģijai, kuras pienākums ir izskatīt šo lietu no jauna.

(4) Laiks, kas pagājis no šādas lietas materiālu sākotnējās saņemšanas brīža tiesnešu kvalifikācijas kolēģijā līdz to saņemšanai atpakaļ, netiek ieskaitīts šā likuma 4. panta pirmajā un otrajā daļā paredzētajos termiņos tiesneša saukšanai pie disciplinārās atbildības.

10. pants. Lēmuma pārsūdzēšana

(1) Rajonu (pilsētu) tiesu tiesnešu kvalifikācijas kolēģijas lēmumu tiesnesis, par kuru ierosināta disciplinārlieta, kā arī persona, kas ierosinājusi šo lietu, var pārsūdzēt Apgabaltiesu tiesnešu kvalifikācijas kolēģijā septiņu dienu laikā no kolēģijas lēmuma noraksta saņemšanas dienas.

(2) Apgabaltiesu tiesnešu kvalifikācijas kolēģijas lēmumu tiesnesis, par kuru ierosināta disciplinārlieta, kā arī persona, kas ierosinājusi šo lietu, var pārsūdzēt Augstākās tiesas tiesnešu kvalifikācijas kolēģijā septiņu dienu laikā no kolēģijas lēmuma noraksta saņemšanas dienas.

(3) Augstākās tiesas tiesnešu kvalifikācijas kolēģijas lēmumu tiesnesis, par kuru ierosināta disciplinārlieta, kā arī persona, kas ierosinājusi šo lietu, var pārsūdzēt Augstākās tiesas plēnumā septiņu dienu laikā no kolēģijas lēmuma noraksta saņemšanas dienas.

(4) Augstākās tiesas plēnuma lēmums jautājumā par Augstākās tiesas tiesnešu kvalifikācijas kolēģijā ievēlēto tiesnešu disciplināro atbildību ir galīgs.

11. pants. Sūdzības izskatīšanas kārtība

(1) Tiesneša vai disciplinārlietu ierosinājušās personas sūdzību par disciplinārlietā pieņemtā lēmuma atcelšanu vai grozīšanu izskata attiecīgā tiesnešu kvalifikācijas kolēģija mēneša laikā no sūdzības saņemšanas dienas, un šīs kolēģijas lēmums ir galīgs. Personas, kas iesniegušas sūdzību par disciplinārlietā pieņemtā lēmuma atcelšanu vai grozīšanu, drīkst piedalīties kolēģijas sēdē. Par sūdzības izskatīšanas vietu un laiku šīm personām jāpaziņo ne vēlāk kā septiņas dienas pirms sūdzības izskatīšanas dienas.

(2) Izskatot sūdzību, augstākā tiesnešu kvalifikācijas kolēģija ir tiesīga:

1) atstāt lēmumu negrozītu, bet sūdzību noraidīt;

2) atcelt lēmumu un pieņemt disciplinārlietu savā izskatīšanā;

3) atcelt lēmumu un izbeigt disciplinārlietu;

4) grozīt lēmumu un uzlikt tiesnesim mīkstāku disciplinārsodu.

(3) Par sūdzību pieņemtā lēmuma noraksts trīs dienu laikā no lēmuma pieņemšanas dienas jānosūta tiesnesim, par kuru ierosināta disciplinārlieta, un personai, kas ierosinājusi disciplinārlietu.

12. pants. Disciplinārsoda dzēšana un noņemšana

(1) Disciplinārsods uzskatāms par dzēstu, ja gada laikā no dienas, kad tas uzlikts, tiesnesim netiek uzlikts jauns disciplinārsods.

(2) Pēc disciplinārlietu ierosinājušās personas priekšlikuma, kā arī pēc attiecīgās tiesnešu kvalifikācijas kolēģijas priekšlikuma vai pēc rajona (pilsētas) tiesas, apgabaltiesas vai Augstākās tiesas priekšsēdētāja lūguma tiesnešu kvalifikācijas kolēģija, kas uzlikusi tiesnesim disciplinārsodu, var šo sodu noņemt pirms termiņa, bet ne ātrāk par sešiem mēnešiem no soda uzlikšanas dienas.

(3) Jautājumu par disciplinārsoda noņemšanu izskata ne vēlāk kā divu nedēļu laikā no dienas, kad saņemts priekšlikums vai lūgums par disciplinārsoda noņemšanu. Par šā jautājuma izlemšanas laiku un vietu tiek paziņots tiesnesim, kuram uzlikts disciplinārsods, un personai, kas ierosinājusi disciplinārlietu.

Pārejas noteikumi

1. Noteikt, ka līdz Apgabaltiesu tiesnešu kvalifikācijas kolēģijas ievēlēšanai likumā paredzētās Apgabaltiesu tiesnešu kvalifikācijas kolēģijas funkcijas veic Augstākās tiesas tiesnešu kvalifikācijas kolēģija.

2. Ar šā likuma spēkā stāšanos spēku zaudē 1990. gada l. marta likums «Par nolikuma «Par Latvijas PSR tiesnešu disciplināro atbildību, tiesnešu un tautas piesēdētāju atsaukšanu un pirmstermiņa atbrīvošanu» apstiprināšanu» (Latvijas PSR Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1990, 12).

Likums Saeimā pieņemts 1994. gada 27. oktobrī

Valsts prezidents G. ULMANIS

Rīgā 1994. gada 10. novembrī

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!