Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Piekrītu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Ministru kabineta 1993. gada 14. decembra lēmums Nr. 67 "Par Labklājības ministrijas pagaidnolikumu". Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 29.12.1993., Nr. 130 https://www.vestnesis.lv/ta/id/57565

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Ministru kabineta lēmums Nr.68

Par starptautiskā konkursa rezultātiem valsts telekomunikāciju infrastruktūras modernizācijai

Vēl šajā numurā

29.12.1993., Nr. 130

PAR DOKUMENTU

Izdevējs: Ministru kabinets

Veids: lēmums

Numurs: 67

Pieņemts: 14.12.1993.

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

LATVIJAS REPUBLIKAS MINISTRU KABINETS

Lēmums Nr. 67

(prot. Nr. 25 2. §)

Par Labklājības ministrijas pagaidnolikumu

1. Apstiprināt pievienoto Labklājības ministrijas pagaidnolikumu.

2. Saglabāt juridiskas personas tiesības Sociālās apdrošināšanas departamentam līdz Sociālās apdrošināšanas fonda izveidošanai un Sociālās palīdzības departamentam līdz pašvaldību vēlēšanu rezultātu paziņošanai.

3. Līdz laikam, kad Valsts īpašuma fonds pārņems savā pārziņā valsts uzņēmumus, Labklājības ministrijas pārziņā tiek atstāti šādi valsts uzņēmumi:

Aptiekas

Kūrortu direkcija

Daugavpils psihoneiroloģiskās slimnīcas ārstnieciskās ražošanas darbnīcas

Rīgas psihoneiroloģiskās slimnīcas ārstnieciskās ražošanas darbnīcas

Valsts Rīgas medicīnas tehnikas ražošanas rūpnīca

Rīgas sanitārā transporta autobāze

Valsts ražošanas un tirdzniecības uzņēmums «Latvijas optika»

Labklājības ministrijas slimnīcu kompleksu celtniecības direkcija «Gaiļezers»

Latvijas Neredzīgo biedrības Rīgas mācību un ražošanas uzņēmums «Auseklis»

Valsts veselības centrs «Jaundubulti»

Valsts firma «Invalīdu tehnika»

Valsts uzņēmums «Inženiercentrs»

Labklājības ministrijas Sociālās apdrošināšanas valsts skaitļošanas centrs

Republikāniskais valsts protezēšanas un ortopēdijas eksperimentālais centrs

Zāļu lieltirgotavas

Zāļu ražošanas uzņēmumi

Profesionālās karjeras izvēles centrs

Valsts uzņēmums «Dikļi»

Valsts uzņēmums «Strenči»

Valsts agrofirma «Melmugas»

Valsts uzņēmums «Lielbērze»

Valsts uzņēmums «Līvēni»

Valsts uzņēmums «Erverti»

4. Atzīt par spēku zaudējušiem:

4.1. Ministru Padomes 1992. gada 21. aprīļa lēmumu Nr. 135

«Par Latvijas Republikas Labklājības ministrijas nolikumu» (Ziņotājs, 1992, 26);

4.2. Ministru Padomes 1993. gada 8. jūlija lēmuma Nr. 365 «Par grozījumiem un papildinājumiem Latvijas Republikas Labklājības ministrijas nolikumā» 1. punktu (oficiāls izdevums AP MP, 1993, 2).

 

Ministru prezidents V.BIRKAVS

Labklājības ministrs J.RITENIS

Rīgā 1993. gada 14. decembrī

ar Ministru kabineta

1993. gada 14. decembra lēmumu Nr. 67

LABKLĀJĪBAS MINISTRIJAS PAGAIDNOLIKUMS

I. Uzdevumi un funkcijas

1. Labklājības ministrija ir valsts pārvaldes institūcija, kas realizē valsts politiku sociālās aizsardzības jomā, pārzina un risina iedzīvotāju sociālās aprūpes, sociālās palīdzības un sociālās apdrošināšanas jautājumus, pensionēšanas, darba un darba aizsardzības, nodarbinātības un ar bezdarbu saistītās problēmas, tautas veselības kopšanas un aizsardzības, vides aizsardzības un farmaceitiskās darbības jautājumus.

2. Labklājības ministrija savā darbībā ievēro Satversmi, likumus un Ministru kabineta lēmumus un rīkojumus, šo pagaidnolikumu un citus normatīvos aktus.

Savus uzdevumus Labklājības ministrija veic sadarbībā ar citām ministrijām, valsts pārvaldes institūcijām un pašvaldību iestādēm.

3. Labklājības ministrijas uzdevumi ir:

3.1. garantēt valsts iedzīvotāju sociālās aizsardzības sistēmas kompleksu attīstību, lai apmierinātu iedzīvotāju sociālās vajadzības;

3.2. regulāri kontrolēt un izvērtēt sociālekonomisko, demogrāfisko, medicīnisko, sanitāri epidemioloģisko stāvokli valstī un darba, arī darba aizsardzības un nodarbinātības, jautājumus;

3.3. Izstrādāt demogrāfisko, iedzīvotāju nodarbinātības, sociālās, veselības un darba aizsardzības programmas un kontrolēt šo programmu izpildi;

3.4. izstrādāt un realizēt iedzīvotāju nodarbinātības, darba aizsardzības, darba samaksas, sociālās, veselības un vides aizsardzības politiku;

3.5. sagatavot priekšlikumus sociālās un darba likumdošanas pilnveidošanai, izvērtēt likumprojektu atbilstību sociālajām un veselības aizsardzības programmām;

3.6. organizēt sociālās likumdošanas aktu realizāciju, īstenot valsts kontroli un uzraudzību darba likumdošanas aktu ievērošanas jomā, kā ari sociālās likumdošanas aktu izpildes un efektivitātes jomā;

3.7. nodrošināt valsts sociālās apdrošināšanas budžeta izpildi ieņēmumu un izdevumu daļā;

3.8. piedalīties nodokļu politikas veidošanā;

3.9. nodrošināt veselības aizsardzības, sociālās apdrošināšanas, sociālās aprūpes un nodarbinātības iestāžu un organizāciju metodisko vadību;

3.10. koordinēt humānās palīdzības kustību;

3.11. koordinēt zinātniskās pētniecības darbu ministrijas kompetences ietvaros;

3.12. noteiktā kārtībā piedalīties starpvalstu Līgumu izstrādāšanā, noslēgšanā un realizēšanā sociālās aizsardzības, nodarbinātības, darba un veselības aizsardzības jomā;

3.13. veicināt un koordinēt dažādu iestāžu, uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību) un organizāciju, kā arī reliģisko konfesiju un sabiedrisko organizāciju darbību sociālo jautājumu risināšanā.

4. Labklājības ministrijai ir tiesības:

4.1. kontrolēt, kā tiek pildīti un ievēroti Ministru kabineta lēmumi, rīkojumi un citi normatīvie akti sociālās, darba un veselības aizsardzības un nodarbinātības jomā;

4.2. savas kompetences ietvaros dot atzinumus par citu institūciju izstrādātajiem likumprojektiem;

4.3. koordinēt ministriju darbību iedzīvotāju sociālo problēmu risināšanā, ja nepieciešams, izveidot starpnozaru darba komisijas;

4.4. pieprasīt no fiziskām un juridiskām personām dokumentus, kas nepieciešami Labklājības ministrijas funkciju izpildei, pārbaudīt šo dokumentu datu pareizību un patiesīgumu, ja nepieciešams, piemērot likumdošanas aktos noteiktās sankcijas;

4.5. savas kompetences ietvaros izdot pavēles un rīkojumus, kā ari izstrādāt un apstiprināt instrukcijas, normas, normatīvus, standartus un citus reglamentējošus dokumentus, kas ir obligāti visām iestādēm, uzņēmumiem (uzņēmējsabiedrībām), organizācijām un fiziskām un juridiskām personām;

4.6. piedalīties starptautisko organizāciju rīkotajos pasākumos, slēgt starptautiskās sadarbības līgumus;

4.7. izsniegt speciālas atļaujas (licences) likumdošanas aktos noteikto uzņēmējdarbības veidu veikšanai;

4.8. likuma noteiktajā kartība reorganizēt ministrijas pakļautība esošās iestādes un uzņēmumus, apstiprināt to statūtus un nolikumus.

5. Labklājības ministrija ir atbildīga par tās pakļautībā un pārziņā esošajām institūcijām, kuras īsteno ministrijas politiku.

Labklājības ministrijai ir pakļauti: Medicīnas centri 4 Republikas patoloģiskās anatomijas centrs Republikas tiesu ekspertīzes centrs

Republikas medicīnas statistikas birojs Valsts rezervju centrālās medikamentu bāzes un katastrofu medicīnas centrs

Zāļu kvalitātes un sertifikācijas laboratorija Farmācijas inspekcija Farmakoloģijas un farmakopejas komiteja Nacionālais vides veselības centrs Nodarbinātības valsts dienests Darba inspekcija

Galvenā tehniskās uzraudzības pārvalde Sociālās apdrošināšanas pārvaldes Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu komisijas Sociālo iestāžu servisa centrs Centralizētās grāmatvedības Labklājības ministrijas pārziņā atrodas: Slimnīcas

Centrālā norēķinu kase Veselības centrs Ambulatorās aprūpes iestādes Sanatorijas Zīdaiņu nami

Mātes un bērna veselības aprūpes iestādes Sabiedrības veselības skola Medicīnas skolas

Kvalifikācijas skola medicīnas darbiniekiem ar vidējo un augstāko izglītību

Latvijas Medicīnas akadēmija

Medicīnas zinātniskā bibliotēka

Medicīnas vēstures muzejs

Invalīdu arodapmācības un rehabilitācijas centrs «Alsviķi»

Republikāniskais rehabilitācijas centrs

Veco ļaužu un invalīdu pansionāti

Mazgadīgo invalīdu pansionāti

Aprūpes centri

Bāreņu patversme

Pašvaldību sociālās palīdzības dienesti

Bērnunami

II. Labklājības ministrijas struktūra

6. Labklājības ministrijas struktūru un ministrijas centrālā aparāta štatus valsts budžeta noteiktā štata vienību skaita un darba samaksas fonda ietvaros nosaka ministrijas valsts sekretārs pēc saskaņošanas ar labklājības ministru un atbilstoši šajā pagaidnolikumā noteiktajiem mērķiem un veicamajiem uzdevumiem valsts labklājības jomā.

7. Labklājības ministrs ir politisks darbinieks, kas ir atbildīgs par Labklājības ministrijas pienākumu un uzdevumu izpildi un tās stratēģiju.

Labklājības ministra pārziņā ir:

Sociālās palīdzības departaments

Sociālās apdrošināšanas departaments

Labklājības ministrs veic šādus uzdevumus:

7.1. bez īpašas pilnvaras pārstāv ministriju;

7.2. ir atbildīgs likumdošanas aktos noteiktajā kārtībā par ministrijas pakļautībā un pārraudzībā esošo iestāžu, organizāciju un uzņēmumu darbību;

7.3. veic citus Ministru kabineta noteiktos uzdevumus. 8. Labklājības ministra sadarbība ar valsts sekretāru: labklājības ministrs:

8.1. uztic valsts sekretāram savus pienākumus attiecīgajās nozarēs un jautājumos, kuri tiek fiksēti valsts sekretāra dienesta uzdevumos (instrukcijā);

8.2. dod rīkojumus valsts sekretāram;

8.3. ir tiesīgs izskatīt jebkuru jautājumu, kas ir nodots valsts sekretāra kompetencē;

8.4. ir tiesīgs atsaukt jebkuru valsts sekretāra rīkojumu;

8.5. pieņem darbā un atlaiž no darba valsts sekretāru.

9. Labklājības ministrijā ir darba valsts ministrs un veselības valsts ministrs.

Darba valsts ministra pārziņā ir Darba departaments.

Veselības valsts ministra pārziņā ir:

Farmācijas departaments

Narkotiku kontroles komiteja

Veselības departaments

Vides veselības departaments

10. Valsts ministrs ir politisks darbinieks, kas ir atbildīgs par savu nozari un veic šādus uzdevumus:

10.1. ir atbildīgs par Labklājības ministrijas stratēģiju un darbību;

10.2. bez īpašas pilnvaras pārstāv Labklājības ministriju;

10.3. ir atbildīgs par ministrijas pakļautībā un pārraudzībā esošajām attiecīgās nozares iestādēm, organizācijām un uzņēmumiem;

10.4. veic citus uzdevumus, kurus nosaka Ministru kabinets vai labklājības ministrs;

10.5. valsts ministra sadarbība ar valsts sekretāru: valsts ministrs:

10.5.1. uztic valsts sekretāram savus pienākumus noteiktās jomās, kuri tiek fiksēti valsts sekretāra dienesta uzdevumos (instrukcijā);

10.5.2. ir tiesīgs izskatīt jebkuru jautājumu savā nozare, kas ir nodots valsts sekretāra kompetencē;

10.5.3. ir tiesīgs atsaukt jebkuru valsts sekretāra rīkojumu savā nozarē.

11. Parlamentārais sekretārs uztur Labklājības ministrijas saikni ar Saeimu.

Labklājības ministrs nosaka parlamentārā sekretāra uzdevumus, kuri tiek fiksēti parlamentārā sekretāra dienesta uzdevumos (instrukcijā).

12. Labklājības ministrijas valsts sekretāru ieceļ amatā un atbrīvo no amata labklājības ministrs. Valsts sekretārs nodrošina Labklājības ministrijas darbības nepārtrauktību vadības maiņas gadījumā un veic šādus uzdevumus:

12.1. organizē darbu ministrijā; nodrošina ministrijas administratīvo, juridisko un finansiālo darbību;

12.2. savas kompetences ietvaros izdod rīkojumus;

12.3. bez īpaša pilnvarojuma pārstāv Labklājības ministriju citās valsts institūcijās;

12.4. pieņem darbā un atlaiž no darba ministrijas darbiniekus saskaņā ar labklājības ministra norādījumiem, Valsts civildienesta likumu un darba likumdošanas aktiem.

13. Labklājības ministrijas sastāvā ir šādi departamenti un tiem pielīdzinātās struktūrvienības: Administratīvais departaments Darba departaments Farmācijas departaments Sociālās apdrošināšanas departaments Sociālās palīdzības departaments Veselības departaments Vides veselības departaments Narkotiku kontroles komiteja

13.1. Administratīvais departaments:

nodrošina ministrijas saimniecisko un administratīvo darbību: pārzina ministrijas un tās struktūrvienību personālās lietas, nodrošina lietvedības darbu, ministrijas kompetences ietvaros risina juridiskās problēmas, atbild par finansu resursu sadali, grāmatvedības darbu ministrijā, nodrošina valsts budžeta projekta attiecīgo sadaļu sagatavošanu, plāno ministrijas līdzekļu sadali un saskaņā ar budžetā iedalītajiem līdzekļiem veic finansu sadali departamentiem, ja nepieciešams, sagatavo priekšlikumus par attiecīgām izmaiņām valsts budžetā;

13.2. Darba departaments:

izstrādā un realizē aktīvu valsts nodarbinātības politiku, lai nodrošinātu kvalitatīvus pakalpojumus profesionālās orientācijas jomā, kvalifikācijas celšanu, pārkvalifikāciju, nodarbinātības veicināšanu, to cilvēku iekārtošanu darbā, kuru darbspēja ir ierobežota, bezdarbnieku sociālo aizsardzību; izstrādā valsts politiku cilvēka veselībai drošu un nekaitīgu darba apstākļu un vides garantēšanai; koordinē valsts politikas realizāciju šajā jomā; izstrādā valsts politiku darba samaksas jomā; veicina Starptautiskās darba organizācijas konvencijās un rekomendācijās ietverto normu ieviešanu valsts darba tirgū;

veic darba, darba aizsardzības un nodarbinātības likumdošanas aktu ievērošanas uzraudzību un kontroli, kā arī tehnisko uzraudzību un darba higiēnas kontroli;

veicina demogrāfiskās politikas realizēšanu;

13.3. Farmācijas departaments:

veic farmācijas attīstības galveno virzienu un pamatprincipu izstrādāšanu;

īsteno valsts politiku farmaceitiskās darbības un zāļu kontroles jomā, kā arī citus likumā «Par farmaceitisko darbību» noteiktos uzdevumus; nodarbojas ar farmaceitiskās darbības licencēšanu, farmaceitiskās informācijas un zāļu reģistrācijas jautājumu risināšanu, pārrauga farmaceitiskās darbības uzņēmumus — aptiekas, zāļu lieltirgotavas un zāļu ražošanas uzņēmumus;

13.4. Sociālās apdrošināšanas departaments:

piedalās sociālās aizsardzības politikas izstrādāšanā un realizēšanā; reģistrē un apzina sociālā nodokļa maksātājus, kontrolē sociālā nodokļa iemaksas, organizē sociālās apdrošināšanas pensiju un pabalstu, kā arī citu likumdošanas aktos noteiktu pabalstu izmaksu; sagatavo projektus starpvalstu līgumiem sociālās drošības jomā;

13.5. Sociālās palīdzības departaments:

veido un realizē vienotu valsts sociālās palīdzības politiku, nosaka sociālās palīdzības kritērijus, iespējamos (nepieciešamos) veidus, realizācijas mehānismu, izstrādā sociālo garantiju sistēmu, nosaka trūcīgajiem un maznodrošinātajiem nepieciešamās palīdzības

sniegšanas kārtību; veicina sociālo pakalpojumu un aprūpes tikla izveidošanu un attīstību, veicina invalīdu un citu iedzīvotāju kategoriju sociālo rehabilitāciju;

13.6. Veselības departaments:

īsteno valsts politiku tautas veselības aprūpē, nosaka stratēģiskas veselības politikas programmas, izstrādā ieteikumus tautas veselības aprūpes sistēmas darbībai, reglamentē un kontrolē veselības aprūpes izpildes kārtību valsts ārstniecības iestādēs neatkarīgi no to pakļautības, statusa, īpašuma vai uzņēmējdarbības veida; risina starpvalstu sadarbību veselības aprūpes jomā;

13.7. Vides veselības departaments:

īsteno vienotu vides veselībasjvalsts politiku, kas vērsta uz iedzīvotāju veselībai nekaitīgas ārējās vides nodrošināšanu, nodrošina valsts higiēnisko un pretepidēmisko uzraudzību; organizē higiēnu reglamentējošo dokumentu izstrādi; izstrādā ieteikumus infekciju un citu sociāli bīstamu transmisīvu slimību apkarošanai un organizē šo ieteikumu realizēšanu; organizē attiecīgo mērķprogrammu izstrādi un koordinē pasaules veselības aizsardzības organizāciju mērķprogrammu vides veselības jautājumos izpildi;

13.8. Narkotiku kontroles komiteja:

realizē un pilnveido legālo narkotiku, psihotropo vielu un prekursoru aprites kontroli un valsts politiku šajā jomā saskaņā ar ANO Starptautiskās narkotiku kontroles padomes izstrādātajiem aktiem.

14. Labklājības ministrijas departamenti pilda uzdevumus, kas noteikti Labklājības ministrijas apstiprinātajos nolikumos.

Departamentus vada departamentu direktori, kurus ieceļ amatā un atbrīvo no amata labklājības ministrs.

Departamenta direktors vada departamenta darbu un saskaņā ar likumiem, Ministru kabineta normatīvajiem aktiem un labklājības ministra un valsts ministru rīkojumiem ir atbildīgs par departamenta pārziņā nodotās nozares vadīšanu.

Departamenta direktors savas kompetences ietvaros ir tiesīgs:

izdot pavēles un dot rīkojumus, kas ir obligāti fziskām un juridiskām personām, kuras darbojas attiecīgajā nozarē;

pārstāvēt Labklājības ministriju citās ministrijās un valsts pārvaldes institūcijās, pašvaldībās, kā arī attiecībās ar fiziskām un juridiskām personām.

Departamenta direktora vietniekam viņam uzticēto pilnvaru ietvaros ir tādas pašas tiesības kā departamenta direktoram.

15. Labklājības ministrijas patstāvīgo struktūrvienību vadītāji ir pakļauti valsts sekretāram un pilda viņa rīkojumus un norādījumus. Valsts sekretāra tiešā pakļautībā ir: Administratīvais departaments, Labklājības stratēģijas un politikas nodaļa,

Ārējo sakaru informācijas nodaļa, Kontroles nodaļa.

16. Labklājības ministrijas un tās departamentu darbinieku uzdevumu apjomu nosaka un savstarpējās attiecības reglamentē instrukcijas, kuras izstrādā attiecīgas struktūrvienības vadītājs un apstiprina labklājības ministrs.

17. Labklājības ministrija ir juridiska persona, un tai ir zīmogs ar papildināta valsts maza ģerboņa attēlu un ministrijas pilnu nosaukumu.

Labklājības ministrs J.RITENIS

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!