Saeima ir pieņēmusi un Valsts
prezidents izsludina šādu likumu:

1. pants. Izložu un azartspēļu nodokli maksā uzņēmumi (uzņēmējsabiedrības), kas likumā noteiktajā kārtībā saņēmuši speciālu atļauju (licenci) izložu un azartspēļu organizēšanai un uzturēšanai.

2. pants. Par speciālās atļaujas (licences) izsniegšanu azartspēļu organizēšanai un uzturēšanai no uzņēmumiem (uzņēmējsabiedrībām) iekasējama valsts nodeva — 40000 latu — par katru kārtējo kalendāro gadu. Saņemot speciālo atļauju (licenci), jāuzrāda kvīts, kas apliecina valsts nodevas samaksu par pirmo gadu. Par katru nākamo gadu valsts nodeva samaksājama līdz attiecīgā gada 1. februārim.

3. pants. Ar azartspēļu nodokli apliekamais objekts ir azartspēļu organizētājs — uzņēmums (uzņēmējsabiedrība), azartspēļu norises vieta un spēļu iekārtas. No katras iekārtotās vai uzstādītās azartspēļu tiešās norises vietas iekasējams nodoklis pēc šādām likmēm par katru kārtējo kalendāro gadu:

1) rulete (cilindriskā spēle) — par katru galdu — Ls 10000;

2) kāršu un kauliņu spēles — par katru galdu — Ls 1500;

3) bingo (līdz 100 vietām) — Ls 10000;

4) bingo (līdz 200 vietām) ; — Ls 15000;

5) bingo (līdz 300 vietām) — Ls20000;

6) bingo (virs 300 vietām) — Ls30000;

8) videospēles un mehāniskie automāti — par katru spēļu automātu — Ls 300.

4. pants. Azartspēļu nodoklis jāmaksā šāda apmēra no šā likuma 3. pantā noteikto nodokļa likmju summas:

1) Rīgā — 100 procenti;

2) Ventspilī, Liepājā un Rīgas rajonā — 90 procenti;

3) Daugavpilī, Jūrmalā un Jelgavā — 80 procenti;

4) pārējā Latvijas teritorijā — 60 procenti.

5. pants. Azartspēļu nodoklis aprēķināms no katra azartspēļu nama, summējot šā likuma 3. pantā minētās nodokļa likmes par katru azartspēļu namā esošo azartspēļu veidu atbilstoši spēļu galdu un automātu skaitam. Ja uzņēmums (uzņēmējsabiedrība) uzsācis darbību kalendārā gada laikā, nodoklis aprēķināms par katru mēnesi, ieskaitot mēnesi, kurā uzņēmums (uzņēmējsabiedrība) uzsācis darbību, kā viena divpadsmitā daļa no aprēķinātās gada kopējās nodokļa likmes.

6. pants. Par speciālās atļaujas (licences) izsniegšanu no izložu organizētājiem iekasējama valsts nodeva par katru izlozi šādā apmērā:

1) par valsts mēroga izlozēm — Ls 1000;

2) par vietējā mēroga izlozēm — Ls 100.

7. pants. Ar izložu nodokli apliekamais objekts ir ieņēmumi ne biļešu realizācijas.

Izložu nodokli aprēķina pēc šādām likmēm no biļešu realizācijas:

8. pants. No valsts nodevas par speciālās atļaujas (licences) izsniegšanu ir atbrīvotas un ar izložu nodokli netiek apliktas sabiedriskās organizācijas un to apvienības un reliģiskās organizācijas, ja tās organizē likumā noteiktās vietēja mēroga vienreizēja rakstura izlozes.

9. pants. Ar azartspēļu nodokli netiek apliktas azartspēles, kas tiek organizētas transportlīdzekļos, kuri veic starptautiskus reisus, ja spēļu zāli var izmantot tikai reģistrēti pasažieri.

10. pants. Azartspēļu nodoklis ir jāmaksā par katru ceturksni atbilstoši ceturkšņa pārskatā uzrādītajiem azartspēļu veidiem, spēļu galdu un automātu skaitam un proporcionāli noteiktajām gada likmēm kā viena ceturtā daļa no aprēķinātās gada kopējās nodokļa likmes.

Azartspēļu nodoklis ir jāmaksā par iepriekšējo ceturksni 15 dienu laikā pēc ceturkšņa beigām.

11. pants. Nodoklis maksājams latos (Ls).

12. pants. Ienākumi no izložu un azartspēļu nodevas [maksas par speciālo atļauju (licenci)] un nodokļiem tiek ieskaitīti Ministru kabineta izveidotajā speciālajā budžetā, un tie izmantojami likumā «Par izlozēm un azartspēlēm» noteiktajā kārtībā.

Ienākumi no azartspēļu nodokļa 75 procentu apmēra ieskaitāmi šā panta pirmajā daļā minētajā speciālajā budžetā, bet 25 procentu apmērā — tās pašvaldības budžetā, kuras teritorijā tiek organizēta azartspēle.

Ienākumi no valsts mēroga izložu nodokļa ieskaitāmi šā panta pirmajā daļā minētajā speciālajā budžetā, bet no vietējā mēroga izložu nodokļa — tās pašvaldības budžetā, kuras teritorijā tiek organizēta izloze.

13. pants. Ja tiek slēpts ar izložu vai azartspēļu nodokli apliekamais objekts vai sniegtas nepatiesas ziņas, Valsts ieņēmumu dienesta iestādes saskaņā ar likumdošanas aktiem bezstrīda kārtībā piedzen speciālajā budžetā visu par objektu maksājamā nodokļa summu, kā ari soda naudu 100 procentu apmērā no šīs summas, bet, ja minētie pārkāpumi triju kalendāro gadu laikā tiek atkārtoti, — 250 procentu apmērā.

14. pants. Ja uzņēmums (uzņēmējsabiedrība) ir nokavējis nodokļa samaksas termiņu par mēnesi, tiek aprēķināta nokavējuma nauda piecu procentu apmērā no summas, kas nav nomaksāta par šo mēnesi. Ja termiņš ir nokavēts ilgāk par mēnesi, Valsts ieņēmumu dienesta iestādes aptur uzņēmumu (uzņēmējsabiedrības) darbību izložu un azartspēļu organizēšanā un ierosina anulēt speciālo atļauju (licenci).

Ja speciālā atļauja (licence) tiek anulēta, par tās izsniegšanu samaksātā nodeva netiek atmaksāta.

Atbilstoši likumā «Par izlozēm un azartspēlēm» noteiktajai kārtībai speciālo atļauju (licenču) pārreģistrācija un šā likuma 2. pantā minētā valsts nodeva par speciālās atļaujas (licences) izsniegšanu samaksājama līdz 1994. gada 31. decembrim.

Likums stājas spēkā ar 1995. gada 1. janvāri.

Likums Saeimā pieņemts 1994. gada 16. jūnijā.

Valsts prezidents G.ULMANIS

Rīgā 1994. gada 2. jūlijā