Ministru kabineta noteikumi Nr.110

Rīgā 1994. gada 7. jūnijā (prot. Nr.30 1.§)

Par kartību, kāda pilsētu un pagastu pašvaldības izmanto nekustamā īpašuma pirmpirkuma tiesības

Izdoti saskaņā ar likumu  "Par pašvaldībām"

1. Pilsētu un pagastu pašvaldībām ir pirmpirkuma tiesības, ja to administratīvajā teritorijā tiek atsavināts nekustamais īpašums, tai skaitā zeme, un tas nepieciešams, lai pildītu likumā noteiktās pašvaldību funkcijas.

2. Atsavinot nekustamo īpašumu, izņemot likuma "Par pašvaldībām" 78. panta otrajā daļā minētos gadījumus, pārdošanas akta noraksts pirms ierakstīšanas zemesgrāmatās iesniedzams attiecīgajai pilsētas domei vai pagasta padomei, kas pēc pārdošanas akta saņemšanas izsniedz kvīti, kurā norāda šādas ziņas:

1) nekustamais īpašums un tā atrašanās vieta;

2) pārdevēja vārds, uzvārds;

3) pārdošanas akta saņemšanas laiks;

4) tas amatpersonas, domes (padomes) darbinieka amats un uzvārds, kurš pieņēmis pārdošanas aktu.

3. Ne vēlāk kā divdesmit dienu laikā no pārdošanas akta saņemšanas dienas domei (padomei) savā sēdē ir jāizlemj jautājums par pirmpirkuma tiesību izmantošanu, kā arī jānosūta domes (padomes) lēmuma noraksts nekustamā īpašuma pārdevējam un attiecīgās administratīvās teritorijas zemesgrāmatu nodaļai. Ja dome (padome) divdesmit dienu laikā nepieņem lēmumu par pirmpirkuma tiesību izmantošanu, tā zaudē pirmpirkuma tiesības.

4. Domes (padomes) lēmums izmantot nekustamā īpašuma pirmpirkuma tiesības uzliek tai par pienākumu nekavējoties sastādīt attiecīgo pirkšanas aktu, pamatojoties uz pārdevēja un pircēja vienošanās nosacījumiem, un samaksāt pārdevējam līgumā noteikto summu. Ja šī summa desmit dienu laikā no attiecīgā lēmuma pieņemšanas dienas netiek samaksāta, pašvaldība zaudē pirmpirkuma tiesības (ja puses nevienojas par citu samaksas termiņu).

5. Pēc tam, kad pilsētas vai pagasta pašvaldībai ir iesniegts pārdošanas akta noraksts, līgumslēdzējiem nav tiesību atkāpties no līguma, to grozīt vai papildināt.

Pārdevēja un iespējamā pircēja vienošanās, par kuru nav minēts pašvaldībai iesniegtajā pārdošanas aktā, nav saistoša pašvaldībai.

6. Tā nekustamā īpašuma pirkšanas—pārdošanas aktu, uz kuru pilsētas vai pagasta pašvaldībai ir pirmpirkuma tiesības, nevar reģistrēt zemesgrāmatu nodaļā pirms 3. punktā minētā termiņa notecējuma.

7. Pašvaldība, kas ieguvusi nekustamo īpašumu uz pirmpirkuma tiesību pamata, piecu gadu laikā var pārdot to tikai atklātā izsolē.

8. Strīdi, kuri radušies, pašvaldībām realizējot pirmpirkuma tiesības, izšķirami tiesā.

9. Izdarīt grozījumus:

9.1. Nolikumā par namīpašumu denacionalizācijas kārtību Latvijas Republikā (apstiprināts ar Ministru Padomes 1992. gada 25. februāra lēmumu Nr 66):

1) aizstāt 3.1. punktā vārdus "rajona, pilsētas vai Rīgas pilsētas rajona (priekšpilsētas) Tautas deputātu padomes" ar vārdiem "rajona padomes vai pilsētas domes";

2) svītrot 7.2. punktu;

9.2. aizstāt Valsts uzņēmuma atsevišķu nekustamo un kustamo pamatlīdzekļu izsoles organizēšanas noteikumu (apstiprināti ar Ministru Padomes 1992. gada 6. novembra lēmumu Nr. 465) 2. punktā vārdus "Latvijas Republikas Ministru Padomes 1992. gada 19. jūnija lēmumu Nr. 239 "Par nekustamā īpašuma pirmpirkuma tiesību nodrošināšanu pašvaldībām"" ar vārdiem "Ministru kabineta 1994. gada 7. jūnija noteikumiem Nr. 110 "Par kārtību, kādā pilsētu un pagastu pašvaldības izmanto nekustamā īpašuma pirmpirkuma tiesības"".

10. Atzīt par spēku zaudējušu Ministru Padomes 1992. gada 19. jūnija lēmumu Nr. 239 "Par nekustamā īpašuma pirmpirkuma tiesību nodrošināšanu pašvaldībām".

Ministru prezidents V.Birkavs

Valsts reformu ministrs, Ministru prezidenta biedrs M.Gailis