Par transportlīdzekļu gada nodevas iekasēšanas kārtību

Izdoti saskaņā ar likumu "Par transportlīdzekļu ikgadējo nodevu"

1. Transportlīdzekļu gada nodevu (tālāk tekstā — «nodeva») iekasē un attiecīgos līdzekļus pašvaldībām pārskaita Satiksmes ministrija.

2. Nodevu vienu reizi gada pilna apmēra maksa visas juridiskas un fiziskās personas (likumīgie valdītāji), kurām pieder Latvijas Republikā reģistrēti transportlīdzekli.

3. No nodevas maksāšanas tiek atbrīvoti I un II grupas invalīdi, kuriem pieder transportlīdzekļi, un III grupas invalīdi, kuriem pieder speciāli aprīkotas vadības automobili un motorratiņi.

4. Ja transportlīdzeklis tiek nodots cita[ personai likumīgā valdījumā, pirms transportlīdzekļa pārreģistrācijas nodeva pilnā apmērā jāmaksā arī jaunajam transportlīdzekļa likumīgajam valdītājam.

5. Nodevu iemaksā Satiksmes ministrijas kontā: izmantojot bezskaidras naudas norēķinu, — banku iestādēs; izmantojot skaidru naudu, — Satiksmes ministrijas norādītajās iestādēs.

6. Nodeva iekasējama likumā «Par transportlīdzekļu ikgadējo nodevu» noteiktajā apmērā.

7. Nodeva jāmaksā Latvijas Republikas oficiālajās naudas vienībās.

8. Personai (likumīgajam valdītājam), kurai pieder transportlīdzeklis, veicot transportlīdzekļa tehnisko apskati, reģistrējot, pārreģistrējot, noņemot transportlīdzekli no uzskaites (izņemot transportlīdzekļa norakstīšanu), jāuzrāda dokumenti, kas apliecina, ka kārtējā gadā samaksāta nodeva (kvītis, bankas akceptēti maksājuma uzdevumi, pielikumi maksājumu uzdevumiem).

9. Dokumentā, kas apliecina, ka samaksāta nodeva, ieraksta šādas ziņas:

— tās personas (likumīgā valdītāja) vārds un uzvārds (uzņēmuma, firmas, iestādes nosaukums), kurai pieder transportlīdzeklis;

— transportlīdzekļa marka un modelis;

— transportlīdzekļa valsts numurs;

— maksājuma veids (transportlīdzekļa gada nodeva) un laikposms, par kuru tiek maksāts;

— maksājuma apmērs;

— nodevas saņēmējs (Satiksmes ministrija), kā arī bankas iestādes nosaukums un tā konta numurs, kurā tiek ieskaitīti attiecīgi naudas līdzekļi.

Izdarot maksājumu par transportlīdzekli, kuram nav valsts numura zīmes, dokumentā numuru nenorāda.

Ja visas šajā punktā minētās ziņas nav iespējams ierakstīt attiecīgajā dokumentā, tad tās ieraksta pielikumā, kuru pievieno dokumentam.

10. Naudas līdzekļi, kas iegūti, iekasējot nodevu, tiek sadalīti, ievērojot likumu "Par transportlīdzekļu ikgadējo nodevu":

70% izlietojami saskaņā ar Valsts autoceļu fonda statūtiem;

30% ieskaitāmi Rīgas, Daugavpils, Liepājas, Jelgavas, Ventspils, Jūrmalas, Rēzeknes pilsētu un 26 rajonu pašvaldību kontos. Šie līdzekļi uzskaitāmi, kā ari pārskats par tiem sniedzams atsevišķi.

11. Pašvaldībām paredzētie naudas līdzekļi ieskaitāmi pašvaldību autoceļu (ielu) fondos līdz katra mēneša 10. datumam atbilstoši iepriekšējā mēnesī faktiski iekasētajam naudas līdzekļu daudzumam.

12. Pašvaldībām paredzētie naudas līdzekļi sadalāmi atbilstoši šo noteikumu pielikumā noteiktajam procentuālajam sadalījumam.

13. Personām (likumīgajiem valdītājiem), kurām pieder transportlīdzekļi un kuri samaksājuši nodevu par 1994. gadu saskaņā ar Rīgas Domes 1993. gada 7. aprīļa lēmumu Nr. 55 «Par Rīgas transporta līdzekļu nodevu», atkārtoti nodeva par 1994. gadu nav jāmaksā.

14. Naudas līdzekļi, kurus, iekasējot transportlīdzekļu nodevu par 1994. gadu, Rīgas Dome ieguvusi līdz 1994. gada 7. aprīlim, ieskaitāmi pašvaldību autoceļu (ielu) fondos.

1. Naudas līdzekļi, kas iegūti, iekasējot transportlīdzekļu nodevu, tiek ieskaitīti Satiksmes ministrijas Autoceļu direkcijas speciālā kontā.

2. Satiksmes ministrijas autoceļu direkcija līdz katra mēneša 10. datumam apkopo ziņas par ieriekšējā mēnesī speciālajā kontā iemaksātajiem naudas līdzekļiem un 30% no šīs summas pārskaita 26 rajonu un Rīgas, Daugavpils, Liepājas, Jelgavas, Jūrmalas, Ventspils un Rēzeknes pilsētu pašvaldību autoceļu (ielu) fondos, ievērojot šādu procentuālo sadalījumu:

3. Nosakot naudas līdzekļu procentuālo sadalījumu, tiek ņemts vērā attiecīgo pašvaldību teritorijā un pārziņā esošo iekšsaimniecību ceļu un pilsētu ielu kopgarums. Pamatdatu avots: Latvijas Valsts statistikas komitejas Galvenā skaitļošanas centra statistiskais biļetens, kas izdots 1993. gadā, un šī centra darba materiāli (ziņas par ielu garumu).

4. Saskaņā ar statistisko uzskaiti iekšsaimniecības celi un ielas atkarībā no iespējamām uzturēšanās izmaksām tiek iedalītas šādi:

— celi un ielas ar uzlabotu segumu (asfaltbetons, melnā grants);

— pārējie iekšsaimniecību ceļi un ielas (bez seguma, ar grants, šķembu vai cita veida segumu). _:

5. Lai līdzekļu sadalīšanā ņemtu vēra transportlīdzekļu kustības intensitāti uz iekšsaimniecības ceļiem un ielām (par to nav statistikas datu), kā arī ceļu un ielu uzturēšanas darbu izmaksas atkarībā no brauktuves segumu veida (par tām nav statistikas datu), tiek noteikti šādi koeficienti (koeficientu piemēro ceļu un ielu garumam):

6. Katrai pašvaldībai paredzēta naudas līdzekļu daļa tiek aprēķināta kā daļa no reducētā ceļu un ielu kopgaruma.

Satiksmes ministrs A.GŪTMANIS