Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Piekrītu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Ministru kabinets
Oficiālajā izdevumā publicē:
  • Ministru kabineta noteikumus, instrukcijas un ieteikumus. Tie stājas spēkā nākamajā dienā pēc izsludināšanas, ja tiesību aktā nav noteikts cits spēkā stāšanās termiņš;
  • Ministru kabineta rīkojumus. Tie stājas spēkā parakstīšanas brīdī;
  • Ministru kabineta sēdes protokollēmumus. Tie stājas spēkā pieņemšanas brīdī.

Ministru kabineta izdotos tiesību aktus publicēšanai nosūta Valsts kanceleja. Tie publicējami parasti divu darbdienu laikā pēc dokumenta saņemšanas.

TIESĪBU AKTI, KAS PAREDZ OFICIĀLO PUBLIKĀCIJU PERSONAS DATU APSTRĀDE

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Ministru kabineta 1994. gada 12. aprīļa noteikumi Nr. 94 "Par pilsētu zemes vērtēšanu". Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 14.05.1994., Nr. 57 https://www.vestnesis.lv/ta/id/57260

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Ministru kabineta noteikumi Nr.95

Par vecākiem vai aizbildņiem noteikto maksu par nepilngadīgo uzturēšanu mācību un pāraudzināšanas iestādēs

Vēl šajā numurā

14.05.1994., Nr. 57

PAR DOKUMENTU

Izdevējs: Ministru kabinets

Veids: noteikumi

Numurs: 94

Pieņemts: 12.04.1994.

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Ministru kabineta noteikumi Nr. 94

(prot. Nr. 19 3. §)

Par pilsētu zemes vērtēšanu

Izdoti saskaņā ar likumu
«Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās»

Noteikumos lietotie termini

Zemes bāzes vērtība — katrai pilsētai noteikta nosacītā l m2 zemes vērtības izteiksme latos atkarībā no tās vietas valsts apdzīvotības sistēmā un esošā reģionālās nozīmes sociālekonomiskā potenciāla.

Zemes kadastrālā vērtība — konkrēta zemes gabala pilsētbūvnieciski ekonomisks novērtējums naudas izteiksmē.

Zemes lietojuma paraugkoeficients — pilsētu zemes vērtību attiecību rādītājs atbilstoši zemes lietošanas mērķiem.

Zemes paraugvērtība — pilsētu zemes vērtību zonas l m2 zemes maksimālā vērtība latos attiecīgajam zemes lietošanas mērķim.

Zemes faktiskā paraugvērtība — pilsētu zemes vērtību zonas konkrētas teritorijas l m2 zemes vērtība latos attiecīgajam zemes lietošanas mērķim.

Zemes nosacītā paraugvērtība — pilsētu zemes vērtību zonas l m2 zemes vidējā vērtība latos attiecīgajam zemes lietošanas mērķim.

Zemes vērtību zona — pilsētu zemes teritorija, kuru veido nemainīgs zemes vērtības raksturojošo datu kopums.

Zemes tirgus vērtība — visiespējamākā zemes vērtība stabilā nekustamo īpašumu tirgū.

I. Vispārīgie noteikumi

1. Šie noteikumi ir obligāti jāievēro visām fiziskajām un juridiskajām personām visu veidu zemes paraugvērtību un kadastrālo vērtību vienotai noteikšanai Latvijas Republikas pilsētās zemes reformas gaitā.

2. Nekustama īpašuma vērtību veido zemes, ēku un būvju vērtību kopsumma. Šie noteikumi paredz, ka zemes vērtība nosakāma atsevišķi no ēku un būvju vērtības.

3. Pilsētu zemes vērtēšanas noteikumi nosaka kārtību, kādā iegūst oficiālus zemes vērtēšanas datus, kurus izmanto:

3.1. zemes nodokļa un zemes nomas maksas aprēķināšanai;

3.2. piešķirto un piešķiramo zemes gabalu novērtēšanai un izpirkšanas maksas noteikšanai;

3.3. zemes novērtēšanai privatizācijas sertifikātos;

3.4. zemes pirkšanas, pārdošanas,, mantošanas, dāvināšanas un citu ar zemes vērtību saistīto darījumu ticamības novērtēšanai.

4. Pilsētu zemes reformas laikā izmantojamas šādas zemes vērtību kategorijas:

4.1. pilsētu zemes paraugvērtība. Pilsētu zemes paraugvērtību izmanto zemes faktiskās paraugvērtības un zemes nosacītās paraugvērtības aprēķināšanai;

4.2. pilsētu zemes faktiskā paraugvērtība. Pilsētu zemes faktisko paraugvērtību ņem par pamatu konkrēta zemes gabala kadastrālās vērtības noteikšanai;

4.3. pilsētu zemes nosacītā paraugvērtība. Pilsētu zemes nosacīto paraugvērtību izmanto aptuvena zemes nodokļa apmēra noteikšanai;

4.4. pilsētu zemes kadastrālā vērtība;

4.5. pilsētu zemes tirgus vērtība.

5. Šie noteikumi nav izmantojami pilsētu zemes tirgus vērtības noteikšanai.

6. Valsts zemes dienests saskaņā ar spēkā esošajiem likumdošanas aktiem savas kompetences ietvaros veic pilsētu zemes tirgus vērtības uzskaiti.

II. Pilsētu zemes vērtību noteikšanas kartība

7. Pilsētu zemes vērtēšana pamatojas uz attiecīgās pilsētas zemes vērtību zonējumu. Atkarībā no pilsētas iedzīvotāju skaita tai nosaka šādu zemes vērtību zonu skaitu:

7.1. pilsētām ar iedzīvotāju skaitu līdz 5000 — l-2 zonas;

7.2. pilsētām ar iedzīvotāju skaitu no 5000 līdz 40000 — 3 zonas;

7.3. pilsētām ar iedzīvotāju skaitu no 40 000 līdz 150000 — 5 zonas;

7.4. Rīgai — ne mazāk kā 7 zonas;

7.5. atsevišķos gadījumos, ja ir pietiekams pamatojums, pēc pilsēta pašvaldību ierosinājuma un saskaņošanas ar Valsts zemes dienesta Nekustamo īpašumu vērtēšanas centru ir pieļaujams lielāks zemes vērtību zonu skaits.

8. Pilsētas zemes vērtību zonējuma izstrādei izmantojami koriģēti pilsētas ģenerālplāna materiāli, kuri ietver ziņas par pilsētas teritoriju, tas apbūvi, ielu un inženierkomunikāciju tīklu un citiem apbūves elementiem, kas norada uz pilsētas plānojuma struktūru un zemes lietošanas mērķiem tas teritorijā.

Zemes vērtību zonas tiek noteiktas virzienā no pilsētas centra daļas uz perifēro daļu, ņemot vērā šajā punktā minēto informāciju par pilsētas apbūvi, kā arī saskaņā ar zemes vērtību zonu veidošanas kritērijiem.

Atsevišķa zemes vērtību zona ir teritorija, kurai raksturīgs nemainīgs zemes vērtības kritēriju kopums. Katrā zemes vērtību zonā ir sava, no citām zemes vērtību zonām atšķirīga zemes vērtība. Zemes vērtību zonas robežas nosaka vērtību raksturojošo datu apjoms vai to būtības izmaiņas.

Galvenie zemes vērtību zonu veidošanas kritēriji:

1) novietojums pilsētā attiecībā pret tās centrālo daļu;

2) inženiertehniskās un sociālās apkalpes infrastruktūras attīstības līmenis;

3) teritorijas pievilcība;

4) ekoloģiskie apstākļi un nelabvēlīgu faktoru iedarbības sekas;

5) teritoriālie inženierģeoloģiskie apstākļi.

Atkarībā no pilsētas iedzīvotāju skaita ir šādas zemes vērtību zonas:

8.1. pilsētām ar iedzīvotāju skaitu līdz 5000:

B — vidējas vērtības zeme — zeme pilsētas centra daļā vai ārpus tās, ar pilnīgi vai daļēji izveidotu inženiertehnisko sociālās apkalpes vietējās nozīmes infrastruktūru;

C — mazvērtīga zeme — zeme pilsētas perifērajā daļā;

8.2. pilsētām ar iedzīvotāju skaitu no 5000 līdz 40000:

A — vērtīga zeme — zeme galvenokārt pilsētas centrālajā daļā ar pilnīgi vai daļēji attīstītu pilsētas nozīmes inženiertehnisko un sociālās apkalpes infrastruktūru;

B — vidējas vērtības zeme — pilsētas zeme, kas ir ārpus centra daļas, ar pilnīgi vai daļēji izveidotu vietējās nozīmes infrastruktūru;

C — mazvērtīga zeme — zeme pilsētas perifērajā daļā;

8.3. pilsētām ar iedzīvotāju skaitu no 40000 līdz 150000:

A — vērtīga zeme — zeme pilsētas centra daļā ar pilnīgi attīstītu pilsētas nozīmes inženiertehnisko un sociālās apkalpes infrastruktūru, teritorijas, kas atrodas centra daļas tuvumā;

AB — zeme, kuras vērtība pārsniedz vidējo, — zeme pilsētas apbūves daļā, kas ir ārpus centra daļas, ar daļēji izveidotu infrastruktūru, ērti sasniedzama, ar labvēlīgu vides raksturojumu;

B — vidējas vērtības zeme — zeme pilsētas pārējā apbūves daļa ar pilnīgi vai daļēji izveidotu vietējās nozīmes infrastruktūru, ārpus pilsētas centra daļas;

BC — zeme, kuras vērtība ir mazāka par vidējo, — zeme pilsētas apbūves daļā, ar nepilnīgi attīstītu vietējās nozīmes infrastruktūru, ārpus pilsētas centra daļas;

C — mazvērtīga zeme — pilsētas apbūves zeme tās izteikti perifērajā dajā;

8.4. Rīgas pilsētu iedala ne mazāk kā septiņās zemes vērtību zonās. Sakarā ar pilsētas ģenerālplāna korekcijām zemes vērtību zonējuma kritērijus nosaka Rīgas pilsētas un Valsts zemes dienesta kopīga ekspertu darba grupa.

Ieteicamais zemes sadalījums vērtību zonās:

A — augstvērtīga zeme — pilsētas vēsturiskā, centra zeme;

AB — vērtīga zeme — pilsētas centrālās daļas teritorijas;

BA — zeme, kuras vērtība pārsniedz vidējo, — atsevišķi zemes gabali pilsētas centra daļā, teritorijas, kas ir tuvu pilsētas centra daļai;

B — vidējas vērtības zeme — teritorija, kas ir ārpus pilsētas centra daļas, ar attīstītu inženiertehniskās infrastruktūras un vietējās nozīmes sociālās apkalpes tīklu, teritoriāli pievilcīga;

BC — zeme, kuras vērtība ir mazāka par vidējo, — teritorija, kas ir ārpus pilsētas centra daļas, ar nepilnīgi attīstītu inženiertehniskās infrastruktūras un vietējās nozīmes sociālās apkalpes tīklu;

CB — zemas vērtības zeme — teritorijas, kuras atrodas pilsētas izteikti perifērajā daļā ar nepilnīgu vietējās nozīmes sociālās apkalpes tīklu;

C — mazvērtīga zeme — pilsētas perifērās daļas teritorijas, kuras praktiski ir blakus pilsētas robežai.

9. Pilsētu zemes vērtību zonējumus izstrādā pilsētu pašvaldības kopīgi ar pilsētu un rajonu galvenajiem arhitektiem, Valsts zemes dienesta vietējo nodaļu speciālistiem un citiem speciālistiem, kas savā profesionālajā darbībā ir saistīti ar pilsētas attīstības plānošanas jautājumiem. Valsts zemes dienesta Nekustamo īpašumu vērtēšanas centrs nodrošina nepieciešamo metodoloģisko palīdzību.

10. Ņemot vērā katras pilsētas apbūves plānojuma un teritoriālās struktūras īpatnības, pilsētu pašvaldības vienlaicīgi ar zemes vērtību zonējuma izstrādi veic ari zemes lietojuma paraugkoeficientu vai zemes paraugvērtību aprobāciju. Tās gaitā tiek precizēta šo rādītāju atbilstība reālajai pilsētas apbūvei un konkrētiem vērtību kritērijiem. Pilsētu pašvaldību ierosinātie priekšlikumi par zemes lietojuma paraugkoeficientu vai zemes paraugvērtību korekciju ir izskatāmi kopīgi ar Valsts zemes dienesta Nekustamo īpašumu vērtēšanas centru un fiksējami korekciju protokolā.

11. Pilsētas pašvaldība iepazīstina pilsētas iedzīvotājus ar izstrādāto zemes vērtību zonējuma projektu, kā arī ar zemes vērtību zonējuma kritērijiem un paraugvērtībam. Projekta apspriešanas laiks nedrīkst būt īsāks par trim nedēļām. Apspriešanai nodotais zemes vērtību zonējuma projekts ir papildināms vai grozāms, ņemot vērā iedzīvotāju iesniegtos priekšlikumus, ja tie ir pamatoti.

12. Zemes vērtību zonējumu sagatavo trīs eksemplāros, un to apstiprina Finansu ministrija. Pirms apstiprināšanas zemes vērtību zonējums ir jāsaskaņo ar Valsts zemes dienesta Nekustamo īpašumu vērtēšanas centru. Apstiprinātā zemes vērtību zonējuma viens eksemplārs jāiesniedz Finansu ministrijai un viens eksemplārs — Valsts zemes dienesta Nekustamo īpašumu vērtēšanas centram. Viens tā eksemplārs pastāvīgi atrodas attiecīgās pilsētas pašvaldības rīcībā.

13. Zemes vērtību zonējumam ir jābūt brīvi pieejamam jebkuram interesentam.

14. Pēc zemes vērtību zonējuma izstrādes seko konkrēta zemes gabala lietošanas mērķa apzināšana. Zemes lietošanas mērķi ir nosakāmi saskaņā ar likuma «Par zemes lietošanu un zemes ierīcību» 10. pantu, zemes reālo izmantošanas veidu un apbūves tipu. Atkarībā no tā zemes lietošanas mērķu grupas ir šādas:

1) individuālo dzīvojamo māju apbūvei un uzturēšanai;

2) daudzdzīvokļu māju (mazstāvu, daudzstāvu) apbūvei un uzturēšanai;

3) visu veidu komercdarbībai;

4) rūpniecisko ražotņu, noliktavu, zvejas ostu u. c. ražošanas objektu apbūvei un uzturēšanai;

5) sabiedrisko (kultūras, izglītības, veselības aizsardzības, sporta un citu neražojošas un ar uzņēmējdarbību nesaistītas sfēras) ēku apbūvei un uzturēšanai.

15. Neapgūta pilsētu zeme tiek vērtēta atbilstoši šai zemei noteiktajam zemes lietošanas mērķim, samazinot zemes faktisko paraugvērtību par 20 procentiem.

16. Vasarnīcu un kooperatīvo (kopdarbības) sabiedrību zemi pilsētu teritorijā vērtē kā individuālo dzīvojamo māju apbūves zemi.

17. Lauksaimniecības vajadzībām izmantojamā pilsētu zeme ir vērtējama saskaņā ar Lauksaimniecības ministrijas 1992. gada 21. jūlijā apstiprināto «Metodiku zemes novērtējuma operatīvai aprēķināšanai zemes reformas gaitā», izņemot zemi, kur izvietoti pagalmi un to apbūve, — to vērtē kā individuālo dzīvojamo māju apbūves zemi.

18. Automašīnu garāžu kooperatīvu zemi pilsētu teritorijā vērtē atbilstoši tās zemes lietošanas mērķim, uz kuras tie atrodas vai uz kuras ir paredzēta to būvniecība. Ja garāžu kooperatīvi atbilstoši pilsētas ģenerālplāna norādēm atrodas rūpniecības teritorijās, to zemi vērtē kā neapgūtas individuālo dzīvojamo māju apbūves zemi.

19. Ja valsts pārvaldes un pašvaldību institūcijas ir piešķīrušas fiziskajām vai juridiskajām personām lietošanā zemi inženierkomunikāciju un transporta būvju celtniecības vai ekspluatācijas vajadzībām, tad šo zemi pielīdzina to zemju vērtībai, kuras tiek šķērsotas vai izmantotas ekspluatācijas nolūkiem.

20. Ielu, laukumu, skvēru, parku, pilsētas mežu, kapu un citu koplietošanas objektu, kā arī īpaši aizsargājamo dabas un kultūrvēsturisko objektu uzturēšanai piešķirtajai zemei paraugvērtības un kadastrālās vērtības nenosaka.

21. Ja fiziskajam vai juridiskajām personām lietošanā ir piešķirta zeme, kuras platībā ir iekļauta pilsētas mežu zeme, tad šīs zemes kadastrālo vērtību, kas noteikta pēc izmantošanas pamatnozīmes, palielina par lielumu, ko nosaka meža zemes platības attiecība pret kopējo zemes platību.

Meža zemi pilsētas teritorijā vērtē saskaņā ar Meža ministrijas 1993. gada 2. jūlija apstiprināto «Metodiku meža novērtējuma operatīvai aprēķināšanai zemes reformas gaitā».

22. Valsts aizsardzības vajadzībām izmantojamo zemi vērtē pēc zemes lietotāja pieprasījuma un saskaņā ar tā noteikto zemes lietošanas mērķi.

23. Zemes paraugvērtības, zemes faktiskās paraugvērtības un zemes nosacītās paraugvērtības aprēķinus veic attiecīgās pilsētas pašvaldība. Viens šāda aprēķina eksemplārs ir jāiesniedz Valsts zemes dienesta vietējai nodaļai.

Pilsētu pašvaldības pārskata zemes paraugvērtības ne retāk kā reizi divos gados.

III. Pilsētu zemes paraugvērtības noteikšana

24. Zemes paraugvērtība ir vērtības zonas l m2 maksimālā vērtība attiecīgajam zemes lietošanas mērķim:

24.1. republikas pilsētām zemes paraugvērtība ir aprēķināta un nosakāma saskaņā ar 2. pielikumu;

24.2. pārējām pilsētām zemes paraugvērtību nosaka, izmantojot pilsētu zemes bāzes vērtību (1. pielikums) un zemes lietojuma paraugkoeficientu (3. pielikums):

24.2.1. atkarībā no zemes vērtību zonas un zemes lietošanas mērķa 3. pielikumā nolasa zemes lietojuma paraugkoeficientu Ak;

24.2.2. 1. pielikumā nolasa attiecīgās pilsētas zemes bāzes vērtību Bv;

24.2.3. reizinot pilsētas zemes bāzes vērtību ar konkrēta zemes lietojuma paraugkoeficientu, iegūst zemes paraugvērtību:

P=Bv.Ak, kur

P — 1m2 zemes paraugvērtība (latos),

Bv — 1m2 pilsētu zemes bāzes vērtība (latos),

Ak — zemes lietojuma paraugkoeflcients.

IV. Pilsētu zemes faktiskas paraugvērtības noteikšana

25. Zemes faktiskā paraugvērtība attiecināma uz konkrētu teritoriju vērtību zonas ietvaros un norāda tās l m2 zemes reālo vērtību. Zinot zemes paraugvērtības lielumu uz zonas robežām un vērtību zonas izplatības attālumu no vienas zonas robežas līdz otrai (nolasot pēc mēroga), interpolācijas ceļā var noteikt katras konkrētas vietas zemes faktiskas paraugvērtības lielumu.

Piemēram: jānosaka zemes faktiskā paraugvērtība individuālās dzīvojamās mājas zemes gabalam Liepājas pilsētā. Zemes gabals atrodas A zonā (vērtīga zeme), apmēram 700m no BA zonas robežas. A zonas izplatības attālums no pilsētas centra līdz BA zonai — 2000 m.

Pēc 2. pielikumā dotās tabulas nosaka zemes paraugvērtību starpības lielumu starp A un BA zonām:

2,32—1,30 = 1,02

Aprēķina vērtības izmaiņas lielumu pēc attāluma:

1,02 x700 / 2000 = 0,357 Ls / m2

 

 

Konkrētā zemes gabala faktiskā paraugvērtība:

1,30+0,357 = 1,657 Ls/m2~ 1,66 Ls/m2

26. Ja uz zemes atrodas ēka ar daudzfunkcionālu lietojuma nozīmi, tad šāda zemes gabala faktisko paraugvērtību nosaka, pie pamatnozīmes zemes faktiskās paraugvērtības pieskaitot katra atsevišķa zemes lietošanas mērķa faktiskās paraugvērtības aprēķina daļu. Aprēķina daļa norāda, par kādu lielumu vērtīgākais zemes izmantošanas veids paaugstina mazvērtīgāko.

Piemēram: pilsētas vidējas vērtības zemes zonā uz kāda zemes gabala atrodas piecstāvu dzīvojamā ēka ar kopējo lietderīgo platību 4800m2. Tās pirmajā stāvā ir ierīkots veikals ar kopējo lietderīgo platību 600m2 un kādas sabiedriskas organizācijas darba telpas 360m2 platībā. Ir jānosaka attiecīgā zemes gabala paraugvērtība.

Vispirms aprēķina katra zemes lietošanas mērķa faktisko paraugvērtību — Pf. Tad veic galīgo zemes faktiskās paraugvērtības aprēķinu pēc formulas:

360 m2 x nesabiedrisko ēku Pf / 4800 m2 + 600 m2 x komerciestāžu Pf / 4800 m2 + (4800-360-600) m2 x piecstāvu dzīvojamās ēkas Pf / 4800 m2 = Vērtējamā zemes gabala faktiskā paraugvērtība.

27. Mazvērtīgas zemes zonā pieņem, ka zemes faktiskā paraugvērtība Pf un zemes nosacītā paraugvērtība Pn atbilst attiecīgās vērtību zonas zemes paraugvērtības P lielumam.

V. Pilsētu zemes nosacītas paraugvertības noteikšana

28. Zemes nosacītā paraugvērtība ir vērtību zonu robežu paraugvērtību vidējais matemātiskais rādītājs.

Piemēram: Jūrmalas pilsētas A vērtību zonas individuālās dzīvojamās apbūves zemju paraugvērtība Pn ir

6,88+3,86 Ls / 2 m2 = 5,37 Ls/m2


29. Pilsētu zemes nosacītā paraugvērtība nav izmantojama zemes kadastrālās vērtības aprēķinam un var tikt lietota tikai vērtību noskaidrošanai atsevišķiem zemes lietošanas mērķiem un aptuveniem zemes nodokļu aprēķiniem.

VI. Pilsētu zemes kadastrālās vērtības noteikšana

30. Katram konkrētam zemes gabalam zemes kadastrālo vērtību nosaka, reizinot tā zemes faktisko paraugvērtību Pf ar vērtējamā zemes gabala platību (kvadrātmetros):

Kv=Pf-Lz, kur

Kv — kadastrālā zemes vērtība (latos),

Pf — 1m2 zemes faktiskā paraugvērtība (latos),

Lz — vērtējamā zemes gabala platība (m2).

31. Nosakot zemes kadastrālo vērtību, to koriģē 20% apmērā atkarībā no zemes vērtību pazeminošiem vai paaugstinošiem faktoriem, kuri nav ievēroti, nosakot zemes vērtību zonas robežas.

32. Zemes kadastrālo vērtību pazeminošie vai paaugstinošie faktori ir uzskaitīti un sadalīti divās grupās (I un II).

33. Ja uz zemes gabala ir konstatēta jebkura I grupas faktora iedarbība, tad tā kadastrālo vērtību samazina par 20% un II grupas faktoru iedarbība vairs netiek izvērtēta.

34. Ja uz zemes gabala I grupas faktoru iedarbība nav konstatēta, kadastrālās vērtības korekcijas veic atbilstoši II grupas faktoru uzskaitei un vērtējumam, samazinot vai paaugstinot kadastrālo vērtību par procentu summu lielumu:

34.1. I grupas korekcijas faktori.

Apzīmējums Faktors Samazinājums (%)
I - A Zemes lietošanas tiesību ierobežojumi, kuri noteikti saskaņā ar likuma «Par zemes lietošanu un ierīcību» 29. pantu 20
I - B Zemes lietotajā rīcības rezultāta radīta zemes un apkārtējās vides piesārņotība (neattīrītu saimniecisko un komunālo notekūdeņu nelikumīga ievadīšana gruntī, novadgrāvjos, meliorācijas sistēmās, ūdenskrātuvēs; sadzīves atkritumu nepareiza uzglabāšana; ķimikāliju lietošanas un uzglabāšanas noteikumu neievērošana un citi zemes un gaisa pastāvīgas piesārņošanas veidi) 20
I - C

Blakus esošas apbūves vai tās zemes lietošanas rezultātā radīta pastāvīga nelabvēlīga iedarbība uz zemes gabalu (atrašanās rūpniecības objektu sanitārajās zonās, valsts ceļu aizsardzības zonās, dzelzceļu sanitārās aizsardzības zonās, trokšņu virs 35 dB un elektromagnētiskā starojuma iedarbības zonā; vides piesārņojums)

20
I - D

Zemes appludināšanas risks

20

34.2. II grupas korekcijas faktori:

Apzīmējums Faktors Samaz. (%.) Paaugst. (%)
1 2

3

4
II - A-I Zemes gabala konfigurācija:    

nodrošina efektīvu izmantošanu

- 2-3
nodrošina optimālu izmantošanu 0 0
apgrūtina normālu izmantošanu 2 - 3 -
II - A - 2 Zemes gabala pieejamība:    
optimāla 0 0
ir tieša saskare ar ielu - 2-4
apgrūtināta, nav tiešas saskares ar ielu 2-4 -
II - B - 1 Zemes gabala mikroreljefs:  

 

optimāli līdzens 0 0
ar kritumu līdz 12% - 1-2
sarežģīts reljefs, kritums virs 12% 1-2 -
II - B - 2 Dabīgais apgaismojums:    
optimāls apgaismojums 0 0

pietiekams apgaismojums

- 1-2
daļējs apgaismojums 1-2 -
II - B - 3 Augsnes kārtas reproduktīvās īpašības:

 

 

optimāls apaugums 0 0
labs apaugums - 1-2
apgrūtināta apauguma kārtas atražošana 1-2 -
II - C - 1 Hidroģeoloģiskie apstākļi:

 

 

apmierinoši (gruntsūdens līmenis no 1,3 - 2,0 m no zemes virsmas) 0 0
labvēlīgi (gruntsūdens līmenis vairāk nekā 2,0 m no zemes virsmas_ - 1-3
nelabvēlīgi (gruntsūdens līmenis virs 1,3m no zemes virsmas) 1-3 -
II - C - 2 Fizikāli ģeoloģiskie apstākļi:

 

 

zemes derīgas celtniecībai - 2 - 4
celtniecība iespējama tikai pēc atbilstošu inženiertehnisku darbu veikšanas 2 - 4 -

35. Zemes kadastrālo vērtību nosaka Valsts zemes dienests, kas veic šīs informācijas uzskaiti, uzglabāšanu un sistematizāciju.

36. Kadastrālās vērtības korekcijas faktori un tās galīgais aprēķins ir fiksējami vērtēšanas protokolā, kurš glabājas Valsts zemes dienestā un pieejams ikvienam interesentam.

VII. Kompensācijas aprēķināšanas kārtība par pilsētu zemi

37. Kompensācijas aprēķināšanas kārtību par pilsētu zemi nosaka likuma «Par privatizācijas sertifikātiem» 11. pants:

37.1. kompensācijas aprēķinu veic atbilstoši zemes lietošanas mērķim 1940. gada 21. jūlijā;

37.2. ja konkrēti dati par zemes vērtību 1940. gada 21. jūlijā nav pieejami, kompensācijas apmēra aprēķinam var izmantot l m2 zemes iespējamo vidējo vērtību. Šim nolūkam ir izmantojami jebkuri dati par zemes gabalu aptuveno vērtību laikposmā līdz 1940. gada 21. jūlijam:

uzziņas par zemes tirgus vērtību;

pilsētu valdes lēmumi par zemes izpirkšanas maksas noteikšanu;

zemes izpirkšanas līgumā norādītās cenas;

hipotēku ieraksti zemesgrāmatās;

zemes vērtējums zemesgrāmatās vai citos kadastra dokumentos.

Pēc minēto datu konkrētās teritoriālās piesaistes veic vairāku tuvumā esošu zemes gabalu vērtības kritēriju atlasi un to piemērotības analīzi attiecībā uz zemes gabalu. No vairākiem tādā veidā iegūtiem datiem par l m2 zemes vērtību tiek aprēķināta vidējā zemes vērtība, ko attiecina uz aplūkojamo zemes gabalu kā tā iespējamo vidējās vērtības lielumu. Bijušajās lauku apvidu zemēs, kas atrodas pašreizējās pilsētu teritoriju robežās, kompensācijas apmēru par zemi aprēķina pēc blakus esošā pagasta vidējā zemes novērtējuma ballēs 1940. gada 21. jūlijā.

VIII. Vērtējuma pārskatīšanas un apstrīdēšanas kārtība

38. Zemes faktiskās paraugvērtības un zemes kadastrālās vērtības pārskatīšanu veic šādā kārtībā:

— zemes faktiskās paraugvērtības pārskatīšanu veic pilsētu pašvaldības;

— zemes kadastrālās vērtības pārskatīšanu — Valsts zemes dienesta vietējās nodaļas.

Minētā zemes vērtības pārskatīšana veicama 15 dienu laikā.

39. Strīdus, kas rodas sakarā ar zemes kadastrālās vērtības noteikšanu, izšķir tiesa.

40. Strīdi, kas rodas sakarā ar kompensējamā īpašuma novērtēšanu un sertifikātu daudzuma noteikšanu īpašuma kompensācijai, izskatāmi likumos par attiecīgo īpašuma veidu denacionalizāciju un atdošanu bijušajiem īpašniekiem noteiktajā kārtībā.

Ministru prezidents V. BIRKAVS

Finansu ministrs U. OSIS

Rīgā 1994. gada 12. aprīlī

1. pielikums
Ministru kabineta
1994. gada 12. aprīļa noteikumiem Nr. 94

Latvijas pilsētu zemes bāzes vērtība — Bv

Nr. Pilsēta

Pilsētu zemes bāzes vērtība Bv (par 1 m2 latos)

1 2 3
1. Rīga 1.200
2. Jūrmala 0.614
3. Jelgava 0.189
4. Liepāja 0.290
5. Daugavpils 0.225
6. Ventspils 0.173
7. Rēzekne 0.101
8. Ainaži 0.065
9. Aizkraukle 0.082
10. Aizpute 0.070
11. Aknīste 0.048
12. Aloja 0.062
13. Alūksne 0.056
14. Ape 0.043
15. Auce 0.065
16. Baldone 0.109
17. Baloži 0.318
18. Balvi 0.059
19. Bauska 0.084
20. Brocēni 0.066
21. Cēsis 0.115
22. Cesvaine 0.062
23. Dagda 0.055
24. Dobele 0.082
25. Durbe 0.062
26. Grobiņa 0.090
27. Gulbene 0.062
28. Ikšķile 0.133
29. Ilūkste 0.062
30. Jaunjelgava 0.064
31. Jēkabpils 0.094
32. Kalnciems 0.109
33. Kandava 0.080
34. Kārsava 0.053
35. Krāslava 0.068
36. Kuldīga 0.082
37. Ķegums 0.095
38. Lielvārde 0.098
39. Limbaži 0.089
40. Līgatne 0.086
41. Līvāni 0.065
42. Lubāna 0.049
43. Ludza 0.062
44. Madona 0.072
45. Mazsalaca 0.062
46. Ogre 0.131
47. Olaine 0.127
48. Pāvilosta 0.068
49. Piltene 0.054
50. Pļaviņas 0.070
51. Preiļi 0.070
52. Priekule 0.067
53. Rūjiena 0.072
54. Sabile 0.074
55. Saldus 0.074
56. Salacgrīva 0.091
57. Salaspils 0.159
58. Saulkrasti 0.143
59. Seda 0.050
60. Sigulda 0.154
61. Smiltene 0.072
62. Staicele 0.050
63. Stende 0.073
64. Strenči 0.058
65. Subate 0.053
66. Talsi 0.086
67. Tukums 0.116
68. Valdemārpils 0.074
69. Valmiera 0.107
70. Valka 0.066
71. Varakļāni 0.053
72. Vangaži 0.126
73. Viļaka 0.044
74. Viļāni 0.060
75. Viesīte 0.064
76. Zilupe 0.050

Finansu ministrs U. OSIS

 

2. pielikums
Ministru kabineta
1994. gada 12. aprīļa noteikumiem Nr. 94

REPUBLIKAS PILSĒTU ZEMES PARAUGVĒRTĪBA

(par 1 m2 latos)

Finansu ministrs U. OSIS

 

3. pielikums
Ministru kabineta
1904. gada 12. aprīļa noteikumiem Nr. 94

Pilsētu zemes lietojuma paraugkoeficienti — Ak

Pilsētu kategorijas Zemes vērtību zonas apzīmējums Zonas Individuālo dzīvojamo māju apbūve Daudzdzīvokļu māju apbūve Sabiedrisko ēku apbūve Komercobjektu apbūve Rūpniecisko objektu apbūve
1-2 st. 3 st. 4 st. 5 st. 6 st. 7 st. 8 st. 9 st. >9 st.
Līdz 5000 iedzīvotāju Mazvērtīga zeme  C 1,94 2,17 2,38 2,62 2,83 2,91 7,76 3,88
Vidējas vērtības zeme   B

3,30 3,69 4,04 4,45 4,81 4,85 25,61 8,73
No 5000 līdz 40000 iedzīvotāju

 

 

Mazvērtīga zeme C 1,75 1,96 2,15 2,36 2,55 2,68 2,82 2,96 3,10 2,63 7,00 2,62
Vidējas vērtības zeme   B

 

2,97 3,33 3,65 4,01 4,33 4,56 4,79 5,03 5,27 3,93 28,00 7,86
Vērtīga zeme A  

 

5,25 5,88 6,45 7,08 7,65 8,04 8,46 8,88 9,30 7,86 110,25 31,44

Finansu ministrs U. OSIS

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!