Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Sapratu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Ministru kabineta 2000. gada 2. maija noteikumi Nr. 168 "Noteikumi par Latvijas būvnormatīvu LBN 005-99 "Inženierizpētes noteikumi būvniecībā"". Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 6.05.2000., Nr. 164/165 https://www.vestnesis.lv/ta/id/5724

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Ministru kabineta rīkojums Nr.214

Par valsts mantas nodošanu Jēkabpils pilsētas pašvaldības īpašumā

Vēl šajā numurā

06.05.2000., Nr. 164/165

PAR DOKUMENTU

Izdevējs: Ministru kabinets

Veids: noteikumi

Numurs: 168

Pieņemts: 02.05.2000.

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Ministru kabineta noteikumi Nr. 168 

(prot. Nr. 20, 11.§)

Noteikumi par Latvijas būvnormatīvu LBN 005-99 "Inženierizpētes noteikumi būvniecībā"

Izdoti saskaņā a Būvniecības likuma 2.panta ceturto daļu

 

1. Šie noteikumi apstiprina Latvijas būvnormatīvu LBN 005-99 "Inženierizpētes noteikumi būvniecībā".

2. Būvprojektiem, kuri likumā noteiktajā kārtībā akceptēti līdz 2000.gada 31.maijam un kuru tehniskie risinājumi atbilst attiecīgajā laikposmā piemēroto normatīvo aktu prasībām, būvprojektu dokumentācijas pārstrāde atbilstoši Latvijas būvnormatīva LBN 005-99 "Inženierizpētes noteikumi būvniecībā" prasībām nav obligāta.

3. Līdz Latvijas būvnormatīva LBN 004 "Būvklimatoloģija" apstiprināšanai temperatūras un citus klimatoloģiskos rādītājus pieņem atbilstoši SNIP 2.01.01-82 "Būvklimatoloģija un ģeofizika" noteiktajām prasībām.

4. Noteikumi stājas spēkā ar 2000.gada 1.jūniju.

 Ministru prezidents A.Šķēle

 Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs V.Balodis

Rīgā 2000.gada 2.maijā

  Apstiprināts ar Ministru kabineta
2000.gada 2.maija noteikumiem Nr.168

Latvijas būvnormatīvs LBN 005 - 99 "Inženierizpētes noteikumi būvniecībā"

1. Vispārīgie jautājumi

1. Inženierizpēte būvniecības vajadzībām ietver:

1.1. ģeodēzisko un topogrāfisko izpēti;

1.2. ģeotehnisko izpēti;

1.3. hidrometeoroloģisko izpēti.

2. Inženierizpēti veic saskaņā ar likumiem, Ministru kabineta noteikumiem un šo būvnormatīvu.

3. Lai nodrošinātu ekonomiski un tehniski pamatota teritoriālplānojuma sagatavošanu, būvprojekta izstrādi un būvdarbu veikšanu, kā arī vides aizsardzību būvniecības un ekspluatācijas laikā, veicama pētāmās teritorijas dabisko apstākļu kompleksa kvalitatīva izpēte.

4. Inženierizpētes mērķi, darbu veidus un izpildes secību atkarībā no būves veida (rakstura) un būvprojektēšanas stadijas nosaka pasūtītājs pēc saskaņošanas ar būvvaldi un darbu izpildītāju.

5. No jauna būvējamu, rekonstruējamu un atjaunojamu būvju projektēšanai, kā arī pašvaldības teritoriālplānošanas vajadzībām inženierizpēti veic šādām projektēšanas stadijām:

5.1. skiču projektam:

5.1.1. būves tehniski ekonomiskajam pamatojumam;

5.1.2. būves iespējamās ietekmes uz vidi būvniecības un ekspluatācijas laikā prognozei;

5.2. tehniskajam projektam:

5.2.1. no jauna būvējamām, rekonstruējamām un atjaunojamām būvēm;

5.2.2. projektējamajiem inženiertīkliem.

6. Skiču projekta un tehniskā projekta izstrādāšanā izmanto visus noderīgos arhīvos esošos agrāk veikto inženierizpētes darbu materiālus. Ja nepieciešams, veic papildu inženierizpēti.

7. Veicot inženierizpēti būves paplašināšanai, pārbūvei vai tehniskajai modernizācijai, noskaidro, kā mainījušies dabas apstākļi (arī pamatnes grunts īpašības) attiecīgās būves būvniecības un ekspluatācijas laikā.

8. Būvniecības un ekspluatācijas laikā ģeotehniskās uzraudzības ietvaros veic speciālus inženierizpētes darbus, lai:

8.1. kontrolētu zemes darbu, kā arī būves pamatnes un pamatu izbūves atbilstību būvprojektam; ja nepieciešams, būvprojektu laikus koriģē;

8.2. laikus prognozētu iespējamos būvniecības izraisītos vai veicinātos nelabvēlīgos ģeoloģiskos procesus (piemēram, karstu, noslīdeņus, sufoziju, pārmitrināšanu) un nodrošinātu iespējas to novēršanai;

8.3. noteiktu būves deformācijas.

9. Pirms inženierizpētes uzsākšanas pasūtītājs sagatavo un kārto nepieciešamo dokumentāciju (piemēram, tehnisko uzdevumu, līgumu). Ja nepieciešams, inženierizpētes darbus saskaņo ar attiecīgo inženierkomunikāciju īpašnieku vai apsaimniekotāju.

10. Inženierizpētes pamats ir tehniskais uzdevums, ko inženierizpētes darbu izpildītājam iesniedz pasūtītājs. Tehniskajā uzdevumā pasūtītājs nav tiesīgs noteikt inženierizpētes darbu metodiku.

11. Tehniskajā uzdevumā ietveramas šādas ziņas:

11.1. projektējamās būves nosaukums un vieta (adrese);

11.2. pasūtītāja atbildīgā pārstāvja uzvārds, adrese un tālruņa numurs;

11.3. projektētāja uzvārds (nosaukums), adrese un tālruņa numurs;

11.4. projektējamās būves veids (raksturs) (piemēram, jaunbūve, rekonstruējama vai atjaunojama būve);

11.5. būvprojektēšanas stadija un darbu izpildes termiņi;

11.6. ziņas par agrāk veikto inženierizpēti būvvietā;

11.7. topogrāfiskie plāni, kartes vai shēmas ar projektējamo būvju, esošo būvju un inženiertīklu izvietojumu;

11.8. būvlaukuma robežas, inženiertīklu trases un to iespējamie varianti;

11.9. topogrāfiskās uzmērīšanas mērogs;

11.10. būvju tehniskais raksturojums (piemēram, konstrukcija, slodzes, līmeņu atzīmes);

11.11. nepieciešamā veicamo darbu precizitāte un ticamības pakāpe;

11.12. reģionālās vides pārvaldes izsniegtie vides aizsardzības tehniskie noteikumi par projektējamās būves iespējamo ietekmi uz vidi un pasākumiem vides aizsardzībai;

11.13. īpašas pārskatā vai atzinumā iekļaujamās prasības un pārskata vai atzinuma iesniegšanas kārtība;

11.14. papildu prasības un ziņas par citiem izpētes veidiem (piemēram, ūdensapgādes jautājumi, derīgo izrakteņu atradņu izpēte);

11.15. zemes īpašnieka (nomnieka) vai vietējās pašvaldības prasības inženierizpētes veikšanai;

11.16. būves atbilstība teritoriālplānojumam.

12. Pasūtītājs ir atbildīgs par tehniskajā uzdevumā sniegto ziņu pareizību un atbilstību paredzētajiem būvdarbiem. Ja tiek mainīti inženierizpētes tehniskie noteikumi, izdevumus par papildu inženierizpēti sedz pasūtītājs.

13. Pamatojoties uz pasūtītāja izsniegto tehnisko uzdevumu, inženierizpētes darbu izpildītājs sastāda inženierizpētes darbu programmu. Vienkāršām būvēm vienkāršos dabas apstākļos inženierizpētes darbu programmu var aizvietot ar īsu inženierizpētes tehnisko priekšrakstu. Inženierizpētes darbu programma (priekšraksts) nosaka konkrētu inženierizpētes darbu uzdevumus, metodes, apjomus un izpildes secību. Programmu (priekšrakstu) sagatavo atbilstoši tehnisko normatīvu prasībām, maksimāli izmantojot iepriekš veiktās dabas apstākļu izpētes rezultātus. Ja nepieciešams, veic teritorijas iepriekšēju apsekošanu. Inženierizpētes darbu programmu inženierizpētes izpildītājs saskaņo ar pasūtītāju.

14. Inženierizpētes darbu programmā (priekšrakstā) ietver šādas ziņas:

14.1. objekta nosaukums un vieta (adrese);

14.2. inženierizpētes mērķi un uzdevumi;

14.3. būvprojektēšanas stadija;

14.4. esošo inženierizpētes materiālu izmantošanas iespējas;

14.5. dabas apstākļu sarežģītības pakāpe un būves ģeotehniskā kategorija. Būves ģeotehnisko kategoriju nosaka pēc tehniskā uzdevuma un esošo inženierizpētes materiālu novērtēšanas. Inženierizpētes, būvprojektēšanas un būvniecības gaitā tā var mainīties;

14.6. lietojamās metodes, instrumenti un tehnoloģija, kā arī inženierizpētes darbu secība;

14.7. darba drošības noteikumi un vides aizsardzības pasākumi inženierizpētes darbu laikā;

14.8. tehniskā pārskata saturs un pielikumi (pamato ar darba specifiku saistītās korekcijas).

15. Inženierizpētes darbu laikā nedrīkst piesārņot grunti, zemes dzīles, virszemes un pazemes ūdeņus vai nodarīt citu kaitējumu videi. Pēc izpētes darbu pabeigšanas jāveic urbumu tamponāža vai likvidācija un izpētes teritorijas rekultivācija.

16. Inženierizpētes rezultātus apstrādā un apkopo pārskatos (1. un 2.pielikums). Pārskata saturam jāatbilst tehniskā uzdevuma un inženierizpētes darbu programmas prasībām. Pārskatā atspoguļo inženierizpētes gaitā radušās izmaiņas, ietver atzinumus un priekšlikumus par teritorijas atbilstību iecerētās būvniecības vajadzībām, ieteikumus par pamatu konstrukciju un izbūves tehnoloģiju un par aizsardzības pasākumiem pret būvniecībai nelabvēlīgiem hidrometeoroloģiskajiem apstākļiem, kā arī par vides aizsardzības jautājumiem.

17. Inženierizpētes pārskatus atsevišķām būvēm vienkāršos dabas apstākļos var aizstāt ar īsu atzinumu. Izpētes rezultāti inženiertīklu trasēm var būt atspoguļoti grafiskajos materiālos (piemēram, plānos, ģeotehniskajos griezumos).

18. Inženierizpētes pārskatus iesniedz pasūtītājam un - normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos - attiecīgajām valsts institūcijām.

19. Lauka un kamerālo darbu tehniskā dokumentācija tiek glabāta izpildītāja arhīvā.

20. Inženierizpētes darbu kvalitāti nodrošina izpildītājs, kas ir atbildīgs par veikto darbu atbilstību tehniskā uzdevuma un normatīvo aktu prasībām.

21. Inženierizpētes kvalitāti un atbilstību normatīvajiem aktiem kontrolē Ministru kabineta pilnvarotas valsts institūcijas, kā arī tās profesionālās savienības, kuras izsniedz attiecīgos būvprakses sertifikātus.

2. Ģeodēziskā un topogrāfiskā izpēte

2.1. Vispārīgās prasības

22. Ģeodēziskās un topogrāfiskās izpētes uzdevums ir sniegt digitālo, grafisko un teksta informāciju par apvidus objektu novietojumu un īpašībām būvju projektēšanai un būvdarbu veikšanai.

23. Ģeodēziskās un topogrāfiskās izpētes darbu saturu un apjomu nosaka tehniskajā uzdevumā. Ģeodēziskajā un topogrāfiskajā izpētē veicami šādi darbi:

23.1. būvlaukumu un trašu horizontālā un vertikālā uzmērīšana;

23.2. apakšzemes komunikāciju uzmērīšana;

23.3. speciālie izpētes darbi, ko reglamentē attiecīgo nozaru noteikumi.

24. Ģeodēzisko un topogrāfisko izpēti veic Latvijas ģeodēzisko koordinātu sistēmā (LKS 92 TM) un Baltijas 1977.gada augstumu sistēmā. Uzmērīšanu LKS 92 TM sistēmā nodrošina valsts ģeodēziskais tīkls. Valsts ģeodēziskā tīkla ierīkošanu un pārzināšanu atbilstoši tehniskajiem noteikumiem organizē Valsts zemes dienests. Neliela apjoma izpēti (līdz 0,5 ha platībā) ar vietēju nozīmi būvvalde pēc saskaņošanas ar pasūtītāju var atļaut izpildīt vietējā vai brīvi izvēlētā koordinātu un augstumu sistēmā.

25. Ģeodēziskos datus piesaistei valsts ģeodēziskajam tīklam un to atbilstību šim būvnormatīvam nodrošina Valsts zemes dienests. Ja valsts ģeodēziskais tīkls nenodrošina paaugstinātas precizitātes prasību izpildi, inženierizpētes darbu izpildītājs veido speciālu ģeodēzisko tīklu, kura datus nodod Valsts zemes dienestam.

26. Topogrāfisko plānu būvniecības vajadzībām sastāda mērogā 1:1000, 1:500 vai 1:250, lineārām būvēm un teritoriālplānošanas vajadzībām - arī mērogā 1:2000, 1:5000 vai 1:10000. Topogrāfiskā plāna minimālais saturs noteikts šajā būvnormatīvā, pārējās satura daļas, kā arī mērogu un attiecīgo platību nosaka tehniskajā uzdevumā un tā grafiskajā pielikumā. Topogrāfiskā plāna derīguma termiņu būvniecības vajadzībām nosaka būvvalde.

27. Ģeodēzisko un topogrāfisko izpēti būvniecības vajadzībām pārzina attiecīgās pašvaldības būvvalde.

28. Tiesības veikt ģeodēzisko un topogrāfisko izpēti ir Valsts zemes dienestam, licencētām juridiskajām personām un sertificētām fiziskajām personām. Visiem ģeodēziskās un topogrāfiskās izpētes veicējiem jāievēro Latvijas būvnormatīvi un tehniskie noteikumi, ciktāl to prasības attiecas uz ģeodēziskajiem un topogrāfiskajiem darbiem būvniecībā.

29. Ģeodēzisko zīmju ierīkošanu un mērnieku netraucētu piekļūšanu izpētes objektiem kārto darbu pasūtītājs pēc saskaņošanas ar zemes īpašnieku (nomnieku).

30. Pasūtītājam vai tā pilnvarotam pārstāvim nav tiesību iejaukties ģeodēzisko un topogrāfisko darbu veikšanā. Par izpētes materiālu precizitāti un pareizību ir atbildīgs attiecīgo darbu izpildītājs.

31. Ģeodēziskās un topogrāfiskās izpētes rezultātus un tehnisko pārskatu izpildītājs nodod pasūtītājam vai tai valsts vai pašvaldības institūcijai, no kuras ir saņemti ģeodēziskie dati un topogrāfiskie materiāli. Pasūtītājs pievieno izpētes rezultātus būvniecības ieceres pieteikumam un iesniedz būvvaldē.

2.2. Topogrāfiskās uzmērīšanas pamatojums

32. Topogrāfiskās uzmērīšanas vajadzībām veido uzmērīšanas tīklus, kas balstīti uz valsts ģeodēzisko tīklu. Par uzmērīšanas tīklu atbalsta punktiem var izmantot valsts ģeodēziskā tīkla punktus, kuru savstarpējā stāvokļa kļūdas (metros) horizontālā plaknē nepārsniedz lielumu 0,05 ÷ l un vertikālā plaknē - 0,03 ÷ l , kur l - attālums starp uzmērīšanas tīkla atbalsta punktiem kilometros.

33. Uzmērīšanas tīkla veidošanas metodei un lietotajiem instrumentiem jānodrošina šajā būvnormatīvā noteiktā uzmērīšanas tīkla atbalsta punktu noteikšanas precizitāte. Par precizitātes rādītāju lieto punktu koordinēšanas precizitāti, ko raksturo ar šādām pieļaujamām koordinātu kļūdām:

33.1. horizontālā pamatojuma uzmērīšanas tīklos (pa koordinātu asīm - 0,05 m;

33.2. vertikālā pamatojuma tīklos - 0,03 m;

33.3. reljefa uzmērīšanā - 1/10 no uzdevumā noteiktā augstuma griezuma. Punktu noteikšanas kļūdas aprēķina attiecībā pret valsts ģeodēziskā tīkla punktiem. Valsts ģeodēziskā tīkla punktu koordinātu kļūdas netiek ņemtas vērā.

34. Uzmērīšanas tīklā iesaista visus attiecīgajā rajonā esošos valsts ģeodēziskā tīkla punktus. Horizontālajam uzmērīšanas tīklam ir vismaz divi atbalsta punkti ar leņķu piesaisti vai trīs bez leņķu piesaistes. Vertikālā pamatojuma tīklam jābalstās vismaz uz diviem reperiem vai markām. Tīklu atļauts papildināt ar karātnes gājieniem, ar ne vairāk kā trīs nosakāmiem punktiem katrā. Uzmērīšanas tīkla punktus atzīmē ar pastāvīgām zīmēm gruntī vai sienā.

2.3. Topogrāfiskā uzmērīšana

35. Topogrāfisko uzmērīšanu veic pasūtītājam noteiktajās robežās. Topogrāfiskajā plānā attēlo šādus elementus:

35.1. ar pastāvīgām zīmēm atzīmētus ģeodēziskos punktus;

35.2. ar pastāvīgām zīmēm atzīmētus dabā redzamus robežpunktus;

35.3. pastāvīgās būves;

35.4. ielas un ceļus;

35.5. hidrogrāfiju;

35.6. mežaudzes (apaugumam norāda valdošo sugu, koku augstumu un vidējo diametru);

35.7. reljefu;

35.8. virszemes komunikācijas;

35.9. zemes lietošanas veidus;

35.10. Aizsargjoslu likumā noteiktās aizsargjoslas;

35.11. īpaši izsargājamas teritorijas;

35.12. ielu sarkanās līnijas;

35.13. administratīvās un zemes īpašumu un lietojumu robežas un robežpunktus;

35.14. autoceļu un dzelzceļu atsavināmās joslas;

35.15. citus elementus, ja to pieprasa pasūtītājs.

Piezīme. Pēc saskaņošanas ar būvvaldi šī būvnormatīva 35.12., 35.13. un 35.14.apakšpunktā minētos elementus topogrāfiskajā plānā var neattēlot.

36. Administratīvās robežas un zemes īpašumu robežas, autoceļu un dzelzceļu nodalījuma joslas, kā arī sarkanās līnijas topogrāfiskajā plānā attēlo pēc zemes kadastra materiāliem, aizsargjoslas un īpaši aizsargājamās teritorijas - pēc teritoriālplānojuma materiāliem.

37. Apvidū skaidri izteiktu situāciju kontūru attēlošanas kļūda topogrāfiskajā plānā attiecībā pret uzmērīšanas tīkla tuvākajiem punktiem nedrīkst pārsniegt 0,4 mm, bet neskaidri nosakāmu situāciju kontūru attēlošanas kļūda - 0,7 mm sastādāmā plāna mērogā. Precīzi nosakāmu objektu augstuma kļūda nedrīkst pārsniegt 0,03 m, bet dabīgā reljefa punktu kļūda - 1/3-1/2 no reljefa griezuma augstuma.

38. Atkarībā no zemes lietošanas veida mazākā kontūra, ko attēlo plānā, saimnieciski izmantojamai zemei ir 20 mm2, pārējām zemēm - 50 mm2. Uzmērot ēkas, cokola arhitektoniskos izvirzījumus attēlo, ja tie plānā ir lielāki par 0,5 mm.

39. Lietotajām topogrāfiskās uzmērīšanas metodēm un instrumentiem jānodrošina šī būvnormatīva 37.punktā noteiktā precizitāte. Topogrāfisko plānu var veidot, pamatojoties uz:

39.1. tahimetrisko uzmērīšanu;

39.2. aerofotouzmērīšanu;

39.3. stereotopogrāfisko uzmērīšanu;

39.4. esošo plānu skenēšanu un digitalizēšanu;

39.5. agrāko uzmērījumu korektūru.

Piezīme. Izmantojot esošos grafiskos plānus, sastādāmā plāna mērogs nedrīkst būt lielāks par izmantojamā plāna mērogu.

40. Būvi uzmēra pa perimetru cokola līmenī. Ēkām uzmēra arī lielākā perimetra projekciju uz zemes. Ēkām topogrāfiskajā plānā norāda sienu materiālu un stāvu skaitu, bet mērogā 1:500-1:2000 - arī mājas numuru (pēc adreses).

41. Autoceļu aprīkojumam mērogā 1:500 un 1:1000 norāda kilometru stabus un piketa stabiņus, bet mērogā 1:2000, 1:5000 un 1:10000 - tikai kilometru stabus.

42. Upēm, strautiem, kanāliem un grāvjiem uzmēra abus krastus, ja topogrāfiskajā plānā tie attēlojami platāki par 3 mm, vai uzmēra tikai viduslīniju, ja plānā tie attēlojami 3 mm platumā vai šaurāki. Ūdenslīmeņa atzīmei norāda mērīšanas datumu.

43. Atsevišķi augošus kokus uzmēra visos topogrāfiskā plāna mērogos. Atsevišķus kokus parkos un mežu masīvos uzmēra tikai pēc pasūtītāja īpaša uzdevuma.

44. Apvidus dabīgo reljefu topogrāfiskajā plānā attēlo ar horizontālēm un augstuma atzīmēm, kā arī ar speciāliem apzīmējumiem. Reljefa griezuma augstumu - 0,25 m, 0,5 m vai 1,0 m - nosaka pasūtītājs. Topogrāfiskajā plānā augstuma atzīmes norāda reljefa raksturīgākajām vietām: uzbērumiem, tiltiem, aizsprostiem, akām un citiem objektiem. Plānā, kura mērogs ir 1:500 vai 1:1000, augstuma atzīmes norāda dzelzceļa sliedēm, atbalsta sienām, betonētām teknēm, nostiprinātu nogāžu augšējai un apakšējai malai un pie ēku stūriem. Ceļiem augstuma atzīmes norāda šķērsprofila veidā. Pāri ēkām, ielām un laukumiem ar segumu horizontāles neizvelk. Izrakņātas vietas, izgāztuves, karjerus un citus objektus raksturo ar atsevišķām augstuma atzīmēm bez horizontāļu izvilkšanas. Blīvi apbūvētās teritorijās, noplanētos laukumos un dzelzceļa staciju mezglos reljefu raksturo tikai ar augstuma atzīmēm.

45. Virszemes komunikācijas uzmēra vienlaikus ar topogrāfisko uzmērīšanu. Nosaka komunikāciju nozīmi, cauruļu skaitu uz balstiem, balstu materiālu un cauruļu diametru. Topogrāfiskajā plānā, kura mērogs ir 1:500-1:2000, parāda visus augstsprieguma, zemsprieguma un sakaru līniju stabus, bet mērogā 1:5000 un 1:10000 - tikai augstsprieguma elektropārvades līniju stabus un zemsprieguma elektropārvades līniju pagrieziena stabus. Elektrolīniju un sakaru līniju vadu skaitu, kabeļu skaitu un marku, balstu izmērus, augstumu un numurus, vadu izvietojumu uz balstiem un vadu augstumu starp balstiem nosaka pēc pasūtītāja īpaša uzdevuma.

46. Topogrāfiskajā plānā norāda apdzīvoto vietu, ceļu, ielu, māju, upju, ezeru, avotu, purvu, kalnu un citu ģeogrāfisko objektu nosaukumus.

47. Topogrāfiskajā plānā, kura mērogs ir 1:2000, 1:5000 vai 1:10000, var nenorādīt:

47.1. nedzīvojamās ēkas, kuru plānā attēlotais laukums nepārsniedz 2 mm2;

47.2. iekškvartālu celiņus, kuru platums plānā ir mazāks par 1 mm;

47.3. koka žogus un dzīvžogus, kas ir zemāki par 1,0 m;

47.4. apakšzemes komunikācijas pilsētās un rūpnieciskajos objektos.

48. Topogrāfisko plānu sastāda uz karšu lapām, kuru loga izmērs ir 50 x 50 cm un koordinātu tīkla solis - 10 cm. Lapu robežojošo līniju koordinātu (metros) dalījums ar lapas mēroga saucēju ir vesels skaitlis vai puse no vesela skaitļa. Apvidus objektus plānos attēlo ar topogrāfiskajiem apzīmējumiem. Ja nepieciešams, apzīmējumus papildina ar paskaidrojošu tekstu.

2.4. Apakšzemes komunikāciju uzmērīšana

49. Saskaņā ar tehnisko uzdevumu uzmēra šādas apakšzemes komunikācijas:

49.1. ūdensvadus;

49.2. kanalizāciju;

49.3. siltumtrases;

49.4. gāzes un naftas vadus;

49.5. telefona kanalizāciju un kabeļus;

49.6. elektrības kabeļus;

49.7. rūpnieciskas nozīmes cauruļvadus;

49.8. meliorācijas tīkla apakšzemes būves.

50. Par atbalsta punktiem apakšzemes komunikāciju uzmērīšanai izmanto uzmērīšanas pamatojuma punktus, koordinētas pazemes komunikāciju virszemes būves un citas koordinētas situācijas kontūras. Komunikāciju uzmērīšanas kļūda attiecībā uz minētajiem objektiem nedrīkst pārsniegt 0,15 m.

51. Apakšzemes komunikāciju uzmērīšanas darbi ir:

51.1. komunikāciju apsekošana skatakās un skatrakumos;

51.2. komunikāciju virszemes izeju horizontālā un vertikālā piesaiste;

51.3. komunikāciju meklēšana ar kabeļu un cauruļvadu meklētājiem;

51.4. plāna sastādīšana un saskaņošana ar apakšzemes komunikāciju ekspluatētājiem.

Piezīme. Komunikāciju attēlošanai plānos izmanto iepriekšējos gados uzmērītos plānus, kā arī shēmas un aprakstus, kas glabājas pie apakšzemes komunikāciju ekspluatētājiem.

52.  Apsekojot apakšzemes komunikācijas skatakās un skatrakumos, noskaidro komunikāciju veidu, cauruļu skaitu un diametru, ūdens

tecēšanas virzienu, komunikāciju ieejas ēkās un izejas no tām.

53. Skatakās un kamerās ar līmetņošanas metodi nosaka:

53.1. teknes atzīmes - pašteces tīklos;

53.2. akas dibena, ieejas un izejas cauruļu tekņu atzīmes - nosēdakās;

53.3. caurules augšas atzīmes - spiedvados;

53.4. caurules augšas un apakšas atzīmes - kolektoros un kanālos;

53.5. kabeļu bloka augšas atzīmes - telefona kanalizācijā.

54. Skatakas un kameras attēlo plānā, ja to aizņemtais laukums dabā ir lielāks par 4 m2 (plāna mērogā 1:500) vai 9 m2 (plāna mērogā 1:1000). Pārējos gadījumos tās attēlo ar ārpusmēroga topogrāfiskajiem apzīmējumiem.

55. Skatrakumus atļauts ierīkot tikai saskaņā ar apakšzemes komunikāciju ekspluatētāja atļauju un tā pārstāvja klātbūtnē. Pieslēgšanās kabeļiem ar impulsu ģeneratoru atļauta tikai ekspluatētāja pārstāvjiem.

2.5. Ģeodēziskās un topogrāfiskās izpētes speciālie darbi

56. Speciālie ģeodēziskās un topogrāfiskās izpētes darbi ir:

56.1. ūdenstilpju gultnes mērījumi;

56.2. būvju vertikālo un horizontālo deformāciju mērījumi;

56.3. būvju virszemes daļu vertikālā un horizontālā uzmērīšana;

56.4. trasēšana;

56.5. dzelzceļa mezglu uzmērīšana;

56.6. ģeotehniskās izpētes izstrādņu piesaiste.

57. Rezultātu precizitāti nosaka tehniskais uzdevums un attiecīgās nozares tehniskie noteikumi.

58. Ūdenstilpju gultnes mērījumi ietver:

58.1. uzmērīšanas tīkla izveidošanu;

58.2. krasta joslas uzmērīšanu;

58.3. dziļumu mērīšanas punktu horizontālo uzmērīšanu;

58.4. dziļumu mērīšanu.

59. Dziļumu mēra šķērsām ūdenstilpei. Attālumus starp virzienu un dziļuma mērījumu punktiem nosaka pasūtītāja uzdevums. Augstuma griezumu starp izobatām pieņem analogu piekrastes augstuma griezumam starp horizontālēm. Dziļuma mērīšanas precizitāti nosaka pasūtītājs.

60. Būvju deformāciju mēra attiecībā pret speciāli izveidota vertikālā vai horizontālā tīkla atbalsta punktiem, kuru precizitāte ir vismaz par kārtu augstāka nekā iespējamie deformācijas lielumi. Nepieciešami vismaz trīs pamatojuma punkti. Speciāli izveidoto tīklu piesaista valsts ģeodēziskajam tīklam. Deformāciju mērīšanas precizitāti, periodiskumu un ilgumu pasūtītājs nosaka atkarībā no deformācijas lieluma un rakstura, no būvniecības sākuma un beigu termiņiem, kā arī no nepieciešamības veikt mērījumus būves ekspluatācijas laikā.

61. Trasēšanas darbi ietver:

61.1. trases uzmērīšanas gājiena izveidi pa trases asi un reperu ierīkošanu;

61.2. joslas topogrāfisko uzmērīšanu;

61.3. pagrieziena punktu, piketu un līkņu elementu nostiprināšanu;

61.4. garenprofilu un šķērsprofilu līmetņošanu.

Piezīme. Veicot trasēšanas darbus neapbūvētās teritorijās, ar pagaidu zīmēm nostiprina trases sākuma, beigu un pagrieziena punktus. Taisnos posmos minētie punkti jānostiprina redzamības attālumā, bet ne retāk kā ik pēc viena kilometra. Apbūvētās teritorijās trasi nenostiprina, bet piesaista situācijas elementiem.

3. Ģeotehniskā izpēte

3.1. Vispārīgās prasības

62. Ģeotehniskā izpēte ir būvprojektēšanas sastāvdaļa, kas būves projektēšanas, būvniecības un ekspluatācijas laikā ar ģeoloģijas nozaru (piemēram, inženierģeoloģijas, ģeofizikas, hidroģeoloģijas), grunšu mehānikas un būvmehānikas metodēm, galvenokārt ievērojot būves un vides mijiedarbību, nosaka nepieciešamos būvlaukuma grunts un hidroģeoloģisko apstākļu raksturlielumus, prognozē to pārmaiņas un pārmaiņu ietekmi uz būvi. Ģeotehniskās izpētes uzdevums - apkopot attiecīgos raksturlielumus, lai garantētu būves drošumu, ievērojot optimālu būvresursu un ekoresursu patēriņu.

63. Ģeotehniskā izpēte ietver apbūvei paredzētā laukuma un tā apkārtnes reljefa, ģeomorfoloģisko un hidroģeoloģisko apstākļu, ģeoloģiskās uzbūves un grunšu fizikālo un mehānisko īpašību izpēti, kā arī piesārņojuma un iespējamo ģeoloģisko procesu izpēti, kuri var ietekmēt projektējamā objekta būvniecības un ekspluatācijas apstākļus.

64. Ģeotehniskā izpēte sastāv no šādiem posmiem:

64.1. apsekošana un izpēte skiču projektam;

64.2. izpēte tehniskajam projektam;

64.3. ģeotehniskā uzraudzība.

65. Ģeotehniskajā izpētē ietver:

65.1. iepriekšējo gadu izpētes materiālu savākšanu, apkopošanu un analīzi;

65.2. ģeotehnisko izstrādņu ierīkošanu;

65.3. ģeotehnisko izpēti ar lauka metodēm (3., 4. un 5.pielikums);

65.4. esošo būvju pamatu un grunts pamatnes apsekošanu un izpēti;

65.5. grunts un ūdens laboratorijas analīžu metožu izvēli un laboratorijas analīžu veikšanu;

65.6. iegūto materiālu apstrādi un analīzi.

66. Iepriekšējos gados būvlaukumā un tā apkārtnē veiktās ģeotehniskās, hidroģeoloģiskās, ģeoloģiskās un citas izpētes materiālu analīze nepieciešama jebkurā būvprojektēšanas stadijā.

67. Ģeotehniskās izstrādnes (piemēram, urbumus, skatrakumus, atsegumus) ierīko šādiem mērķiem:

67.1. būvlaukuma ģeoloģiskās uzbūves un hidroģeoloģisko apstākļu noteikšanai un precizēšanai, kā arī grunšu fizikālo un mehānisko īpašību noteikšanai;

67.2. grunts un ūdens paraugu ņemšanai;

67.3. ģeotehniskajai, hidroģeoloģiskajai un ģeofizikālajai izpētei ar lauka metodēm;

67.4. monitoringam;

67.5. ģeoloģisko procesu izpētei un izplatības zonu noteikšanai.

68. Ģeotehnisko izstrādņu veidu, izvietojumu un ierīkošanas tehnoloģiju nosaka atbilstoši izpētes mērķim un pētāmās teritorijas ģeoloģiskās uzbūves īpatnībām (piemēram, grunts litoloģiskajam sastāvam, ieguluma dziļumam, mitrumam) (6.pielikums). Ģeotehnisko izstrādņu veidam un izvietojumam jānodrošina visa nepieciešamā ģeotehniskā informācija būves projektēšanai, būvniecībai un ekspluatācijai.

69. Urbuma diametram, dziļumam un ierīkošanas tehnoloģijai jānodrošina paraugu ņemšana laboratorijas analīzēm un pētījumu veikšana ar lauka metodēm atbilstoši standartiem.

70. Lai novērstu grunts un zemes dzīļu piesārņošanu un iespējamo ģeoloģisko procesu attīstību, ģeotehniskās izstrādnes pēc darbu veikšanas likvidē, aizberot un pieblietējot vai tamponējot ar mālu vai cementa javu (izņemot urbumus, ko atstāj pazemes ūdeņu monitoringam un citām vajadzībām).

71. Ģeotehniskās izpētes lauka metodes lieto šādos gadījumos:

71.1. grunts fizikālo un mehānisko īpašību noteikšanai;

71.2. ģeotehniskā griezuma sadalīšanai ģeotehniskajos elementos;

71.3. iespējamo ģeoloģisko procesu aktivitātes izpētei;

71.4. pāļu iegremdēšanas iespēju un pāļu nestspējas noteikšanai;

71.5. citu ģeotehnisko parametru noteikšanai atkarībā no būvprojektēšanas stadijas, būves ģeotehniskās kategorijas (7.pielikums) un būvlaukuma dabas apstākļu sarežģītības pakāpes (8.pielikums).

72. Grunts fizikālās un mehāniskās īpašības ar statisko un dinamisko zondēšanu nosaka atbilstoši šī būvnormatīva 4.pielikumam.

73. Ja nepieciešams, veic papildu pētījumus ar īpašām ģeotehniskās izpētes lauka metodēm (piemēram, poru spiediena mērīšana, iskimetrija, dilatometrija, grunts horizontālā spiediena mērīšana, rotācijas (svara) zondēšana).

74. Pāļu nestspējas noteikšanai izmanto galvenokārt statisko zondēšanu. Ja nepieciešams, pāļu nestspēju pārbauda ar statisko un dinamisko slodzi.

75. Ģeofizikālās metodes ir ģeotehniskās izpētes sastāvdaļa, un tās var lietot katrā būvprojektēšanas stadijā šādos gadījumos:

75.1. grunts masīva ģeoloģiskās uzbūves izpētei;

75.2. hidroģeoloģisko apstākļu izpētei;

75.3. ģeoloģisko procesu izpētei un to izplatības noteikšanai;

75.4. pazemes komunikāciju raksturlielumu un tehniskā stāvokļa noteikšanai;

75.5. grunts korozijas aktivitātes un klaidstrāvu intensitātes noteikšanai.

Piezīme. Ģeofizikālās metodes un to modifikācijas izvēlas atkarībā no noteiktajiem uzdevumiem, un pētījumu interpretācijai izmanto kontrolmetodes (piemēram, urbšanu, zondēšanu, laboratorijas darbus).

76. Hidroģeoloģiskā izpēte ir ģeotehniskās izpētes sastāvdaļa, un to veic, lai noteiktu:

76.1. pazemes ūdenslīmeņus būvlaukumā;

76.2. to grunšu ieguluma apstākļus un izplatību, kuras veido ūdeni saturošus un ūdeni vāji caurlaidīgus slāņus;

76.3. aerācijas zonas grunts sastāvu, filtrācijas spēju, ūdens atdevi, līmeņu svārstību amplitūdu un citas īpašības;

76.4. ūdens horizontu īpatnības (piemēram, resursu papildināšanas un ūdens noplūdes apstākļi, pazemes ūdeņu plūsmas virziens un ātrums, ūdenslīmeņa sezonālās svārstības, ūdens horizontu hidrauliskā mijiedarbība un saistība ar virszemes ūdeņiem) un to ietekmi uz būvi;

76.5. tehnogēno faktoru ietekmi uz hidroģeoloģisko apstākļu maiņu;

76.6. būvlaukuma ūdeņu ķīmisko sastāvu un tā ietekmi uz būves pazemes konstrukcijām (9.pielikums);

76.7. ūdens agresīvās iedarbības ietekmi uz ģeoloģisko procesu (piemēram, karsta, ķīmiskās sufozijas) attīstību.

77. Galvenie hidroģeoloģiskie raksturlielumi un to noteikšanas metodes norādītas šī būvnormatīva 10.pielikumā.

78. Ūdens paraugus ņem, iekonservē, transportē un analizē atbilstoši standartiem.

79. Ģeotehniskās izpētes sastāvdaļa ir monitorings, kas nepieciešams tādu procesu izpētei, kuri var ietekmēt būvi būvniecības un ekspluatācijas laikā:

79.1. bīstamu ģeoloģisko procesu (piemēram, karsta, abrāzijas, noslīdeņu, nobrukumu, kā arī upju, ezeru un ūdenskrātuvju krastu pārveidošanās) attīstības novērošanai un izvērtēšanai;

79.2. teritorijas pārmitrināšanās, būvlaukuma deformācijas un sēšanās procesu noskaidrošanai;

79.3. pazemes ūdenslīmeņu svārstību un ķīmiskā sastāva izmaiņu noteikšanai;

79.4. grunts īpašību izmaiņu novērošanai;

79.5. būvju pamatu sēšanās un konstrukciju deformāciju iemeslu noskaidrošanai.

Piezīme. Monitoringa ilgums ir atkarīgs no būvniecības un ekspluatācijas prasībām un attiecīgo procesu rakstura.

80. Vienlaikus ar ģeotehniskās izpētes lauka darbiem veic rezultātu iepriekšēju apstrādi (piemēram, ģeotehnisko griezumu zīmēšanu, nepieciešamo aprēķinu veikšanu), lai kontrolētu ģeotehniskās izpētes kvalitāti un, ja nepieciešams, operatīvi koriģētu darba programmu.

81. Laboratorijas darbus grunts izpētei veic atbilstoši spēkā esošajiem standartiem, lai noteiktu grunts fizikālās un mehāniskās īpašības. Laboratorijas darbu veidu izvēlas atkarībā no būvprojektēšanas stadijas, būves iedarbības uz grunti un no grunts veida un stāvokļa. Ja nepieciešams, veic grunts papildu analīzes, kuru metodika nav reglamentēta normatīvajos dokumentos (piemēram, grunts īpašību pārbaudi attiecībā uz dinamiskām iedarbībām).

82. Pēc ģeotehniskās izpētes lauka darbu un laboratorijas darbu pabeigšanas iegūtos materiālus apstrādā un apkopo tehniskajā pārskatā saskaņā ar šī būvnormatīva 16.punktu un 1.pielikumu.

3.2. Ģeotehniskā izpēte skiču projektam

83. Ģeotehniskā izpēte skiču projektam pamatojas uz iepriekšējo pētījumu (piemēram, ģeotehnisko, ģeoloģisko, hidroģeoloģisko) rezultātiem un papildu izpētes darbiem.

84. Ģeotehniskā izpēte skiču projektam nodrošina:

84.1. laukuma (teritorijas) sadalījumu pēc grunts ģeotehniskajām īpašībām un piemērotības dažādiem pamatu veidiem;

84.2. pazemes ūdeņu ieguluma dziļuma un agresīvās iedarbības uz betona konstrukcijām noteikšanu;

84.3. būvniecībai bīstamo apstākļu vai riska zonu noteikšanu.

85. Laukuma (teritorijas) raksturojumu papildina ar šādām ziņām:

85.1. pamatu veidi un to ierīkošanas tehnoloģija līdzīgos ģeotehniskajos apstākļos;

85.2. ieteicamie inženieraizsardzības pasākumi būvniecības un ekspluatācijas laikā.

3.3. Ģeotehniskā izpēte tehniskajam projektam

86. Tehniskā projekta izstrādāšanai nepieciešamo ģeotehnisko informāciju nodrošina, veicot attiecīgā būvlaukuma vai trases ģeotehnisko apstākļu detālu izpēti.

87. Veicot ģeotehnisko izpēti, izstrādnes pēc iespējas izvieto pa būvju kontūrām un ass līnijām, kā arī vietās, kur mainās būves augstums, slodzes un prognozētais pamatu veids un dziļums.

88. Ģeotehnisko izstrādņu dziļumu un attālumu starp tām nosaka atbilstoši būvlaukuma dabas apstākļu sarežģītības pakāpei, projektējamo būvju ģeotehniskajai kategorijai, jutīgumam pret nevienmērīgu sēšanos un prognozētā būvju pamatu veida.

89. Ģeotehnisko izstrādņu skaitam, dziļumam un izvietojumam jānodrošina grunts veidu noteikšana vērsumā un griezumā, kā arī karsta, noslīdeņu un citu ģeoloģisko procesu iespējamās izplatības noteikšana.

90. Grunts veidu un ģeotehnisko īpašību noteikšana ar lauka vai laboratorijas metodēm veicama tādā apjomā, lai nodrošinātu grunts fizikālo un mehānisko īpašību normatīvo un aplēses raksturlielumu iegūšanu nepieciešamajā nodrošinājuma pakāpē. Grunts stiprības un deformācijas īpašību noteikšana ir sistēmas "pamats-pamatne" savstarpējās iedarbes modelēšana, kuru veicot ievēro vispārējos fizikālo un mehānisko īpašību modelēšanas principus.

91. Nosakot granulometrisko sastāvu gruntīm, kas paredzētas hidromehanizētai izstrādei, frakciju sastāvu nosaka atbilstoši šos darbus reglamentējošo normatīvo dokumentu prasībām.

92. Grunts ģeotehniskās izpētes lauka metodes un izmēģinājumu apjomu nosaka, ievērojot ģeotehnisko apstākļu un būvju konstrukcijas sarežģītību. Ģeotehniskos izmēģinājumus veic izstrādņu tuvumā saskaņā ar standartiem. Izmēģinājumu skaitam jānodrošina pamatnes grunts fizikālo un mehānisko īpašību izpēte nepieciešamajā nodrošinājuma pakāpē.

93. Hidroģeoloģiskie pētījumi ir ģeotehniskās izpētes sastāvdaļa, un tos veic, lai noteiktu pazemes un virszemes ūdeņu ietekmi uz būvi, nosakot:

93.1. nesaistītas grunts filtrācijas īpašības;

93.2. pazemes ūdenslīmeņu sezonālās izmaiņas;

93.3. pazemes ūdeņu plūsmas virzienu, to barošanās, noplūdes un izplūdes apstākļus;

93.4. pazemes ūdeņu ķīmisko sastāvu un agresivitāti pret būvju betona vai metāla konstrukcijām.

94. Projekta aprēķiniem (piemēram, ūdens pietece būvbedrēs un tranšejās, pazemes ūdenslīmeņu pazeminājuma noteikšana, pretfiltrācijas pasākumu izvērtēšana) un hidroģeoloģisko apstākļu izmaiņu paredzēšanai nepieciešamos hidroģeoloģiskos parametrus (piemēram, filtrācijas koeficientu, ūdens atdevi, ūdenslīmeņa svārstības) pēc iespējas nosaka ar izmēģinājumiem, veicot ūdens atsūknēšanu un infiltrāciju gruntī vai ilgstošus ūdens režīma novērojumus.

95. Filtrācijas izmēģinājumu veidus un skaitu nosaka atkarībā no būves veida un darba uzdevuma, kā arī no hidroģeoloģisko apstākļu sarežģītības un izpētes pakāpes. Vienkāršos apstākļos lieto ekspresatsūknēšanas metodi vai grunts piesātināšanu ar ūdeni, bet sarežģītos - urbumu grupas izmēģinājuma atsūknēšanas metodi. Izvēlētajai metodei jānodrošina prognozes pazemes ūdeņu ietekmei uz būvi būvniecības un ekspluatācijas laikā.

96. Ķīmisko analīžu skaitam jābūt pietiekamam, lai raksturotu hidroķīmiskos apstākļus būvlaukumā, kā arī pazemes (virszemes) ūdeņu un būves konstrukciju saskares zonās.

97. Monitoringu veic, lai noteiktu pazemes un virszemes ūdeņu režīmu un iegūtu datus par bīstamu ģeoloģisku procesu iespējamo attīstību un iedarbību uz būvi būvniecības un ekspluatācijas laikā. Novērojumu punktu skaitu un izvietojumu nosaka atkarībā no risināmo uzdevumu rakstura, teritorijas (laukuma) ģeotehnisko apstākļu sarežģītības un izpētes pakāpes. Novērojumu perioda ilgumam jānodrošina iespēja prognozēt attiecīgo procesu izmaiņas un to ietekmi uz būvi.

98. Ģeofizikālās metodes, ko lieto ģeotehniskajā izpētē (piemēram, radiokarotāža, elektriskā zondēšana, mikroseismika), papildina un konkretizē ģeotehnisko apstākļu un grunts parametru noteikšanu, korelējot tās ar citām metodēm.

3.4. Papildu prasības ģeotehniskajai izpētei būves rekonstrukcijas vai atjaunošanas vajadzībām

99. Būves rekonstrukcijas vai atjaunošanas vajadzībām paredzētās ģeotehniskās izpētes galvenais uzdevums ir noskaidrot ģeoloģiskās vides un grunts īpašību pārmaiņas, kas radušās būvju ekspluatācijas laikā, un prognozēt turpmākās pārmaiņas. Lai izpildītu minēto uzdevumu, noskaidro:

99.1. teritorijas (laukuma) ģeotehnisko apstākļu pārmaiņas tehnogēno faktoru ietekmē;

99.2. būves pamatnes grunts fizikālās un mehāniskās īpašības;

99.3. būves deformāciju raksturu, to iemeslu un novēršanas iespējas.

100. Tehniskajā uzdevumā papildus šī būvnormatīva 11.punktā noteiktajām ziņām ietver:

100.1. ziņas par novērotajām deformācijām;

100.2. objekta ekspluatācijas tehnoloģiskos noteikumus (piemēram, esošās un paredzamās slodzes lielums uz būves pamatiem, notekūdeņu apjoms un sastāvs, drenāžas sistēmu veids un dziļums);

100.3. ziņas par objektā notikušajām avārijām un atjaunošanas darbiem.

101. Ģeotehnisko izpēti būves rekonstrukcijas vai atjaunošanas vajadzībām veic iespējamo tehnogēno faktoru ietekmes zonā. Minētajā gadījumā vispārīgās prasības ģeotehniskajai izpētei ir tādas pašas kā ģeotehniskajai izpētei, kas veicama jaunbūvēm attiecīgajā projektēšanas stadijā. Papildu prasības noteiktas 11.pielikumā. Ģeotehniskajai izpētei jānodrošina nepieciešamo datu ieguve būves esošo pamatu nesošās slodzes pārrēķinam, ja tiek veikta pamatu nostiprināšana vai tiek palielināta slodze, kā arī jaunu pamatu aprēķiniem.

102. Būves rekonstrukcijas vai atjaunošanas vajadzībām veicamo lauka darbu un laboratorijas darbu metodikā ņem vērā esošo pamatu slodzi, grunts sablīvēšanos un stiprības paaugstināšanos būves pamatnē ekspluatācijas laikā.

103. Ja pēc būves rekonstrukcijas vai atjaunošanas slodze uz būves pamatiem nepalielināsies, var veikt tikai būves pamatu un pamatnes grunts faktiskā stāvokļa izpēti un prognozēt pārmaiņas, ņemot vērā šī būvnormatīva 11.pielikumā noteikto. Pamatu izpētei veic šādus darbus:

103.1. nosaka būves grunts pamatnes sastāvu un īpašības;

103.2. pamatu uzmērīšanu;

103.3. nosaka pamatu materiālu, tā stiprību un hidroizolācijas stāvokli.

104. Ja pēc būves rekonstrukcijas vai atjaunošanas slodze uz būves pamatiem palielināsies, veic būves pamatu un pamatnes grunts detalizētu izpēti ar lauka un laboratorijas metodēm, modelējot sistēmas "pamats-pamatne" mijiedarbību. Būvju deformācijas konstatē vizuāli vai instrumentāli (ar ģeodēziskām metodēm). Deformāciju cēloņu noteikšanai lieto ģeotehniskās izpētes lauka un laboratorijas metodes.

105. Izstrādņu dziļumu pamatu nostiprināšanai nosaka atbilstoši slodzes zonas robežām rekonstruējamās vai atjaunojamās būves pamatnē un pamatnes grunts īpašībām. Uzbērto un vājo grunšu pilna griezuma atsegšana zem pamatiem ir obligāta, ja būvprojekta izstrādei ir nepieciešami šo grunšu raksturlielumi. Rievsienām, atbalstsienām un citiem norobežojumiem gruntī izstrādnes izvieto pēc iespējas pa to izbūves asi un dziļāk par šo norobežojumu ielikšanas dziļumu.

106. Izvēloties lauka darbu metodes un apjomus, kas veicami grunts deformācijas un stiprības raksturlielumu noteikšanai būves pamatnē, jāievēro pamatnes faktiskais un prognozējamais spriegumstāvoklis. Grunts sablīvējuma pakāpes un citu fizikālo un mehānisko īpašību noteikšanai, kā arī pāļu iegremdēšanas iespēju un dziļuma noteikšanai lieto statisko zondēšanu un citas metodes (piemēram, dinamisko zondēšanu un rotācijas zondēšanu).

107. Hidroģeoloģisko darbu sastāvu un apjomu nosaka atkarībā no tehniskajā uzdevumā dotajiem norādījumiem (piemēram, prognozētais pamatu tips un ierīkošanas veids, pagraba telpu nepieciešamība), hidroģeoloģisko apstākļu sarežģītības (piemēram, ūdens noteces iespējas, slapjo tehnoloģisko procesu sekas, pazemes ūdeņu agresīvā iedarbība uz pazemes konstrukcijām) un apbūves blīvuma. Ja nepieciešams pamatni nostiprināt ar šķīduma injekcijām, grunts filtrācijas īpašības nosaka ar lauka ekspresmetodēm (piemēram, īslaicīgu atsūknēšanu, grunts piesātināšanu ar smagiem šķidrumiem vai citām injekcijas apstākļus modelējošām metodēm) un laboratorijas metodēm.

108. Veicot pamatu un pamatņu apsekošanu un izpēti, kā arī likvidējot izstrādes, nedrīkst pieļaut pamatnes grunts ģeotehnisko īpašību pasliktināšanos (piemēram, grunts uzirdināšanu, sasaldēšanu, izmērcēšanu).

109. Ģeotehniskās izpētes pārskatam jāatbilst šī būvnormatīva 1.pielikumā noteiktajām prasībām. Pārskatā papildus iekļauj ziņas par esošo pamatu tehnisko stāvokli (pamatu konstrukciju, tipu un izmēriem), grunts fizikālajiem un mehāniskajiem raksturlielumiem ārpus pamatu robežām un pamatu ietekmes zonā, kā arī informāciju par būvniecības ietekmi uz ģeoloģisko vidi un apbūvi.

3.5. Papildu prasības ģeotehniskajai izpētei būvniecībai nelabvēlīgos grunts apstākļos

3.5.1. Vājās gruntis

110. Par vājām gruntīm uzskatāmas dažādas ģenēzes zemas nestspējas un stipri deformējamas gruntis: kūdra, kūdraina grunts, dūņas, sapropelis, irdeni ezerkaļķi, plūstoši plastiska un plūstoša mālaina grunts, kā arī irdenas smiltis.

111. Vājām gruntīm ir šādas specifiskās īpatnības:

111.1. liela porainība un dabiskais mitrums;

111.2. zema slodžu izturība (stiprība) un ievērojama saspiežamība;

111.3. ilgstoša konsolidēšanās, ja ir lielas deformācijas;

111.4. grunts nosēšanās (rukums) tās izžūšanas laikā;

111.5. jutīgums pret dinamisko iedarbību;

111.6. izteikti nelineāra sakarība starp spriegumiem un deformācijām.

112. Galvenie vājas grunts īpašību raksturlielumi ir šādi:

112.1. smilšu porainības koeficients ir lielāks par 0,8;

112.2. organisko vielu saturs ir lielāks par 0,03;

112.3. mālainām gruntīm plūstamības rādītājs ir lielāks par 0,75;

112.4. konusa pretestība statiskajā zondēšanā ir mazāka par 2 MPa smilšu gruntīm un mazāka par 1 MPa mālainām gruntīm;

112.5. deformācijas modulis ir mazāks par 6 MPa.

113. Vājo grunšu izplatības rajonos izpēti veic, lai noteiktu:

113.1. būvju optimālo izvietojumu atkarībā no vājo grunšu izplatības, biezuma un īpašībām;

113.2. grunts piemērotību dabīgai būvju pamatnei vai grunts maiņas veidu (piemēram, izņemšana, caururbe, apmainīšana ar citu grunti);

113.3. būves pamatu veidu un konstrukciju;

113.4. grunts izmantošanas iespējas apbūves laukuma sagatavošanai būvniecībai un teritorijas labiekārtošanai.

114. Vājo grunšu ģeotehniskajā izpētē iekļauj šādas atklātās vājo grunšu iegulas (piemēram, purvus, vecupes) raksturojošas papildziņas:

114.1. ģeomorfoloģiskais tips;

114.2. apūdeņošanas apstākļi un barošanās avoti;

114.3. nogulumu, kā arī to pamatnē iegulošo minerālgrunšu sastāvs un īpašības.

115. Kūdraino un citu vājo grunšu īpašības (piemēram, mitrumu, blīvumu, konsistenci, organisko vielu saturu, kūdras sadalīšanās pakāpi, stiprības, saspiežamības, konsolidācijas raksturlielumus) nosaka saskaņā ar normatīvu prasībām. Ūdens piesātināto smilšaino grunšu dinamiskās noturības orientējošai noteikšanai līdz attiecīga Latvijas būvnormatīva apstiprināšanai var izmantot piemērojamo normatīvu sarakstā ietvertās metodes.

116. Ņemot vērā vājo grunšu jutīgumu un monolīto paraugu ņemšanas un transportēšanas grūtības, to izpēti pēc iespējas veic ar ģeotehniskajām lauka metodēm (piemēram, ar statisko zondēšanu, slogošanu, spārniņgriezi), korelējot minētās metodes ar paraugu pētījumiem laboratorijā.

117. Transportējot vājo grunšu paraugus, nedrīkst pieļaut to satricināšanu, sasalšanu un izžūšanu (mitruma zudumus).

118. Izmēģinājumus grunts stiprības un deformācijas noteikšanai veic, ievērojot dabisko un prognozēto sprieguma stāvokli būvniecības un ekspluatācijas laikā.

3.5.2. Eluviālās gruntis

119. Par eluviālām uzskatāmas gruntis, kas veidojušās, sadēdot pirmskvartāra iežiem, un zaudējušas stingrās struktūrsaites un iepriekšējās īpašības. Raksturojot eluviālās gruntis, to izplatības laukumos un ģeoloģiskajā griezumā nodala drupveida, dispersās un dēdēšanas zonas.

120. Lauka izpētes darbos grunts ģeotehnisko griezumu sastādīšanai un monolīto paraugu ņemšanai no eluviālām gruntīm daļēji izmanto skatrakumus.

121. Eluviālo grunšu un dēdēšanas zonu nodalīšanai, kā arī cieto iežu virsmas noteikšanai papildus lieto ģeofizikālās metodes.

122. Eluviālo grunšu dažādu sadēdēšanas pakāpju noteikšanai paredzētās izstrādnes izvieto pēc iespējas būves kontūrās.

123. Attālumus starp izstrādnēm nosaka atkarībā no ģeotehnisko apstākļu sarežģītības un no būves ģeotehniskās kategorijas.

124. Laboratorijas izmēģinājumos papildus nosaka šādus specifiskus raksturlielumus:

124.1. attiecīgās frakcijas sadēdēšanas pakāpi, ja eluviālā gruntī ir vairāk nekā 30 % rupju iežu drupu;

124.2. sadēdēšanas koeficientu, ko nosaka ar drupu materiāla dilstamības pārbaudi rotējošā cilindrā;

124.3. grunts pretestību aksiālā spiedē gaissausā un ūdens piesātinātā stāvoklī, kā arī bīdes pretestību aizpildījuma gruntīm.

125. Nozīmīgās būvēs eluviālo grunšu deformācijas un stiprības raksturlielumus nosaka ar lauka metodēm (piemēram, izmēģinājumos ar slogošanu, presiometriem, grunts bīdes pārbaudēm " in situ ").

126. Eluviālo grunšu ģeotehniskās izpētes pārskatā papildus šī būvnormatīva 1.pielikumā noteiktajam sniedz šādas ziņas:

126.1. eluviālo grunšu izplatība, biezums, sastāvs un īpašības;

126.2. sedzošā un cilmieža ieguluma veids, sastāvs un īpašības;

126.3. sadēdējušās grunts kūkumošanos un sufozijas īpašības;

126.4. sadalīšana ģeotehniskajos elementos pēc sadēdēšanas pakāpes un citām īpašībām (piemēram, sastāvs, blīvums, mitrums, ķīmiskā un mehāniskā izturība, izturība pret izskalošanu).

3.5.3. Mākslīgās gruntis

127. Par mākslīgām gruntīm uzskatāmas sabērtās, uzskalotās un pārraktās gruntis, kā arī ar dažādām metodēm stiprinātas un sablīvētas dabīgās gruntis. Lai precizētu ģeotehniskos apstākļus un to ietekmē notikušās grunts izmaiņas, vājo grunšu izplatības rajonos izpēti veic pirms un pēc būvlaukuma labiekārtošanas un zemes virsmas līmeņa pacelšanas ar uzskalošanu vai grunts uzbēršanu.

128. Mākslīgo grunšu izplatības rajonos, ja teritorija izveidota ar plānveida grunts uzskalošanu vai sabēršanu, kā arī būvlaukumos, kur dabīgās gruntis mākslīgi uzlabotas (piemēram, ar blietēšanu, norullēšanu, nosusināšanu), visās projektēšanas stadijās izpēti veic atbilstoši šī būvnormatīva prasībām.

129. Grunts sabērtuvēs, kā arī rūpniecisko un sadzīves atkritumu izgāztuvēs, kurām raksturīgs liels sabērto grunšu mainīgums un organisko un toksisko vielu un sadzīves atkritumu ieslēgumi, izpēte veicama atbilstoši būvju III ģeotehniskajai kategorijai.

130. Izpētes laikā noskaidro un tehniskajā pārskatā iekļauj šādu informāciju:

130.1. mākslīgo grunšu veidošanas apstākļi (sabēršana, uzskalošana, plānveida izveidošana vai sadzīves atkritumu izgāztuves) un ilgums;

130.2. mākslīgo grunšu izplatība, iegulums, uzbūve, sastāvs un īpašības;

130.3. grunts fizikālo un mehānisko īpašību izmaiņas tās izplatības zonā;

130.4. mākslīgo grunšu piesārņotība ar ķīmiskās, metalurģiskās vai citas rūpniecības nozares atkritumiem, kas satur ūdenī šķīstošas un videi bīstamas toksiskas vielas;

130.5. pieredze un ieteikumi, izmantojot mākslīgās gruntis būvju pamatnei.

131. Mākslīgo grunšu saguluma viendabīgumu un īpašību izmaiņas nosaka ar zondēšanu un citām izpētes metodēm.

Piezīme. Ja nepieciešams, precizē mākslīgo grunšu konsolidācijas norisi un iespējamo izmaiņu prognozi būvniecības un ekspluatācijas laikā, pamatojoties uz laboratorijas izmēģinājumiem, režīma novērojumiem un citiem pētījumiem.

132. Izstrādņu dziļumu mākslīgo grunšu izpētei nosaka atkarībā no slāņa biezuma un izraisītā sprieguma iespējamās izplatības zonas raksturlielumiem. Attālumus starp ģeotehniskajām izstrādnēm nosaka, ņemot vērā grunšu sastāva un īpašību mainīgumu.

3.6. Prasības ģeotehniskajai izpētei ģeoloģisko procesu izplatības rajonos

3.6.1. Vispārīgie norādījumi

133. Veicot ģeotehnisko izpēti būvniecības vajadzībām ģeoloģisko procesu izplatības rajonos, nepieciešama ģeoloģisko procesu detalizēta izpēte. Nevēlamas vai neatgriezeniskas sekas būvei var radīt:

133.1. karsta procesi;

133.2. nogāžu procesi;

133.3. jūras, ezeru, upju un citu ūdenstilpju krastu pārveidošanās;

133.4. teritorijas pārmitrināšanās un pārpurvošanās;

133.5. eolie (vēja izraisītie) procesi;

133.6. seismogēnie procesi (šī būvnormatīva 12.pielikums).

134. Pētot ģeoloģiskos procesus, nosaka attiecīgo procesu intensitāti, izpausmes veicinošos vai provocējošos faktorus un sniedz ieteikumus aizsardzībai pret to iespējamo nelabvēlīgo iedarbību.

3.6.2. Karsta procesi

135. Karsta procesu izplatības rajonos nosaka:

135.1. ģeoloģiskos, hidroģeoloģiskos, ģeomorfoloģiskos, hidroloģiskos un meteoroloģiskos apstākļus karsta izplatības iecirkņos;

135.2. karsta izpausmes veidus, izplatību, intensitāti, attīstības vēsturi un likumsakarības;

135.3. karsta formu (piemēram, kriteņu, piltuvju, grunts nosēšanās) iespējamo veidošanos būvlaukumā un tā tuvākajā apkārtnē;

135.4. karsta procesu iespējamo aktivizēšanos dabisko un tehnogēno faktoru ietekmē būvniecības un ekspluatācijas laikā.

136. Karsta procesu izplatība norādīta šī būvnormatīva 13.pielikumā.

137. Karsta procesu izpētē iekļauj:

137.1. skiču projekta stadijā - būvlaukuma un tā tuvākās apkārtnes apsekošanu, karsta procesu izpēti ar ģeofizikālām, hidroķīmiskām u.tml. metodēm, lai noteiktu karsta procesu izplatību vērsumā un griezumā un novērtētu ūdens agresīvās iedarbības pakāpi uz karbonātiežiem un ģipsi saturošajiem iežiem;

137.2. tehniskā projekta stadijā - būvlaukuma un tā tuvākās apkārtnes raksturojumu pēc stabilitātes un karsta procesu iespējamības pakāpes būvlaukumā.

Piezīme. Ja projektēšanu veic tikai vienā stadijā, izpētē iekļauj skiču projekta stadijā un tehniskā projekta stadijā veicamos darbus.

138. Lai raksturotu būvlaukumu, nepieciešams precizēt un izpētīt:

138.1. esošo būvju deformācijas;

138.2. esošās virszemes ūdeņu uzsūkšanas zonas;

138.3. pazemes karsta vietas un formas (piemēram, kavernas, grunts izšķīdināšanas zonas, grunts nobrukumus);

138.4. karsta procesiem pakļauto iežu un tos sedzošo iežu saguluma apstākļus, fizikālās un mehāniskās īpašības;

138.5. karsta attīstību ietekmējošos hidroģeoloģiskos apstākļus: iežu sastāva īpašības, ūdenslīmeņu režīmu, tā ķīmiskā sastāva režīmu, ūdens agresivitātes pakāpi (arī agresivitātes pakāpi pret ģipsi), pazemes ūdeņu barošanās un izplūdes apstākļus, plūsmas virzienu, pazemes un virsūdeņu savstarpējo mijiedarbību.

139. Atbilstoši veiktajai izpētei:

139.1. sniedz ziņas par karsta procesu izplatību un intensitāti, kā arī to nelabvēlīgās ietekmes uz apbūvi novērtējumu;

139.2. veic karsta procesiem pakļautā būvlaukuma un tā apkārtnes tipizāciju būvniecības vajadzībām saskaņā ar šī būvnormatīva 1.tabulu;

139.3. prognozē iespējamās dabisko apstākļu izmaiņas un karsta procesu aktivizāciju būves būvniecības un ekspluatācijas laikā, kā arī iesaka pretkarsta pasākumus.

1.tabula

Karsta procesu izplatības teritoriju klasifikācija atkarībā no teritorijas stabilitātes

Teritorijas kategorija Teritorijas stabilitātes raksturojums Vidējais iegruvumu skaits 1 km2 laukumā gada laikā Laiks (gados), kad 1 km2 laukumā izveidojas karsta forma
I Ļoti nestabila >1 <1
II Nestabila 0,1-1 1-10
III Vidēji nestabila 0,05-0,1 10-20
IV Vidēji stabila 0,01-0,05 20-100
V Stabila <0,01 >100
VI Ļoti stabila Karsta formu veidošanās nav iespējama Karsta formu veidošanās nav iespējama

140. Karsta procesu izplatības teritoriju ģeotehniskajai izpētei maksimāli izmanto ģeofizikālās metodes (piemēram, vertikālo elektrisko zondēšanu, radiolokāciju).

141. Grunts filtrācijas īpašības, filtrācijas ātrumu, kā arī paaugstinātas ūdenscaurlaidības zonas nosaka, izmantojot hidroģeoloģiskās izpētes lauka metodes (piemēram, urbumu grupu atsūknēšanu, ieliešanu, indikāciju).

142. Ja nepieciešams, veic stacionārus ūdenslīmeņu un hidroģeoķīmiskā režīma, kā arī būvju pamatu un zemes virsmas deformāciju novērojumus.

143. Veicot ģeotehnisko izpēti karsta procesiem pakļautajā teritorijā, stingri ievēro vides aizsardzības noteikumus. Ņemot vērā, ka urbšana un atsūknēšana var veicināt karsta procesu aktivizāciju, urbumu savlaicīga likvidēšana, izmantojot tamponāžu un cementāciju, ir obligāta.

3.6.3. Nogāžu procesi

144. Veicot ģeotehnisko izpēti, nogāzēs, kur jau vērojamas vai ir iespējamas nogāžu procesu izpausmes (piemēram, noslīdeņi, nobrukumi), noskaidro:

144.1. reljefa formu raksturu;

144.2. nogāzi veidojošo iežu litoloģisko sastāvu, saguluma apstākļus, iespējamo vājāko zonu un slīdes virsmu pazīmes un citas īpašības;

144.3. nokrišņu daudzumu, to infiltrāciju un noteci;

144.4. pazemes ūdeņu līmeņu režīmu, izplūdes vietas un citus hidroģeoloģiskos apstākļus;

144.5. nogāžu procesa izpausmes veidu;

144.6. nogāžu procesiem pakļautā laukuma platību, pārvietojušās grunts apjomu un grunts pārvietošanās veidus;

144.7. ģeoloģisko un hidroģeoloģisko apstākļu un tehnogēno faktoru ietekmi uz nogāžu procesu izpausmēm.

145. Izmantojot pētījumu rezultātus, veic nogāžu noturības aplēsi un nosaka nogāžu procesu iespējamo ietekmi uz būvi, kā arī sniedz ieteikumus par veicamajiem aizsardzības pasākumiem.

146. Veicot ģeotehnisko izpēti nogāžu procesiem pakļautajā teritorijā, stingri ievēro vides aizsardzības noteikumus. Ņemot vērā, ka veģetācijas segas iznīcināšana, delūvija kārtas noņemšana un ģeotehnisko izstrādņu ierīkošana var pastiprināt pazemes ūdeņu izplūdi un aktivizēt nogāžu procesus. Izstrādņu izvietojuma pamatošana, kā arī kvalitatīva likvidēšana ir obligāta.

3.6.4. Jūras, ezeru, upju un citu ūdenskrātuvju krastu un gultņu pārveidošanās

147. Jūras, ezeru, upju un citu ūdenskrātuvju piekrastē būvju un būvlaukumu ģeotehnisko izpēti veic, lai noteiktu inženieraizsardzības pasākumus pret krasta un gultnes pārveidošanos abrāzijas, akumulācijas un erozijas dēļ.

148. Skiču projekta izstrādāšanai nepieciešami dati par:

148.1. teritorijas ģeoloģisko uzbūvi un hidroģeoloģiskajiem apstākļiem;

148.2. krastu tipiem;

148.3. esošajiem krastus un gultni pārveidojošiem procesiem.

149. Tehniskā projekta izstrādāšanai nepieciešami šādi detalizēti ģeotehniskās izpētes dati par piekrastē un akvatorijā izvietoto būvlaukumu vai trasi:

149.1. grunšu saguluma apstākļi, litoloģiskais sastāvs, plaisainība, sadēdēšanas un izskalošanas pakāpe, ūdenscaurlaidība un citas fizikālās un mehāniskās īpašības;

149.2. pazemes ūdeņu režīms un tā īpatnības;

149.3. esošie ģeoloģiskie procesi un to intensitāte;

149.4. hidrometeoroloģiskie apstākļi (piemēram, ledus apstākļi, ūdenslīmeņu, vēja, vējviļņošanās un temperatūras režīms);

149.5. sanešu plūsmu virziens un piesātinātība;

149.6. gultnes procesu tipi (gultnes vai krasta erozija) un to radīto deformāciju raksturojums;

149.7. krastu un gultņu pārveidošanās procesu raksturojums;

149.8. īstermiņa un ilgtermiņa prognozes par krastu un gultņu pārveidošanos.

150. Piekrastēs un akvatorijā, kur izvietotas notekūdeņu attīrīšanas iekārtas, kas var ietekmēt krasta un gultnes pārveidošanās procesus, nosaka notekūdeņu izlaides tehnoloģiju, hidroķīmisko sastāvu un iespējamo agresivitāti.

151. Ģeotehniskās izpētes ietvaros analizē piekrastē un akvatorijā esošo nostiprināšanas būvju tehnisko stāvokli un efektivitāti. Ģeotehniskās izpētes pārskatā iekļauj ieteikumus par krasta, gultnes un būves aizsardzības pasākumiem.

152. Sarežģītos ģeotehniskajos apstākļos, lai prognozētu krasta un gultnes izmaiņas, ko būves ekspluatācijas laikā var radīt hidroģeoloģiskie un ģeoloģiskie procesi, pēc lauka darbu pabeigšanas un materiālu apstrādes, ja nepieciešams, modelē krasta un gultnes pārveidošanās mehānismu, nosaka krasta un gultnes pārveidošanās zonas robežas un aplēses profilu prognozējamā perioda beigās.

153. Krasta un gultnes pārveidošanās prognozes un modelēšanas rezultātus pārbauda būves būvniecības laikā un sniedz ieteikumus par pārbaudi būves ekspluatācijas laikā.

3.6.5. Teritorijas pārmitrināšanās un pārpurvošanās

154. Gruntsūdeņu līmeņu celšanās dēļ vai tehnogēno procesu ietekmē izveidojušos pārmitrināto vai pārpurvoto teritoriju izpētē veic šādus darbus:

154.1. hidroģeoloģisko apstākļu (piemēram, ūdenslīmeņu režīma, ūdens ķīmiskā sastāva, grunts mitruma aerācijas zonā) noteikšanu;

154.2. visu dabisko (piemēram, avotu) un tehnogēno (piemēram, drenāžas iekārtu, aku, urbumu) ūdens objektu apsekošanu;

154.3. noskaidro gruntsūdeņu līmeņu celšanās iespējamo iemeslu, maldu gruntsūdeņu (tehnogēno pazemes ūdeņu) veidošanās iemeslu (piemēram, ūdens noplūde no apakšzemes komunikācijām, gruntsūdeņu un virsūdeņu noteces aizsprostojums);

154.4. nosaka aerācijas zonu veidojošo grunšu ūdenscaurlaidību un pazemes ūdeņu savstarpējo hidraulisko saistību;

154.5. izmantojot esošos datus, nosaka pazemes ūdeņu līmeņu un hidroģeoķīmisko režīmu; ja attiecīgu datu nav vai tie ir nepietiekami, veic attiecīgā režīma novērojumus (vismaz vienu gadu);

154.6. ja nepieciešams kvantitatīvi novērtēt hidroģeoloģisko apstākļu pārmaiņas, apkopo hidroloģiskos datus (piemēram, virszemes ūdeņu režīms pārmitrinātās un pārpurvotās teritorijās) un meteoroloģiskos datus (piemēram, nokrišņu daudzums un infiltrācijas lielums).

155. Pēc iegūtajiem rezultātiem nosaka pārmitrināšanās vai pārpurvošanās iemeslus un sniedz nelabvēlīgo seku likvidācijas un aizsardzības pasākumu hidroģeoloģisko un ģeotehnisko pamatojumu, kā arī pārmitrināšanās vai pārpurvošanās nelabvēlīgo seku (piemēram, grunts fizikālo un mehānisko īpašību izmaiņas, ģeoloģisko procesu aktivizācija, pazemes ūdeņu piesārņošana, būvju tehniskās ekspluatācijas traucējumi, inženieraizsardzības ierīču darbības traucējumi) novērtējumu.

156. Pēc ģeotehniskās izpētes veic šādus darbus:

156.1. apakšzemes ūdens komunikāciju noplūdes noteikšanai konstatē lokālās ūdens noplūdes cilmvietas, nosaka noplūdes ietekmi uz gruntsūdens režīmu un izstrādā ieteikumus tās apturēšanai un likvidācijai;

156.2. gruntsūdeņu līmeņu celšanās un tehnogēno ūdens horizontu veidošanās izvērtēšanai izstrādā teritorijas hidroģeoloģisko raksturojumu pēc gruntsūdeņu barošanās un izplūdes īpatnībām un to plūsmas apstākļiem;

156.3. ja nepieciešams, sastāda aerācijas zonu veidojošo grunšu filtrācijas īpašību karti, kā arī gruntsūdens plūsmas hidroizohipsu karti (minimāliem un maksimāliem līmeņiem);

156.4. izstrādā ieteikumus aizsardzībai pret pārmitrināšanos un pārpurvošanos;

156.5. prognozē iespējamo ģeoloģisko procesu aktivizāciju un pasākumus tās novēršanai;

156.6. prognozē grunts īpašību un gruntsūdens agresivitātes izmaiņas pārmitrināšanās un pārpurvošanās dēļ un iesaka pasākumus būvbedres un būves aizsardzībai, ja mainās ūdenslīmeņi.

3.6.6. Eolie (vēja izraisītie) procesi

157. Veicot izpēti jūras piekrastē vai citos rajonos, kur ģeoloģiskā griezuma augšējo slāni veido smilšaini nogulumi, ņem vērā, ka smilšainie nogulumi attiecīgos apstākļos (piemēram, iznīcināts veģetācijas segums) var būt pakļauti vēja darbībai.

158. Veicot izpēti jūras piekrastē vai citos rajonos, kur ģeoloģiskā griezuma augšējo slāni veido smilšaini nogulumi:

158.1. nosaka smilšaino nogulumu izplatību būvlaukumā;

158.2. apkopo datus par pārpūšanas procesu izpausmēm būvlaukumā un tuvākajā apkārtnē;

158.3. ja būvlaukums atrodas jūras piekrastē vai tās tiešā tuvumā, izmanto Valsts hidrometeoroloģijas pārvaldes oficiālo informāciju par vēja virzienu un ātrumu nepieciešamā nodrošinājuma līmenī.

159. Pēc ģeotehniskās izpētes sniedz ieteikumus par:

159.1. būves un veģetācijas segas aizsardzību būves laukumā un tā apkārtnē būvniecības un ekspluatācijas laikā;

159.2. būvlaukuma un tā apkārtnes rekultivāciju.

3.7. Ģeotehniskā uzraudzība

160. Ģeotehniskās uzraudzības uzdevums ir būvniecības laikā nodrošināt projektā paredzēto zemes darbu izpildi atbilstoši projektam un pārbaudīt pamatnes grunts īpašības.

161. Ģeotehniskā uzraudzība veic ģeotehniskās izpētes un projekta tehnisko risinājumu ekspertfunkcijas, kā arī nodrošina to operatīvu koriģēšanu, ja rodas neparedzēti ģeotehniskie apstākļi.

162. Ģeotehniskā uzraudzība ir obligāta II un III dabas apstākļu sarežģītības pakāpes būvlaukumiem un II un III ģeotehniskās kategorijas būvēm, kā arī ja lieto netradicionālas pamatu vai speciālas grunts pamatņu sagatavošanas metodes. Minētajos gadījumos var paredzēt būvju deformāciju novērošanu būvniecības un ekspluatācijas laikā.

163. Ja būvniecības laikā netiek veikta ģeotehniskā uzraudzība atbilstoši šī būvnormatīva 162.punktam, ģeotehniskās izpētes izpildītāji nav atbildīgi par būves virsnormatīvām deformācijām.

164. Ģeotehniskās uzraudzības darbu metodes un apjomu nosaka individuāli atkarībā no būvlaukuma ģeotehniskajiem apstākļiem, būvju pamatu veidiem, būvju stabilitātes un iespējamo traucējumu rakstura. Ģeotehniskajai uzraudzībai jābalstās uz pamatnes grunts kontrolpārbaudēm ar lauka vai laboratorijas metodēm, kā arī uz vizuāliem un instrumentāliem ģeodēziskiem novērojumiem (būvju virsnormatīvo deformāciju vai to iespēju gadījumos).

165. Seklo pamatu izbūves kvalitātes uzraudzībai un projekta prasību ievērošanai:

165.1. dabīgās gruntīs kontrolē pamatnes grunts un hidroģeoloģisko apstākļu un ģeotehniskās izpētes rezultātu atbilstību faktiskajiem grunts un hidroģeoloģiskajiem apstākļiem;

165.2. mākslīgi izveidotās gruntīs nosaka grunts īpašības atbilstoši šī būvnormatīva 128., 129., 130., 131. un 132.punktam.

166. Pāļu pamatu projekta pārbaudi būvlaukumā veic ar pāļu kontroliedzīšanu un to nestspējas noteikšanu.

167. Pāļu pamatu kvalitāti apstiprina ģeotehniskā projekta autors.

4. Hidrometeoroloģiskā izpēte

4.1. Vispārīgās prasības

168. Hidrometeoroloģisko izpēti veic, lai nodrošinātu projektēšanai nepieciešamos datus šādu jautājumu risināšanai:

168.1. būvlaukuma (trases) vietas izvēle un inženiertehnisko risinājumu pamatošana un būvlaukuma (trases) aizsardzība pret nelabvēlīgu hidrometeoroloģisko faktoru iedarbību;

168.2. būvju konstrukcijas izvēle, konstrukciju parametru noteikšana;

168.3. būvju ekspluatācijas apstākļu noteikšana;

168.4. ūdensapgāde un notekūdeņu novadīšana hidroenerģētikas, zivsaimniecības, ūdenstransporta un citu nozaru vajadzībām;

168.5. ūdeņu un atmosfēras aizsardzība.

169. Hidrometeoroloģiskās izpētes darbus nosaka izpētes programmā atkarībā no būves veida, ģeotehniskās kategorijas un projektēšanas stadijas, ievērojot:

169.1. projektēšanā izmantojamos hidrometeoroloģiskos parametrus un to aplēses lielumus;

169.2. būvlaukuma hidroloģiskos un klimatiskos apstākļus un to izpētes pakāpi.

Piezīme. Ja izpētes teritorijā iespējama upju krastu izskalošanās, ūdenskrātuvju krastu pārveidošanās un citi nelabvēlīgi procesi, izpētes programmā iekļaujami papildu darbi.

170. Hidrometeoroloģiskajā izpētē iekļauj šādu informāciju:

170.1. hidroloģiskie apstākļi (jūras piekrastes, ezeru, upju, upju grīvu, ūdenskrātuvju, nepastāvīgu ūdensteču un purvu režīms);

170.2. hidrometeoroloģiskos procesus un parādības.

171. Veicot hidrometeoroloģisko izpēti, īpašu uzmanību pievērš hidrometeoroloģisko raksturlielumu (piemēram, jūru, ezeru un upju līmeņu, upju caurplūdumu, vēja, nokrišņu, apledojuma) ekstrēmo vērtību noskaidrošanai pēc iespējas ilgākam laikposmam. Parametru ievērošanai projektēšanā jānodrošina normāli būvju ekspluatācijas apstākļi, racionāla dabas izmantošana un aizsardzība.

172. Informācijas iegūšanai par ūdens objektu režīmu un klimatu izmanto:

172.1. publicētos novērojumu datus;

172.2. būvnormatīvu par būvklimatoloģiju;

172.3. Valsts hidrometeoroloģiskās pārvaldes arhīvu materiālus par hidrometeoroloģiskajiem novērojumiem un ekstrēmām hidrometeoroloģiskajām parādībām (piemēram, lieliem plūdiem, vētrām);

172.4. hidrometeoroloģiskās izpētes materiālus;

172.5. daudzgadīgus iedzīvotāju novērojumus par ekstrēmām hidrometeoroloģiskajām parādībām;

172.6. kādreizējo plūdu līmeņu vai citu ekstrēmu parādību atstātās pēdas apvidū un esošajās būvēs;

172.7. būvju izmantotāju un attiecīgo dienestu ziņas par avārijas situācijām, ko radījuši nelabvēlīgi hidrometeoroloģiskie apstākļi.

173. Hidrometeoroloģisko parametru aplēses lielumu noteikšanai (ar normatīvi noteiktu ilggadīgo varbūtību) parasti izmanto 2.tabulā norādītos paņēmienus. Atkarībā no projektējamo būvju īpatnībām un hidrometeoroloģisko novērojumu materiāliem var izmantot arī citus paņēmienus, ja tie ir attiecīgi pamatoti.

2.tabula

Nr. p.k. Galvenie hidroloģiskie un meteoroloģiskie parametri Hidroloģisko un meteoroloģisko parametru aplēses lielumu noteikšanas paņēmieni
1 Ūdenslīmeņi un straumes ātrumi Izmanto reprezentatīvu hidrometeoroloģisko posteņu   mērījumus, pamatojoties uz līmeņu un caurplūdumu mērījumiem pagaidu postenī vai gultnes morfometriskajiem mērījumiem un hidrauliskajiem aprēķiniem (ja līmenis jānosaka tajā pašā ūdenstecē relatīvi nelielā attālumā)
2 Ūdens caurplūdumi Vidējām un lielām upēm (ar baseina laukumu 2000 km2 un vairāk) - interpolējot aplēses lielumus no reprezentatīviem hidroloģiskajiem posteņiem, mazākām upēm - izmantojot Latvijas teritorijai noteiktās empīriskās sakarības vai pārnesot reprezentatīvo hidroloģisko posteņu datus (ja tādi ir)
3 Ūdens duļķainums un ķīmiskais sastāvs Pamatojoties uz esošo datu apkopojumiem un atkārtotiem mērījumiem izpētes darbu laikā
4 Klimatiskie apstākļi Pamatojoties uz reprezentatīvu hidrometeoroloģisko posteņu novērojumiem

174. Izvēloties reprezentatīvu hidrometeoroloģisko posteni, ņem vērā tā novietojumu attiecībā pret būves atrašanās vietu un augstumu virs jūras līmeņa.

175. Izpētāmās ūdensteces baseina laukums un reprezentatīvā hidrometeoroloģiskā posteņa baseina laukums nedrīkst atšķirties vairāk kā 10 reizes. Izvēloties reprezentatīvu hidrometeoroloģisko posteni, ņem vērā:

175.1. noteces veidošanās viendabību (līdzību);

175.2. klimatisko apstākļu līdzību;

175.3. faktorus, kas maina upes dabīgās noteces lielumu (piemēram, noteces regulēšana, ūdens ņemšana un ievadīšana).

176. Jūras un ezeru reprezentatīvos hidrometeoroloģiskos posteņus izvēlas no Valsts hidrometeoroloģijas pārvaldes izsniegtā esošo posteņu saraksta.

177. Novērojumu punktu skaitu būvobjektā izvēlas atkarībā no pētāmā iecirkņa garuma, hidroloģiskā režīma un klimatisko īpatnību veidošanās apstākļiem, pētāmo lielumu mainības un projektējamo būvju izvietojuma, lai aplēses lielumus iegūtu ar nepieciešamo nodrošinājumu.

178. Novērojumu ilgums ir atkarīgs no laika, kāds nepieciešams, lai noteiktu drošas korelatīvas sakarības starp raksturlielumiem, kas iegūti vienā laikā veiktos novērojumos būvvietā un tai analogā reprezentatīvā hidrometeoroloģiskajā postenī. Novērojumu ilgums nedrīkst būt mazāks par 3.tabulā norādīto.  

3.tabula

Nr. p.k. Hidroloģiskā un meteoroloģiskā režīma vai procesa raksturojums Mazākais novērojumu ilgums
1 Jūras un iekšējo ūdeņu hidrometeoroloģisko elementu režīms Viens gads, kurā novērojamas visas hidroloģiskā režīma fāzes vai klimatiskās sezonas (meteoroloģiskajiem elementiem)
2 Ekstrēmie un sezonas hidroloģiskie un meteoroloģiskie lielumi (piemēram, maksimālais un minimālais ūdenslīmenis, notece, gaisa temperatūra, nokrišņi, ūdenstilpju ziemas režīms) Hidroloģiskā režīma fāze vai klimatiskā sezona, kuras laikā attiecīgais lielums novērojams
3 Galvenie hidrometeoroloģiskie procesi: Vismaz viens gads bez ledus segas
3.1 gultņu procesi  
3.2 ūdenskrātuvju krastu pārveidošanās  
3.3 jūras piekrastes dinamika  

179. Par kritēriju aplēses lieluma noteikšanai pieņem attiecīgā lieluma ilggadējo nodrošinājumu, bet procesiem - to prognozēto attīstību aplēses perioda beigās. Varbūtības aplēses vērtības tiek noteiktas attiecīgā veida būvju projektēšanas normās, ievērojot ekspluatācijas drošību atkarībā no būves klases.

180. Hidroloģiskos aplēses lielumus aprēķina atbilstoši projektēšanas normās un noteikumos paredzētajām metodēm un konkrētās nozares prasībām, balstoties uz Valsts hidrometeoroloģiskās pārvaldes sniegtajiem datiem.

181. Pēc hidrometeoroloģisko izpētes darbu rezultātiem sastāda tehnisko pārskatu.

4.2. Hidrometeoroloģiskās izpētes darbu saturs

182. Hidrometeoroloģiskā izpēte tiek veikta:

182.1. skiču projekta stadijā (piemēram, ūdens resursu izmantošanas shēma, tehniski ekonomiskais pamatojums);

182.2. tehniskā projekta stadijā.

183. Hidrometeoroloģiskā izpēte skiču projekta stadijā nodrošina:

183.1. būvlaukuma vietas optimālā varianta pamatošanu pēc hidrometeoroloģiskajiem apstākļiem;

183.2. būvju galveno parametru izvēles pamatošanu un ekspluatācijas hidrometeoroloģisko apstākļu noteikšanu;

183.3. bīstamu hidrometeoroloģisko procesu un parādību iespējamās iedarbības uz būvi novērtēšanu, to raksturlielumu noteikšanu un ieteikumu sagatavošanu inženieraizsardzības projektēšanai.

184. Hidrometeoroloģiskās izpētes pārskatu skiču projektam sastāda, pamatojoties uz Valsts hidrometeoroloģiskās pārvaldes datiem, kā arī uz izpētes rezultātiem.

185. Ūdenslīmeņu un mikroklimatisko īpatnību aplēses lielumu noteikšanai, ja attiecīgās īpatnības ir būtiskas projektējamām būvēm, veic nepieciešamos meteoroloģiskos, hidroloģiskos un morfometriskos novērojumus (piemēram, gultņu uzmērīšanu, straumes ātrumu, caurplūdumu mērījumus) atbilstoši Valsts hidrometeoroloģiskās pārvaldes noteiktajām metodēm.

186. Sarežģītos hidrometeoroloģiskajos apstākļos II un III ģeotehniskās kategorijas būvēm hidroloģiskā režīma un meteoroloģisko apstākļu novērojumus atbilstoši Valsts hidrometeoroloģiskās pārvaldes noteiktajām metodēm veic speciālos šim nolūkam iekārtotos reprezentatīvos posteņos visā projektēšanas un būvdarbu gaitā un, ja hidroloģiskie un meteoroloģiskie apstākļi var negatīvi ietekmēt būvi ekspluatācijas laikā, tos turpina arī būves ekspluatācijas laikā.

187.  Hidrometeoroloģiskie lielumi, kas raksturo būvlaukuma klimatiskos apstākļus būvlaukumā, norādīti 4.tabulā.

4.tabula

Nr. p.k.

Dabas procesi

Hidroloģiskie un meteoroloģiskie raksturlielumi skiču projektam

būvlaukuma izvēlei

papildu pasākumiem būvju un teritorijas inženieraizsardzībai pret nelabvēlīgo faktoru iedarbību

1 Klimatiskie apstākļi Galvenie temperatūras, gaisa mitruma, nokrišņu un vēja raksturlielumi; maksimālais sniega segas biezums; maksimālais augsnes sasalšanas dziļums; atmosfēras parādības (piemēram, sarma, atkala) Vēja ātruma un virzienu sadalījuma dažādos augstumos aplēses lielumi; diennakts nokrišņu maksimuma aplēses lielums; apledojuma slāņa maksimālais biezums; siltā un aukstā perioda ilgums; sniega segas parādīšanās, nostabilizēšanās, sairšanas un izzušanas datumi;  datumi, kuros gaisa vidējā diennakts temperatūra ir augstāka vai zemāka par noteiktajām vērtībām; periodu ilgums, kuros gaisa temperatūra ir augstāka vai zemāka par uzdotajām vērtībām
2 Upju režīms Maksimālais ūdenslīmenis; applūdumu robežas; ledus apstākļi Maksimālais ūdenslīmenis un caurplūdums; applūduma aplēses lielumi un applūduma robežas; maksimālais ūdenslīmenis ledus iešanas laikā; straumes ātruma aplēses lielumi
3 Jūras piekrastes režīms Maksimālais ūdenslīmenis; uzplūdu-atplūdu ūdenslīmeņa svārstības; viļņošanās Maksimālā ūdenslīmeņa aplēses līmeņi; vēja uzplūdu ūdenslīmeņi; viļņa augstuma aplēses lielums
4 Gultnes procesi Gultnes procesa tips un attīstības pakāpe; gultnes krastu deformāciju raksturojums Gultnes pārvietošanās vidējais ātrums plānā un krasta deformāciju zonas robeža prognozējamā laikposma beigās
5 Ūdenskrātuves krastu pārveidošanās un jūras krastu abrāzija Procesa raksturojums un virzība Krastu pārveidošanās (abrāzijas) zonas robežas un aplēses profils prognozējamā laikposma beigās

188. Izpētē, kas nepieciešama, lai pamatotu inženieraizsardzību pret bīstamiem hidrometeoroloģiskajiem procesiem un parādībām, iekļauj:

188.1. ūdens režīma un meteoroloģisko apstākļu novērošanu un minēto procesu attīstības dinamikas izzināšanu;

188.2. morfometriskos, hidrometriskos un citus mērījumus, kas saistīti ar hidrometeoroloģiskā procesa izzināšanu.

189. Hidrometeoroloģiskajai izpētei dzeramā ūdens un rūpnieciskās ūdensapgādes projektu pamatošanai jāatbilst projektēšanas normām, kas noteiktas ūdensapgādes avotiem un ūdens ņemšanas ietaišu novietojumam.

190. Upes vai citas ūdenskrātuves kā ūdensapgādes avota izmantošanas iespējas nosaka, pamatojoties uz esošo izpētes materiālu apkopošanu un analīzi, kā arī uz izpētes rajona rekognoscēšanas rezultātiem, ievērojot ūdens ņemšanas ietaišu novietojuma un ekspluatācijas noteikumus.

191. Vietās, kas ir perspektīvas ūdens ņemšanai, hidroloģisko režīmu novēro vismaz vienu gadu. Skiču projektam un tehniskajam projektam nepieciešami 5.tabulā norādītie hidroloģiskie raksturlielumi.

5.tabula

Nr.p.k.

Upes režīma raksturojums

Hidroloģiskie raksturlielumi skiču projektam un tehniskajam projektam

būvlaukuma izvēlei

papildu variantam

1 Notece Minimālais un maksimālais caurplūduma aplēses lielums, gada notece un gada noteces aplēses sadalījums
2 Ūdenslīmenis Minimālais un maksimālais aplēses ūdenslīmenis
3 Ūdens temperatūra Minimālā un maksimālā aplēses ūdens temperatūra
4 Ūdens duļķainums Dienas, maksimālais, katra mēneša vidējais, gada vidējais, gada duļķainuma sadalījums, suspendēto sanešu granulometriskais sastāvs Ūdens ņemšanas vietas (dažādos dziļumos)
5 Ledus režīms Galvenie raksturlielumi (aizsalšana, ledus uzlūšana, ledus iešana, iekšledus, vižņi, ledus sablīvējumi un sastrēgumi) Ledus biezuma aplēses lielums, ledus gabalu izmēri, vižņu uzkrāšanās vietas, ledus sanesu vietas krastos, sastrēgumu un sablīvējumu veidošanās vietas
6 Straumes ātrums Ātrums pie virsmas un dažādos dziļumos
7 Ūdens kvalitāte Ķīmiskais sastāvs, sanitārais stāvoklis, fitoplanktona, zooplanktona un perifitona klātbūtne Fitoplanktona, zooplanktona un perifitona daudzums un   sugas
8 Gultnes deformācijas Gultnes procesa tips, izpausmes un virzība Gultnes un deformāciju prognoze, dibena veidojumu parametri
9 Viļņošanās (lielās un vidējās upēs) Viļņošanās izpētes laikā Viļņu augstuma aplēses lielums "bīstamos" virzienos

192. Notekūdeņu izlaides projekta pamatošanai nosaka hidroloģiskos aplēses raksturlielumus saskaņā ar reģionālās vides pārvaldes izsniegtās ūdens lietošanas atļaujas nosacījumiem, šī būvnormatīva 6.tabulu un 191.punktu. Izvēloties ūdens izlaides vietu, ņem vērā:

192.1. virszemes un pazemes ūdeņu ņemšanas vietas, kas atrodas lejpusē, kā arī notekūdeņu izlaidi upē, to daudzumu un sastāvu;

192.2. upes zivsaimniecisko nozīmi (pēc atbilstošo institūciju izsniegtas izziņas).

193. Hidrometeoroloģiskajā izpētē lineāro būvju trasē nodrošina variantu izvēli trases pārejas vietām pār ūdenstilpēm.

194. Autoceļu un dzelzceļa trasēm hidrometeoroloģiskās izpētes pārskatā ietver 6.tabulā norādītos hidrometeoroloģiskos raksturlielumus.

6.tabula

Nr.p.k. Hidrometeoroloģiskie apstākļi

Hidrometeoroloģiskie raksturlielumi skiču projektam un darba projektam 

autoceļa vai dzelzceļa trases izvēlei papildu raksturlielumi (pa izvēlēto trasi)
1 Klimatiskie apstākļi

Gaisa temperatūras, mitruma, nokrišņu un vēja galvenie raksturlielumi; maksimālais sniega segas biezums un grunts sasalšanas normatīvais dziļums; atmosfēras parādības (piemēram, sarma, atkala)

Dienu skaits, kurās gaisa temperatūra šķērso 0 °C atzīmi; spēcīgu vēju atkārtošanās biežums un valdošie virzieni; maksimālā vēja ātruma aplēses lielums; vēja brāzmas; dienu skaits ar miglu un apledojumu; negaisu atkārtošanās; sniega segas biezuma aplēses lielums; sniega segas perioda un kailsala perioda ilgums; valdošie sniegputeņu virzieni; ekstrēmās meteoroloģiskās parādības (piemēram, lietusgāzes, vētras)

2 Mazo upju maksimālā notece Ziņas par lietusgāžu un pavasara palu noteces veidošanos

Maksimālā caurplūduma un ūdenslīmeņa aplēses lielumi; lietus plūdu un pavasara palu hidrogrāfiskās līknes; ziņas par ledus iešanu; nokrišņu diennakts maksimums un to intensitāte dažādos laika intervālos

3 Vidēju un lielu upju maksimālā notece

Ziņas par maksimālajiem caurplūdumiem,  ūdenslīmeņiem un ledus apstākļiem

Maksimālā caurplūduma aplēses lielums un sadalījums starp gultni un palieni; maksimālā ūdenslīmeņa aplēses lielums; augstie un citi raksturīgie ūdenslīmeņi (pavasara ledus iešanas, ledus sakustēšanās un iešanas laikā), zemākie ūdenslīmeņi; ledus biezuma aplēses lielums un ledus gabalu izmēri; ūdens virsmas slīpums aplēses līmenim un mazūdens periodam; vidējā straumes ātruma aplēses lielums gultnei un palienei; dibennogulumu granulometriskais sastāvs un parametri (piemēram, daļiņu vidējais diametrs); viļņu augstuma aplēses lielums

195. Elektropārvades gaisa līnijas trases hidroloģiskās izpētes darbus nosaka atkarībā no ūdens objekta šķērsošanas grūtības pakāpes (7.tabula).

7.tabula

Šķērsošanas grūtības pakāpe Elektropārvades gaisa līnijas ar unificētiem balstiem
I Elektropārvades gaisa līnija šķērso ūdens objektu un palieni ar vienu posmu (laidumu)
II Ūdens objekta gultnes un palienes platums (ievērojot krastu izskalošanos) ir lielāks par maksimālo laidumu, un elektropārvades gaisa līnijai nepieciešami speciāli balsti un pamati
III Elektropārvades gaisa līnija šķērso ūdens objektu, kur pēc tehniskajiem apstākļiem nepieciešami 50 m un augstāki balsti vai laiduma garums pārsniedz 700 m (neatkarīgi no balstu augstuma)

Hidroloģiskā režīma izpēti un raksturlielumu aplēsi paredz II un III šķērsošanas grūtības pakāpes elektropārvades gaisa līnijām. I pakāpei nosaka tikai ielejas morfometriskos parametrus, kas nepieciešami elektrolīnijas balstu izvietošanai.

Papildu projektējamās trases meteoroloģisko novērojumu datiem savāc ziņas par esošo elektropārvades gaisa līniju elektrolīniju avārijām, ko izraisījušas ekstrēmas meteoroloģiskās slodzes un iedarbības.

Elektropārvades gaisa līniju trašu izpētē nepieciešams iegūt 8.tabulā norādītos hidroloģiskos un meteoroloģiskos raksturlielumus.

8.tabula

Nr.p.k.

Dabas apstākļi

Meteoroloģiskie un hidroloģiskie raksturlielumi skiču projektam un tehniskajam projektam

trases virziena izvēlei papildu raksturlielumi (pa izvēlēto trasi)
1 Meteoroloģiskie apstākļi Gaisa temperatūras, mitruma, nokrišņu, vēja un sniega segas galvenie raksturlielumi un grunts sasaluma normatīvie dziļumi; atmosfēras parādības (piemēram, sarma, atkala) Vidējais dienu skaits, kad relatīvais gaisa mitrums ir lielāks par 90 %, vidējais dienu skaits ar negaisu, miglu un puteni; dažādas intensitātes lietus reižu skaits; dienu un stundu skaits ar slapju sniegu; maksimālais vēja ātrums un virziens (aplēses un novērotais); augsnes temperatūra vidējā virskārtā un dažādos dziļumos; dažādu biezumu apledojuma un sarmas atkārtošanās biežums; maksimālais apledojuma biezums un apledojuma slodzes aplēses lielums; dienu skaits ar gaisa temperatūru no -2 °C līdz +3 °C un relatīvo mitrumu, kas ir lielāks par 90 %; "vadu šūpošanos" izraisošie apstākļi (vēja ātrums un virziens, to izmaiņas); apledojumu veicinošie faktori (gaisa relatīvais mitrums un temperatūra, vēja ātrums un virziens)
2 Morfometriskie raksturlielumi un procesi (I šķērsošanas grūtības pakāpe)   Gultnes un palienes platums; gultnes augstums un palienes applūduma lielākais dziļums; gultnes krants augstums; maksimālais ledus pacelšanās
3 Upju režīms (II un III šķērsošanas grūtības pakāpe) Maksimālie ūdenslīmeņi un applūduma platums; ledus apstākļi; gultnes procesu tips, to virzība un krastu deformācija Maksimālo ūdenslīmeņu aplēses lielumi; maksimālie ledus iešanas līmeņi; applūdumu zona pēc ūdenslīmeņu aplēses lielumiem; maksimālā ledus virsas atzīme (nekuģojamām upēm); ledus gabalu kustības shēma, to maksimālais laukums un biezums; straumes ātrums ledus iešanas laikā; upes ūdens kritums un straumes ātrums; viļņu aplēses augstums; gultnes veidojumu vecums; gada vidējie krastu izskalošanas un gultnes veidojumu pārvietošanās ātrumi; palienes dziļākie izskalojumi; gultnes procesu un palienes attīstības prognoze; krastu deformāciju zona; gultnes maksimālais dziļums

196. Hidrometeoroloģiskās izpētes darbus maģistrālo cauruļvadu projektēšanai nosaka atkarībā no ūdens objekta šķērsošanas vietas raksturojuma (9.tabula).

9.tabula

Šķērsošanas vietas raksturojums Ūdens objekta šķērsojuma platums un dziļums
Maza Ūdens virsas platums mazūdens periodā šķērsojuma vietā ir līdz
30 m un vidējais ūdens dziļums - līdz 1,5 m
Vidēja Ūdens virsas platums mazūdens periodā šķērsojuma vietā ir no
31 līdz 75 m un vidējais ūdens dziļums - lielāks par 1,5 m
Liela Ūdens virsas platums mazūdens periodā šķērsojuma vietā ir lielāks par 75 m

Maģistrālo cauruļvadu trašu izpētē nepieciešams iegūt 10.tabulā norādītos raksturlielumus.

10.tabula

Nr.p.k.

Dabas apstākļi

Meteoroloģiskie un hidroloģiskie raksturlielumi skiču projektam un tehniskajam projektam

maģistrālā cauruļvada trases virziena izvēlei papildu raksturlielumi (pa  trasi)
1 Klimatiskie apstākļi Gaisa temperatūras, mitruma un nokrišņu raksturlielumi: vēja galvenie virzieni un ātrumi; maksimālais sniega segas biezums un normatīvais grunts sasaluma dziļums; atmosfēras parādības (piemēram, sarma, atkala) Vidējais grunts sasaluma dziļums un sasaluma ilgums; vidējā katra mēneša un gada temperatūra augsnes virskārtā un dažādos dziļumos
2 Upju režīms mazās šķērsošanas vietās (9.tabula) Maksimālā ūdenslīmeņa aplēses lielums 1; maksimālā ūdens caurplūduma aplēses lielums 2 Vidējais un maksimālais straumes ātrums
3 Upju režīms vidējās un lielās šķērsošanas vietās (9.tabula) Maksimālo ūdenslīmeņu aplēses lielumi; pavasara palu viszemākie ūdenslīmeņi; vidējie un maksimālie virsmas un dibena straumes ātrumi Vidējie un galējie datumi, kad ūdens temperatūra pārsniedz 12 °C robežu1; ūdens duļķainums bezledus periodā 2
4 Gultnes un palienes deformācijas Sanešu notece un reljefa parametri; gultnes maksimālais izskalojuma dziļums; prognozējamais gultnes profils; gultnes deformācijas Prognozētais gultnes izskalojuma dziļums būves lietošanas termiņa beigās3 izskalojuma

1 Cauruļvadu virszemes izbūves variantam.

2 Cauruļvadu izbūves variantam ar zemes pārsedzi.

3 Būvniecības organizēšanas projekta izstrādāšanai.

197. Hidrometeoroloģiskās izpētes darbu sastāvs un apjoms hidrotehnisko būvju būvprojektam ir atkarīgs no ūdens režīma un projektējamās būves. Hidrotehniskās būves ir:

197.1. upju un citu iekšējo ūdenstilpju hidrotehniskās būves (piemēram, aizsprosti, ūdenskrātuves, polderi, piestātnes);

197.2. jūras akvatorijas hidrotehniskās būves.

198. Hidrometeoroloģiskajā izpētē hidrotehnisko būvju būvprojektam iekļauj dabīgā akvatorijas režīma novērtējumu un prognozi.

199. Hidrometeoroloģiskā izpēte upju transporta hidrotehnisko būvju būvprojektam nodrošina datus šo būvju būvprojektam, kā arī kuģniecības apstākļu uzlabošanas pasākumiem atsevišķos upes posmos. Izpētes laikā ierīko pagaidu hidrometeoroloģiskos posteņus, veic ūdens virsmas slīpuma novērojumus (viendienas līmeņa novērojumus), nosaka caurplūduma sadalījumu pa attekām un straumes ātrumu uz šķēršļiem. II un III ģeotehniskās kategorijas būvēm sarežģītos upes režīma un gultnes procesu apstākļos izpētē iekļaujami speciāli darbi, arī modelēšana.

Hidroloģiskajā izpētē nosakāmie raksturlielumi norādīti 11.tabulā.

11.tabula

Nr.p.k.

Dabas apstākļi

Hidroloģiskie raksturlielumi

1. Ūdenslīmeņi Hidroloģiskā režīma fāžu un raksturīgo ūdenslīmeņu iestāšanās vidējie un galējie datumi, raksturīgie un ikdienas līmeņi ar dažādu nodrošinājumu, dažādu līmeņu ilgums un nodrošinājums
2. Ūdens un sanešu caurplūdumi Maksimālo un minimālo ūdens caurplūdumu aplēses lielumi; līmeņu, duļķainuma un sanešu atkarība no caurplūduma; caurplūduma procentuālais sadalījums pa attekām
3. Ūdens virsmas slīpumi; straumes ātrums Ūdens virsas garenprofils; slīpuma atkarība no līmeņiem; maksimālais un vidējais straumes ātrums, arī uz šķēršļiem; straumes ātruma izmaiņas atkarībā no līmeņu svārstībām
4. Ledus apstākļi Ledus stiprība pirms uzlūšanas un ledus iešanas laikā; ledus gabalu izmēri, to kustības ātrums un uzvirzes leņķis pret krastu; ledus krautņu veidošanās vietas, to augstums; ledus sastrēgumi un sablīvējumi un to veidošanās biežums; ledus parādību (piemēram, aizsalšana, uzlūšana) vidējie un galējie datumi
5. Viļņošanās Viļņošanās raksturlielumi ar dažādu nodrošinājumu atkarībā no aplēses līmeņiem
6. Gultnes procesi Procesa tips, attīstības pakāpe, deformāciju raksturs, maksimālais izskalojuma dziļums, akumulācijas un prognozējamais gultnes un gultnes veidojumu novietojums
7. Ūdens ķīmiskais sastāvs Galvenie normētie ķīmiskā sastāva ingredienti

200. Jūras piekrastes zonā projektējamām būvēm izpētē nepieciešams iegūt datus par jūras piekrastes dinamiku (piemēram, krastu un dibena izskalošanos, sanešu pārvietošanos gar krastu, akumulatīvo formu veidošanos) un ledus apstākļiem (piemēram, malas ledus platumu, ledus torosu, sastrēgumu un krautņu veidošanos). Būvēm, kas atrodas tieši akvatorijā, izšķirošās iedarbības ir viļņošanās, ledus dreifs, straumes un vējš, kā arī dibennogulumu un sanešu sastāvs un pārvietošanās raksturs.

201. Hidrometeoroloģiskajā izpētē ūdenssaimniecības un meliorācijas sistēmas būvēm nepieciešams iegūt datus:

201.1. noteces regulēšanai, hidrotehniskās būves vietas izvēlei un būvprojektam;

201.2. nosusināšanas un apūdeņošanas sistēmu, kā arī lauksaimniecības ūdensapgādes projektiem.

Ūdenslīmeņa aplēses lielumu noteikšanai vietās, kas nav tieši hidrauliski saistītas ar esošajiem hidroloģiskajiem posteņiem, veic regulārus ūdenslīmeņa un caurplūduma mērījumus vismaz vienu gadu. Esošo hidroloģisko posteņu tuvumā ūdenslīmeņa aplēses lielumus nosaka ar hidrauliskajiem aprēķiniem, kas pamatojas uz gultņu morfometriskajiem pētījumiem.

202. Ūdens režīma novērojumus, klimatisko apstākļu un hidrometeoroloģisko procesu izpēti būves ekspluatācijas laikā paredz šādos gadījumos:

202.1. ja iepriekšējos novērojumos konstatētas atšķirības starp būvprojektā izmantotajiem hidroloģiskajiem aplēses lielumiem vai klimatiskajiem apstākļiem un reālajiem lielumiem vai klimatiskajiem apstākļiem;

202.2. ja objekta ekspluatācijas laikā konstatēta nelabvēlīga hidrometeoroloģiskā iedarbība uz būvēm, kas nav ņemta vērā, izstrādājot projektu;

202.3. ja nepieciešams izstrādāt inženieraizsardzības būvju projektu;

202.4. lai novērstu objekta nelabvēlīgo ietekmi uz apkārtējo vidi;

202.5. ja paredzēta jaunu teritoriju rūpnieciska apguve, ūdens ņemšanas apjoma palielināšana, jaunu ūdensapgādes avotu apguve, ražošanas notekūdeņu novadīšanas palielinājums un citi saimnieciski pasākumi, kuru projektiem nepieciešams hidrometeoroloģiskais pamatojums.

203. Pirms ūdens režīma novērojumu uzsākšanas hidroloģiskajā tīklā iekļauj agrāk izmantotos posteņus, ko var pieņemt par atbalsta punktiem, lai noteiktu ūdens režīma izmaiņas būvniecības un ekspluatācijas laikā. Jaunus posteņus izvieto tā, lai noteiktu būves iedarbību uz ūdens režīmu un novērtētu ūdens režīma raksturlielumus būves ekspluatācijas laikā.

4.3. Būvniecībai bīstamu hidrometeoroloģisko procesu un parādību hidrometeoroloģiskā izpēte

204. Būvniecībai bīstami hidroloģiskie procesi un parādības, kas jāievēro būvprojektēšanā, norādīti 12.tabulā.

12.tabula

Nr. p.k.

Procesi un parādības

Procesa vai parādības iedarbības raksturs

Procesa vai parādības izplatība

1. Plūdi (applūdumi) Darbības zonā izvietoto būvju applūšana Upju ielejas, jūras, ezeru un ūdenskrātuvju piekraste
2. Vētras un virpuļviesuļi Dinamiska iedarbība uz būvēm, kas procesa darbības zonā sasniedz postošu spēku Ierobežota josla, kas stiepjas vētras vai virpuļviesuļa pārvietošanās virzienā
3. Aizputinājumi Bieza sniega sega, kas apgrūtina uzņēmumu un transporta darbību Meteoroloģiskās parādības darbības zona
4. Apledojums Būvju konstrukciju svara palielināšanās ledus vai sarmas dēļ Meteoroloģiskās parādības darbības zona
5. Gultņu procesi Akumulācijas-erozijas iedarbība uz gultni, krastiem un upes palieni, kas izjauc stabilitāti vai traucē normālu ekspluatāciju Gultne, paliene un tuvākā apkārtne
6. Upju, ezeru un ūdenskrātuvju krastu pārveide un jūras krasta abrāzija Krastu erozija, kas bojā un sagrauj būves Jūras, upju, ezeru un ūdenskrātuvju piekraste

205. Būvniecībai bīstami ir tādi meteoroloģiskie procesi un parādības, kuru raksturlielumi pārsniedz 13.tabulā noteiktās robežas.

13.tabula

Nr.p.k.

Meteoroloģiskā parādība

Kritēriji parādības atzīšanai par bīstamu

Kritēriji parādības atzīšanai par ārkārtēji bīstamu

1. Stiprs vējš Vēja ātrums brāzmās: piekrastes teritorijā 10 m/s un vairāk, pārējā teritorijā - 12 m/s un vairāk Visā teritorijā: vēja vidējais ātrums 30 m/s un vairāk; vēja ātrums brāzmās - 35 m/s un vairāk
2. Virpuļvētra No parādības sākuma līdz beigām Vidējais vēja ātrums parādības laikā 25 m/s un vairāk
3. Stiprs lietus Nokrišņu daudzums 15 mm un vairāk vismaz 12 stundas Nokrišņu daudzums 50 mm un vairāk vismaz 12 stundas
4. Stiprs priekšmetu un virsmu apledojums No parādības sākuma līdz beigām Apledojuma diametrs uz vadiem 35 mm un vairāk (bez vada diametra)
5. Sarmas vai slapja sniega nogulums No parādības sākuma līdz beigām Apledojuma diametrs uz vadiem 35 mm un vairāk (bez vada diametra)
6. Virpuļviesulis Visos izpausmes veidos

206. Bīstamo hidrometeoroloģisko procesu un parādību izpētē nepieciešams iegūt šādus datus:

206.1. pastāvīgiem, noteikta virziena procesiem un parādībām - to attīstības prognozi;

206.2. ziņas par galējiem lielumiem;

206.3. iespējamiem procesiem un parādībām - statistisku izvērtējumu.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs V.Balodis  

1.pielikums

Latvijas būvnormatīvam LBN 005-99

"Inženierizpētes noteikumi būvniecībā"

(apstiprināts ar Ministru kabineta

2000.gada 2.maija noteikumiem Nr.168)

Ģeotehniskās izpētes pārskata ieteicamais sastāvs un saturs

1. Pārskata sastāvs

1. Ģeotehniskās izpētes pārskatā ietver apstrādātus un sistematizētus izpētes datus, kuru sastāvam un apjomam jāatbilst tehniskā uzdevuma un būvprojektēšanas prasībām.

2. Ģeotehniskās izpētes pārskats sastāv no teksta un pielikumiem. Ģeotehniskās izpētes pārskata nodaļu skaits var būt citāds, nekā noteikts šajā pielikumā (var nebūt atsevišķu nodaļu vai tās var apvienot).

3. Ja ģeotehniskajā izpētē lieto nestandarta metodes, pārskatā iekļauj nodaļu "Darbu metodika".

2. Teksta saturs

4. Ievads:

4.1. izpētes darbu pamatojums un uzdevums;

4.2. būves izvietojums un tehniskais raksturojums;

4.3. būves ģeotehniskā kategorija;

4.4. ziņas par ģeotehniskās izpētes darbu veidiem, metodēm un apjomiem, kā arī par atbildīgajiem izpildītājiem;

4.5. atkāpes no paredzētās ģeotehniskās izpētes darbu programmas un to iemesli;

4.6. agrāk veiktie ģeoloģiskās un ģeotehniskās izpētes darbi un būvniecības prakse, kas izmantojama ģeotehnisko apstākļu precizēšanai.

5. Vispārīgas ziņas par dabas apstākļiem:

5.1. zemes virsmas reljefs un ģeomorfoloģiskās īpatnības;

5.2. izpētes laukuma dabiskie un apbūves apstākļi (piemēram, izrakts, pārpurvots, apbūvēts);

5.3. hidrogrāfiskais tīkls un tā raksturojums.

6. Ģeoloģiskā uzbūve un hidroģeoloģiskie apstākļi:

6.1. iežu saguluma apstākļi (ģenēze un litoloģiskais sastāvs) un izplatība;

6.2. teritorijas hidroģeoloģiskie apstākļi (pazemes ūdeņi, to tipi, barošanās apstākļi, plūsmas virzieni, hidrauliskā mijiedarbība);

6.3. ūdens ķīmiskais sastāvs, tā agresīvās un korodējošās iedarbības izvērtējums.

7. Ģeoloģiskie procesi:

7.1. procesu un to izpausmju raksturojums, saistība ar konkrētiem ģeomorfoloģiskajiem elementiem;

7.2. procesu un to izpausmju intensitātes novērtējums.

8. Ģeotehniskie apstākļi:

8.1. būvlaukuma tipizācija un atsevišķo iecirkņu raksturojums;

8.2. grunšu fizikālās un mehāniskās īpašības.

9. Secinājumi un ieteikumi:

9.1. par teritorijas atbilstību būvlaukuma vajadzībām, par būvju pamatnēm noderīgām gruntīm un to izmantošanu būvniecībā;

9.2. par teritorijas inženieraizsardzības pasākumiem pret iespējamo ģeoloģisko procesu nelabvēlīgās ietekmes sekām un par būvju nodrošināšanu;

9.3. par būvju pamatņu un pamatu izvēli;

9.4. par vides aizsardzību pret projektējamās būves iespējamo nelabvēlīgo ietekmi būvniecības un ekspluatācijas laikā;

9.5. par speciāliem būvniecības pasākumiem sarežģītos ģeotehniskajos apstākļos (piemēram, par ietekmi uz blakus būvēm, grunts izstrādi);

9.6. par ģeotehnisko uzraudzību.

3. Pielikumu sastāvs

10. Pārskatam pievieno šādus pielikumus:

10.1. ģeotehnisko izstrādņu katalogu;

10.2. grunts analīžu protokolus;

10.3. ūdens ķīmisko analīžu protokolus;

10.4. izpētes laukuma novietojuma shēmu;

10.5. topogrāfisko plānu ar izstrādnēm, griezumu līnijām un projektējamo būvju eksplikāciju;

10.6. ģeotehniskos griezumus;

10.7. lauka izpētes un laboratorijas analīžu grafikus, nomogrammas un līdzīgus materiālus;

10.8. faktiskā materiāla kartes (shēmas) un ģeofizikālo pētījumu profilus.

11. Ģeotehniskās izpētes darbu izpildītājs uzglabā pasūtītāja uzdevumu, lauka žurnālus, laboratorijas darbu pases un protokolus, izstrādņu likvidācijas aktus, izpētes gaitā savāktos materiālus un citus dokumentus.

  Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs V.Balodis

2.pielikums

Latvijas būvnormatīvam LBN 005-99

"Inženierizpētes noteikumi būvniecībā"

(apstiprināts ar Ministru kabineta

2000.gada 2.maija noteikumiem Nr.168)

 

Hidrometeoroloģiskās izpētes pārskata ieteicamais sastāvs un saturs

1. Pārskata sastāvs

1. Hidrometeoroloģiskās izpētes pārskatā jābūt ziņām, kas raksturo izpētes mērķus un uzdevumus, veikto darbu sastāvu, apjomu, izpildes metodiku, iegūto rezultātu un hidrometeoroloģisko apstākļu novērtējumu būvlaukumā un tā apkārtnē.

2. Hidrometeoroloģiskās izpētes pārskats sastāv no teksta un pielikumiem. Atkarībā no konkrētajiem apstākļiem nodaļu skaits var būt citāds, nekā noteikts šajā pielikumā (var nebūt atsevišķu nodaļu vai tās var apvienot).

2. Teksta saturs

3. Ievads:

3.1. izpētes darbu pamatojums un uzdevums;

3.2. atkāpes no paredzētās hidrometeoroloģiskās izpētes programmas un to iemesli;

3.3. ziņas par hidrometeoroloģiskās izpētes darbu atbildīgajiem izpildītājiem.

4. Hidrometeoroloģiskās izpētes teritorijas dabas apstākļi - būvlaukuma novietojums un ziņas, kas raksturo dabas apstākļus būvlaukumā (piemēram, klimatu,reljefu, hidrogrāfiju, hidrometeoroloģiskos procesus).

5. Teritorijas hidrometeoroloģiskās izpētes pakāpe - esošo izpētes teritorijas hidrometeoroloģisko materiālu analīze un tās noderīgums izpētes darbu veikšanā.

6. Hidrometeoroloģiskās izpētes darbu sastāvs, apjoms un metodes:

6.1. hidrometeoroloģiskās izpētes darbu rezultāti un to analīze;

6.2. hidrometeoroloģisko apstākļu novērtējums būvlaukumā un tā apkārtnē;

6.3. aprēķinos izmantoto datu iegūšanas veids, raksturlielumu noteikšanas metodes un rezultātu ticamības pakāpe.

7. Secinājumi un ieteikumi:

7.1. par būves inženieraizsardzību un vides aizsardzības pasākumiem;

7.2. par būvlaukuma hidrometeoroloģiskajiem apstākļiem, ieteikumi par projektējamās būves ekspluatācijas īpatnībām;

7.3. par veikto izpētes darbu pietiekamību vai nepietiekamību un, ja nepieciešams, par to turpmāko veikšanu.

3. Pielikumu sastāvs

8. Pārskatam pievieno šādus pielikumus:

8.1. pasūtījuma vai tehniskā uzdevuma kopiju;

8.2. tabulas un grafiskos materiālus par izpētes laikā veiktajiem darbiem;

8.3. datus, kas pieņemti par pamatu aprēķiniem.

9. Atsevišķos gadījumos neliela apjoma būvdarbiem, ja dati par hidrometeoroloģiskajiem apstākļiem iegūti no attiecīgās teritorijas iekšējās izpētes rezultātiem, ģeometeoroloģiskās izpētes pārskatu var aizstāt ar īsu atzinumu vai saskaņā ar tehnisko uzdevumu noskaidrot tikai atsevišķus hidrometeoroloģiskos raksturlielumus.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs V.Balodis

  3.pielikums

Latvijas būvnormatīvam LBN 005-99

"Inženierizpētes noteikumi būvniecībā"

(apstiprināts ar Ministru kabineta

2000.gada 2.maija noteikumiem Nr.168)

Ģeotehniskās izpētes lauka metodes

Nr.p.k. Izpētes metode Izpētes mērķis Pētāmās gruntis
1. Statiskā zondēšana, rotācijas (svara) zondēšana, korelējot ar statisko zondēšanu Būves grunts pamatnes un grunts vides sadalīšana ģeotehniskos elementos (slāņos), grunts fizikālo, deformācijas un stiprības raksturlielumu noteikšana; pāļu nestspējas noteikšana Smilts, mālainas un organogēnas gruntis
2. Dinamiskā zondēšana Būves grunts pamatnes un grunts vides sadalīšana, grunts fizikālo, stiprības un deformācijas īpašību noteikšana. Pāļu iegremdēšanas iespēju un nestspējas noteikšana Smilts, daļēji mālainas gruntis
3. Presiometrija Grunts deformācijas un stiprības noteikšana Smilts, mālainas gruntis
4. Slogošana (urbumos un skatrakumos) Grunts deformācijas īpašību noteikšana  Smilts, mālainas gruntis, šķembas, vāji cementēti smilšakmeņi
5. Spārniņgrieze bīdes pretestības noteikšanai Grunts stiprības īpašību noteikšana Dūņas, kūdra, plūstošas un plastiskas mālainas gruntis
6. Grunts pārbaude ar etalonpāli vai izmēģinājuma pāli Grunts pretestības noteikšana pāļu iegremdēšanai, to nestspējas noteikšana Smilts, mālainas un organogēnas gruntis
7. Poru ūdens spiediena mērīšana Grunts deformācijas un konsolidācijas īpašību noteikšana Vājas mālainas un organogēnas gruntis
8. Izmēģinājumi ar momentomēru, iskimetru, dilatometru un citiem instrumentiem Grunts papildu īpašību noteikšana Smilts, mālainas un organogēnas gruntis

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs V.Balodis

4.pielikums

Latvijas būvnormatīvam LBN 005-99

"Inženierizpētes noteikumi būvniecībā"

(apstiprināts ar Ministru kabineta

2000.gada 2.maija noteikumiem Nr.168)

Grunts fizikālo un mehānisko īpašību noteikšana pēc statiskās un dinamiskās zondēšanas rezultātiem

1. Grunts fizikālo un mehānisko īpašību noteikšanai izmanto šādus zondēšanas rezultātus:

1.1. statiskajā zondēšanā:

1.1.1. grunts īpatnējo pretestību zem konusa - q;

1.1.2. grunts īpatnējo pretestību sānu berzei - f;

1.2. dinamiskajā zondēšanā - grunts īpatnējo pretestību zondes dina­miskai iedzīšanai - pd.

2. Šī pielikuma tabulās norādītos raksturlielumus var izmantot būvju pamatņu un pamatu aprēķiniem.

3. Gruntis klasificē atbilstoši spēkā esošajiem standartiem.

4. Statisko zondēšanu veic ar metodēm un iekārtām, kas atbilst standar­tiem, kuru sarakstu valsts bezpeļņas sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Latvijas standarts" ir publicējusi laikrakstā "Latvijas Vēstnesis" kā piemērojamus inženierizpētes veikšanai.

5. Lietojot dinamisko zondēšanu, norāda konkrētās iekārtas parametrus un dinamisko zondēšanu reglamentējošos standartus.

1. Statiskā zondēšana

1.1. Smilts grunšu saguluma blīvuma pakāpe

1.tabula

Nr.
p.k.

Grunts nosaukums

Grunts blīvums atkarībā no q (MPa)

blīva

vidēji blīva

irdena

1.

Rupja un vidēji rupja smilts (neatkarīgi no tās mitruma)

>12

12-3

< 3

2.

Smilts (neatkarīgi no tās mitruma)

>10

10-3

< 3

3.

Putekļaina smilts:

3.1.

vāji mitra un mitra

>10

10-3

< 3

3.2.

piesātināta ar ūdeni

> 8

8-2

< 2

1.2. Smilts grunšu blīvums

2.tabula

Dabīgais mitrums W (vienības daļas)

Blīvums (g/cm3) atkarībā no q (MPa)

1

2

3

5

10

15

20

30

40

50

0,15

1,72

1,78

1,82

1,86

1,93

1,97

1,99

2,04

2,07

2,10

0,20

1,80

1,86

1,89

1,94

2,01

2,05

2,08

-

-

-

0,25

1,88

1,94

1,96

-

-

-

-

-

-

-

0,30

1,95

-

-

-

-

-

-

-

-

-

1.3. Smilts grunšu relatīvais blīvums

Smilts grunšu relatīvā blīvuma (ID) noteikšanai pēc statiskās zondēšanas rezultātiem var lietot šādu empīrisku formulu:

ID =

, kur (1)

q - grunts īpatnējā pretestība zem konusa (MPa);

h - dziļums no zemes virsmas (m).

1.4. Smilts grunšu bīdes pretestība

3.tabula

Nr.
p.k.

Grunts nosaukums

Smilšaino grunšu bīdes pretestība (kPa) atkarībā no q (MPa)

2

4

6

8

10

12

15

18

20

1.

Rupja smilts (vāji mitra un mitra)

63

69

73

78

80

84

89

90

93

2.

Vidēji rupja un smalka smilts:

2.1.

vāji mitra un mitra

53

58

61

65

67

70

74

75

78

2.2.

piesātināta ar ūdeni

51

55

58

61

64

66

71

72

74

3.

Putekļaina smilts:

3.1.

vāji mitra un mitra

49

53

57

60

62

65

67

70

3.2.

piesātināta ar ūdeni

46

50

55

57

60

61

63

65

-

1.5. Smilts grunšu stiprības raksturlielumi

4.tabula

Nr.
p.k.

Grunts raksturojums

Raksturlieluma
apzīmējums

Īpatnējā saiste c (kPa) un iekšējās berzes leņķis (grādos) atkarībā no q (MPa)

1,5

3

5

8

15

1.

Smilts, rupja

c

-

-

-

1

1

-

35

38

39

40

2.

Smilts, vidēji rupja

c

-

-

1

2

2

-

32

35

37

38

3.

Smilts, smalka

c

-

1

2

3

4

28

30

32

34

36

4.

Smilts, putekļaina

c

2

3

4

5

6

26

28

30

32

34

Piezīme. Grantainai smiltij stiprības noteikšana ar statisko zondēšanu nav ieteicama.

1.6. Smilts grunšu deformācijas modulis

5.tabula

Nr.
p.k.

Grunts raksturojums

Deformācijas modulis E (MPa) atkarībā no q (MPa)

2

4

6

8

10

12

14

16

1.

1.1.

1.2.

Vidēji rupja smilts:

vāji mitra un mitra

piesātināta ar ūdeni

11

9

20

16

26

21

31

25

37

30

41

33

46

37

.

50

40

2.

2.1.

2.2.

Smalka smilts:

vāji mitra un mitra

piesātināta ar ūdeni

10

8

17

14

22

18

29

23

35

28

40

32

45

36

.

> 45

> 36

3.

3.1.

3.2.

Putekļaina smilts:

vāji mitra un mitra

piesātināta ar ūdeni

7

6

14

12

20

17

26

22

31

26

36

30

41

34

.

> 41

> 34

1.7. Glacigēno mālaino grunšu bīdes pretestība

6.tabula

Grunts nosaukums

Smilšaino grunšu bīdes pretestība (kPa) atkarībā no q (MPa)

1

2

4

6

8

Mālsmilts un smilšmāla

49

55

65

71

75

1.8. Limnoglaciālā māla un smilšmāla stiprības raksturlielumi

7.tabula

Raksturlielums

Īpatnējā saiste c (kPa) un iekšējās berzes leņķis (grādos) atkarībā no q (MPa)

1

2

3

4

5

6

Īpatnējā saiste c (kPa)

24

36

47

58

70

82

Iekšējās berzes leņķis (grādos)

17

19

22

24

26

28

1.9. Limnoglaciālo un glacigēno mālaino grunšu deformācijas modulis

8.tabula

Grunts nosaukums

Deformācijas modulis E (MPa) atkarībā no q (MPa)

1

2

4

6

7

Limnoglaciāla māla un smilšmāla grunts

6

12

24

28

< 30

Glacigēna (morēnas) smilšmāla un mālsmilts grunts

8

14

6

< 30

-

2. Dinamiskā zondēšana

2.1. Smilts grunšu saguluma blīvuma pakāpe

9.tabula

Nr.
p.k.

Grunts nosaukums

Grunts blīvuma pakāpe atkarībā no pd (MPa)

blīva

vidēji blīva

irdena

1.

Rupja un vidēji rupja smilts (neatkarīgi no mitruma)

>12

12-3

< 3

2.

2.1.

2.2.

Smalka smilts:

vāji mitra un mitra

piesātināta ar ūdeni

>11

> 8

11-3

8-2

.

< 3

< 2

3.

Putekļaina, vāji mitra un mitra smilts

> 8

8-2

< 2

2.2. Smilts grunšu blīvums

Smilts grunšu blīvuma noteikšanai pēc dinamiskās zondēšanas rezul­tātiem (izmantojot monolīto paraugu grunts daļiņu blīvuma un dabīgā mitruma laboratorijas analīžu datus) var lietot šādu formulu:

= , kur (2)

- grunts blīvums (g/cm3);

g - grunts daļiņu blīvums (g/cm3);

W -W - grunts dabīgais mitrums (veselā daļā);

pd - grunts īpatnējā pretestība zondes dinamiskai iedzīšanai (MPa);

po - 1 MPa.

2.3. Smilts grunšu stiprības raksturlielumi

10.tabula

Nr.
p.k.

Grunts raksturojums

Zondēšanas dziļums (m)

Rakstur-
lieluma apzīmējums

Īpatnējā saiste c (kPa) un iekšējais berzes leņķis (grādos) atkarībā no pd (MPa)

2

3

5

10

15

17,5

1.

Smilts, rupja

6

c

-

-

-

-

-

3,8

0,7

39

1,1

40

1,2

41

2.

Smilts, vidēji

rupja

6

c

-

-

-

-

1,1

35

1,7

37

2,1

38

2,2

39

3.

Smilts,

smalka

6

c

-

28

1

30

2,1

32

3,5

34

4,1

36

4,5

37

4.

Smilts, putekļaina

(nepiesātināta ar ūdeni)

6

c

2

26

3

28

4,1

30

5,5

32

6,1

34

6,5

35

Piezīme. Putekļainām ar ūdeni piesātinātām smiltīm ar tiksotropām īpašī­bām dinamisko zondēšanu stiprības un deformācijas īpašību noteikšanai nelieto.

2.4. Smilts grunšu deformācijas modulis

11.tabula

Grunts īpatnējā pretestība zondes dinamiskai iedzīšanai pd (MPa)

Deformācijas modulis E (MPa)

fluvioglaciālā un aluviālā (neatkarīgi no granulometriskā sastāva) smilts

citi smilts ģenētiskie veidi (piemēram, limnoglaciālā, eolā)

putekļaina

smalka

vidēji rupja un rupja

2,0

13

8

13

18

3,5

18

13

18

24

7,0

30

22

29

37

11,0

43

28

35

47

14,0

53

32

40

53

17,5

64

35

45

58

Piezīmes.

1. vioglaciālām smilts gruntīm deformācijas moduļa precizēšanai var izmantot formulu E = 2,99 pd + 9,96; aluviālām smilts gruntīm - E = 3,71 pd + 3,56.

2. Glacigēnām māla gruntīm (māla un smilšmāla), kurās oļu šķembu nav vairāk par 30 %, deformācijas moduli var noteikt, izmantojot formulu E = 3,13 pd + 6,84.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs V.Balodis

5.pielikums

Latvijas būvnormatīvam LBN 005-99

"Inženierizpētes noteikumi būvniecībā"

(apstiprināts ar Ministru kabineta

2000.gada 2.maija noteikumiem Nr.168)

Ģeofizikālās izpētes uzdevumi un metodes

 

Nr.
p.k.

Pētījumu uzdevumi

Galvenās pētījumu metodes

1

2

3

1.

Grunts masīva ģeoloģiskās uzbūves izpēte:

1.1.

disperso un klinšaino iežu sadalīšana pēc to litoloģiskā sastāva un fizikālā stāvokļa īpatnībām

Mikroseismiskā izpēte, radioizotopu karotāža

1.2.

tektonisko zonu, pamatiežu sadēdēšanas un plaisainības noskaidrošana

Elektroprofilēšana, vertikālā elektrozondē-šana, vertikālā seismiskā profilēšana

1.3.

karsta dobumu noskaidrošana

Elektroprofilēšana, vertikālā elektrozondēšana, vertikālā seismiskā profilēšana

1.4.

pamatiežu pirmskvartāra virsmas (piemēram, reljefa, ieleju) noskaidrošana

Elektroprofilēšana, vertikālā elektrozondē-šana, vertikālā seismiskā profilēšana

2.

Hidroģeoloģisko apstākļu izpēte:

2.1.

pazemes ūdenslīmeņu noteikšana

Vertikālā elektrozondēšana un seismiskā zondēšana

2.2.

pazemes ūdeņu plūsmas virziena, ātruma un izplūdes vietu noskaidrošana

Caurplūduma mērīšana, rezistivimetrija, uzlādēta ķermeņa un dabīgā lauka metodes

2.3.

ūdens un hidroķīmiskā sastāva piesārņotības noteikšana

Termokarotāža, radiolokācijas zondēšana, vertikālā elektrozondēšana, rezistivimetrija

3.

Grunts sastāva, īpašību un fizikālā stāvokļa īpatnības:

3.1.

plaisainums, porainība un deformācijas (deformācijas modulis, pretestība vienasīgai saspiešanai) klinšainām gruntīm

Dažādi karotāžas veidi (piemēram, penetrā-cijas, akustiskā), vertikālā seismiskā profilē-šana, seismoakustiskā caurstarošana

3.2.

mitrums, porainība, blīvuma un mehāniskās īpašības (stiprība un saspiedžamība) dispersām gruntīm

3.3.

grunts korodējošā iedarbība uz metāliem un klaidstrāvu klātbūtne

Vertikālā elektrozondēšana un profilēšana, klaidstrāvu reģistrācija, polarizējošās strāvas

3.4.

grunts īpatnējā elektriskā pretestība

blīvuma mērīšana ar laboratorijas metodēm, grunts elektriskās svārstības mērīšana

4.

Ģeoloģisko procesu un to dinamikas izpēte:

4.1.

grunts blīvuma izmaiņas

Vertikālā seismiskā profilēšana, dažādi karotāžas veidi, rezistivimetrija urbumos, gravimetrija

4.2.

karsta procesu izplatība un noslīdeņi

Vertikālā elektrozondēšana, seismiskā zondēšana un profilēšana, dažādi karotāžas veidi, gravimetrija, radiolokācija

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs V.Balodis

6.pielikums

Latvijas būvnormatīvam LBN 005-99

"Inženierizpētes noteikumi būvniecībā"

(apstiprināts ar Ministru kabineta

2000.gada 2.maija noteikumiem Nr.168)

 

Ģeotehnisko izstrādņu izvietojums, dziļums un attālums starp izstrādnēm

1.tabula

Ēkas un būves

Nr.
p.k.

Ēku un būvju raksturojums

Ģeotehniskās sarežģītības kategorija

Dziļums
(m)

Attālums starp izstrādnēm
(m)

1.

Līdz 16 stāvu augstas dzīvojamās ēkas un ražošanas korpusi ar slodzi uz pamatiem no 500 līdz 3000 kN/m (vai no 3000 līdz 20000 kN uz 1 kolonnu), kā arī tilti un ceļu pārvadi

III

II

I

25

20

15

25

40

50

2.

Sešu līdz deviņu stāvu ēkas ar slodzi uz pamatiem no 200 līdz 500 kN/m (vai no 1000 līdz 3000 kN uz 1 kolonnu)

III

II

I

15

12

10

30

50

70

3.

Piecstāvu un zemākas ēkas ar slodzi uz pamatiem līdz 200 kN/m (vai līdz 1000 kN uz 1 kolonnu)

III

II

I

10

8

6

50

75

100

4.

Pazemes būves (piemēram, tuneļi, garāžas, noliktavas)

III

II

I

Pēc speciālas programmas (atkarībā no būves iedziļinājuma)

20

30

40

2.tabula

Citas inženierbūves

Nr.
p.k.

Inženierbūves veids

Izstrādnes

izvietojums

dziļums

attālums starp izstrādnēm (m)

1

2

3

4

5

1.

Apakšzemes inženiertīkli:

1.1.

ūdensvadi

Pa vēruma līnijām

1 m zem paredzētā komunikāciju

250-350

1.2.

kanalizācija

Pa vēruma līnijām

ielikšanas dziļuma. Upju pārejās

250-350

1.3.

siltumtīkli, gāzesvadi

Pa vēruma līnijām

(krastos un gultnē) 2-5 m zem paredzētā iedziļinājuma

1.4.

sakaru un elektrokabeļu līnijas

Pa vēruma līnijām

1,5 m

250-300

2.

Virszemes inženierkomunikāciju estakādes

Pa vēruma līnijām

3-7 m

50-150

3.

Elektropārvades līnijas:

3.1.

līdz 35 kV

Trases koridorā

2 m zem projektējamo pāļu galiem vai 3-5 m zem projektējamiem pamatiem

3.2.

vairāk par 35 kV

Balstu vietās

4 m zem projektējamo pāļu galiem vai 5-7 m zem citiem pamatiem

4.

Ūdens ņemšanas, caurteces un izplūdes ierīces

projektējamo cauruļvadu galos un pa vēruma līnijām

6-8 m

5.

Nelielas inženierbūves (piemēram, tilti, estakādes, upju un gravu pārejas)

Balstu vietās

Atbilstoši slodzei (sk. 1.tabulu)

6.

Rezervuāri:

6.1.

ar tilpumu līdz 5000 m3

Rezervuāra laukumā

1-3 izstrādnes, ne seklākas par 0,75 rezervuāra diametra

6.2.

ar tilpumu vairāk par 5000 m3

Rezervuāra laukumā

3-4 izstrādnes, ne seklākas par 0,75 rezervuāra diametra

7.

Autoceļi un dzelzceļi

Pa ass līniju;

vāju grunšu izplatības vietās - pa šķērsgriezumiem un profiliem

2-5 m

100-300

10-50

8.

Līdz 12 m augsti uzbērumi

Pa ass līniju;

vāju grunšu izplatības vietās - pa šķērsgriezumiem

2-5 m

10-15 m

100-300

25

9.

Ierakumi

Pa ass līniju;

vāju grunšu izplatības vietās - pa šķērsgriezumiem

1-3 m zem projektējamā ierakuma pamatnes

50-100

25-50

10.

Attīrīšanas iekārtas

Būvju kontūrās

6-10 m

30-75

11.

Filtrācijas lauki

Vienmērīgi pa laukumu (tīklu)

2-3 m zem sezonas sasaluma robežas

75-100

12.

Aizsargdambji

Pa ass līniju;

vāju grunšu izplatības vietās - pa šķērsgriezumiem

Ne mazāk kā 1,5 aizsargdambja augstuma

100-300

13.

Sadzīves un rūpniecisko atkritumu poligoni

Pa tīklu

3-5 m zem gruntsūdeņu līmeņa; atsevišķo urbumu dziļumam jānodrošina ūdensnecaurlaidīgo slāņu ieguluma dziļuma un biezuma noteikšana

līdz 50

50-100

Piezīmes.

1. Augstceltnēm (vairāk par 16 stāviem) un torņveida būvēm (piemēram, radio un televīzijas torņiem, skursteņiem) ģeotehnisko izstrādņu izvietojumu, skaitu un dziļumu nosaka individuāli atkarībā no būvlaukuma dabas apstākļu sarežģītības pakāpes un būves tehniskajām īpatnībām (piemēram, jutīgums pret nevienmērīgu grunts pamatnes nosēšanos).

2. Ģeotehnisko izstrādņu dziļumam un izvietojumam vāju grunšu vai būvniecībai nelabvēlīgu ģeoloģisko procesu izpētei būves pamatnē jābūt pietiekamam vājo grunšu pilna biezuma noteikšanai un zemāk iegulošas grunts 3-5 m bieza slāņa izpētei.

3. Klinšainās gruntīs ģeotehniskajām izstrādnēm jānodrošina sadēdējušā un dziļākā slāņa izpēte katrai būvei nepieciešamajā dziļumā.

4. Autoceļu, dzelzceļu, maģistrālo cauruļvadu un elektropārvades līniju detālas ģeotehniskās izpētes kārtību konkretizē speciālie normatīvi.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs V.Balodis

7.pielikums

Latvijas būvnormatīvam LBN 005-99

"Inženierizpētes noteikumi būvniecībā"

(apstiprināts ar Ministru kabineta

2000.gada 2.maija noteikumiem Nr. 168)

Būvju ģeotehniskā klasifikācija

Ģeotehniskā kategorija

Pamatprasības kategorijas noteikšanai

Būvju veidu un dabas apstākļu piemēri

1

2

3

I

Relatīvi vienkāršas vai nelielas, mazvērtīgas būves, kuras var projektēt, izmantojot attiecīgajā apvidū aprobētu praksi; to ekspluatācija ir pietiekami droša un neapdraud apkārtējo apbūvi

1. Vieglas būves uz parastiem pamatiem ar slodzi līdz 250 kN vai uz pāļu pamatiem ar slodzi 100 kN/m

2. Vienstāva līdz piecstāvu dzīvojamās vai ražošanas ēkas, kā arī lauksaimnieciskas būves vienkāršos dabas apstākļos

3. Atbalsta sieniņas būvbedrēm dziļumā līdz 2 m horizontālā grunts slāņu iegulumā

4. Apakšzemes tīkli, drenāža un citas nelielas apakšzemes būves (rakšanas darbi)

5. Būves pamatni veido dabiskās gruntis ar pietiekamu nestspēju

6. Nesošo grunts slāņu parametrus var noteikt ar empīriskiem paņēmieniem bez detalizētu izpētes darbu veikšanas

7. Zemes darbi notiek virs gruntsūdens līmeņa

8. Būve nepiesārņo vidi un neizjauc tās dabisko režīmu

II

Būves vai atsevišķas todaļas, kuru projektēšanai nepieciešama kvalitatīva dabas apstākļu izvērtēšana un inženiertehniskā personāla darba pieredze, lai novērstu (neitralizētu) iespējamo risku

1. Būves, kurām nepieciešami speciālas konstrukcijas pamati (piemēram, balsti, režģogi, speciālie pāļi)

2. Plaši zemes darbi būvbedres ierīkošanai

3. Uzbērumi uz organogēnām gruntīm

4. Tiltu balsti

5. Būves karbonātu karsta izplatības rajonos

6. Kontrforsi

7. Būves uz nogāzēm, ūdenstilpēs vai piekrastē

8. Būves, kam nepieciešama aizsargdambēšana

III

Neparastas konstrukcijas vai augstas seismiskās izturības būves, apkārtējai videi bīstamas būves, kas prasa augstu grunts apstākļu stabilitātes nodrošināšanu un kas neiekļaujas I un II kategorijā

1. Būves ar lielām slodzēm uz pamatiem

2. Daudzstāvu ēkas

3. Hidrotehniskās būves ar ievērojamiem ūdens spiediena parametriem

4. Zemes darbi zem ļoti noslogotiem satiksmes ceļiem

5. Lieli tilti un tuneļi

6. Rūpnieciskas ēkas vai pamati ar lielām dinamiskām slodzēm

7. Rūpnīcas, kas ražo toksiskas vai ekoloģiski bīstamas vielas

8. Pret seismisko iedarbību jutīgas būves

9. Būves, kas atrodas gruntsūdens līmeņa strauju svārstību zonā

10. Būves uz mākslīgām gruntīm vai konstrukcijām

11. Būves uz neizturīgām (vājām) gruntīm

12. Būves sulfāta karsta izplatības rajonos

13. Zemes darbi mehanizācijai smagos apstākļos

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs V.Balodis

 

8.pielikums

Latvijas būvnormatīvam LBN 005-99

"Inženierizpētes noteikumi būvniecībā"

(apstiprināts ar Ministru kabineta

2000.gada 2.maija noteikumiem Nr.168)

Būvlaukuma dabas apstākļu sarežģītības pakāpes

Nr.
p.k.

Faktors

Sarežģītības pakāpe

I (vienkārši dabas apstākļi)

II (vidēji sarežģīti dabas apstākļi)

III (sarežģīti dabas apstākļi)

1.

Ģeomorfoloģija

Laukums viena ģeomorfoloģiska elementa robežās

Laukums atrodas vairākos ģeomorfoloģiskajos elementos

Laukums atrodas vairā­kos ģeomorfoloģiskajos elementos, zemes virsma ir stipri nelīdzena; būvlaukums atrodas akvatorijā

2.

Ģeoloģiskā uzbūve

Ne vairāk kā divi litoloģiski atšķirīgi slāņi, kuru iegulums ir horizontāls vai ar nelielu slīpumu. Slāņu biezums ir nemainīgs. Grunts īpašību raksturlielumi viendabīgi vai ar nelielām atšķirībām

Ne vairāk kā četri litoloģiski atšķirīgi slāņi, kuru iegulums ir slīps vai nemainīgs

Vairāk nekā četri litoloģiski atšķirīgi slāņi ar ļoti mainīgu biezumu. Grunts īpašību raksturlielumi neviendabīgi un ļoti atšķirīgi

3.

Hidroģeoloģiskie apstākļi

Pazemes ūdeņi nav sasniegti vai ir viens horizonts

Divi vai vairāki pazemes ūdeņu horizonti

Vairāki pazemes ūdeņu horizonti. Sarežģīta ūdeni saturošo un ūdens­necaurlaidīgo slāņu mija

4.

Būvniecībai nelabvēlīgi ģeoloģiskie procesi

-

Neliela izplatība un maza aktivitāte

Plaši izplatīti un aktīvi, tiem ir izšķiroša nozīme projektēšanā un būvniecībā

5.

Specifiskas gruntis būvobjekta laukumā

-

Nav izšķirošas nozīmes projekta lēmuma pieņemšanā

Izšķiroša nozīme projek­ta lēmuma pieņemšanā, sarežģījumi būvniecībā un ekspluatācijā

Piezīmes.

1. Par specifiskām gruntīm uzskatāmi agrīnās litifikācijas stadijas holocēna nogulumi - kūdra, dūņas, sapropelis, ezerkaļķi - un to savstarpējās kombinācijas, kā arī nogulumi (veidojumi) ar dažādu atkritumu piemaisījumu (uzbērtās gruntis).

2. Dabas apstākļu sarežģītības pakāpi ģeotehniskajai izpētei un būvniecībai nosaka programmas sastādīšanas laikā, ņemot vērā visus faktorus. Ja kāds no augstākas sarežģītības pakāpes faktoriem ir izšķirošais lēmuma pieņemšanā, tad sarežģītības pakāpi nosaka pēc šī faktora. Minētajā gadījumā jāpalielina darbu apjoms vai papildus jāparedz tie darbu veidi, kas nepieciešami, lai noskaidrotu attiecīgā faktora ietekmi uz projektējamo būvobjektu.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs V.Balodis

 

9.pielikums

Latvijas būvnormatīvam LBN 005-99

"Inženierizpētes noteikumi būvniecībā"

(apstiprināts ar Ministru kabineta

2000.gada 2.maija noteikumiem Nr.168)

Ūdens agresivitātes raksturlielumi

 

Ingredienti

Analīzes veids

ūdens agresīvās
iedarbības uz betonu noteikšanai

specializēta

ūdens korodējošās iedarbības uz kabeļu apvalkiem noteikšanai

svins

alumīnijs

pH

+

+

+

Hidrokarbonāti

+

-

-

Karbonāti

+

-

-

Sulfāti

+

-

-

Hlorīdi

+

+

+

Kalcijs

+

-

-

Magnijs

+

-

-

Nātrijs + kālijs

+

-

-

Cietība:

- kopējā

+

+

-

- karbonātu

+

-

-

- pastāvīgā

+

-

-

Brīvā ogļskābe

+

-

-

Slāpekļa savienojumi:

- nitrīti

+

-

-

- nitrāti

+

+

-

- amonijs

+

-

-

Dzelzs savienojumi:

- kopējie

+

+

+

Piezīme. Ja nepieciešams, nosakāmos ingredientus papildina ar citiem pasaulē pieņemtiem ūdens agresivitātes rādītājiem (piemēram, ūdens temperatūra, elektro­vadītspēja, skābekļa saturs, sulfīda joni), kā arī ar rādītājiem, kas nosaka ūdens agresivitāti pret melno metālu un citu materiālu konstrukcijām.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs V.Balodis

 

10.pielikums

Latvijas būvnormatīvam LBN 005-99

"Inženierizpētes noteikumi būvniecībā"

(apstiprināts ar Ministru kabineta

2000.gada 2.maija noteikumiem Nr.168)

Galvenie hidroģeoloģiskie raksturlielumi un to noteikšanas metodes

 

Nr.
p.k.

Hidroģeoloģiskie raksturlielumi

Raksturlielumu noteikšanas metodes

1.

Pazemes ūdenslīmeņu dziļums un svārstības

Pazemes ūdenslīmeņu mērījumi ģeoloģiskās izstrādnēs. Stacionāri ūdenslīmeņu novērojumi

2.

Ūdenscaurlaidīgo un ūdensnecaurlaidīgo slāņu biezums

Urbumu ierīkošana

3.

Ūdens spiediens virs spiedien­ūdeņus saturoša horizonta virsmas

Ūdenslīmeņu fiksācija urbšanas vai stacionāru ūdenslīmeņu novērošanas laikā

4.

Filtrācijas koeficients

Hidroģeoloģiskie izmēģinājumi ar laboratorijas un lauka metodēm (piemēram, atsūknēšana, ieliešana)

5.

Ūdens atdeves koeficients

Urbumu grupas atsūknēšana un stacionāri pazemes ūdenslīmeņu novērojumi

6.

Piesātinājuma deficīts

Ūdens infiltrācija gruntīs, skatrakumos un urbumos

7.

Aktīvā porainība

Urbumu grupas atsūknēšana vai ūdens ieliešana urbumos, indikācijas metodes

8.

Faktiskais ūdens plūsmas virzīšanās ātrums

Indikācijas metodes

9.

Pjezovadāmības vai iežu pretes­tības koeficients gruntsūdens līmeņa vertikālajām svārstībām

Urbumu grupas atsūknēšana, stacionārie pazemes ūdenslīmeņu novērojumi

10.

Ūdens īpatnējā uzsūce

Ūdens infiltrācija gruntīs (skatrakumos vai urbumos)

11.

Iežu hidrauliskā pretestība

Pazemes un virszemes ūdenslīmeņu svārstību stacionāri novērojumi, urbumu grupas atsūknēšana

12.

Pārteces koeficients

Urbumu kopas atsūknēšana no urbumiem

13.

Nokrišņu infiltrācija

Pazemes un virszemes ūdenslīmeņu stacionāri novērojumi. Aerācijas zonas grunts mitruma izmaiņu novērojumi. Indikācijas metodes

14.

Pazemes ūdeņu hidroķīmiskais raksturojums

Hidroķīmiskā sastāva analīzes

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs V.Balodis

 

11.pielikums

Latvijas būvnormatīvam LBN 005-99

"Inženierizpētes noteikumi būvniecībā"

(apstiprināts ar Ministru kabineta

2000.gada 2.maija noteikumiem Nr.168)

Papildu prasības ģeotehniskajai izpētei būves rekonstrukcijas vai atjaunošanas vajadzībām

 

1.tabula

1. Ieteicamie darbu veidi un apjomi

Nr.
p.k.

Darba mērķis

Ģeodēziskās izstrādnes

veids

skaits

dziļums

1.

Ēkas vai būves rekonstrukcija vai atjaunošana bez slodzes palielināšanas

Skatrakumi, urbumi

2-3

0,5-1,0 m zem pamatu pēdas

2.

Pagraba padziļināšana

Skatrakumi, urbumi

Viena pie katras padziļināmās telpas sienas

> 0,5 m zem projektējamā padziļinājuma

3.

Pārbūve ar slodzes palielināšanu uz pamatiem, sienu un pamatu deformāciju apsekošana:

3.1.

pamatu apsekošana

Skatrakumi, urbumi

2-3 uz katru pamatu konstrukcijas veidu

Zem pamatu pēdas dziļumā, kas nav mazāks par pēdas dubultplatumu

3.2.

pamatnes grunts detalizēta izpēte zem katra konstruk­cijas veida

Urbumi, zondēšana, spārniņgrieze

1-2

2-3 m zem slodzes aktīvās iedarbības zonas; vājo grunšu izplatības rajonos - pilna tās biezuma atsegšanai, ģeoloģisko procesu attīstības rajonos - 3-5 m zem tās

3.3.

grunts apstākļu precizēšana dabiskajā pamatnē, atkarībā no tās konfigurācijas

Urbumi, zondēšana, spārniņgrieze

4-8 katrai

2-3 m zem slodzes aktīvās iedarbības zonas (sekcijai, ēkai)

Piezīme. Būvju virsnormatīvo deformāciju gadījumos izpētē jānoskaidro deformāciju cēloņi un turpmāko deformāciju prognozes, kā arī jādod ieteikumi deformāciju novēršanai.

2.tabula

2. Pamatu būvmateriāla stiprības vizuālā noteikšana

Nr.
p.k.

Materiāls

Marka
105 MPa

Markas noteikšanas paņēmiens

1.

Skaldīti (plēsti) kaļķakmeņi

Zemāka par 100

No uzsitiena ar lauzni vai āmuru viegli sabirst sīkos gabalos

2.

Ķieģeļi

Zemāka par 50

No uzsitiena ar 1 kg smagu āmuru sadrūp smalkās šķembās; uzsitiena skaņa dobja

3.

Betons

Zemāka par 70

No uzsitiena ar āmura šķautni paliek iespiedums ar asām malām, cirtnis viegli iecērtas betonā, uzsitiena skaņa dobja

7-100

No uzsitiena ar āmura šķautni paliek iespiedums, betons sadrūp un sabirst, cirtnis iecērtas betonā līdz 5 mm dziļumam, uzsitiena skaņa mazāk dobja

100-200

No uzsitiena ar āmura šķautni paliek vājas pēdas, uzsitot ar cirtni, atdalās plānas plāksnītes

Augstāka par 200

No uzsitiena ar āmura šķautni vai ieskrāpējot paliek tikko manāmas pēdas vai svītras, cirtņa uzsitiena pēdas vājas, uzsitiens skanīgs

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs V.Balodis

 

12168.GIF (38743 BYTES)

13168.GIF (59504 BYTES)

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs V.Balodis

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!