Rīgas domes priekšsēdētājs Gundars Bojārs:

Sniegs pār Rīgu kritis kā pār visu Latviju

Nobeigums. Sākums “LV” 8.01.2002., Nr.3

 

— Varbūt miniet ko konkrēti.

G.Bojārs:

— Nu, piemēram, Valsts ieņēmumu lietas izskatīšana, visas šīs muitas problēmas, kontrabandas lietas, akcīzes nodokļa dramatiskās iekasēšanas kritums un daudzas līdzīgas lietas, es domāju, ka šonedēļ tas tiks izskatīts, vismaz tika paredzēts izskatīt to šonedēļ. Bet mūs ir novērtējušas starptautiskās kredītvērtēšanas institūcijas, un šobrīd mums kredītreitings ir labāks nekā pagājušogad, no stabila tas ir kļuvis par pozitīvu, un man nebūtu pamata tām neticēt. Bez tam mūsu budžets ir palielinājies, 2001.gada budžets salīdzinoši ar 2000.gadu ir pieaudzis par 9,6 procentiem jeb par 12,6 miljoniem latu. Tas ir ievērojams kāpums. Šo projektu īstenošanai, kas ir saistīta ar starptautiskajām institūcijām, atmaksājamā summa šogad mums ir miljons 357 tūkstoši jeb viens procents no pašvaldības budžeta, kur pieļaujamais ir 10 procenti, tātad nav pamata uzskatīt, ka mēs ko esam pārkāpuši. Un par visu minēto kredītu ņemšanu lēmumus ir pieņēmušas vēl iepriekšējās domes, šī sasaukuma dome nevienu kredītu nav ņēmusi. Es gan neuzskatu, ka kredīta ņemšana ir kas nosodāms vai slikts, bet finansu situācija mums ir stabila, un to pašu arī nosaka šīs starptautiskās kredītvērtēšanas institūcijas, un Rīga iegulda veselības aizsardzībā, izglītībā, sociālajā palīdzībā, satiksmes infrastruktūrā ļoti lielas naudas summas, tās ir vienādas ar valsts investīcijām, ja, piemēram, valsts no 1998. līdz 2000.gadam bija attiecīgi investējusi 42, 46, 39, 53 miljonus latu, tad valsts pamatbudžets piecas reizes pārsniedz Rīgas pilsētas pamatbudžeta ieņēmumus, un tai pašā laikā valsts parāds no 1998. līdz 2000.gadam ir pieaudzis par 71 procentu jeb no 372 miljoniem līdz 636 miljoniem. Šeit mēs varam vienkārši izdarīt salīdzinājumus un pateikt, kuram tad ir labāka situācija. Investīcijas valstī veido tikai 69 procenti no valsts pamatparāda pieauguma, tātad pārējais viss ticis noēsts šo investīcijas projektu it kā apkalpošanas izmaksām.

— Es domāju, ka lielākā daļa publikas šais ciparos ne īpaši orientējas, tie būtu akmentiņi savukārt finansu ministra dārziņā. Vai jūs jau esat izjutis, vai kā jūs prognozējat Valsts kontroles iespējamo reakciju uz šo finansu ministra iniciatīvu?

G.Bojārs:

— Es prognozēju objektīvu reakciju, pirmkārt, pats interesantākais fakts ir tas, ka Bērziņa kungs nav joprojām mums atsūtījis savu oficiālo pretenziju, vienīgi ir vērsies pie preses. Es domāju, tas ir pamatoti, acīmredzot viņam nav bijis pietiekamu argumentu, taču, izvērtējot šo Valsts kontroles atzinumu, mēs arī pieņemsim lēmumu, kā tālāk rīkoties, jo apvainojumi, ko ir izteicis Bērziņa kungs, ir ļoti nopietni, būtībā kriminālnozieguma izdarīšanā.

— Tiktāl par šo šķietamo vai esošo finansu krahu, bet šobrīd, no malas vērojot sociāldemokrātu vadītās Rīgas domes darbu, šķiet eļļu zināmā mērā ugunī lej šķelšanās LSDSP rindās Saeimā. Vai jūs uzskatāt, ka šis process varētu kaut kādā veidā pārsviesties arī uz domi?

G.Bojārs:

— Piektdien mums notika tāda neliela domes sociāldemokrātu frakcijas sapulce, un patiesībā neviens no mūsu frakcijas locekļiem nebija noskaņots uz kādiem šķeltnieciskiem variantiem, tieši otrādi — visādi pasvītroja šo vienotību. Šķelšanās Saeimas frakcijā bija gaidāma, acīmredzot ir cilvēki, kas savas ambīcijas stāda augstāk par politiskām programmām. Un es varu vienīgi izteikt nožēlu šai sakarībā, bet nedomāju, ka tādēļ cietīs sociāldemokrātija kā ideja.

— Baldzēns jau ir publiskojis domu, ka, lūk, viņa domubiedriem neesot akceptējama domes vadības vilcināšanās pārvaldes darba pilnveidošanā, kā arī pieļautā līdzekļu neracionāla izmantošana, LSDSP biedru privāto un ģimenes interešu stingra nenorobežošana no pilsētas un visas sabiedrības interesēm. Vai jums ir pieņemama šāda kritika no pašu partijas biedru vidus?

G.Bojārs:

— Es laikam tomēr savas domas neizteikšu, jo tās būs pārāk subjektīvas tieši Baldzēna kunga sakarā, viņš ir atļāvies ļoti daudz ko citu izteikt. Man ir savi darbi, kas jādara, es uzskatu, ka dome strādā produktīvi, protams, ir ļoti daudz kas uzlabojams, es pats nekad nebūšu apmierināts ar domes darbu, un tas ir tikai pareizi, acīmredzot daudz kas no kritikas, ne šīs kritikas, ir arī pelnīti, bet tādēļ jau mēs esam ievēlēti, lai nemitīgi šo darbību uzlabotu par labu iedzīvotājiem, par labu uzņēmējiem, kas strādā Rīgā.

— Tātad šai gadījumā jūs domājat, ka būs dūmi pamatā bez uguns. Labi, runāsim par praktiskām lietām. Līguma termiņš ar Rīgas novada slimokasi ir jautājums, kuru mēs it kā atstājām gaisā aizvadītā gada nogalē, es saprotu, ka tas ir pagarināts uz trim mēnešiem pēc jūsu un Požarnova kunga vienošanās. Jūs, respektīvi, dome, segsit arī slimokases parādus?

G.Bojārs:

— Par to mums ir jāvienojas janvāra laikā, vadoties no tā varianta, par ko tad mēs vienosimies. Ja vienosimies par konkrētu sadarbības veidu, kādā veidā turpmāk Rīgas pilsēta sadarbosies ar Valsts veselības obligātās apdrošināšanas aģentūru, tad mēs, protams, pieņemsim lēmumu arī par līdzfinansējumu. Es esmu noskaņots par to, ka Rīgas domei būtu jāpiedalās ar līdzfinansējumu veselības aprūpē, pretējā gadījumā, ja mums nebūs nekādas ietekmes uz šīm naudas plūsmām, mums būs vienkārši jānodod Labklājības ministrijai visas Rīgas domes veselības iestādes un pilnībā šī funkcija jāuztic valstij, tad gan mēs paskatīsimies, kurš šo funkciju varēs veikt labāk.

— Šīs nedēļas domes sēdē acīmredzot viens no populārākiem jautājumiem ir aģentūras “Rīga—800” likvidācija, tā ir?

G.Bojārs:

— Jā, acīmredzot šis jautājums izsauks zināmas diskusijas. Aģentūras statūtos ir ierakstīts viens vienīgs mērķis, galvenais mērķis — šo svinību organizēšana. Es uzskatu, ka aģentūra lieliski tika galā ar šo uzdevumu, un turpmāk pastāvīgai darbībai aģentūrai kā akciju sabiedrībai lielākais domes vairākums neredz iespēju. Taču šie cilvēki, viņu pieredze ir kaut kādā veidā jāizmanto, un mēs par to diskutējam, es domāju, ka viņi neapvainosies par to, ka šis uzņēmums kā tāds tiek likvidēts.

— Bet kā ir tīri juridiski ar likvidāciju? Vai tomēr nav nepieciešams pilnvarnieku lēmums vispirms un tikai tad domes?

G.Bojārs:

— Tas ir diskutējams jautājums. Dome ir tiesīga lemt jebkādu jautājumu, jo tā ir deputātu pilnvara, un tai pašā laikā pilnvarniekiem uzdevumu dod domes priekšsēdētājs. Šeit zināmā mērā iznāk absurda situācija, tātad priekšsēdētājs dos uzdevumu lemt par šo likvidāciju, tad griezties pie domes ar šo uzdevumu. Manuprāt, tas ir nepareizi, un arī mūsu Juridiskā pārvalde uzskata, ka šis pilnvarnieku lēmums nebūtu nepieciešams.

 

Pēc ieraksta “LV” diktofonā