Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Piekrītu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Uzņēmumu reģistrs
Uzņēmumu reģistrs publicē informāciju par Uzņēmumu reģistra nodaļu darbības teritoriju.
TIESĪBU AKTI, KAS PAREDZ OFICIĀLO PUBLIKĀCIJU PERSONAS DATU APSTRĀDE

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Uzņēmumu reģistra 2001. gada 28. decembra informācija "Par uzņēmumu pārreģistrāciju". Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 4.01.2002., Nr. 2 https://www.vestnesis.lv/ta/id/57128

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Lai ziema mūsu ceļiem nav nelaime

Vēl šajā numurā

04.01.2002., Nr. 2

PAR DOKUMENTU

Izdevējs: Uzņēmumu reģistrs

Veids: informācija

Pieņemts: 28.12.2001.

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Uzņēmumu reģistra

dienesta informācija

Rīgā 2001.gada 28.decembrī

Par uzņēmumu pārreģistrāciju

No 2002.gada 1.janvāra stājas spēkā Komerclikums (KL) un likums, kas nosaka Komerclikuma spēkā stāšanās kārtību. Līdz ar to no 1. janvāra jauni uzņēmumi jādibina saskaņā ar KL. Tāpat no 2. janvāra LR Uzņēmumu reģistrs (UR) uzsāk dokumentu pieņemšanu uzņēmumu pārreģistrācijai Komercreģistrā. UR atgādina, ka uzņēmumu pārreģistrāciju var veikt trīs gadu laikā un līdz ierakstīšanai Komercreģistrā jebkurus grozījumus sabiedrības dokumentos varēs reģistrēt pēc t.s. vecajiem likumiem. Vienīgie ierobežojumi attiecas uz reorganizācijām, ja to rezultātā rodas jauns uzņēmums.

Uzņēmumu reģistrs uzsver, ka uzņēmumi paši var izvēlēties piemērotāko laiku, kad veikt dokumentu sakārtošanu atbilstoši Komerclikumam, jo to var veikt līdz 2005.gada 31.decembrim. UR aicina uzņēmējus nesteigties ar uzņēmumu pārreģistrācijas kārtību, bet nākamā gada sākumu izmantot, lai iepazītos ar KL reformu reglamentējošajiem normatīvajiem aktiem. UR janvāra sākumā izplatīs metodiskos materiālus par pārreģistrāciju, tai skaitā statūtu paraugus, kas dokumentu sakārtošanu atbilstoši KL ļaus veikt ātrāk un lētāk.

Valsts nodeva par uzņēmumu pārreģistrāciju ar Ministru kabineta lēmumu noteikta 15 lati, savukārt valsts nodevas jaunu uzņēmumu reģistrēšanai saglabājas līdzšinējās. Līdz ar KL reformu UR ieviestas standartizētas pieteikuma veidlapas, kuras uzņēmējiem būs jāaizpilda, iesniedzot dokumentus UR.

Tie uzņēmumi, kuri lēmumus par jaunu uzņēmumu dibināšanu pieņēmuši līdz šā gada 31.decembrim, dokumentus UR varēs iesniegt līdz 31.janvārim, un UR tos reģistrēs, nepiemērojot Komerclikuma prasības. Tāpat janvārī UR varēs iesniegt pieteikumu reorganizācijai pēc līdzšinējiem likumiem, ja lēmums par to pieņemts līdz 2001.gada 31.decembrim.

Komerclikuma reforma neskar kooperatīvās savienības, zemnieku un zvejnieku saimniecības, individuālos uzņēmumus, kuru galvenais darbības veids ir amatniecība, un mazos individuālos uzņēmumus. Tāpat KL reforma neattiecas uz jaunu bezpeļņas sabiedrību ar ierobežotu atbildību un bezpeļņas akciju sabiedrību dibināšanu un reģistrēšanu UR.

Pielikumā — informācija par jaunu uzņēmumu dibināšanas kārtību.

LR Uzņēmumu reģistra

Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja M.Celmiņa

Individuālā komersanta reģistrācija

1. Kas ir individuālais komersants

Individuālais komersants ir fiziska persona, kura veic saimniecisko darbību un kura ir reģistrēta Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrā. Individuālais komersants atbild ar visu savu mantu.

 

 

2. Kādā gadījumā ir pienākums pieteikt sevi reģistrācijai

kā individuālo komersantu

Fiziskai personai, kas veic saimniecisko darbību, ir pienākums sevi pieteikt reģistrācijai kā individuālo komersantu, ja:

1) gada apgrozījums no veiktās saimnieciskās darbības pārsniedz 200 000 latu, vai arī;

2) tās veiktā saimnieciskā darbība atbilst vismaz divām no šādām pazīmēm:

• gada apgrozījums no saimnieciskās darbības pārsniedz 20 000 latu;

• tā savas saimnieciskās darbības veikšanai ir iekārtojusi pastāvīgu pakalpojumu sniegšanas vai preču pārdošanas vietu;

• tā savas saimnieciskās darbības veikšanai nodarbina vienlaikus vairāk nekā piecus darbiniekus.

 

3.Vai ir tiesības pieteikt sevi reģistrācijai kā individuālo komersantu,

ja nepastāv minētie nosacījumi

Jā, ir.

 

4. Kur jāreģistrē individuālais komersants

Individuālais komersants ir jāreģistrē pēc tā juridiskās adreses vietas piekritīgajā Uzņēmumu reģistra iestādē.

Uzņēmumu reģistra iestādes

Rīgā: Pērses iela 2, Rīga, LV 1011; Tel.: 7225555; Fakss: 7242505; Elektroniskais pasts: riga@ur.gov.lv; Piekritība: Rīga, Ogre, Tukums, Jūrmala

Bauskā: Uzvaras iela 3, Bauska, LV 3900; Tel.: 39 27590; Fakss: 39 27590; Piekritība: Bauska, Jelgava

Rēzeknē: Brāļu Skrindu iela 11, Rēzekne, LV4600; Tel.: 46 22095; Fakss: 7 894633; Piekritība: Rēzekne, Ludza, Balvi

Daugavpilī: Lāčplēša iela 20, Daugavpils, LV 5400; Tel.: 54 28422; Fakss.: 54 28422; Piekritība: Daugavpils, Krāslava, Preiļi

Saldū: Viesnīcas iela 1, Saldus, LV 3800; Tel.: 38 22397; Fakss: 7 893819; Piekritība: Saldus, Dobele

Jēkabpilī: Rīgas iela 150a, Jēkabpils, LV 5200; Tel.: 52 21600; Fakss: 52 81310; Piekritība: Jēkabpils, Aizkraukle, Madona

Valmierā: Rīgas iela 38, Valmiera, LV 4200; Tel.: 42 33708; Fakss: 42 81356; Piekritība: Valmiera, Limbaži, Cēsis, Valka, Alūksne, Gulbene

Liepājā: Avotu iela 11, Liepāja, LV 3400; Tel.: 34 25677; Fakss: 34 29014; Piekritība: Liepāja

Ventspilī: Kuldīgas iela 27, Ventspils, LV 3601; Tel.: 36 23310; Fakss: 36 23310; Piekritība: Ventspils, Talsi, Kuldīga

 

5. Kādi dokumenti jāiesniedz Uzņēmumu reģistrā

Individuālā komersanta reģistrācijai Uzņēmumu reģistrā jāiesniedz:

1. Pieteikums, kurš aizpildīts atbilstoši pievienotajam paraugam.

2. Individuālā komersanta notariāli apliecināts paraksta paraugs.

3. Valsts nodevas samaksas kvīts par individuālā komersanta reģistrāciju.

4. Kvīts par reģistrācijas sludinājuma publikācijas apmaksu oficiālajā laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”.

 

6. Kur saņemt pieteikuma veidlapu

Pieteikuma veidlapu individuālā komersanta reģistrēšanai var saņemt katrā Uzņēmumu reģistra iestādē, kā arī pieteikuma veidlapas tiks izvietotas Uzņēmumu reģistra mājaslapā internetā, www.ur.gov.lv

 

7. Kas paraksta pieteikumu par individuālā komersanta reģistrāciju

Pieteikumu paraksta pats individuālais komersants. Parakstam uz pieteikuma jābūt notariāli apliecinātam. Uz speciālas notariālā kārtībā apliecinātas pilnvaras pamata pieteikumu komersanta vietā var parakstīt arī cita persona.

 

8. Kas var iesniegt pieteikumu

Pieteikumu iesniedz jebkura persona, kurai individuālais komersants ir uzticējis to izdarīt. Pieteikumu un tam pievienojamos dokumentus var iesūtīt arī pa pastu.

 

9. Kad var iesniegt pieteikumu

Uzņēmumu reģistra Rīgas iestādē pieteikumu var iesniegt katru darba dienu no plkst. 8.30 līdz 17, otrdienās no plkst. 8.30 līdz 19, piektdienās un pirmssvētku dienās no plkst. 8.30 līdz 16.

Uzņēmumu reģistra reģionālajās iestādēs pieteikumu var iesniegt:

• pirmdienās no 10 līdz 12.30;

• otrdienās no 15 līdz 18;

• ceturtdienās no 10 līdz 12.30.

 

10. Kas ir individuālā komersanta firma

Firma ir komercreģistrā ierakstīts individuālā komersanta nosaukums, ko viņš izmanto komercdarbībā, slēdzot darījumus un parakstoties. Piemēram, individuālais komersants “Apavu darbnīca”.

Ar firmu šaurākā nozīmē saprotams apzīmējums bez norādes uz komersanta veidu, piemēram, “Apavu darbnīca”.

 

11. Kā veidot individuālā komersanta firmu

1.Firmas veidošanas vispārīgās prasības:

— Firmā ir jāietver norāde “individuālais komersants” vai saīsinājums “IK”. Norādi var izvietot firmas sākumā vai beigās.

— Firmas rakstībā lietojami vienīgi latviešu vai latīņu alfabēta burti.

— Individuālā komersanta firmā var ietvert komersanta vārdu vai uzvārdu. Piemēram, Jānis Bērziņš var reģistrēt firmu IK “Bērziņa apavu darbnīca”.

— Firma nedrīkst ietvert maldinošas ziņas par komerctiesiskajā apgrozībā svarīgiem apstākļiem, it īpaši par komersanta vai komercdarbības veidu vai arī par komercdarbības apjomu. Piemēram, ja individuālais komersants ir paredzējis nodarboties ar apavu labošanu, bet grib reģistrēt firmu IK “Transkontinentālā tranzīta korporācija” vai IK “Apavu labošanas akciju sabiedrība”, ir pamats domāt, ka šāda firma varētu maldināt trešās personas, jo firma neatbilst individuālā komersanta darbības veidam un komersanta veidam.

2. Firmas šaurākā nozīmē veidošanas prasības

— Firmai ir skaidri un nepārprotami jāatšķiras no citām komercreģistrā jau ierakstītām vai ierakstīšanai pieteiktām firmām.

— Firma nedrīkst sakrist ar Uzņēmumu reģistrā reģistrēta uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības) firmu.

— Firma nedrīkst būt pretrunā ar labiem tikumiem. Tas nozīmē, ka tajā nedrīkst ietvert necenzētus vārdus, vārdus vai vārdu salikumus, kas var aizskart kādas sabiedrības grupas godu un cieņu utt.

 

Ierobežojumus attiecībā uz vārda “Latvija” lietošanu noteiks MK noteikumi, kuri vēl nav pieņemti.

— Ja firmā ir ietverts administratīvās teritorijas vai apdzīvotās vietas nosaukums, firma nedrīkst sakrist ar attiecīgās administratīvās teritorijas vai vietas nosaukumu, izņemot viensētas nosaukumus. Piemēram, nedrīkst veidot firmu “Daugavpils”, bet firma “Daugavpils pelmeņi” atbilst likuma prasībām, jo nesakrīt viens pret viens ar attiecīgās pilsētas nosaukumu. Ja viensētas nosaukums ir “Ieviņas”, tad arī firmu var izveidot kā “Ieviņas”.

— Firmā nedrīkst ietvert valsts vai pašvaldību institūciju (iestāžu) nosaukumus, kā arī vārdu “valsts” vai “pašvaldība”. Piemēram, nedrīkst veidot firmu “Uzņēmumu reģistra konsultācijas” vai “Valsts meži”.

— Apzīmējumu, kas ir Latvijā aizsargājamas preču zīmes būtiska sastāvdaļa, firmā drīkst ietvert vienīgi tad, ja saņemta rakstveida atļauja no attiecīgā komersanta vai personas, kurai pieder preču zīme. Piemēram, ja Latvijā ir reģistrēta preču zīme “Aldaris”, tad bez šīs preču zīmes īpašnieka atļaujas firmas nosaukumu “Vidzemes aldaris” veidot nedrīkst.

12. Kā noformēt dokumentus svešvalodā

un ārvalstīs izsniegtus dokumentus

Visiem komercreģistra iestādē iesniedzamajiem dokumentiem svešvalodā pievieno to tulkojumu latviešu valodā, kas apliecināts atbilstoši Ministru kabineta 2000.gada 22.septembra noteikumu Nr.291 “Kārtība, kādā apliecināmi dokumentu tulkojumi valsts valodā” prasībām. Ja ārvalstīs izsniegtais dokuments ir publisks, tad tulkojumam jābūt apliecinātam notariālā kārtībā.

Ārvalstīs izsniegtie dokumenti var būt divu veidu:

1) publiskie dokumenti;

2) privātie dokumenti.

Visi Uzņēmumu reģistrā iesniedzamie ārvalstīs izdotie publiskie dokumenti ir jālegalizē starptautiskajos līgumos noteiktajā kārtībā dokumentiem, un tiem jāpievieno to notariāli apliecināts tulkojums latviešu valodā.

Saskaņā ar 1961.gada 5.oktobra Hāgas Konvencijas par ārvalstu publisko dokumentu legalizācijas prasības atcelšanu (turpmāk — Hāgas konvencija) 1.pantu par publiskiem dokumentiem atzīstami:

1) dokumenti, ko izdevis varas orgāns vai amatpersona, kas saistīti ar valsts tiesām vai tribunāliem, ieskaitot tos dokumentus, ko izdevis prokurors, tiesas sekretārs vai tiesas izpildītājs;

2) administratīvie akti;

3) notariālie akti;

4) oficiāli apliecinājumi uz dokumentiem, ko parakstījušas privātpersonas, tādi kā oficiāli apliecinājumi par dokumenta reģistrāciju vai par faktu, ka tas pastāvējis noteiktā datumā, un oficiāli un notariāli paraksta autentiskuma apliecinājumi.

Ar legalizācijas procedūru ārvalstīs izdots publisks dokuments iegūtu juridisku spēku Latvijas Republikā. Dokumenta legalizācijas neskaidros jautājumus var noskaidrot Ārlietu ministrijas Konsulārajā departamentā.

Dokumenta legalizācijas procedūra ir vienkāršota Hāgas konvencijas dalībvalstīs. Konvencijas dalībvalstī izdotam publiskam dokumentam nav jāpiemēro sarežģītā dokumenta legalizācijas procedūra, bet saskaņā ar Hāgas konvencijas 3.panta pirmo daļu ir jāpievieno noteiktas formas apliecinājums — Apostille.

Savukārt publiskiem dokumentiem, ko ir izdevušas valstis, ar kurām Latvijas Republika ir noslēgusi tiesiskās palīdzības līgumu, nav nepieciešams nekāds īpašs noformējums vai apliecinājums, ja šo dokumentu ir izdevusi kompetenta konkrētās valsts iestāde vai amatpersona un tas ir apzīmogots ar valsts ģerboņa zīmogu.

Attiecībā uz ārvalstīs izdotiem privātiem dokumentiem piemērojami tie paši noteikumi, kas attiecas uz privātajiem dokumentiem, kas izdoti Latvijas Republikā.

 

13. Kā norādīt individuālā komersanta darbības veidus

Darbības veidi ir jānorāda individuālā komersanta reģistrācijas pieteikumā. Individuālā komersanta komercdarbības veidi ir jānorāda atbilstoši Vispārējai ekonomiskās darbības veidu klasifikācijai (NACE). Klasifikators ir pieejams katrā Uzņēmumu reģistra iestādē, kā arī Centrālajā statistikas pārvaldē. NACE klasifikators ir pieejams arī Uzņēmumu reģistra mājaslapā internetā. — www.ur.gov.lv

 

14. Vai individuālajam komersantam nepieciešami statūti

Individuālajam komersantam statūti nav nepieciešami.

 

15. Kāda ir valsts nodeva par individuālā komersanta reģistrāciju,

un kur to var samaksāt

Par individuālā komersanta reģistrāciju ir jāmaksā valsts nodeva Ls 20.

Valsts nodeva ir jāsamaksā pirms pieteikuma iesniegšanas, un to var samaksāt jebkurā bankas iestādē, norādot šādus rekvizītus: Latvijas Banka, kods 310101170, konts 000361101, subkonts 21901202000.

 

16. Kā trešajām personām tiks paziņots,

ka esmu reģistrēts kā individuālais komersants

Visus komercreģistra ierakstus izsludina, tos publicējot laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”. Izsludinātas tiek arī ziņas par reģistrētajiem individuālajiem komersantiem. Minētās ziņas publicēšanai iesniedz Uzņēmumu reģistra amatpersona 3 dienu laikā no ziņu ierakstīšanas komercreģistrā. Komercreģistra ierakstus un ziņas publicē uz attiecīgā komersanta rēķina, ja likumā nav noteikts citādi.

 

17. Cik ilgā laikā Uzņēmumu reģistrs skatīs pieteikumu

Samaksājot parasto valsts nodevu, pieteikums tiks izskatīts 14 dienu laikā, kaut gan Komerclikuma spēkā stāšanās kārtības likums paredz, ka pārejas posmā (līdz 2004.gada 31.decembrim) lēmumu var pieņemt 30 dienu laikā. Atsevišķos — sarežģītākos — gadījumos Uzņēmumu reģistrs izmantos likumā noteikto maksimālo 30 dienu termiņu.

Samaksājot valsts nodevu divkāršā apmērā, pieteikums tiks izskatīts četru darba dienu laikā.

Samaksājot valsts nodevu trīskāršā apmērā, pieteikums tiks izskatīts divu darba dienu laikā.

Uzņēmumu reģistra galvenais valsts notārs ir tiesīgs izdot rīkojumu par reģistrācijas pieteikuma izskatīšanu likumā noteiktajā termiņā un pārmaksātās valsts nodevas atmaksāšanu, ja Uzņēmumu reģistrs tehnisku iemeslu dēļ nevar izskatīt reģistrācijas pieteikumu četru vai divu darba dienu laikā.

 

18. Kāds var būt Uzņēmumu reģistra valsts notāra lēmums

Pēc pieteikumu un tam pievienoto dokumentu izskatīšanas Uzņēmumu reģistra valsts notārs var pieņemt vienu no šādiem lēmumiem:

1) reģistrēt individuālo komersantu (ja ir ievērota reģistrācijas piekritība, iesniegti visi likumā noteiktie dokumenti un tie atbilst likuma prasībām, nav tiesisku šķēršļu individuālā komersanta reģistrācijai);

2) atlikt individuālā komersanta reģistrāciju (ja nav reģistrācijas piekritība, nav iesniegti visi nepieciešamie dokumenti vai iesniegtie dokumenti pēc formas neatbilst likuma prasībām, bet šie trūkumi ir novēršami);

3) atteikt individuālā komersanta reģistrāciju, ja dokumentos ietvertie lēmumi neatbilst likuma prasībām un šie trūkumi nav novēršami vai pastāv tiesiski šķēršļi individuālā komersanta reģistrācijai.

 

19. Kā rīkoties, ja saņemts Uzņēmumu reģistra

valsts notāra atteikums reģistrēt individuālo komersantu

Pieteikuma iesniedzējiem ir iespēja pieņemt attiecīgo lēmumu atbilstoši likuma prasībām (ja tas ir iespējams) un iesniegt pieteikumu kopā ar nepieciešamajiem dokumentiem vēlreiz reģistrācijai. Šādā gadījumā no jauna jāmaksā valsts nodeva par reģistrāciju.

Ja pieteikuma iesniedzējs uzskata, ka valsts notāra lēmums ir nepamatots, viņam ir tiesības par valsts notāra lēmumu iesniegt sūdzību Uzņēmumu reģistra galvenajam valsts notāram.

 

20. Kā rīkoties, ja saņemts Uzņēmumu reģistra valsts notāra lēmums par individuālā komersanta reģistrācijas atlikšanu

Pieteikuma iesniedzējam ir iespēja valsts notāra lēmumā norādītajā termiņā (kas nevar būt īsāks par vienu mēnesi) novērst konstatētos trūkumus un iesniegt dokumentus atkārtotai reģistrācijai. Ja dokumenti tiek iesniegti termiņā, valsts nodeva otrreiz nav jāmaksā. Ja dokumentus iesniedz pēc noteiktā termiņa, no jauna ir jāmaksā valsts nodeva.

Ja pieteikuma iesniedzējs uzskata, ka valsts notāra lēmums par reģistrācijas atlikšanu ir nepamatots, viņam ir tiesības par valsts notāra lēmumu iesniegt sūdzību Uzņēmumu reģistra galvenajam valsts notāram.

Komanditsabiedrības reģistrācija

1. Kas ir komanditsabiedrība

Komanditsabiedrība ir personālsabiedrība, kuras mērķis ir komercdarbības veikšana, izmantojot kopīgu firmu, un kurā uz sabiedrības līguma pamata apvienojušās divas vai vairākas personas, ja vismaz viena sabiedrības biedra (komandita) atbildība attiecībā uz sabiedrības kreditoriem ir ierobežota ar viņa ieguldījuma apmēru, bet pārējo personiski atbildīgo sabiedrības biedru (komplementāru) atbildība nav ierobežota.

 

2. Kur jāreģistrē komanditsabiedrība

Komanditsabiedrība ir jāreģistrē pēc tās juridiskās adreses vietas piekritīgajā Uzņēmumu reģistra iestādē.

Uzņēmumu reģistra iestādes

Rīgā: Pērses ielā 2, Rīga, LV 1011; Tel.: 7225555; Fakss: 7242505; Elektroniskais pasts: riga@ur.gov.lv; Piekritība: Rīga, Ogre, Tukums, Jūrmala

Bauskā: Uzvaras iela 3, Bauska, LV 3900; Tel.:39 27590; Fakss: 39 27590; Piekritība: Bauska, Jelgava.

Rēzeknē: Brāļu Skrindu iela 11, Rēzekne, LV 4600; Tel.: 46 22095; Fakss: 7 894633; Piekritība: Rēzekne, Ludza, Balvi

Daugavpilī: Lāčplēša iela 20, Daugavpils, LV 5400; Tel.: 54 28422; Fakss.: 54 28422; Piekritība: Daugavpils, Krāslava, Preiļi.

Saldū: Viesnīcas iela 1, Saldus, LV 3800; Tel.: 38 22397; Fakss: 7 893819; Piekritība: Saldus, Dobele

Jēkabpilī: Rīgas iela 150a, Jēkabpils, LV 5200; Tel.: 52 21600; Fakss: 52 81310; Piekritība: Jēkabpils, Aizkraukle, Madona

Valmierā: Rīgas iela 38, Valmiera, LV 4200; Tel.: 42 33708; Fakss: 42 81356; Piekritība: Valmiera, Limbaži, Cēsis, Valka, Alūksne, Gulbene

Liepājā: Avotu iela 11, Liepāja, LV 3400; Tel.: 34 25677; Fakss: 34 29014; Piekritība: Liepāja

Ventspilī: Kuldīgas iela 3, Ventspils, LV 3601; Tel.: 36 23310; Fakss: 36 23310; Piekritība: Ventspils, Talsi, Kuldīga

 

3. Kādi dokumenti jāiesniedz Uzņēmumu reģistram

komanditsabiedrības reģistrēšanai Komercreģistrā

Komanditsabiedrības reģistrēšanai Uzņēmumu reģistrā jāiesniedz:

1. Pieteikums, kurš aizpildīts atbilstoši pievienotajam paraugam.

2. To komanditsabiedrības biedru notariāli apliecināti paraksta paraugi, kuriem ir tiesības pārstāvēt komanditsabiedrību.

3. Valsts nodevas samaksas kvīts par komanditsabiedrības reģistrāciju.

4. Kvīts par reģistrācijas sludinājuma publikācijas apmaksu oficiālajā laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”.

 

4. Kur saņemt pieteikuma veidlapas

Pieteikuma veidlapas komanditsabiedrības reģistrēšanai var saņemt katrā Uzņēmumu reģistra iestādē, kā arī pieteikumu veidlapas tiks izvietotas Uzņēmumu reģistra mājaslapā internetā, www.ur.gov.lv

 

5. Kas var parakstīt pieteikumu

Pieteikumu paraksta visi sabiedrības dibinātāji. Parakstiem uz pieteikuma jābūt notariāli apliecinātiem. Tāpat apliecina arī šo personu rīcībspēju. Uz speciālas notariālā kārtībā apliecinātas pilnvaras pamata pieteikumu dibinātāja vietā var parakstīt arī cita persona.

 

6. Kas var iesniegt pieteikumu

Pieteikumu iesniedz jebkura persona, kurai dibinātāji ir uzticējuši to izdarīt. Pieteikumu un tam pievienojamos dokumentus var iesūtīt arī pa pastu.

 

7. Kad var iesniegt pieteikumu

Uzņēmumu reģistra Rīgas iestādē pieteikumu var iesniegt katru darba dienu no plkst. 8.30 līdz 17.00, otrdienās no plkst. 8.30 līdz 19.00, piektdienās un pirmssvētku dienās no plkst. 8.30 līdz 16.00.

Uzņēmumu reģistra reģionālajās iestādēs pieteikumu var iesniegt:

• pirmdienās no 10.00 līdz 12.30;

• otrdienās no 15.00 līdz 18.00;

• ceturtdienās no 10.00 līdz 12.30.

 

8. Kā noformēt dokumentus svešvalodā

un ārvalstīs izsniegtus dokumentus

Visiem komercreģistra iestādē iesniedzamajiem dokumentiem svešvalodā pievieno to tulkojumu latviešu valodā, kas apliecināti atbilstoši Ministru kabineta 2000.gada 22.septembra noteikumu Nr.291 “Kārtība, kādā apliecināmi dokumentu tulkojumi valsts valodā” prasībām. Ja ārvalstīs izsniegtais dokuments ir publisks, tad tulkojumam jābūt apliecinātam notariālā kārtībā.

Ārvalstīs izsniegtie dokumenti var būt divu veidu:

1) publiskie dokumenti;

2) privātie dokumenti.

Visi Uzņēmumu reģistrā iesniedzamie ārvalstīs izdotie publiskie dokumenti ir jālegalizē starptautiskajos līgumos noteiktajā kārtībā.

Saskaņā ar 1961.gada 5.oktobra Hāgas Konvencijas par ārvalstu publisko dokumentu legalizācijas prasības atcelšanu (turpmāk — Hāgas konvencija) 1.pantu par publiskiem dokumentiem atzīstami:

1) dokumenti, ko izdevis varas orgāns vai amatpersona, kas saistīti ar valsts tiesām vai tribunāliem, ieskaitot tos dokumentus, ko izdevis prokurors, tiesas sekretārs vai tiesas izpildītājs;

2) administratīvie akti;

3) notariālie akti;

4) oficiāli apliecinājumi uz dokumentiem, ko parakstījušas privātpersonas, tādi kā oficiāli apliecinājumi par dokumenta reģistrāciju vai par faktu, ka tas pastāvējis noteiktā datumā, un oficiāli un notariāli paraksta autentiskuma apliecinājumi.

Ar legalizācijas procedūru ārvalstīs izdots publisks dokuments iegūst juridisku spēku Latvijas Republikā. Dokumenta legalizācijas neskaidros jautājumus var noskaidrot Ārlietu ministrijas Konsulārajā departamentā.

Dokumenta legalizācijas procedūra ir vienkāršota Hāgas konvencijas dalībvalstīs. Konvencijas dalībvalstī izdotam publiskam dokumentam nav jāpiemēro sarežģītā dokumenta legalizācijas procedūra, bet saskaņā ar Hāgas konvencijas 3.panta pirmo daļu ir jāpievieno noteiktas formas apliecinājums — Apostille.

Savukārt publiskiem dokumentiem, ko ir izdevušas valstis, ar kurām Latvijas Republika ir noslēgusi tiesiskās palīdzības līgumu, nav nepieciešams nekāds īpašs noformējums vai apliecinājums, ja šo dokumentu ir izdevusi kompetenta konkrētās valsts iestāde vai amatpersona un tas ir apzīmogots ar valsts ģerboņa zīmogu.

Attiecībā uz ārvalstīs izdotiem privātiem dokumentiem piemērojami tie paši noteikumi, kas attiecas uz privātajiem dokumentiem, kas izdoti Latvijas Republikā.

 

9. Kas ir komanditsabiedrības firma

Firma ir komercreģistrā ierakstītas komanditsabiedrības nosaukums, ko tā izmanto komercdarbībā, slēdzot darījumus un parakstoties. Piemēram, komanditsabiedrība “Apavu darbnīca”.

Ar firmu šaurākā nozīmē saprotams apzīmējums bez norādes uz komersanta veidu, piemēram “Apavu darbnīca”.

 

10. Kā veidot komanditsabiedrības firmu

1. Firmas veidošanas vispārīgās prasības:

— Firmā ir jāietver norāde “komanditsabiedrība” vai saīsinājums “KS”. Norādi var izvietot firmas sākumā vai beigās.

— Firmas rakstībā lietojami vienīgi latviešu vai latīņu alfabēta burti.

— Firma nedrīkst ietvert maldinošas ziņas par komerctiesiskajā apgrozībā svarīgiem apstākļiem, it īpaši par komersanta vai komercdarbības veidu vai arī par komercdarbības apjomu. Piemēram, ja komanditsabiedrība ir paredzējusi nodarboties ar apavu labošanu, bet grib reģistrēt firmu KS “Transkontinentālā tranzīta korporācija” vai KS “Apavu labošanas akciju sabiedrība”, ir pamats domāt, ka šāda firma varētu maldināt trešās personas, jo firma neatbilst komanditsabiedrības darbības veidam un komersanta veidam.

2. Firmas šaurākā nozīmē veidošanas prasības

— Firmai ir skaidri un nepārprotami jāatšķiras no citām komercreģistrā jau ierakstītām vai ierakstīšanai pieteiktām firmām.

— Firma nedrīkst sakrist ar Uzņēmumu reģistrā reģistrēta uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības) firmu.

— Firma nedrīkst būt pretrunā ar labiem tikumiem. Tas nozīmē, ka tajā nedrīkst ietvert necenzētus vārdus, vārdus vai vārdu salikumus, kas var aizskart kādas sabiedrības grupas godu un cieņu utt.

— Ierobežojumus attiecībā uz vārda “Latvija” lietošanu noteiks MK noteikumi, kuri vēl nav pieņemti.

— Ja firmā ir ietverts administratīvās teritorijas vai apdzīvotās vietas nosaukums, firma nedrīkst sakrist ar attiecīgās administratīvās teritorijas vai vietas nosaukumu, izņemot viensētas nosaukumus. Piemēram, nedrīkst veidot firmu “Daugavpils”, bet firma “Daugavpils pelmeņi” atbilst likuma prasībām, jo nesakrīt viens pret viens ar attiecīgās pilsētas nosaukumu. Ja viensētas nosaukums ir “Ieviņas”, tad arī firmu var izveidot kā “Ieviņas”.

— Firmā nedrīkst ietvert valsts vai pašvaldību institūciju (iestāžu) nosaukumus, kā arī vārdu “valsts” vai “pašvaldība”. Piemēram nedrīkst veidot firmu “Uzņēmumu reģistra konsultācijas” vai “Valsts meži”.

— Apzīmējumu, kas ir Latvijā aizsargājamas preču zīmes būtiska sastāvdaļa, firmā drīkst ietvert vienīgi tad, ja saņemta rakstveida atļauja no attiecīgā komersanta vai personas, kurai pieder preču zīme. Piemēram, ja Latvijā ir reģistrēta preču zīme “Aldaris”, tad bez šīs preču zīmes īpašnieka atļaujas firmas nosaukumu “Vidzemes aldaris” veidot nedrīkst.

— Komanditsabiedrības firmā nedrīkst ietvert tās personas vārdu, uzvārdu vai nosaukumu, kura nav tās koplementārs.

 

11. Kā norādīt komanditsabiedrības darbības veidus

Darbības veidi ir jānorāda komanditsabiedrības reģistrācijas pieteikumā. Sabiedrības komercdarbības veidi ir jānorāda atbilstoši Vispārējai ekonomiskās darbības veidu klasifikācijai (NACE). Klasifikators ir pieejams katrā Uzņēmumu reģistra iestādē, kā arī Centrālajā statistikas pārvaldē. NACE klasifikators ir pieejams arī Uzņēmumu reģistra mājaslapā internetā — www.ur.gov.lv

 

12. Kāda ir valsts nodeva par komanditsabiedrības reģistrāciju,

un kur to var samaksāt

Par komanditsabiedrības reģistrāciju ir jāmaksā valsts nodeva Ls 100.

Valsts nodeva ir jāsamaksā pirms pieteikuma iesniegšanas, un to var samaksāt jebkurā bankas iestādē, norādot šādus rekvizītus: Latvijas Banka, kods 310101170, konts 000361101, subkonts 21901202000.

 

13. Kā trešajām personām tiks paziņots

par komanditsabiedrības reģistrāciju

Visus komercreģistra ierakstus izsludina, tos publicējot laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”. Izsludinātas tiek arī ziņas par reģistrētajām komanditsabiedrībām. Minētās ziņas publicēšanai iesniedz Uzņēmumu reģistra amatpersona 3 dienu laikā no ziņu ierakstīšanas komercreģistrā. Komercreģistra ierakstus un ziņas publicē uz attiecīgā komersanta rēķina, ja likumā nav noteikts citādi.

 

14. Cik ilgā laikā Uzņēmumu reģistrs skatīs pieteikumu

Samaksājot parasto valsts nodevu, pieteikums tiks izskatīts 14 dienu laikā, kaut gan Komerclikuma spēkā stāšanās kārtības likums paredz, ka pārejas posmā (līdz 2004.gada 31.decembrim) lēmumu var pieņemt 30 dienu laikā. Atsevišķos — sarežģītākos — gadījumos Uzņēmumu reģistrs izmantos likumā noteikto maksimālo 30 dienu termiņu.

Samaksājot valsts nodevu divkāršā apmērā, pieteikums tiks izskatīts četru darba dienu laikā.

Samaksājot valsts nodevu trīskāršā apmērā, pieteikums tiks izskatīts divu darba dienu laikā.

Uzņēmumu reģistra galvenais valsts notārs ir tiesīgs izdot rīkojumu par reģistrācijas pieteikuma izskatīšanu likumā noteiktajā termiņā un pārmaksātās valsts nodevas atmaksāšanu, ja Uzņēmumu reģistrs tehnisku iemeslu dēļ nevar izskatīt reģistrācijas pieteikumu četru vai divu darba dienu laikā.

 

15. Kāds var būt Uzņēmumu reģistra valsts notāra lēmums

Pēc pieteikumu un tam pievienoto dokumentu izskatīšanas Uzņēmumu reģistra valsts notārs var pieņemt vienu no šādiem lēmumiem:

1) reģistrēt komanditsabiedrību (ja ir ievērota reģistrācijas piekritība, iesniegti visi likumā noteiktie dokumenti un tie atbilst likuma prasībām, nav tiesisku šķēršļu komanditsabiedrības reģistrācijai);

2) atlikt komanditsabiedrības reģistrāciju (ja nav ievērota reģistrācijas piekritība, nav iesniegti visi nepieciešamie dokumenti vai iesniegtie dokumenti pēc formas neatbilst likuma prasībām, bet šie trūkumi ir novēršami);

3) atteikt komanditsabiedrības reģistrāciju, ja dokumentos ietvertie lēmumi neatbilst likuma prasībām un šie trūkumi nav novēršami vai pastāv tiesiski šķēršļi komanditsabiedrības reģistrācijai.

 

16. Kā rīkoties, ja saņemts Uzņēmumu reģistra

valsts notāra atteikums reģistrēt komanditsabiedrību

Pieteikuma iesniedzējiem ir iespēja pieņemt attiecīgo lēmumu atbilstoši likuma prasībām (ja tas ir iespējams) un iesniegt pieteikumu kopā ar nepieciešamajiem dokumentiem vēlreiz reģistrācijai. Šādā gadījumā no jauna jāmaksā valsts nodeva par reģistrāciju.

Ja pieteikuma iesniedzējs uzskata, ka valsts notāra lēmums ir nepamatots, viņam ir tiesības par valsts notāra lēmumu iesniegt sūdzību Uzņēmumu reģistra galvenajam valsts notāram.

 

17. Kā rīkoties, ja saņemts Uzņēmumu reģistra valsts notāra lēmums par komanditsabiedrības reģistrācijas atlikšanu

Pieteikuma iesniedzējam ir iespēja valsts notāra lēmumā norādītajā termiņā (kas nevar būt īsāks par vienu mēnesi) novērst konstatētos trūkumus un iesniegt dokumentus atkārtotai reģistrācijai. Ja dokumenti tiek iesniegti termiņā, valsts nodeva otrreiz nav jāmaksā. Ja dokumentus iesniedz pēc noteiktā termiņa, no jauna ir jāmaksā valsts nodeva.

Ja pieteikuma iesniedzējs uzskata, ka valsts notāra lēmums par reģistrācijas atlikšanu ir nepamatots, viņam ir tiesības par valsts notāra lēmumu iesniegt sūdzību Uzņēmumu reģistra galvenajam valsts notāram.

Pilnsabiedrības reģistrācija

1. Kas ir pilnsabiedrība

Pilnsabiedrība ir personālsabiedrība, kuras mērķis ir komercdarbības veikšana, izmantojot kopīgu firmu, un kurā uz sabiedrības līguma pamata, neierobežojot savu atbildību pret kreditoriem, apvienojušās divas vai vairākas personas (biedri).

 

2.Kur jāreģistrē pilnsabierība

Pilnsabiedrība ir jāreģistrē pēc tās juridiskās adreses vietas piekritīgajā Uzņēmumu reģistra iestādē.

Uzņēmumu reģistra iestādes

Rīgā: Pērses iela 2, Rīga, LV 1011; Tel.: 7225555; Fakss: 7242505; Elektroniskais pasts: riga@ur.gov.lv; Piekritība: Rīga, Ogre, Tukums, Jūrmala

Bauskā: Uzvaras iela 3, Bauska, LV 3900; Tel.:39 27590; Fakss: 39 27590; Piekritība: Bauska, Jelgava.

Rēzeknē: Brāļu Skrindu iela 11, Rēzekne, LV4600; Tel.: 46 22095; Fakss: 7 894633; Piekritība: Rēzekne, Ludza, Balvi

Daugavpilī: Lāčplēša iela 20, Daugavpils, LV 5400; Tel.: 54 28422; Fakss.: 54 28422; Piekritība: Daugavpils, Krāslava, Preiļi.

Saldū: Viesnīcas iela 1, Saldus, LV 3800; Tel.: 38 22397; Fakss: 7 893819; Piekritība: Saldus, Dobele.

Jēkabpilī: Rīgas iela 150a, Jēkabpils, LV 5200; Tel.: 52 21600; Fakss: 52 81310; Piekritība: Jēkabpils, Aizkraukle, Madona

Valmierā: Rīgas iela 38, Valmiera, LV 4200; Tel.: 42 33708; Fakss: 42 81356; Piekritība: Valmiera, Limbaži, Cēsis, Valka, Alūksne, Gulbene

Liepājā: Avotu iela 11, Liepāja, LV 3400; Tel.: 34 25677; Fakss: 34 29014; Piekritība: Liepāja

Ventspilī: Kuldīgas iela 3, Ventspils, LV 3601; Tel.: 36 23310; Fakss: 36 23310; Piekritība: Ventspils, Talsi, Kuldīga

 

3. Kādi dokumenti jāiesniedz Uzņēmumu reģistrā

Pilnsabiedrības reģistrēšanai Uzņēmumu reģistrā jāiesniedz:

1. Pieteikums, kurš aizpildīts atbilstoši pievienotajam paraugam.

2. To sabiedrības biedru notariāli apliecināti paraksta paraugi, kuriem ir tiesības pārstāvēt sabiedrību.

3. Valsts nodevas samaksas kvīts par pilnsabiedrības reģistrāciju;

4. Kvīts par reģistrācijas sludinājuma publikācijas apmaksu oficiālajā laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”.

 

4. Kur saņemt pieteikuma veidlapas

Pieteikuma veidlapas pilnsabiedrības reģistrēšanai var saņemt katrā Uzņēmumu reģistra iestādē, kā arī pieteikuma veidlapas tiks izvietotas Uzņēmumu reģistra mājaslapā internetā, www.ur.gov.lv

 

5. Kas var parakstīt pieteikumu

Pieteikumu paraksta visi sabiedrības dibinātāji. Parakstiem uz pieteikuma jābūt notariāli apliecinātiem. Tāpat apliecina šo personu rīcībspēju. Uz speciālas notariālā kārtībā apliecinātas pilnvaras pamata pieteikumu dibinātāja vietā var parakstīt arī cita persona.

 

6. Kas var iesniegt pieteikumu

Pieteikumu iesniedz jebkura persona, kurai dibinātāji ir uzticējuši to izdarīt vai iesūtīt to pa pastu.

 

7. Kad var iesniegt pieteikumu

Uzņēmumu reģistra Rīgas iestādē pieteikumu var iesniegt katru darba dienu no plkst. 8.30 līdz 17.00, otrdienās no plkst. 8.30 līdz 19.00, piektdienās un pirmssvētku dienās no plkst. 8.30 līdz 16.00.

Uzņēmumu reģistra reģionālajās iestādēs pieteikumu var iesniegt:

• Pirmdienās no 10.00 līdz 12.30

• Otrdienās no 15.00 līdz 18.00

• Ceturtdienās no 10.00 līdz 12.30

 

8.Kā noformēt dokumentus svešvalodā

un ārvalstīs izsniegtus dokumentus

Visiem komercreģistra iestādē iesniedzamajiem dokumentiem svešvalodā pievieno to tulkojumu latviešu valodā, kas apliecināti atbilstoši Ministru kabineta 2000.gada 22.septembra noteikumu Nr.291 “Kārtība, kādā apliecināmi dokumentu tulkojumi valsts valodā” prasībām. Ja ārvalstīs izsniegtais dokuments ir publisks, tad tulkojumam jābūt apliecinātam notariālā kārtībā.

Ārvalstīs izsniegtie dokumenti var būt divu veidu:

1) publiskie dokumenti;

2) privātie dokumenti.

Visi Uzņēmumu reģistrā iesniedzamie ārvalstīs izdotie publiskie dokumenti ir jālegalizē starptautiskajos līgumos noteiktajā kārtībā dokumentiem, un tiem jāpievieno to notariāli apliecināts tulkojums latviešu valodā.

Saskaņā ar 1961.gada 5.oktobra Konvencijas par ārvalstu publisko dokumentu legalizācijas prasības atcelšanu (turpmāk — Hāgas konvencija) 1.pantu par publiskiem dokumentiem atzīstami:

1) dokumenti, ko izdevis varas orgāns vai amatpersona, kas saistīti ar valsts tiesām vai tribunāliem, ieskaitot tos dokumentus, ko izdevis prokurors, tiesas sekretārs vai tiesas izpildītājs;

2) administratīvie akti;

3) notariālie akti;

4) oficiāli apliecinājumi uz dokumentiem, ko parakstījušas privātpersonas, tādi kā oficiāli apliecinājumi par dokumenta reģistrāciju, vai par faktu, ka tas pastāvējis noteiktā datumā, un oficiāli un notariāli paraksta autentiskuma apliecinājumi.

Ar legalizācijas procedūru ārvalstīs izdots publisks dokuments iegūst juridisku spēku Latvijas Republikā. Dokumenta legalizācijas neskaidros jautājumus var noskaidrot Ārlietu ministrijas Konsulārajā departamentā.

Dokumenta legalizācijas procedūra ir vienkāršota Hāgas konvencijas dalībvalstīs. Konvencijas dalībvalstī izdotam publiskam dokumentam nav jāpiemēro sarežģītā dokumenta legalizācijas procedūra, bet saskaņā ar Hāgas konvencijas 3.panta pirmo daļu ir jāpievieno noteiktas formas apliecinājums — Apostille.

Savukārt publiskiem dokumentiem, ko ir izdevušas valstis, ar kurām Latvijas Republika ir noslēgusi tiesiskās palīdzības līgumu, nav nepieciešams nekāds īpašs noformējums vai apliecinājums, ja šo dokumentu ir izdevusi kompetenta konkrētās valsts iestāde vai amatpersona un tas ir apzīmogots ar valsts ģerboņa zīmogu.

Attiecībā uz ārvalstīs izdotiem privātiem dokumentiem piemērojami tie paši noteikumi, kas attiecas uz privātajiem dokumentiem, kas izdoti Latvijas Republikā.

 

9. Kas ir pilnsabiedrības firma

Firma ir komercreģistrā ierakstītas pilnsabiedrības nosaukums, ko tā izmanto komercdarbībā, slēdzot darījumus un parakstoties. Piemēram, pilnsabiedrība“Apavu darbnīca”.

Ar firmu šaurākā nozīmē saprotams apzīmējums bez norādes uz komersanta veidu, piemēram “Apavu darbnīca”.

 

10. Kā veidot pilnsabiedrības firmu

1. Firmas veidošanas vispārīgās prasības:

— Firmā ir jāietver norāde “pilnsabiedrība” vai saīsinājums “PS”. Norādi var izvietot firmas sākumā vai beigās.

— Firmas rakstībā lietojami vienīgi latviešu vai latīņu alfabēta burti.

— Firma nedrīkst ietvert maldinošas ziņas par komerctiesiskajā apgrozībā svarīgiem apstākļiem, it īpaši par komersanta vai komercdarbības veidu vai arī par komercdarbības apjomu. Piemēram, ja pilnsabiedrība ir paredzējusi nodarboties ar apavu labošanu, bet grib reģistrēt firmu PS “Transkontinentalā tranzīta korporācija” vai PS “Apavu labošanas akciju sabiedrība”, ir pamats domāt, ka šāda firma varētu maldināt trešās personas, jo firma neatbilst pilnsabiedrības darbības veidam un komersanta veidam.

2. Firmas šaurākā nozīmē veidošanas prasības

— Firmai ir skaidri un nepārprotami jāatšķiras no citām komercreģistrā jau ierakstītām vai ierakstīšanai pieteiktām firmām.

— Firma nedrīkst sakrist ar Uzņēmumu reģistrā reģistrēta uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības) firmu.

— Firma nedrīkst būt pretrunā ar labiem tikumiem. Tas nozīmē, ka tajā nedrīkst ietvert necenzētus vārdus, vārdus vai vārdu salikumus, kas var aizskart kādas sabiedrības grupas godu un cieņu utt.

— Ierobežojumus attiecībā uz vārda “Latvija” lietošanu noteiks MK noteikumi, kuri vēl nav pieņemti.

— Ja firmā ir ietverts administratīvās teritorijas vai apdzīvotās vietas nosaukums, firma nedrīkst sakrist ar attiecīgās administratīvās teritorijas vai vietas nosaukumu, izņemot viensētas nosaukumus. Piemēram, nedrīkst veidot firmu “Daugavpils”, bet firma “Daugavpils pelmeņi” atbilst likuma prasībām, jo nesakrīt viens pret viens ar attiecīgas pilsētas nosaukumu. Ja viensētas nosaukums ir “Ieviņas”, tad arī firmu var izveidot kā “Ieviņas”.

— Firmā nedrīkst ietvert valsts vai pašvaldību institūciju (iestāžu) nosaukumus, kā arī vārdu “valsts” vai “pašvaldība”. Piemēram, nedrīkst veidot firmu “Uzņēmumu reģistra konsultācijas” vai “Valsts meži”.

— Apzīmējumu, kas ir Latvijā aizsargājamas preču zīmes būtiska sastāvdaļa, firmā drīkst ietvert vienīgi tad, ja saņemta rakstveida atļauja no attiecīgā komersanta vai personas, kurai pieder preču zīme. Piemēram, ja Latvijā ir reģistrēta preču zīme “Aldaris”, tad bez šīs preču zīmes īpašnieka atļaujas firmas nosaukumu “Vidzemes aldaris” veidot nedrīkst.

— Pilnsabiedrības firmā nedrīkst ietvert tās personas vārdu, uzvārdu vai nosaukumu, kura nav tās biedrs.

 

11. Kā norādīt pilnsabiedrības darbības veidus

Darbības veidi ir jānorāda pilnsabiedrības reģistrācijas pieteikumā. Sabiedrības komercdarbības veidi ir jānorāda atbilstoši Vispārējai ekonomiskās darbības veidu klasifikācijai (NACE). Klasifikators ir pieejams katrā Uzņēmumu reģistra iestādē, kā arī Centrālajā Statistikas pārvaldē. NACE klasifikators ir pieejams arī Uzņēmumu reģistra mājaslapā internetā. — www.ur.gov.lv

 

12. Kāda ir valsts nodeva par pilnsabiedrības reģistrāciju

un kur to var samaksāt

Par pilnsabiedrības reģistrāciju ir jāmaksā valsts nodeva Ls 100.

Valsts nodeva ir jāsamaksā pirms pieteikuma iesniegšanas un to var samaksāt jebkurā bankas iestādē, norādot šādus rekvizītus: Latvijas Banka, kods 310101170, konts 000361101, subkonts 21901202000.

 

13. Kā trešajām personām tiks paziņots par pilnsabiedrības reģistrāciju

Visus komercreģistra ierakstus izsludina, tos publicējot laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”. Izsludinātas tiek arī ziņas par reģistrētajām pilnsabiedrībām. Minētās ziņas publicēšanai iesniedz Uzņēmumu reģistra amatpersona trīs dienu laikā no ziņu ierakstīšanas komercreģistrā. Komercreģistra ierakstus un ziņas publicē uz attiecīgā komersanta rēķina, ja likumā nav noteikts savādāk.

 

14. Cik ilgā laikā Uzņēmumu reģistrs skatīs pieteikumu

Samaksājot parasto valsts nodevu, pieteikums tiks izskatīts 14 dienu laikā, kaut gan Komerclikuma spēkā stāšanās kārtības likums paredz, ka pārejas posmā (līdz 2004.gada 31.decembrim) lēmumu var pieņemt 30 dienu laikā. Atsevišķos — sarežģītākos — gadījumos Uzņēmumu reģistrs izmantos likumā noteikto maksimālo 30 dienu termiņu.

Samaksājot valsts nodevu divkāršā apmēra, pieteikums tiks izskatīts četru darba dienu laikā.

Samaksājot valsts nodevu trīskāršā apmērā, pieteikums tiks izskatīts divu darba dienu laikā.

Uzņēmumu reģistra galvenais valsts notārs ir tiesīgs izdot rīkojumu par reģistrācijas pieteikuma izskatīšanu likumā noteiktajā termiņā un pārmaksātās valsts nodevas atmaksāšanu, ja Uzņēmumu reģistrs tehnisku iemeslu dēļ nevar izskatīt reģistrācijas pieteikumu četru vai divu darba dienu laikā.

 

15. Kāds var būt Uzņēmumu reģistra valsts notāra lēmums

Pēc pieteikuma un tam pievienoto dokumentu izskatīšanas, Uzņēmumu reģistra valsts notārs var pieņemt vienu no šādiem lēmumiem:

1) reģistrēt pilnsabiedrību (ja ir ievērota reģistrācijas piekritība, iesniegti visi likumā noteiktie dokumenti un tie atbilst likuma prasībām, nav tiesisku šķēršļu pilnsabiedrības reģistrācijai);

2) atlikt pilnsabiedrības reģistrāciju (ja nav ievērota reģistrācijas piekritība, nav iesniegti visi nepieciešamie dokumenti vai iesniegtie dokumenti pēc formas neatbilst likuma prasībām, bet šie trūkumi ir novēršami);

3) atteikt pilnsabiedrības reģistrāciju, ja dokumentos ietvertie lēmumi neatbilst likuma prasībām un šie trūkumi nav novēršami vai pastāv tiesiski šķēršļi pilnsabiedrības reģistrācijai.

 

16. Kā rīkoties, ja saņemts Uzņēmumu reģistra

valsts notāra atteikums reģistrēt pilnsabiedrību

Pieteikuma iesniedzējiem ir iespēja pieņemt attiecīgo lēmumu atbilstoši likuma prasībām (ja tas ir iespējams) un iesniegt pieteikumu kopā ar nepieciešamajiem dokumentiem vēlreiz reģistrācijai. Šādā gadījumā no jauna jāmaksā valsts nodeva par reģistrāciju.

Ja pieteikuma iesniedzējs uzskata, ka valsts notāra lēmums ir nepamatots, viņam ir tiesības par valsts notāra lēmumu iesniegt sūdzību Uzņēmumu reģistra galvenajam valsts notāram.

 

17. Kā rīkoties, ja saņemts Uzņēmumu reģistra valsts notāra lēmums par pilnsabiedrības reģistrācijas atlikšanu

Pieteikuma iesniedzējam ir iespēja valsts notāra lēmumā norādītajā termiņā (kas nevar būt īsāks par vienu mēnesi) novērst konstatētos trūkumus un iesniegt dokumentus atkārtotai reģistrācijai. Ja dokumenti tiek iesniegti termiņā, valsts nodeva otrreiz nav jāmaksā. Ja dokumentus iesniedz pēc noteiktā termiņa, no jauna ir jāmaksā valsts nodeva.

Ja pieteikuma iesniedzējs uzskata, ka valsts notāra lēmums par reģistrācijas atlikšanu ir nepamatots, viņam ir tiesības par valsts notāra lēmumu iesniegt sūdzību Uzņēmumu reģistra galvenajam valsts notāram.

Latvijas komersanta filiāles reģistrācija

1. Kas ir filiāle

Filiāle ir uzņēmuma daļa, kurai ir zināma organizatoriska patstāvība un kura ir teritoriāla atdalīta no galvenā uzņēmuma atrašanās vietas.

 

2. Kur jāreģistrē filiāle

Filiāle ir jāreģistrē komercreģistrā pēc tās juridiskās adreses vietas vai arī atbilstoši komersanta juridiskajai adresei piekritīgajā Uzņēmumu reģistra iestādē.

Uzņēmumu reģistra iestādes

Rīgā: Pērses iela 2, Rīga, LV 1011; Tel.: 7225555; Fakss: 7242505; Elektroniskais pasts: riga@ur.gov.lv; Piekritība: Rīga, Ogre, Tukums, Jūrmala

Bauskā: Uzvaras iela 3, Bauska, LV 3900; Tel.:39 27590; Fakss: 39 27590; Piekritība: Bauska, Jelgava

Rēzeknē: Brāļu Skrindu iela 11, Rēzekne, LV 4600; Tel.: 46 22095; Fakss: 7 894633; Piekritība: Rēzekne, Ludza, Balvi

Daugavpilī: Lāčplēša iela 20, Daugavpils, LV 5400; Tel.: 54 28422; Fakss.: 54 28422; Piekritība: Daugavpils, Krāslava, Preiļi

Saldū: Viesnīcas iela 1, Saldus, LV 3800; Tel.: 38 22397; Fakss: 7 893819; Piekritība: Saldus, Dobele

Jēkabpilī: Rīgas iela 150a, Jēkabpils, LV 5200; Tel.: 52 21600; Fakss: 52 81310; Piekritība: Jēkabpils, Aizkraukle, Madona

Valmierā: Rīgas iela 38, Valmiera, LV 4200; Tel.: 42 33708; Fakss: 42 81356; Piekritība: Valmiera, Limbaži, Cēsis, Valka, Alūksne, Gulbene

Liepājā: Avotu iela 11, Liepāja, LV 3400; Tel.: 34 25677; Fakss: 34 29014; Piekritība: Liepāja

Ventspilī: Kuldīgas iela 27, Ventspils, LV 3601; Tel.: 36 23310; Fakss: 36 23310; Piekritība: Ventspils, Talsi, Kuldīga

 

3. Kādi dokumenti jāiesniedz Uzņēmumu reģistrā

Filiāles reģistrācijai Uzņēmumu reģistrā jāiesniedz:

1. Pieteikums, kurš jāaizpilda saskaņā ar pievienoto paraugu.

2. Valsts nodevas samaksas kvīts par filiāles reģistrāciju.

3. Kvīts par reģistrācijas sludinājuma publikācijas apmaksu oficiālajā laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”.

 

4. Kas paraksta pieteikumu

Pieteikumu paraksta komersants (individuālais komersants personiski) vai viņa likumiskais pārstāvis (kapitālsabiedrību pārstāvēt tiesīgie valdes locekļi, personālsabiedrību pārstāvēt tiesīgie biedri), vai arī komersanta līgumiskie pārstāvji (pilnvarnieki, prokūristi).

 

5. Kur saņemt pieteikuma veidlapas

Pieteikuma veidlapas filiāles reģistrēšanai var saņemt katrā Uzņēmumu reģistra iestādē. Pieteikumu veidlapas tiks izvietotas arī Uzņēmumu reģistra mājaslapā internetā (http://www.ur.gov.lv).

 

6. Kas var iesniegt pieteikumu

Pieteikumu iesniedz jebkura persona, kurai uzticēts to izdarīt, vai arī nosūtot pieteikumu un pievienojamos dokumentus pa pastu.

 

7. Kad var iesniegt pieteikumu

Uzņēmumu reģistra Rīgas iestādē pieteikumu var iesniegt katru darba dienu no plkst. 8.30 līdz 17.00, otrdienās no plkst. 8.30 līdz 19.00, piektdienās un pirmssvētku dienās no plkst. 8.30 līdz 16.00.

Uzņēmumu reģistra reģionālajās iestādēs pieteikumu var iesniegt:

• pirmdienās no 10.00 līdz 12.30;

• otrdienās no 15.00 līdz 18.00;

• ceturtdienās no 10.00 līdz 12.30.

 

8. Kā veidot filiāles nosaukumu (firmu)

Komersanta filiālei var būt savs nosaukums, kurā ietver:

a) komeranta firmu,

b) filiāles firmu vai norādi uz tās atrašanās vietu;

c) vārdu “filiāle”.

Piem: Akciju sabiedrības “Kukainis” filiāle “Rūķītis” , kur “Rūķītis” ir filiāles firma šaurākā nozīmē.

Filiāles firmas šaurākā nozīmē veidošanas prasības:

— Firmas rakstībā lietojami vienīgi latviešu vai latīņu alfabēta burti.

— Firmai ir skaidri un nepārprotami jāatšķiras no citām komercreģistrā jau ierakstītām vai ierakstīšanai pieteiktām firmām.

— Firma nedrīkst sakrist ar Uzņēmumu reģistrā reģistrēta uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības) firmu.

— Firma nedrīkst ietvert maldinošas ziņas par komerctiesiskajā apgrozībā svarīgiem apstākļiem, it īpaši par komersanta vai komercdarbības veidu vai arī par komercdarbības apjomu. Piemēram, ja tiek atvērta komersanta, kurš nodarbojas ar saldumu ražošanu, filiāle, bet grib reģistrēt filiāli AS “Saldums” filiāle “Naftas tranzīts”, ir pamats domāt, ka šāda firma varētu maldināt trešās personas, jo firma neatbilst komersanta darbības veidam.

— Firma nedrīkst būt pretrunā ar labiem tikumiem. Tas nozīmē, ka tajā nedrīkst ietvert necenzētus vārdus, vārdus vai vārdu salikumus, kas var aizskart kādas sabiedrības grupas godu un cieņu, utt.

— Ierobežojumus attiecībā uz vārda “Latvija” lietošanu noteiks MK noteikumi, kuri vēl nav pieņemti.

— Ja firmā ir ietverts administratīvās teritorijas vai apdzīvotās vietas nosaukums, firma nedrīkst sakrist ar attiecīgās administratīvās teritorijas vai vietas nosaukumu, izņemot viensētas nosaukumus. Piemēram, nedrīkst veidot filiāles firmu “Daugavpils”, bet filiāles firma “Daugavpils censoņi” atbilst likuma prasībām, jo nesakrīt viens pret viens ar attiecīgās pilsētas nosaukumu. Tāpat likuma normām atbildīs AS “Kukainis” Daugavpils filiāle.

— Firmā nedrīkst ietvert valsts vai pašvaldību institūciju (iestāžu) nosaukumus, kā arī vārdu “valsts” vai “pašvaldība”. Piemēram, nedrīkst veidot firmu “Uzņēmumu reģistra konsultācijas” vai “Valsts meži”.

— Apzīmējumu, kas ir Latvijā aizsargājamas preču zīmes būtiska sastāvdaļa, firmā drīkst ietvert vienīgi tad, ja saņemta rakstveida atļauja no attiecīgā komersanta vai personas, kurai pieder preču zīme. Piemēram, ja Latvijā ir reģistrēta preču zīme “Aldaris”, tad bez šīs preču zīmes īpašnieka atļaujas firmas nosaukumu “Vidzemes aldaris” nedrīkstēs reģistrēt.

9. Kā norādīt komersanta filiāles darbības veidus

Nav jānorāda.

 

10. Kāda ir valsts nodeva par filiāles reģistrāciju un kur to var samaksāt

Par filiāles reģistrāciju ir jāmaksā valsts nodeva Ls 20 apmērā.

Valsts nodeva ir jāsamaksā pirms pieteikuma iesniegšanas, un to var samaksāt jebkurā bankas iestādē, norādot šādus rekvizītus: Latvijas Banka, kods 310101170, konts 000361101, subkonts 21901202000.

 

11. Kā trešajām personām tiks paziņots par filiāles reģistrāciju

Visus komercreģistra ierakstus izsludina, tos publicējot laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”. Izsludinātas tiek arī ziņas par filiāles atvēršanas reģistrāciju. Minētās ziņas publicēšanai iesniedz Uzņēmumu reģistra amatpersona 3 dienu laikā no ziņu ierakstīšanas komercreģistrā. Komercreģistra ierakstus un ziņas publicē uz attiecīgā komersanta rēķina, ja likumā nav noteikts citādi.

 

12. Cik ilgā laikā Uzņēmumu reģistrs skatīs pieteikumu

Samaksājot parasto valsts nodevu, pieteikums tiks izskatīts 14 dienu laikā, kaut gan Komerclikuma spēkā stāšanās kārtības likums paredz, ka pārejas posmā (līdz 2004.gada 31.decembrim) lēmumu var pieņemt 30 dienu laikā. Atsevišķos — sarežģītākos — gadījumos Uzņēmumu reģistrs izmantos likumā noteikto maksimālo 30 dienu termiņu.

Samaksājot valsts nodevu divkāršā apmērā, pieteikums tiks izskatīts četru darba dienu laikā. Samaksājot valsts nodevu trīskāršā apmērā, pieteikums tiks izskatīts divu darba dienu laikā.

Uzņēmumu reģistra galvenais valsts notārs ir tiesīgs izdot rīkojumu par reģistrācijas pieteikuma izskatīšanu likumā noteiktajā termiņā un pārmaksātās valsts nodevas atmaksāšanu, ja Uzņēmumu reģistrs tehnisku iemeslu dēļ nevar izskatīt reģistrācijas pieteikumu četru vai divu darba dienu laikā.

 

13. Kāds var būt Uzņēmumu reģistra valsts notāra lēmums

Pēc pieteikuma un tam pievienoto dokumentu izskatīšanas Uzņēmumu reģistra valsts notārs var pieņemt vienu no šādiem lēmumiem:

1) izdarīt ierakstu komercreģistrā par filiāles atvēršanu (ja ir ievērota reģistrācijas piekritība, iesniegti visi likumā noteiktie dokumenti un tie atbilst likuma prasībām, nav tiesisku šķēršļu reģistrācijai);

2) atlikt reģistrācijas ieraksta izdarīšanu (ja nav ievērota reģistrācijas piekritība, nav iesniegti visi nepieciešamie dokumenti vai iesniegtie dokumenti pēc formas neatbilst likuma prasībām, bet šie trūkumi ir novēršami);

3) atteikt izdarīt ierakstu komercreģistrā par filiāles izveidošanu (ja dokumentos ietvertie lēmumi neatbilst likuma prasībām un šie trūkumi nav novēršami vai pastāv tiesiski šķēršļi filiāles atvēršanas reģistrācijai).

 

14. Kā rīkoties, ja saņemts Uzņēmumu reģistra

valsts notāra atteikums reģistrēt filiāli

Pieteikuma iesniedzējiem ir iespēja pieņemt attiecīgo lēmumu atbilstoši likuma prasībām (ja tas ir iespējams) un iesniegt pieteikumu kopā ar nepieciešamajiem dokumentiem vēlreiz reģistrācijai. Šādā gadījumā no jauna jāmaksā valsts nodeva par reģistrāciju.

Ja pieteikuma iesniedzējs uzskata, ka valsts notāra lēmums ir nepamatots, viņam ir tiesības par valsts notāra lēmumu iesniegt sūdzību Uzņēmumu reģistra galvenajam valsts notāram.

 

15. Kā rīkoties, ja saņemts Uzņēmumu reģistra valsts notāra lēmums par filiāles reģistrācijas atlikšanu

Pieteikuma iesniedzējam ir iespēja valsts notāra lēmumā norādītajā termiņā (kas nevar būt īsāks par vienu mēnesi) novērst konstatētos trūkumus un iesniegt dokumentus atkārtotai reģistrācijai. Ja dokumenti tiek iesniegti termiņā, valsts nodeva otrreiz nav jāmaksā. Ja dokumentus iesniedz pēc noteiktā termiņa, no jauna ir jāmaksā valsts nodeva.

Ja pieteikuma iesniedzējs uzskata, ka valsts notāra lēmums par reģistrācijas atlikšanu ir nepamatots, viņam ir tiesības par valsts notāra lēmumu iesniegt sūdzību Uzņēmumu reģistra galvenajam valsts notāram.

Ārvalsts komersanta filiāles reģistrācija

1. Kas ir ārvalsts komersanta filiāle

Ārvalsts komersanta filiāle ir ārvalsts uzņēmuma daļa, kurai ir zināma organizatoriska patstāvība un kura ir teritoriāli atdalīta no galvenā uzņēmuma atrašanās vietas.

 

2. Kur jāreģistrē ārvalsts komersanta filiāle

Ārvalsts komersanta filiāle ir jāreģistrē komercreģistrā pēc tās juridiskās adreses vietas piekritīgajā Uzņēmumu reģistra iestādē.

Uzņēmumu reģistra iestādes

Rīgā: Pērses iela 2, Rīga, LV 1011; Tel.: 7225555; Fakss: 7242505; Elektroniskais pasts: riga@ur.gov.lv; Piekritība: Rīga, Ogre, Tukums, Jūrmala

Bauskā: Uzvaras iela 3, Bauska, LV 3900; Tel.:39 27590; Fakss: 39 27590; Piekritība: Bauska, Jelgava

Rēzeknē: Brāļu Skrindu iela 11, Rēzekne, LV4600; Tel.: 46 22095; Fakss: 7 894633; Piekritība: Rēzekne, Ludza, Balvi

Daugavpilī: Lāčplēša iela 20, Daugavpils, LV 5400; Tel.: 54 28422; Fakss.: 54 28422; Piekritība: Daugavpils, Krāslava, Preiļi

Saldū: Viesnīcas iela 1, Saldus, LV 3800; Tel.: 38 22397; Fakss: 7 893819; Piekritība: Saldus, Dobele

Jēkabpilī: Rīgas iela 150a, Jēkabpils, LV 5200; Tel.: 52 21600; Fakss: 52 81310; Piekritība: Jēkabpils, Aizkraukle, Madona

Valmierā: Rīgas iela 38, Valmiera, LV 4200; Tel.: 42 33708; Fakss: 42 81356; Piekritība: Valmiera, Limbaži, Cēsis, Valka, Alūksne, Gulbene

Liepājā: Avotu iela 11, Liepāja, LV 3400; Tel.: 34 25677; Fakss: 34 29014; Piekritība: Liepāja

Ventspilī: Kuldīgas iela 27, Ventspils, LV 3601; Tel.: 36 23310; Fakss: 36 23310; Piekritība: Ventspils, Talsi, Kuldīga

 

3. Kādi dokumenti jāiesniedz Uzņēmumu reģistrā

Ārvalsts komersanta filiāles reģistrācijai Uzņēmumu reģistrā jāiesniedz šādi dokumenti:

1. Pieteikums, kurš jāaizpilda saskaņā ar pievienoto paraugu.

2. Dokuments, kas apliecina komersanta reģistrāciju attiecīgajā ārvalstī, vai šāda dokumenta notariāli apiecināta kopija, ja komersanta atrašanās vietas valsts likums paredz komersanta ierakstīšanu reģistrā.

3. Atļauja dibināt filiāli, ja to paredz likums.

4. Komersanta statūtu, dibināšanas līguma vai tiem pielīdzināma dokumenta notariāli apliecināta kopija.

5. Dokuments, kas apliecina personas pilnvarojumu pārstāvēt ārvalsts komersantu visās ar filiāli saistītajās darbībās, un šā pilnvarojuma apjoms.

6. Valsts nodevas samaksas kvīts par filiāles reģistrāciju.

7. Kvīts par reģistrācijas sludinājuma publikācijas apmaksu oficiālajā laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”.

 

4. Kas paraksta pieteikumu

Pieteikumu paraksta ārvalsts komersants vai tā likumiskie pārstāvji, vai līgumiskie pārstāvji.

 

5. Kur saņemt pieteikuma veidlapas

Pieteikuma veidlapas filiāles reģistrēšanai var saņemt katrā Uzņēmumu reģistra iestādē. Pieteikumu veidlapas tiks izvietotas arī Uzņēmumu reģistra mājaslapā internetā (http://www.ur.gov.lv).

 

6. Kas var iesniegt pieteikumu

Pieteikumu iesniedz jebkura persona, kurai uzticēts to izdarīt, vai arī nosūtot pieteikumu un pievienojamos dokumentus pa pastu.

 

7. Kad var iesniegt pieteikumu

Uzņēmumu reģistra Rīgas iestādē pieteikumu var iesniegt katru darba dienu no plkst. 8.30 līdz 17.00, otrdienās no plkst. 8.30 līdz 19.00, piektdienās un pirmssvētku dienās no plkst. 8.30 līdz 16.00.

Uzņēmumu reģistra reģionālajās iestādēs pieteikumu var iesniegt:

• Pirmdienās no 10.00 līdz 12.30

• Otrdienās no 15.00 līdz 18.00

• Ceturtdienās no 10.00 līdz 12.30

 

8. Kā noformēt dokumentus svešvalodā

un ārvalstīs izsniegtus dokumentus

Visiem komercreģistra iestādē iesniedzamajiem dokumentiem svešvalodā pievieno to notariāli apliecinātu tulkojumu latviešu valodā.

Ārvalstīs izsniegtie dokumenti var būt divu veidu:

1) publiskie dokumenti;

2) privātie dokumenti.

Saskaņā ar 1961.gada 5.oktobra Hāgas Konvencijas par ārvalstu publisko dokumentu legalizācijas prasības atcelšanu (turpmāk — Hāgas konvencija) 1.pantu par publiskiem dokumentiem atzīstami:

1) dokumenti, ko izdevis varas orgāns vai amatpersona, kas saistīti ar valsts tiesām vai tribunāliem, ieskaitot tos dokumentus, ko izdevis prokurors, tiesas sekretārs vai tiesas izpildītājs;

2) administratīvie akti;

3) notariālie akti;

4) oficiāli apliecinājumi uz dokumentiem, ko parakstījušas privātpersonas, tādi kā oficiāli apliecinājumi par dokumenta reģistrāciju vai par faktu, ka tas pastāvējis noteiktā datumā, un oficiāli un notariāli paraksta autentiskuma apliecinājumi.

Lai ārvalstīs izdots publisks dokuments iegūtu juridisku spēku Latvijas Republikā, tas ir legalizējams.

Dokumenta legalizācijas neskaidros jautājumus var noskaidrot Ārlietu ministrijas Konsulārajā departamentā.

Dokumenta legalizācijas procedūra ir vienkāršota Hāgas konvencijas dalībvalstīs.

Konvencijas dalībvalstī izdotam publiskam dokumentam nav jāpiemēro sarežģītā dokumenta legalizācijas procedūra, bet saskaņā ar Hāgas konvencijas 3.panta pirmo daļu ir jāpievieno noteiktas formas apliecinājums — Apostille.

Savukārt publiskiem dokumentiem, ko ir izdevušas valstis, ar kurām Latvijas Republika ir noslēgusi tiesiskās palīdzības līgumu, nav nepieciešams nekāds īpašs noformējums vai apliecinājums, ja šo dokumentu ir izdevusi kompetenta konkrētās valsts iestāde vai amatpersona un tas ir apzīmogots ar valsts ģerboņa zīmogu.

Attiecībā uz ārvalstīs izdotiem privātiem dokumentiem piemērojami tie paši noteikumi, kas attiecas uz privātajiem dokumentiem, kas izdoti Latvijas Republikā.

 

9. Kā veidot filiāles nosaukumu

Komersanta filiālei var būt savs nosaukums, kurā ietver:

a) komersanta firmu,

b) filiāles firmu vai norādi uz tās atrašanās vietu;

c) vārdu “filiāle”.

 

Piem: GmBH “BMW” filiāle “Motors”, kur Motors ir filiāles firma šaurākā nozīmē.

Filiāles firmas šaurākā nozīmē veidošanas prasības:

— Firmas rakstībā lietojami vienīgi latviešu vai latīņu alfabēta burti.

— Firmai ir skaidri un nepārprotami jāatšķiras no citām komercreģistrā jau ierakstītām vai ierakstīšanai pieteiktām firmām.

— Firma nedrīkst sakrist ar uzņēmumu reģistrā reģistrēta uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības) firmu.

— Firma nedrīkst ietvert maldinošas ziņas par komerctiesiskajā apgrozībā svarīgiem apstākļiem, it īpaši par komersanta vai komercdarbības veidu vai arī par komercdarbības apjomu. Piemēram, ja tiek atvērta komersanta, kurš nodarbojas ar saldumu ražošanu, filiāle, bet grib reģistrēt filiāli AS “Saldums” filiāle “Naftas tranzīts”, ir pamats domāt, ka šāda firma varētu maldināt trešās personas, jo firma neatbilst komersanta darbības veidam.

— Firma nedrīkst būt pretrunā ar labiem tikumiem. Tas nozīmē, ka tajā nedrīkst ietvert necenzētus vārdus, vārdus vai vārdu salikumus, kas var aizskart kādas sabiedrības grupas godu un cieņu utt.

— Ierobežojumus attiecībā uz vārda “Latvija” lietošanu noteiks MK noteikumi, kuri vēl nav pieņemti.

— Ja firmā ir ietverts administratīvās teritorijas vai apdzīvotās vietas nosaukums, firma nedrīkst sakrist ar attiecīgās administratīvās teritorijas vai vietas nosaukumu, izņemot viensētas nosaukumus. Piemēram- nedrīkst veidot filiāles firmu “Daugavpils”, bet filiāles firma “Daugavpils censoņi” atbilst likuma prasībām, jo nesakrīt viens pret viens ar attiecīgas pilsētas nosaukumu. Tāpat likuma normām atbildīs AS “Kukainis” Daugavpils filiāle.

— Firmā nedrīkst ietvert valsts vai pašvaldību institūciju (iestāžu) nosaukumus, kā arī vārdu “valsts” vai “pašvaldība”. Piemēram nedrīkst veidot firmu “Uzņēmumu reģistra konsultācijas” vai “Valsts meži”.

— Apzīmējumu, kas ir Latvijā aizsargājamas preču zīmes būtiska sastāvdaļa, firmā drīkst ietvert vienīgi tad, ja saņemta rakstveida atļauja no attiecīgā komersanta vai personas, kurai pieder preču zīme. Piemēram, ja ir Latvijā ir reģistrēta preču zīme “Aldaris”, tad bez šīs preču zīmes īpašnieka atļaujas firmas nosaukumu “Vidzemes aldaris” nedrīkstēs reģistrēt.

10. Kā norādīt ārvalsts komersanta filiāles darbības veidus

Darbības veidi ir jānorāda ārvalsts komersanta filiāles reģistrācijas pieteikumā. Ārvalsts komersanta filiāles komercdarbības veidi ir jānorāda atbilstoši Vispārējai ekonomiskās darbības veidu klasifikācijai (NACE). Klasifikators ir pieejams katrā Uzņēmumu reģistra iestādē, Centrālajā statistikas pārvaldē, kā arī Uzņēmumu reģistra interneta mājaslapā: http://www.ur.gov.lv.

 

11. Kāda ir valsts nodeva par ārvalsts komersanta

filiāles reģistrāciju un kur to var samaksāt

Par ārvalsts komersanta filiāles reģistrāciju ir jāmaksā valsts nodeva Ls 20 apmērā. Valsts nodeva ir jāsamaksā pirms pieteikuma iesniegšanas un to var samaksāt jebkurā bankas iestādē, norādot šādus rekvizītus: Latvijas Banka, kods 310101170, konts 000361101, subkonts 21901202000.

 

12. Kā trešajām personām tiks paziņots par filiāles reģistrāciju

Visus komercreģistra ierakstus izsludina, publicējot tos laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”. Izsludinātas tiek arī ziņas par filiāles atvēršanas reģistrāciju. Minētās ziņas publicēšanai iesniedz Uzņēmumu reģistra amatpersona 3 dienu laikā no ziņu ierakstīšanas komercreģistrā. Komercreģistra ierakstus un ziņas publicē uz attiecīgā komersanta rēķina, ja likumā nav noteikts savādāk.

 

13. Cik ilgā laikā Uzņēmumu reģistrs skatīs pieteikumu

Samaksājot parasto valsts nodevu, pieteikums tiks izskatīts 14 dienu laikā, kaut gan Komerclikuma spēkā stāšanās kārtības likums paredz, ka pārejas posmā (līdz 2004.gada 31.decembrim) lēmumu var pieņemt 30 dienu laikā. Atsevišķos — sarežģītākos — gadījumos Uzņēmumu reģistrs izmantos likumā noteikto maksimālo 30 dienu termiņu.

Samaksājot valsts nodevu divkāršā apmērā, pieteikums tiks izskatīts četru darba dienu laikā.

Samaksājot valsts nodevu trīskāršā apmērā, pieteikums tiks izskatīts divu darba dienu laikā.

Uzņēmumu reģistra galvenais valsts notārs ir tiesīgs izdot rīkojumu par reģistrācijas pieteikuma izskatīšanu likumā noteiktajā termiņā un pārmaksātās valsts nodevas atmaksāšanu, ja Uzņēmumu reģistrs tehnisku iemeslu dēļ nevar izskatīt reģistrācijas pieteikumu četru vai divu darba dienu laikā.

 

14. Kāds var būt Uzņēmumu reģistra valsts notāra lēmums

Pēc pieteikuma un tam pievienoto dokumentu izskatīšanas Uzņēmumu reģistra valsts notārs var pieņemt vienu no šādiem lēmumiem:

1) izdarīt ierakstu komercreģistrā par filiāles atvēršanu (ja ir ievērota reģistrācijas piekritība, iesniegti visi likumā noteiktie dokumenti un tie atbilst likuma prasībām, nav tiesisku šķēršļu reģistrācijai);

2) atlikt reģistrācijas ieraksta izdarīšnu (ja nav ievērota reģistrācijas piekritība, nav iesniegti visi nepieciešamie dokumenti vai iesniegtie dokumenti pēc formas neatbilst likuma prasībām, bet šie trūkumi ir novēršami);

3) atteikt izdarīt ierakstu komercreģistrā par filiāles atvēršanu (ja dokumentos ietvertie lēmumi neatbilst likuma prasībām un šie trūkumi nav novēršami vai pastāv tiesiski šķēršļi filiāles atvēršanas reģistrācijai).

 

15. Kā rīkoties, ja saņemts Uzņēmumu reģistra

valsts notāra atteikums reģistrēt filiāli

Pieteikuma iesniedzējiem ir iespēja pieņemt attiecīgo lēmumu atbilstoši likuma prasībām (ja tas ir iespējams) un iesniegt pieteikumu kopā ar nepieciešamajiem dokumentiem vēlreiz reģistrācijai. Šādā gadījumā no jauna jāmaksā valsts nodeva par reģistrāciju.

Ja pieteikuma iesniedzējs uzskata, ka valsts notāra lēmums ir nepamatots, viņam ir tiesības par valsts notāra lēmumu iesniegt sūdzību Uzņēmumu reģistra galvenajam valsts notāram.

 

18. Kā rīkoties, ja saņemts Uzņēmumu reģistra valsts notāra lēmums par filiāles reģistrācijas atlikšanu

Pieteikuma iesniedzējam ir iespēja valsts notāra lēmumā norādītajā termiņā (kas nevar būt īsāks par vienu mēnesi) novērst konstatētos trūkumus un iesniegt dokumentus atkārtotai reģistrācijai. Ja dokumenti tiek iesniegti termiņā, valsts nodeva otrreiz nav jāmaksā. Ja dokumentus iesniedz pēc noteiktā termiņa, no jauna ir jāmaksā valsts nodeva.

Ja pieteikuma iesniedzējs uzskata, ka valsts notāra lēmums par reģistrācijas atlikšanu ir nepamatots, viņam ir tiesības par valsts notāra lēmumu iesniegt sūdzību Uzņēmumu reģistra galvenajam valsts notāram.

Sabiedrības ar ierobežotu atbildību

reģistrācija

1. Kas ir sabiedrība ar ierobežotu atbildību

Sabiedrība ar ierobežotu atbildību ir komercsabiedrība, kuras pamatkapitāls sastāv no pamatkapitāla daļu nominālvērtības kopsummas. Sabiedrība ar ierobežotu atbildību ir slēgta sabiedrība un tās daļas nav publiskās apgrozības objekts. Sabiedrība ir juridiskā persona.

 

2. Kur jāreģistrē sabiedrība ar ierobežotu atbildību

Sabiedrība ir jāreģistrē pēc tās juridiskās adreses vietas piekritīgajā Uzņēmumu reģistra iestādē.

Uzņēmumu reģistra iestādes:

Rīgā: Pērses iela 2, Rīga, LV 1011; Tel.: 7225555; Fakss: 7242505; Elektroniskais pasts: riga@ur.gov.lv; Piekritība: Rīga, Ogre, Tukums, Jūrmala

Bauskā: Uzvaras iela 3, Bauska, LV 3900; Tel.:39 27590; Fakss: 39 27590; Piekritība: Bauska, Jelgava

Rēzeknē: Brāļu Skrindu iela 11, Rēzekne, LV4600; Tel.: 46 22095; Fakss: 7 894633; Piekritība: Rēzekne, Ludza, Balvi

Daugavpilī: Lāčplēša iela 20, Daugavpils, LV 5400; Tel.: 54 28422; Fakss.: 54 28422; Piekritība: Daugavpils, Krāslava, Preiļi

Saldū: Viesnīcas iela 1, Saldus, LV 3800; Tel.: 38 22397; Fakss: 7 893819; Piekritība: Saldus, Dobele

Jēkabpilī: Rīgas iela 150a, Jēkabpils, LV 5200; Tel.: 52 21600; Fakss: 52 81310; Piekritība: Jēkabpils, Aizkraukle, Madona

Valmierā: Rīgas iela 38, Valmiera, LV 4200; Tel.: 42 33708; Fakss: 42 81356; Piekritība: Valmiera, Limbaži, Cēsis, Valka, Alūksne, Gulbene

Liepājā: Avotu iela 11, Liepāja, LV 3400; Tel.: 34 25677; Fakss: 34 29014; Piekritība: Liepāja

Ventspilī: Kuldīgas iela 3, Ventspils, LV 3601; Tel.: 36 23310; Fakss: 36 23310; Piekritība: Ventspils, Talsi, Kuldīga

 

3. Kādi dokumenti jāiesniedz Uzņēmumu reģistrā

un kādu informāciju tajos norāda

Reģistrējot sabiedrību ar ierobežotu atbildību, Uzņēmumu reģistrā ir jāiesniedz pieteikums, kuram pievienojami šādi dokumenti:

1) dibināšanas līgums, kuru paraksta visi dibinātāji un kurā jānorāda:

a) ziņas par dibinātājiem (fiziskajai personai — vārdu, uzvārdu, personas kodu un dzīvesvietu, bet juridiskajai personai — nosaukumu, reģistrācijas numuru, juridisko adresi, tā pārstāvja vārdu, uzvārdu, personas kodu, amatu un dzīvesvietu, kurš juridiskās personas vārdā paraksta dibināšanas līgumu.);

b) sabiedrības firmu;

c) sabiedrības pamatkapitāla lielumu;

d) katra dibinātāja parakstītā pamatkapitāla un līdz reģistrācijai apmaksājamā pamatkapitāla lielumu, apmaksas kārtību un termiņus;

e) katram dibinātājam pienākošos daļu skaitu atbilstoši tā parakstītā pamatkapitāla daļai;

f) to daļu skaitu un nominālvērtību summu, kuras, dibinot sabiedrību, tiek apmaksātas ar mantisko ieguldījumu, norādot katru mantiskā ieguldījuma priekšmetu un katras tās personas vārdu, uzvārdu, personas kodu un dzīvesvietu, kura uzņemas saistības izdarīt mantisko ieguldījumu;

g) dibināšanas izdevumu pieļaujamo apmēru un segšanas kārtību;

h) jebkurus īpašus pienākumus, tiesības vai priekšrocības, kas sabiedrības dibināšanas laikā piešķirtas personai, kura piedalījusies sabiedrības dibināšanā;

i) sabiedrības valdes locekļu vārdu, uzvārdu, personas kodu un dzīvesvietu;

j) sabiedrības padomes locekļu vārdu, uzvārdu, personas kodu un dzīvesvietu (ja sabiedrībai ir padome);

k) revidenta vārdu, uzvārdu, personas kodu un dzīvesvietu;

l) citus noteikumus, ko dibinātāji uzskata par būtiskiem un kas nav pretrunā ar likumu;

m) sastādīšanas (parakstīšanas) vietu un parakstīšanas datumu.

Ja sabiedrību dibina viens dibinātājs, tas dibināšanas līguma vietā sastāda un paraksta lēmumu par sabiedrības dibināšanu, kurā iekļaujama visa augstāk minētā informācija.

2) sabiedrības statūti 2-3 eksemplāri, kurus paraksta visi dibinātāji un kuros jānorāda:

a) sabiedrības firma;

b) komercdarbības veidi;

c) sabiedrības darbības termiņi vai mērķi (ja sabiedrība tiek dibināta uz noteiktu laiku vai noteikta mērķa sasniegšanai);

d) pamatkapitāla lielums, daļu skaits un nominālvērtība;

e) obligātās rezerves lielums, tās veidošanas un izlietošanas kārtība;

f) sabiedrības valdes skaitliskais sastāvs, nosakot valdes locekļu tiesības pārstāvēt sabiedrību atsevišķi vai kopīgi;

g) sabiedrības padomes skaitliskais sastāvs (ja sabiedrībai paredzēta padome);

h) īpaši daļu atsavināšanas noteikumi (ja tādi paredzēti);

i) citi noteikumi, ko dibinātāji uzskata par būtiskiem un kas nav pretrunā ar likumu;

j) statūtu parakstīšanas datums.

3) bankas izziņa par pamatkapitāla apmaksu (ja pamatkapitāls vai tā daļa apmaksāta naudā).

4) dokumenti, kas apliecina katra mantiskā ieguldījuma vērtību (ja tiek izdarīts mantiskais ieguldījums). Par katru mantisko ieguldījumu ir jāsastāda un jāiesniedz atzinums, kurā norāda:

a) katra ieguldījuma priekšmeta aprakstu;

b) mantas piederību;

c) katra ieguldījuma novērtēšanas metodi (to var nenorādīt, ja vērtēšanu izdara dibinātāji);

d) atzinumu par mantiskā ieguldījuma priekšmeta atbilstību sabiedrības komercdarbības veidam.

Atzinumu sastāda un paraksta:

a) eksperts, kurš iekļauts Uzņēmumu reģistra apstiprinātajā sarakstā, vai

b) dibinātāji (ja mantiskā ieguldījuma kopējā vērtība nepārsniedz 4000 latu un mantiskais ieguldījums kopā ir mazāks par pusi no sabiedrības pamatkapitāla).

5) katra padomes locekļa rakstveida piekrišana būt par padomes locekli (ja sabiedrībai ir padome);

6) katra valdes locekļa rakstveida piekrišana būt par valdes locekli;

7) to valdes locekļu notariāli apliecināti parakstu paraugi, kuriem ir pārstāvības tiesības;

8) valdes paziņojums par sabiedrības juridisko adresi;

9) kvīts par valsts nodevas samaksu par sabiedrības reģistrāciju;

10) kvīts par reģistrācijas sludinājuma publikācijas apmaksu oficiālajā laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”.

 

4. Kur saņemt pieteikuma veidlapas

Pieteikuma veidlapu par sabiedrības ar ierobežotu atbildību reģistrāciju var saņemt jebkurā Uzņēmumu reģistra iestādē. Pieteikumu paraugi tiks izvietoti arī internetā — Uzņēmumu reģistra mājaslapā http://www.ur.gov.lv.

 

5. Kas paraksta pieteikumu par sabiedrības

ar ierobežotu atbildību reģistrāciju

Pieteikumu paraksta visi sabiedrības dibinātāji. Parakstiem uz pieteikuma jābūt notariāli apliecinātiem. Tāpat jābūt apliecinātai šo personu rīcībspējai. Uz speciālas notariālā kārtībā apliecinātas pilnvaras pamata pieteikumu dibinātāja vietā var parakstīt arī cita persona.

 

6. Kas var iesniegt pieteikumu

par sabiedrības ar ierobežotu atbildību reģistrāciju

Pieteikumu var iesniegt dibinātāji vai jebkura cita persona, kurai dibinātāji to ir uzticējuši izdarīt. Pieteikumu un tam pievienojamos dokumentus var iesūtīt arī pa pastu.

 

7. Kad var iesniegt pieteikumu

par sabiedrības ar ierobežotu atbildību reģistrāciju

Uzņēmumu reģistra Rīgas iestādē pieteikumu var iesniegt katru darba dienu no plkst. 8.30 līdz 17.00, otrdienās no plkst. 8.30 līdz 19.00, piektdienās un pirmssvētku dienās no plkst. 8.30 līdz 16.00.

Uzņēmumu reģistra reģionālajās iestādēs pieteikumu var iesniegt:

• Pirmdienās no 10.00 līdz 12.30

• Otrdienās no 15.00 līdz 18.00

• Ceturtdienās no 10.00 līdz 12.30

 

8. Kā noformēt dokumentus svešvalodā

un ārvalstīs izsniegtus dokumentus

Visiem komercreģistra iestādē iesniedzamajiem dokumentiem svešvalodā pievieno to tulkojumu latviešu valodā, kas apliecināti atbilstoši Ministru kabineta 2000.gada 22.septembra noteikumu Nr.291 “Kārtība, kādā apliecināmi dokumentu tulkojumi valsts valodā” prasībām. Ja ārvalstīs izsniegtais dokuments ir publisks, tad tulkojumam jābūt apliecinātam notariālā kārtībā.

Ārvalstīs izsniegtie dokumenti var būt divu veidu:

1) publiskie dokumenti;

2) privātie dokumenti.

Visi Uzņēmumu reģistrā iesniedzamie ārvalstīs izdotie publiskie dokumenti ir jālegalizē starptautiskajos līgumos noteiktajā kārtībā.

Saskaņā ar 1961.gada 5.oktobra Konvencijas par ārvalstu publisko dokumentu legalizācijas prasības atcelšanu (turpmāk — Hāgas konvencija) 1.pantu par publiskiem dokumentiem atzīstami:

1) dokumenti, ko izdevis varas orgāns vai amatpersona, kas saistīti ar valsts tiesām vai tribunāliem, ieskaitot tos dokumentus, ko izdevis prokurors, tiesas sekretārs vai tiesas izpildītājs;

2) administratīvie akti;

3) notariālie akti;

4) oficiāli apliecinājumi uz dokumentiem, ko parakstījušas privātpersonas, tādi kā oficiāli apliecinājumi par dokumenta reģistrāciju vai par faktu, ka tas pastāvējis noteiktā datumā, un oficiāli un notariāli paraksta autentiskuma apliecinājumi.

Ar legalizācijas procedūru ārvalstīs izdots publisks dokuments iegūst juridisku spēku Latvijas Republikā. Dokumenta legalizācijas neskaidros jautājumus var noskaidrot Ārlietu ministrijas Konsulārajā departamentā.

Dokumenta legalizācijas procedūra ir vienkāršota Hāgas konvencijas dalībvalstīs. Konvencijas dalībvalstī izdotam publiskam dokumentam nav jāpiemēro sarežģītā dokumenta legalizācijas procedūra, bet saskaņā ar Hāgas konvencijas 3.panta pirmo daļu ir jāpievieno noteiktas formas apliecinājums — Apostille.

Savukārt publiskiem dokumentiem, ko ir izdevušas valstis, ar kurām Latvijas Republika ir noslēgusi tiesiskās palīdzības līgumu, nav nepieciešams nekāds īpašs noformējums vai apliecinājums, ja šo dokumentu ir izdevusi kompetenta konkrētās valsts iestāde vai amatpersona un tas ir apzīmogots ar valsts ģerboņa zīmogu.

Attiecībā uz ārvalstīs izdotiem privātiem dokumentiem piemērojami tie paši noteikumi, kas attiecas uz privātajiem dokumentiem, kas izdoti Latvijas Republikā.

 

9. Kas ir sabiedrības ar ierobežotu atbildību firma

Firma ir komercreģistrā ierakstīts sabiedrības nosaukums, ko tā izmanto komercdarbībā, slēdzot darījumus un parakstoties. Piemēram, sabiedrība ar ierobežotu atbildību “Dilles”.

Ar firmu šaurākā nozīmē saprotams apzīmējums bez norādes uz komersanta veidu, piemēram “Dilles”.

 

10. Kā veidot sabiedrības ar ierobežotu atbildību nosaukumu (firmu)

Firmas veidošanas vispārējās prasības:

— Veidojot sabiedrības nosaukumu jeb firmu, tajā ir jāietver norāde “sabiedrība ar ierobežotu atbildību” vai saīsinājums “SIA”. Norādi var izvietot firmas sākumā vai beigās.

— Firmas rakstībā lietojami vienīgi latviešu vai latīņu alfabēta burti.

— Firma nedrīkst ietvert maldinošas ziņas par komerctiesiskajā apgrozībā svarīgiem apstākļiem, it īpaši par komersanta vai komercdarbības veidu vai arī par komercdarbības apjomu. Piemēram, ja sabiedrība ir paredzējusi nodarboties ar apavu labošanu, bet grib reģistrēt firmu SIA “Transkontinentālā naftas korporācija” vai SIA “Apavu labošanas akciju sabiedrība”, ir pamats domāt, ka šāda firma varētu maldināt trešās personas, jo firma neatbilst sabiedrības darbības veidam un komersanta veidam.

Firmas šaurākā nozīmē veidošanas prasības

— Firmai ir skaidri un nepārprotami jāatšķiras no citām komercreģistrā jau ierakstītām vai ierakstīšanai pieteiktām firmām. Piemēram, ja ir jau akciju sabiedrība “Latvānis”, tad sabiedrību ar ierobežotu atbildību “Latvānis” reģistrēt nevarēs.

— Firma nedrīkst sakrist ar Uzņēmumu reģistrā reģistrēta uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības) firmu.

— Firma nedrīkst būt pretrunā ar labiem tikumiem. Tas nozīmē, ka tajā nedrīkst ietvert necenzētus vārdus, vārdus vai vārdu salikumus, kas var aizskart kādas sabiedrības grupas godu un cieņu utt.

— Ierobežojumus attiecībā uz vārda “Latvija” lietošanu noteiks MK noteikumi, kuri vēl nav pieņemti.

— Ja firmā ir ietverts administratīvās teritorijas vai apdzīvotās vietas nosaukums, firma nedrīkst sakrist ar attiecīgās administratīvās teritorijas vai vietas nosaukumu, izņemot viensētas nosaukumus. Piemēram, nedrīkst veidot firmu “Daugavpils”, bet firma “Daugavpils pelmeņi” atbilst likuma prasībām, jo nesakrīt viens pret viens ar attiecīgas pilsētas nosaukumu. Ja viensētas nosaukums ir “Ieviņas”, tad arī firmu var izveidot kā “Ieviņas”.

— Firmā nedrīkst ietvert valsts vai pašvaldību institūciju (iestāžu) nosaukumus, kā arī vārdu “valsts” vai “pašvaldība”. Piemēram, nedrīkst veidot firmu “Uzņēmumu reģistra konsultācijas” vai “Valsts meži”.

— Apzīmējumu, kas ir Latvijā aizsargājamas preču zīmes būtiska sastāvdaļa, firmā drīkst ietvert vienīgi tad, ja saņemta rakstveida atļauja no attiecīgā komersanta vai personas, kurai pieder preču zīme. Piemēram, ja Latvijā ir reģistrēta preču zīme “Aldaris”, tad bez šīs preču zīmes īpašnieka atļaujas firmas nosaukumu “Vidzemes aldaris” nedrīkstēs reģistrēt.

11. Kāds ir sabiedrības ar ierobežotu atbildību

minimālā pamatkapitāla lielums un kādā veidā tas ir apmaksājams

Sabiedrības ar ierobežotu atbildību minimālais pamatkapitāla lielums ir 2000 latu.

Dibinot sabiedrību, tas pilnā apmērā jāapmaksā līdz reģistrācijas pieteikuma iesniegšanai.

Pamatkapitālu var apmaksāt gan naudā, gan ar mantisko ieguldījumu.

 

12. Kā veidot sabiedrības ar ierobežotu atbildību darbības veidus

Sabiedrības statūtos Sabiedrības komercdarbības veidi ir jānorāda atbilstoši Vispārējai ekonomiskās darbības veidu klasifikācijai (NACE). Klasifikators ir pieejams katrā Uzņēmumu reģistra iestādē, Centrālajā statistikas pārvaldē, kā arī Uzņēmumu reģistra interneta mājaslapā: http://www.ur.gov.lv.

 

13. Kāda ir valsts nodeva par sabiedrības ar ierobežotu atbildību

reģistrāciju un kur to var samaksāt

Valsts nodeva par sabiedrības ar ierobežotu atbildību reģistrēšanu komercreģistrā ir 100 lati.

Valsts nodeva ir jāsamaksā pirms pieteikuma iesniegšanas un to var samaksāt jebkurā bankas iestādē norādot šādus rekvizītus: Latvijas Banka, kods 310101170, konts 000361101, subkonts 21901202000.

 

14. Kā trešajām personām tiks paziņots par sabiedrības ar ierobežotu atbildību reģistrāciju komercreģistrā

Visus komercreģistra ierakstus izsludina, tos publicējot laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”. Izsludinātas tiek arī ziņas par reģistrētajiem sabiedrības dibināšanas dokumentiem, norādot reģistrācijas datumu un tās komercreģistra lietas numuru, kurā dokuments atrodas. Minētās ziņas publicēšanai iesniedz Uzņēmumu reģistra amatpersona trīs dienu laikā no ziņu ierakstīšanas komercreģistrā. Komercreģistra ierakstus un ziņas publicē uz attiecīgā komersanta rēķina, ja likumā nav noteikts savādāk.

 

15. Cik ilgā laikā Uzņēmumu reģistrs izskatīs pieteikumu

Samaksājot parasto valsts nodevu, pieteikums tiks izskatīts 14 dienu laikā, kaut gan Komerclikuma spēkā stāšanās kārtības likums paredz, ka pārejas posmā (līdz 2004.gada 31.decembrim) lēmumu var pieņemt 30 dienu laikā. Atsevišķos — sarežģītākos gadījumos Uzņēmumu reģistrs izmantos likumā noteikto maksimālo 30 dienu termiņu.

Samaksājot valsts nodevu divkāršā apmērā, pieteikums tiks izskatīts četru darba dienu laikā.

Samaksājot valsts nodevu trīskāršā apmērā, pieteikums tiks izskatīts divu darba dienu laikā.

Uzņēmumu reģistra galvenais valsts notārs ir tiesīgs izdot rīkojumu par reģistrācijas pieteikuma izskatīšanu likumā noteiktajā termiņā un pārmaksātās valsts nodevas atmaksāšanu, ja Uzņēmumu reģistrs tehnisku iemeslu dēļ nevar izskatīt reģistrācijas pieteikumu četru vai divu darba dienu laikā.

 

16. Kāds var būt Uzņēmumu reģistra valsts notāra lēmums

Pēc pieteikuma un tam pievienoto dokumentu izskatīšanas Uzņēmumu reģistra valsts notārs var pieņemt vienu no šādiem lēmumiem:

1) reģistrēt sabiedrību (ja ir ievērota reģistrācijas piekritība, iesniegti visi likumā noteiktie dokumenti un tie atbilst likuma prasībām, dokumentos ietvertie lēmumi atbilst likuma prasībām, nav tiesisku šķēršļu sabiedrību reģistrēt);

2) atlikt sabiedrības reģistrāciju (ja nav ievērota reģistrācijas piekritība, nav iesniegti visi nepieciešamie dokumenti vai iesniegtie dokumenti pēc formas neatbilst likuma prasībām, bet šie trūkumi ir novēršami);

3) atteikt sabiedrības reģistrāciju (ja dokumentos ietvertie lēmumi neatbilst likuma prasībām un šie trūkumi nav novēršami vai pastāv tiesiski šķēršļi sabiedrības reģistrācijai).

 

17. Kā rīkoties, ja saņemts Uzņēmumu reģistra valsts notāra lēmums par atteikšanos reģistrēt sabiedrību ar ierobežotu atbildību

Pieteikuma iesniedzējiem ir iespēja pieņemt attiecīgo lēmumu atbilstoši likuma prasībām (ja tas ir iespējams) un iesniegt pieteikumu kopā ar nepieciešamajiem dokumentiem vēlreiz reģistrācijai. Šādā gadījumā no jauna jāmaksā valsts nodeva par reģistrāciju.

Ja pieteikuma iesniedzējs uzskata, ka valsts notāra lēmums ir nepamatots, viņam ir tiesības par valsts notāra lēmumu iesniegt sūdzību Uzņēmumu reģistra galvenajam valsts notāram.

 

18. Kā rīkoties, ja saņemts Uzņēmumu reģistra valsts notāra lēmums par sabiedrības ar ierobežotu atbildību reģistrācijas atlikšanu

Pieteikuma iesniedzējam ir iespēja valsts notāra lēmumā norādītajā termiņā (kas nevar būt īsāks par vienu mēnesi) novērst konstatētos trūkumus un iesniegt dokumentus atkārtotai reģistrācijai. Ja dokumenti tiek iesniegti termiņā, valsts nodeva otrreiz nav jāmaksā. Ja dokumentus iesniedz pēc noteiktā termiņa, no jauna ir jāmaksā valsts nodeva.

Ja pieteikuma iesniedzējs uzskata, ka valsts notāra lēmums par reģistrācijas atlikšanu ir nepamatots, viņam ir tiesības par valsts notāra lēmumu iesniegt sūdzību Uzņēmumu reģistra galvenajam valsts notāram.

Akciju sabiedrības reģistrācija

1. Kas ir akciju sabiedrība

Akciju sabiedrība ir komercsabiedrība, kuras pamatkapitāls sastāv no akciju nominālvērtības kopsummas. Akciju sabiedrība ir atklāta sabiedrība, un tās daļas (akcijas) var būt publiskās apgrozības objekts. Sabiedrība ir juridiskā persona.

 

2. Kur jāreģistrē akciju sabiedrība

Sabiedrība ir jāreģistrē pēc tās juridiskās adreses piekritīgajā Uzņēmumu reģistra iestādē.

Uzņēmumu reģistra iestādes:

Rīgā: Pērses iela 2, Rīga, LV 1011; Tel.: 7225555; Fakss: 7242505; Elektroniskais pasts: riga@ur.gov.lv; Piekritība: Rīga, Ogre, Tukums, Jūrmala

Bauskā: Uzvaras iela 3, Bauska, LV 3900; Tel.: 39 27590; Fakss: 39 27590; Piekritība: Bauska, Jelgava

Rēzeknē: Brāļu Skrindu iela 11, Rēzekne, LV 4600; Tel.: 46 22095; Fakss: 7 894633; Piekritība: Rēzekne, Ludza, Balvi

Daugavpilī: Lāčplēša iela 20, Daugavpils, LV 5400; Tel.: 54 28422; Fakss.: 54 28422; Piekritība: Daugavpils, Krāslava, Preiļi

Saldū: Viesnīcas iela 1, Saldus, LV 3800; Tel.: 38 22397; Fakss: 7 893819; Piekritība: Saldus, Dobele

Jēkabpilī: Rīgas iela 150a, Jēkabpils, LV 5200; Tel.: 52 21600; Fakss: 52 81310; Piekritība: Jēkabpils, Aizkraukle, Madona

Valmierā: Rīgas iela 38, Valmiera, LV 4200; Tel.: 42 33708; Fakss: 42 81356; Piekritība: Valmiera, Limbaži, Cēsis, Valka, Alūksne, Gulbene

Liepājā: Avotu iela 11, Liepāja, LV 3400; Tel.: 34 25677; Fakss: 34 29014; Piekritība: Liepāja

Ventspilī: Kuldīgas iela 3, Ventspils, LV 3601; Tel.: 36 23310; Fakss: 36 23310; Piekritība: Ventspils, Talsi, Kuldīga

 

3. Kādi dokumenti jāiesniedz Uzņēmumu reģistrā

un kāda informācija tajos jānorāda

Reģistrējot akciju sabiedrību Uzņēmumu reģistrā, ir jāiesniedz pieteikums, kuram pievienojami šādi dokumenti:

1) dibināšanas līgums, kuru paraksta visi dibinātāji un kurā jānorāda:

a) ziņas par dibinātājiem (fiziskajai personai — vārds, uzvārds, personas kods un dzīvesvieta, bet juridiskajai personai — nosaukums, reģistrācijas numurs, juridiskā adrese, tā pārstāvja vārds, uzvārds, personas kods, amats un dzīvesvieta, kurš juridiskās personas vārdā paraksta dibināšanas līgumu);

b) sabiedrības firma;

c) sabiedrības pamatkapitāla lielums;

d) katra dibinātāja parakstītā pamatkapitāla un līdz reģistrācijai apmaksājamā pamatkapitāla lielums, apmaksas kārtība un termiņi;

e) katram dibinātājam pienākošos akciju skaits atbilstoši tā parakstītā pamatkapitāla daļai;

f) to akciju skaits un nominālvērtību summa, kuras, dibinot sabiedrību, tiek apmaksātas ar mantisko ieguldījumu, norādot katru mantiskā ieguldījuma priekšmetu un katras tās personas vārdu, uzvārdu, personas kodu un dzīvesvietu, kura uzņemas saistības izdarīt mantisko ieguldījumu (akciju sabiedrība līdz reģistrācijas pieteikuma iesniegšanai drīkst maksāt tikai naudā);

g) dibināšanas izdevumu pieļaujamais apmērs un segšanas kārtība;

h) jebkuri īpaši pienākumi, tiesības vai priekšrocības, kas sabiedrības dibināšanas laikā piešķirtas personai, kura piedalījusies sabiedrības dibināšanā;

i) sabiedrības valdes locekļu vārds, uzvārds, personas kods un dzīvesvieta;

j) sabiedrības padomes locekļu vārds, uzvārds, personas kods un dzīvesvieta;

k) revidenta vārds, uzvārds, personas kods un dzīvesvieta;

l) citi noteikumi, ko dibinātāji uzskata par būtiskiem un kas nav pretrunā ar likumu;

m) dibināšanas līguma sastādīšanas (parakstīšanas) vieta un parakstīšanas datums.

Ja sabiedrību dibina viens dibinātājs, tas dibināšanas līguma vietā sastāda un paraksta lēmumu par sabiedrības dibināšanu, kurā iekļaujama visa iepriekš minētā informācija.

2) sabiedrības statūti, 2-3 eksemplāri, kurus paraksta visi dibinātāji un kuros jānorāda:

a) sabiedrības firma;

b) komercdarbības veidi;

c) sabiedrības darbības termiņš vai mērķi s (ja sabiedrība tiek dibināta uz noteiktu laiku vai noteikta mērķa sasniegšanai);

d) pamatkapitāla lielums, akciju skaits un nominālvērtība, kā arī:

— ja sabiedrībai ir dažādas akciju kategorijas, — akciju kategorijas (norādot tiesības, kuras izriet no katras akciju kategorijas) un katras kategorijas akciju skaits un nominālvērtība;

— vai akcijas ir vārda vai uzrādītāja akcijas un, ja statūti paredz vārda akciju konversiju par uzrādītāja akcijām un otrādi, — konversijas noteikumi;

— vai akcijas ir papīra formā vai dematerializētas un, ja statūti paredz papīra formas akciju konversiju par dematerializētām akcijām un otrādi, — konversijas noteikumi;

e) obligātās rezerves lielums, tās veidošanas un izlietošanas kārtība;

f) sabiedrības valdes skaitliskais sastāvs, nosakot valdes locekļu tiesības pārstāvēt sabiedrību atsevišķi vai kopīgi;

g) sabiedrības padomes skaitliskais sastāvs;

h) īpaši akciju atsavināšanas noteikumi (ja tādi paredzēti);

i) citi noteikumi, ko dibinātāji uzskata par būtiskiem un kas nav pretrunā ar likumu;

j) statūtu parakstīšanas datums.

3) bankas izziņa par pamatkapitāla apmaksu;

4) dokumenti, kas apliecina katra mantiskā ieguldījuma vērtību (ja tiek izdarīts mantiskais ieguldījums). Par katru mantisko ieguldījumu ir jāsastāda un jāiesniedz atzinums, kurā norāda:

a) katra ieguldījuma priekšmeta aprakstu;

b) mantas piederību;

c) katra ieguldījuma novērtēšanas metodi;

d) atzinumu par mantiskā ieguldījuma priekšmeta atbilstību sabiedrības komercdarbības veidam.

Atzinumu sastāda un paraksta eksperts, kurš iekļauts Uzņēmumu reģistra apstiprinātajā sarakstā.

5) katra padomes locekļa rakstveida piekrišana būt par padomes locekli;

6) katra valdes locekļa rakstveida piekrišana būt par valdes locekli;

7) to valdes locekļu notariāli apliecināti parakstu paraugi, kuriem ir pārstāvības tiesības;

8) valdes paziņojums par sabiedrības juridisko adresi;

9) kvīts par valsts nodevas samaksu par sabiedrības reģistrāciju;

10) kvīts par reģistrācijas sludinājuma publikācijas apmaksu oficiālajā laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”.

 

4. Kur saņemt pieteikuma veidlapu

Pieteikuma veidlapu par akciju sabiedrības ar ierobežotu atbildību reģistrāciju var saņemt jebkurā Uzņēmumu reģistra iestādē. Pieteikuma veidlapu paraugi tiks izvietoti arī Uzņēmumu reģistra mājaslapā internetā — http://www.ur.gov.lv.

 

5. Kas paraksta pieteikumu

par akciju sabiedrības reģistrāciju komercreģistrā

Pieteikumu paraksta visi sabiedrības dibinātāji. Parakstiem uz pieteikuma jābūt notariāli apliecinātiem. Tāpat jābūt apliecinātai šo personu rīcībspējai. Uz speciālas notariālā kārtībā apliecinātas pilnvaras pamata pieteikumu dibinātāja vietā var parakstīt arī cita persona.

 

6. Kas var iesniegt pieteikumu

par akciju sabiedrības reģistrāciju komercreģistrā

Pieteikumu var iesniegt dibinātāji vai jebkura cita persona, kurai dibinātāji to ir uzticējuši izdarīt. Pieteikumu un tam pievienojamos dokumentus var iesūtīt arī pa pastu.

 

7. Kad var iesniegt pieteikumu

par akciju sabiedrības reģistrāciju komercreģistrā

Uzņēmumu reģistra Rīgas iestādē pieteikumu var iesniegt katru darba dienu no plkst. 8.30 līdz 17.00, otrdienās no plkst. 8.30 līdz 19.00, piektdienās un pirmssvētku dienās no plkst. 8.30 līdz 16.00.

Uzņēmumu reģistra reģionālajās iestādēs pieteikumu var iesniegt:

• pirmdienās no 10.00 līdz 12.30;

• otrdienās no 15.00 līdz 18.00;

• ceturtdienās no 10.00 līdz 12.30.

 

8. Kā noformēt dokumentus svešvalodā

un ārvalstīs izsniegtus dokumentus

Visiem komercreģistra iestādē iesniedzamajiem dokumentiem svešvalodā pievieno to tulkojumu latviešu valodā, kas apliecināti atbilstoši Ministru kabineta 2000.gada 22.septembra noteikumu Nr.291 “Kārtība, kādā apliecināmi dokumentu tulkojumi valsts valodā” prasībām. Ja ārvalstīs izsniegtais dokuments ir publisks, tad tulkojumam jābūt apliecinātam notariālā kārtībā.

Ārvalstīs izsniegtie dokumenti var būt divu veidu:

1) publiskie dokumenti;

2) privātie dokumenti.

Visi Uzņēmumu reģistrā iesniedzamie ārvalstīs izdotie publiskie dokumenti ir jālegalizē starptautiskajos līgumos noteiktajā kārtībā.

Saskaņā ar 1961.gada 5.oktobra Konvencijas par ārvalstu publisko dokumentu legalizācijas prasības atcelšanu (turpmāk — Hāgas konvencija) 1.pantu par publiskiem dokumentiem atzīstami:

1) dokumenti, ko izdevis varas orgāns vai amatpersona, kas saistīti ar valsts tiesām vai tribunāliem, ieskaitot tos dokumentus, ko izdevis prokurors, tiesas sekretārs vai tiesas izpildītājs;

2) administratīvie akti;

3) notariālie akti;

4) oficiāli apliecinājumi uz dokumentiem, ko parakstījušas privātpersonas, tādi kā oficiāli apliecinājumi par dokumenta reģistrāciju vai par faktu, ka tas pastāvējis noteiktā datumā, un oficiāli un notariāli paraksta autentiskuma apliecinājumi.

Ar legalizācijas procedūru ārvalstīs izdots publisks dokuments iegūst juridisku spēku Latvijas Republikā. Dokumenta legalizācijas neskaidros jautājumus var noskaidrot Ārlietu ministrijas Konsulārajā departamentā.

Dokumenta legalizācijas procedūra ir vienkāršota Hāgas konvencijas dalībvalstīs. Konvencijas dalībvalstī izdotam publiskam dokumentam nav jāpiemēro sarežģītā dokumenta legalizācijas procedūra, bet saskaņā ar Hāgas konvencijas 3.panta pirmo daļu ir jāpievieno noteiktas formas apliecinājums — Apostille.

Savukārt publiskiem dokumentiem, ko ir izdevušas valstis, ar kurām Latvijas Republika ir noslēgusi tiesiskās palīdzības līgumu, nav nepieciešams nekāds īpašs noformējums vai apliecinājums, ja šo dokumentu ir izdevusi kompetenta konkrētās valsts iestāde vai amatpersona un tas ir apzīmogots ar valsts ģerboņa zīmogu.

Attiecībā uz ārvalstīs izdotiem privātiem dokumentiem piemērojami tie paši noteikumi, kas attiecas uz privātajiem dokumentiem, kas izdoti Latvijas Republikā.

 

9. Kas ir akciju sabiedrības firma

Firma ir komercreģistrā ierakstīts sabiedrības nosaukums, ko tā izmanto komercdarbībā, slēdzot darījumus un parakstoties. Piemēram, akciju sabiedrība “Dilles”.

Ar firmu šaurākā nozīmē saprotams apzīmējums bez norādes uz komersanta veidu, piemēram “Dilles”.

 

10. Kā veidot akciju sabiedrības nosaukumu (firmu)

Firmas veidošanas vispārīgās prasības:

— Veidojot sabiedrības nosaukumu jeb firmu, tajā ir jāietver norāde “akciju sabiedrība” vai saīsinājums “AS”. Norādi var izvietot firmas sākumā vai beigās.

— Firmas rakstībā lietojami vienīgi latviešu vai latīņu alfabēta burti.

— Firma nedrīkst ietvert maldinošas ziņas par komerctiesiskajā apgrozībā svarīgiem apstākļiem, it īpaši par komersanta vai komercdarbības veidu vai arī par komercdarbības apjomu. Piemēram, ja sabiedrība ir paredzējusi nodarboties ar saldumu ražošanu, bet grib reģistrēt firmu AS “Transkontinentālā naftas tranzīta korporācija” vai AS “Saldumu ražošanas sabiedrība ar ierobežotu atbildību”, ir pamats domāt, ka šāda firma varētu maldināt trešās personas, jo firma neatbilst sabiedrības darbības veidam un komersanta veidam.

Firmas šaurākā nozīmē veidošanas prasības

— Firmai ir skaidri un nepārprotami jāatšķiras no citām komercreģistrā jau ierakstītām vai ierakstīšanai pieteiktām firmām. Piemēram, ja ir reģistrēta sabiedrība ar ierobežotu atbildību “Latvānis”, tad akciju sabiedrību “Latvānis” reģistrēt nevarēs.

— Firma nedrīkst sakrist ar Uzņēmumu reģistrā reģistrēta uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības) firmu.

— Firma nedrīkst būt pretrunā ar labiem tikumiem. Tas nozīmē, ka tajā nedrīkst ietvert necenzētus vārdus, vārdus vai vārdu salikumus, kas var aizskart kādas sabiedrības grupas godu un cieņu, utt.

— Ierobežojumus attiecībā uz vārda “Latvija” lietošanu noteiks MK noteikumi, kuri vēl nav pieņemti.

— Ja firmā ir ietverts administratīvās teritorijas vai apdzīvotās vietas nosaukums, firma nedrīkst sakrist ar attiecīgās administratīvās teritorijas vai vietas nosaukumu, izņemot viensētas nosaukumus. Piemēram, nedrīkst veidot firmu AS “Daugavpils”, bet firma AS “Daugavpils pelmeņi” atbilst likuma prasībām, jo nesakrīt viens pret viens ar attiecīgās pilsētas nosaukumu. Ja viensētas nosaukums ir “Ieviņas”, tad arī firmu var izveidot kā AS “Ieviņas”.

— Firmā nedrīkst ietvert valsts vai pašvaldību institūciju (iestāžu) nosaukumus, kā arī vārdu “valsts” vai “pašvaldība”. Piemēram, nedrīkst veidot firmu AS “Uzņēmumu reģistra konsultācijas” vai AS “Valsts meži”.

— Apzīmējumu, kas ir Latvijā aizsargājamas preču zīmes būtiska sastāvdaļa, firmā drīkst ietvert vienīgi tad, ja saņemta rakstveida atļauja no attiecīgā komersanta vai personas, kurai pieder preču zīme. Piemēram, ja Latvijā ir reģistrēta preču zīme “Aldaris”, tad bez šīs preču zīmes īpašnieka atļaujas firmas nosaukumu AS “Vidzemes aldaris” nedrīkstēs reģistrēt.

11. Kāds ir akciju sabiedrības minimālā pamatkapitāla lielums,

un kādā veidā tas ir apmaksājams

Akciju sabiedrības pamatkapitāls nedrīkst būt mazāks par Ls 25 000. Līdz reģistrācijas pieteikuma iesniegšanai parakstītam jābūt visam dibināšanas līgumā noteiktajam akciju sabiedrības pamatkapitālam, bet apmaksātais nedrīkst būt mazāks kā likumā noteiktais minimālais pamatkapitāls (Ls 25 000) un mazāks par 25 procentiem no parakstītā pamatkapitāla (pārējais ir apmaksājams ne vēlāk kā viena gada laikā no dibināšanas līguma parakstīšanas dienas).

Pamatkapitālu var apmaksāt gan naudā, gan arī ar mantisko ieguldījumu, tomēr jāņem vērā, ka līdz reģistrācijas pieteikuma iesniegšanai akciju sabiedrības apmaksātais pamatkapitāls apmaksājams tikai naudā.

Piemēram, ja sabiedrības dibināšanas līgumā nosaka, ka pamatkapitāls būs 25 000 latu, tad uz reģistrācijas pieteikuma iesniegšanas brīdi tam visam jābūt parakstītam un apmaksātam naudā. Savukārt, ja pamatkapitāls ir noteikts 100 000 latu, tad reģistrācijas pieteikuma iesniegšanas brīdī tam visam ir jābūt parakstītam, bet apmaksātam ir jābūt vismaz 25 000 latu apmērā — pie tam naudā.

 

12. Kā veidot akciju sabiedrības darbības veidus

Sabiedrības statūtos sabiedrības komercdarbības veidi ir jānorāda atbilstoši Vispārējai ekonomiskās darbības veidu klasifikācijai (NACE). Klasifikators ir pieejams katrā Uzņēmumu reģistra iestādē, Centrālajā statistikas pārvaldē, kā arī Uzņēmumu reģistra interneta mājaslapā: http://www.ur.gov.lv.

 

13. Kāda ir valsts nodeva par akciju sabiedrības

reģistrāciju komercreģistrā, un kur to var samaksāt

Valsts nodeva par akciju sabiedrības reģistrēšanu komercreģistrā ir 250 lati.

Valsts nodeva ir jāsamaksā pirms pieteikuma iesniegšanas, un to var samaksāt jebkurā bankas iestādē, norādot šādus rekvizītus: Latvijas Banka, kods 310101170, konts 000361101, subkonts 21901202000.

 

14. Kā trešajām personām tiks paziņots

par akciju sabiedrības reģistrāciju komercreģistrā

Visus komercreģistra ierakstus izsludina, publicējot tos laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”. Izsludinātas tiek arī ziņas par reģistrētajiem sabiedrības dibināšanas dokumentiem, norādot reģistrācijas datumu un tās komercreģistra lietas numuru, kurā dokuments atrodas. Minētās ziņas publicēšanai iesniedz Uzņēmumu reģistra amatpersona 3 dienu laikā no ziņu ierakstīšanas komercreģistrā. Komercreģistra ierakstus un ziņas publicē uz attiecīgā komersanta rēķina, ja likumā nav noteikts citādi.

 

15. Cik ilgā laikā Uzņēmumu reģistrs izskatīs pieteikumu

Samaksājot parasto valsts nodevu, pieteikums tiks izskatīts 14 dienu laikā, kaut gan Komerclikuma spēkā stāšanās kārtības likums paredz, ka pārejas posmā (līdz 2004.gada 31.decembrim) lēmumu var pieņemt 30 dienu laikā. Atsevišķos — sarežģītākos — gadījumos Uzņēmumu reģistrs izmantos likumā noteikto maksimālo 30 dienu termiņu.

Samaksājot valsts nodevu divkāršā apmērā, pieteikums tiks izskatīts četru darba dienu laikā.

Uzņēmumu reģistra galvenais valsts notārs ir tiesīgs izdot rīkojumu par reģistrācijas pieteikuma izskatīšanu likumā noteiktajā termiņā un pārmaksātās valsts nodevas atmaksāšanu, ja Uzņēmumu reģistrs tehnisku iemeslu dēļ nevar izskatīt reģistrācijas pieteikumu četru vai divu darba dienu laikā.

 

16. Kāds var būt Uzņēmumu reģistra valsts notāra lēmums

Pēc pieteikumu un tam pievienoto dokumentu izskatīšanas Uzņēmumu reģistra valsts notārs var pieņemt vienu no šādiem lēmumiem:

1) reģistrēt sabiedrību (ja ir ievērota reģistrācijas piekritība, iesniegti visi likumā noteiktie dokumenti un tie atbilst likuma prasībām, dokumentos ietvertie lēmumi atbilst likuma prasībām, nav tiesisku šķēršļu sabiedrību reģistrēt);

2) atlikt sabiedrības reģistrāciju (ja nav ievērota reģistrācijas piekritība, nav iesniegti visi nepieciešamie dokumenti vai iesniegtie dokumenti pēc formas neatbilst likuma prasībām, bet šie trūkumi ir novēršami);

3) atteikt sabiedrības reģistrāciju (ja dokumentos ietvertie lēmumi neatbilst likuma prasībām un šie trūkumi nav novēršami vai pastāv tiesiski šķēršļi sabiedrības reģistrācijai).

 

17. Kā rīkoties, ja saņemts Uzņēmumu reģistra valsts notāra lēmums par atteikšanos reģistrēt akciju sabiedrību

Pieteikuma iesniedzējiem ir iespēja pieņemt attiecīgo lēmumu atbilstoši likuma prasībām (ja tas ir iespējams) un iesniegt pieteikumu kopā ar nepieciešamajiem dokumentiem vēlreiz reģistrācijai. Šādā gadījumā no jauna jāmaksā valsts nodeva par reģistrāciju.

Ja pieteikuma iesniedzējs uzskata, ka valsts notāra lēmums ir nepamatots, viņam ir tiesības par valsts notāra lēmumu iesniegt sūdzību Uzņēmumu reģistra galvenajam valsts notāram.

 

18. Kā rīkoties, ja saņemts Uzņēmumu reģistra valsts notāra lēmums par akciju sabiedrības reģistrācijas atlikšanu

Pieteikuma iesniedzējam ir iespēja valsts notāra lēmumā norādītajā termiņā (kas nevar būt īsāks par vienu mēnesi) novērst konstatētos trūkumus un iesniegt dokumentus atkārtotai reģistrācijai. Ja dokumenti tiek iesniegti termiņā, valsts nodeva otrreiz nav jāmaksā. Ja dokumentus iesniedz pēc noteiktā termiņa, no jauna ir jāmaksā valsts nodeva.

Ja pieteikuma iesniedzējs uzskata, ka valsts notāra lēmums par reģistrācijas atlikšanu ir nepamatots, viņam ir tiesības par valsts notāra lēmumu iesniegt sūdzību Uzņēmumu reģistra galvenajam valsts notāram.

Par Komerclikuma spēkā stāšanās

pārejas periodu

1. Ko darīt uzņēmumiem (uzņēmējsabiedrībām),

kuru uzņēmējdarbības forma neatbilst Komerclikuma noteikumiem

Šie uzņēmumi (uzņēmējsabiedrības) līdz 2004.gada 31.decembrim ir vai nu:

1) jāpārveido, mainot uzņēmējdarbības formu uz tādu, kas atbilst Komerclikuma noteikumiem, un jāpiesaka ierakstīšanai komercreģistrā, vai arī

2) jālikvidē.

Visu pārejas posma laiku (līdz 2004.gada 31.decembrim), kamēr uzņēmums (uzņēmējsabiedrība) vēl nav pārveidots un ierakstīts Komercreģistrā un nav arī likvidēts, tas turpina darboties atbilstoši likumiem, saskaņā ar kuriem tas ir dibināts.

Izņēmumi: 1) Obligātā prasība par pārveidošanos vai likvidāciju neattiecas uz Kooperatīvajām sabiedrībām un to savienībām — tās turpina darboties atbilstoši Kooperatīvo sabiedrību likumam bez termiņa ierobežojuma;

2) Individuālie uzņēmumi, kas nodarbojas ar amatniecību likuma “Par amatniecību” izpratnē vai kuru darbība neatbilst Komerclikuma 75.panta kritērijiem (t.i.: gada apgrozījums no veiktās saimnieciskās darbības nepārsniedz 200 000 latu vai arī tās veiktā saimnieciskā darbība neatbilst vismaz divām no šādām pazīmēm:

a) gada apgrozījums no šīs darbības pārsniedz 20 000 latu;

b) tā savas saimnieciskās darbības veikšanai ir iekārtojusi pastāvīgu pakalpojumu sniegšanas vai preču pārdošanas vietu;

c) tā savas saimnieciskās darbības veikšanai nodarbina vienlaikus vairāk nekā piecus darbiniekus), kā arī zemnieku un zvejnieku saimniecības nav ierobežoti ar pārejas perioda termiņu (2004.gada 31.decembris), bet var turpināt savu darbību atbilstoši likumiem, saskaņā ar kuriem tie dibināti līdz brīdim, kad tiks pieņemts aroddarbību regulējošs likums;

3) Valsts uzņēmumi un pašvaldību uzņēmumi pārveidojami par kapitālsabiedrību līdz 2003.gada 31.decembrim, tos ir iespējams pārveidot arī attiecīgi par valsts vai pašvaldības iestādi;

4) Uzņēmumu reģistrā reģistrētas sabiedrības ar ierobežotu atbildību un akciju sabiedrības, kas dibinātas kā bezpeļņas organizācijas, līdz attiecīgu likumu pieņemšanai turpina darboties atbilstoši likumiem, saskaņā ar kuriem dibinātas.

 

2. Kā Komerclikuma spēkā stāšanās ietekmē uzņēmējsabiedrības,

kuru statuss atbilst Komerclikuma prasībām

Uzņēmējsabiedrības, kuru uzņēmējdarbības forma atbilst Komerclikuma noteikumiem (sabiedrība ar ierobežotu atbildību, akciju sabiedrība, pilnsabiedrība, komanditsabiedrība), līdz 2004.gada 31.decembrim ir jāpiesaka ierakstīšanai Komercreģistrā vai arī jālikvidē. Visa pārejas perioda laikā, kamēr uzņēmējsabiedrība nav ierakstīta komercreģistrā vai likvidēta, tā turpina darboties atbilstoši likumiem, uz kuru pamata tā ir nodibināta.

Izņēmums: Sabiedrības ar ierobežotu atbildību var darboties atbilstoši likumam “Par sabiedrībām ar ierobežotu atbildību” līdz 2004.gada 31.decembrim, taču statūtu grozījumus tās varēs reģistrēt Uzņēmumu reģistrā vienīgi tad, ja lēmums par grozījumu izdarīšanu pieņemts līdz 2003.gada 31.decembrim. Pēc minētā datuma pieņemtos statūtu grozījumus varēs reģistrēt vienīgi pēc sabiedrības ierakstīšanas komercreģistrā.

 

3. Kas notiek, ja lēmums par uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības)

dibināšanu ir pieņemts pirms Komerclikuma spēkā stāšanās dienas,

bet pieteikums Uzņēmumu reģistrā ir iesniegts

pēc Komerclikuma spēkā stāšanās

Ja pieteikums par šāda uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības) dibināšanu Uzņēmumu reģistrā tiek iesniegts mēneša laikā kopš Komerclikuma spēkā stāšanās, divu mēnešu laikā kopš Komerclikuma spēkā stāšanās šis uzņēmums (uzņēmējsabiedrība) tiek reģistrēts Uzņēmumu reģistrā atbilstoši tiem likumiem, uz kuru pamata tas dibināts.

 

4. Vai pēc Komerclikuma spēkā stāšanās būs iespējams reorganizēt

Uzņēmumu reģistrā reģistrētu uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību)

Individuālie uzņēmumi, zemnieku un zvejnieku saimniecības, kooperatīvās sabiedrības un to savienības, bezpeļņas organizācijas sabiedrības ar ierobežotu atbildību un bezpeļņas organizācijas akciju sabiedrības, kā arī privatizējamie valsts uzņēmumi un pašvaldību uzņēmumi, kuri privatizācijas rezultātā apvienojas ar privāto kapitālu, līdz attiecīgu likumu pieņemšanas brīdim drīkst reorganizēties bez ierobežojumiem.

Pārējie drīkst, vienīgi pārveidojot uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību) par komercsabiedrību atbilstoši Komerclikuma prasībām. Cita veida reorganizāciju šie uzņēmumi (uzņēmējsabiedrības) veikt nedrīkstēs.

 

5. Saskaņā ar kādiem likumiem varēs reorganizēt

Uzņēmumu reģistrā reģistrētus individuālos uzņēmumus,

zemnieku un zvejnieku saimniecības un kooperatīvās sabiedrības

Minētos uzņēmumus (uzņēmējsabiedrības) varēs reorganizēt saskaņā ar likumiem, kas bija spēkā to dibināšanas laikā, izņemot gadījumus, ja reorganizācijas rezultātā rodas subjekts, kas ierakstāms komercreģistrā — šādā gadījumā tiek piemēroti Komerclikuma noteikumi.

 

6. Vai pēc Komerclikuma spēkā stāšanās Uzņēmumu reģistrā

tiks reģistrēti jauni uzņēmumi (uzņēmējsabiedrības)?

Jā. Līdz attiecīgu likumu pieņemšanai Uzņēmumu reģistrā tiek reģistrēti jaundibinātie individuālie uzņēmumi, zemnieku un zvejnieku saimniecības, kooperatīvās sabiedrības un to savienības, bezpeļņas organizācijas sabiedrības ar ierobežotu atbildību un bezpeļņas organizācijas akciju sabiedrības, kā arī privatizējamie valsts uzņēmumi un pašvaldību uzņēmumi, kuri privatizācijas rezultātā apvienojas ar privāto kapitālu.

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!