Norādījumi par kustības drošības nodrošināšanu šaursliežu (750 mm) dzelzceļa ekspluatācijā

Apstiprināts ar Dzelzceļa tehniskās inspekcijas direktora
2001.gada 20.decembra rīkojumu Nr.1-4/1/64

 

Izdoti saskaņā ar 01.04.1998. Dzelzceļa likuma 33.panta ceturtās daļas 4.punktu

I Vispārīgie jautājumi

1. Šaursliežu (750 mm) ceļos vilcienu kustība, ritošā sastāva remonts un apkope, dzelzceļa infrastruktūras izmantošana un uzturēšana tiek organizētas Ministru kabineta 1999.gada 27.aprīļa noteikumu Nr.148 “Dzelzceļa tehniskās ekspluatācijas noteikumi” pamatā.

2. Šie norādījumi nosaka šaursliežu (750 mm) uzturēšanas atšķirības un vilcienu kustības drošības nodrošināšanu šaursliežu (750 mm) ceļos.

II Dzelzceļa infrastruktūras tehniskais aprīkojums

3. Stacijās attālumam starp blakus ceļu asīm ceļa taisnēs jābūt ne mazākam par 4000 mm šaursliežu ceļiem un 4700 starp šaursliežu un platsliežu ceļu, mazāksvarīgos ceļos un kravas pagalmu ceļos - ne mazākam attiecīgi par 3600 mm un 4100 mm. Esošajās līnijās līdz to pārbūvei (rekonstrukcijai) attālumi starp blakus ceļu asīm var tikt saglabāti iepriekšējie.

4. Kravām, ko izkrauj ceļa darbiem (izņemot balastu) līdz 760 mm augstumam, jāatrodas ne tuvāk par 1500 mm no malējās sliedes galviņas ārējās šķautnes, bet ja augstums ir lielāks - ne tuvāk par 2000 mm.

5. Zemes klātnes augšdaļas platumam sliežu ceļa taisnēs jāatbilst sliežu ceļa virsbūvei un jābūt ne mazākam kā 3200 mm. Ceļa līknēs, kuru rādiuss ir mazāks par 300 m, zemes klātne jāpaplašina atbilstoši standarta noteiktajām normām.

6. Sliežu ceļa platumam starp sliežu galviņu iekšējām šķautnēm ceļa taisnēs un līknēs ar rādiusu 301 m un vairāk jābūt 750 mm.

7. Sliežu ceļi nedrīkst būt platāki par 768 mm un šaurāki par 748 mm.

8. Ceļa taisnēs sliežu galviņu virsmas abām sliedēm jāuztur vienā līmenī. Sliežu ceļa taisnēs visā to garumā vienu sliedi nedrīkst uzturēt vairāk kā 3 milimetrus augstāk par otru. Ārējās sliedes paaugstinājumu sliežu ceļa līknēs atkarībā no līknes rādiusa un kustības ātrumiem, nosaka dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs, un paaugstinājums nedrīkst pārsniegt 60 mm. Pieļaujamās atkāpes no noteiktajām sliežu pavedienu līmeņa normām ceļa taisnēs un līknēs nosaka dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs.

9. Pārmijām jābūt ar šādu marku krusteņiem:

9.1. galvenajos ceļos un pasažieru vilcienu pieņemšanas un nosūtīšanas ceļos - ne stāvāki par 1/11, pārmijām, kurām pasažieru vilcieni brauc pāri tikai taisnajā pārmijas virzienā, var būt 1/9 markas krusteņi. Pasažieru vilcieniem atļauts novirzīties uz sānu ceļu pa pārmiju ar 1/9 markas krusteņiem, ja šo pārmiju nomaiņa ar 1/11 izsauc visas pārmijkopas pārbūvi, kuru veikt pašlaik nav iespējams;

9.2. pārējos ceļos - ne stāvāki par 1/7.

10. Aizliegts ekspluatēt pārmijas un ceļu krustojumus, kuriem ir kaut viens no šādiem bojājumiem:

10.1. atvienoti pārmiju asmeņi;

10.2. asmens nepieguļ rāmjsliedei 3 mm un vairāk; asmens nepiegulšanu mēra pretim pirmajam vilktnim;

10.3. asmens izdrupums, kas var izraisīt riteņa uzmalas uzbraukšanu sliedei, un visos gadījumos, kad izdrupuma garums ir:

10.3.1. galvenajos ceļos - 125 mmun vairāk;

10.3.2. pieņemšanas un nosūtīšanas ceļos - 150 mm un vairāk;

10.3.3. pārējos stacijas ceļos - 175 mm un vairāk;

10.4. asmens pazeminājums pret rāmjsliedi ir 2 mm un vairāk, mērot griezumā, kur sākas asmens galviņas virsmas noēvelējums;

10.5. ja attālums starp krusteņa serdes darba šķautni un pretsliedes galviņas darba šķautni ir mazāks par 716 mm;

10.6. ja attālums starp pretsliedes un spārnsliedes galviņu darba šķautnēm ir lielāks par 680 mm;

10.7. asmens vai rāmjsliedes lūzums un krusteņa (serdes, spārnsliedes vai pretsliedes) lūzums;

10.8. pārrauta pretsliedes bultskrūve (vienbultas ieliktnī) vai abas bultskrūves (divbultu ieliktnī).

11. Ceļazīmes uzstādāmas vilcienu kustības virziena labajā pusē kilometru skaita pieauguma virzienā, ne tuvāk kā 2000 mm no malējā ceļa ass.

12. Luksoforu signālugunīm ceļa taisnos iecirkņos dienā un naktī no tuvojošās vilciena lokomotīves vadības kabīnes jābūt skaidri atšķiramām vismaz 800 m attālumā.

13. Pie galvenajiem ceļiem uzstādāmas signālzīmes. Signālzīmes uzstādāmas vilcienu kustības virziena labajā pusē (ja signalizācijas noteikumi nenosaka citādi) ne tuvāk par 2000 mm no malējā ceļa ass.

14. Kontrolstabiņi uzstādāmi pie pārmijām un citas ceļu savienojuma vietās ceļu atstarpes vidū vietā, kur attālums starp kopā saejošo ceļu asīm ir 3000 mm, bet starp šaursliežu ceļu un platsliežu ceļu - 3550 mm.

15. Attālumam no signalizācijas, centralizācijas, bloķēšanas un sakaru gaisa līniju vadu zemākā punkta līdz zemei (ja ir maksimālā vadu nokare) jābūt: posmos - ne mazākam par 2,5 metriem, stacijās - 3 metriem, krustojumos ar autoceļiem - 5,5 metriem (esošajās līnijās līdz to pārbūvei atļauts saglabāt 4,5 metru attālumu).

16. Vietās, kur gaisa sakaru līnijas vadi šķērso sliežu ceļus, attālumam no gaisa sakaru līniju vadiem zemākā punkta līdz sliedes galviņas virsmas līmenim jābūt ne mazākam par 6 metriem.

17. Vietās, kur gaisa sakaru līnijas vadi šķērso sliežu ceļus, attālumam no elektropārvades gaisa līniju vadu zemākā punkta līdz sliedes galviņas virsmas līmenim jābūt ne mazākam par 6 metriem.

18. Būvju un iekārtu remonts jāveic tā, lai tiktu nodrošināta kustības drošība un drošības tehnika un, parasti, bez vilcienu kustības grafika traucējumiem.

III Ritošais sastāvs un tā funkcionēšanai nepieciešamās ēkas un būves

19. Attālumam starp nenoslogota riteņpāra riteņu iekšējām šķautnēm jābūt:

19.1. vagonu riteņpāriem ar riteņa bandāžas (apmales) platumu 100 un 150 mm un lokomotīvju riteņpāriem - 685 mm ar atkāpi 3 mm uz abām pusēm;

19.2. vagonu riteņpāriem ar riteņa bandāžas (apmales) platumu no 90 līdz 100 mm - 690 mm ar atkāpi uz palielinājuma pusi 1 mm, uz samazinājuma pusi - 3 mm.

20. Aizliegts ekspluatēt un pieļaut ekspluatēt vilcienos ritošo sastāvu, ja riteņpārim ir plaisa jebkurā ass daļā, riteņa lokā, diskā vai rumbā, ja ir riteņa uzmalas asšķautņainais uzvelmējums, kā arī ja riteņpārim ir šādi nodilumi un bojājumi, kas traucē ceļa un ritošā sastāva normālu mijiedarbību:

20.1. nodilums velšanās lokā vairāk par 7 mm;

20.2. uzmalas biezums lielāks par 25 mm vai mazāks par 16 mm (dīzeļlokomotīvēm mazāks par 20 mm), mērot 18 mm attālumā no uzmalas virsējās šķautnes, bet vagonu riteņpāriem ar riteņa bandāžas (apmales) platumu no 90 līdz 100 mm uzmalas biezums nedrīkst būt mazāks par 20 mm;

20.3. uzmalas vertikālā nogriezuma augstums pārsniedz speciāla šablona noteikto normu;

20.4. izrāvums velšanās loka virsmā lokomotīvēm lielāks par 0,7 mm, vagoniem ar bukšu rullīšu gultņiem - lielāks par 1 mm, bet vagoniem ar slīdgultņiem - lielāks par 2 milimetriem.

21. Konstatējot ceļā vagonam izrāvumu, kas dziļāks par 1 mm, bet nepārsniedz 2 mm, atļauts tādu vagonu aizvest ar ātrumu ne lielāku par 35 km/h līdz tuvākajam tehniskās apkopes punktam, kur ir ierīces riteņpāra nomaiņai.

22. Sakabes bufera ass augstumam virs sliežu galviņas virsmas līmeņa jābūt:

22.1. lokomotīvēm - ne mazāk par 550 un ne vairāk par 640 mm;

22.2. vagoniem - ne mazāk par 510 un ne vairāk par 685 mm.

23. Augstuma starpība starp automātisko sakabju gareniskajām asīm nedrīkst pārsniegt 75 mm.

IV Vilcienu kustības organizācija

24. Izpildot manevrus, aizliegts pārsniegt ātrumu:

24.1. 25 km/h - lokomotīvei velkot vagonu pa brīviem ceļiem;

24.2. 15 km/h - lokomotīvei stumjot vagonus pa brīviem ceļiem, kā arī palīdzības un ugunsdzēsības vilcieniem;

24.3. 10 km/h - manevrejot ar vagoniem, kur ir cilvēki;

24.4. 3 km/h - lokomotīvei (ar vai bez vagoniem), tuvojoties vagoniem.

25. Vilces līdzekļiem jābūt apgādātiem ar mobilo telefonu, ar divām pārnēsājamām ultraīsviļņu radiostacijām, ugunsdzēsības līdzekļiem, nepieciešamajiem signālpiederumiem, instrumentiem un citu inventāru saskaņā ar pārvadātāja noteiktajām normām. Ja vilces līdzeklis apgādāts ar divdiapazonu radiostaciju, tad var būt tikai viena pārnēsājama ultraīsviļņu radiostacija.

26. Lai nostiprinātu vilcienu posmā, vilces līdzekļiem jābūt apgādātiem ar 2 bremzes kurpēm.

27. Kustības ātrums, novirzoties uz sānceļiem pa pārmijām nedrīkst pārsniegt 25 km/h.

28. Vilcienu kustības ātrums, braucot ar vagoniem pa priekšu, nedrīkst pārsniegt 15 km/h.

29. Pieņemot vilcienu uz stacijas strupceļiem, tā ātrums pieņemšanas ceļa sākumā nedrīkst pārsniegt 10 km/h, bet pasažieru vilcienam ar automatiskajām bremzēm - 15 km/h.

V Noslēguma jautājumi

30. Šie norādījumi stājas spēkā 2002.gada 1.janvārī.

31. Norādījumi ir spēkā līdz “Šaursliežu (750 mm) dzelzceļa tehniskās ekspluatācijas noteikumu” apstiprināšanai.