Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Piekrītu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
2001. gada 20. decembra likums "Par darbinieku aizsardzību darba devēja maksātnespējas gadījumā". Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 28.12.2001., Nr. 188 https://www.vestnesis.lv/ta/id/56944-par-darbinieku-aizsardzibu-darba-deveja-maksatnespejas-gadijuma

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Par Latvijas Republikas valdības un Azerbaidžānas Republikas valdības nolīgumu par starptautiskajiem pārvadājumiem ar autotransportu

Vēl šajā numurā

28.12.2001., Nr. 188

PAR DOKUMENTU

Izdevējs: Saeima

Veids: likums

Pieņemts: 20.12.2001.

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Saeima ir pieņēmusi

un Valsts prezidents izsludina šādu likumu:

Par darbinieku aizsardzību darba devēja maksātnespējas gadījumā

I nodaļa

Vispārīgie noteikumi

1.pants

Šā likuma mērķis ir reglamentēt:

1)  darbinieku prasījumu apmierināšanas vispārīgos noteikumus darba devēja maksātne- spējas gadījumā;

2)  darbinieku prasījumu garantiju fonda līdzekļu veidošanas un izlietošanas kārtību.

2.pants

Šā likuma izpratnē darba devēja maksātnespēja iestājas ar dienu, kad stājies likumīgā spēkā tiesas spriedums par darba devēja maksātnespēju.

II nodaļa

Apmierināmie darbinieku prasījumi

3.pants

(1) No darbinieku prasījumu garantiju fonda līdzekļiem apmierina to personu prasījumus, kuras atzīstamas par darbiniekiem un kuru darba devējs pasludināts par maksātnespējīgu.

(2) Darbiniekam ir tiesības uz viņa prasījuma apmierināšanu no darbinieku prasījumu garantiju fonda līdzekļiem neatkarīgi no tā, vai darba devējs ir izdarījis likumā noteiktos maksājumus.

(3) Darbinieka nāves gadījumā tiesības uz viņa prasījuma apmierināšanu ir šā darbinieka laulātajam un personām, kas bijušas darbinieka apgādībā.

4.pants

No darbinieku prasījumu garantiju fonda līdzekļiem apmierina no darba tiesiskajām attiecībām izrietošus darbinieku prasījumus par šādām izmaksām:

1) darba samaksu;

2) atlīdzību par ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu;

3) atlīdzību par cita veida apmaksātu prombūtni;

4) atlaišanas pabalstu sakarā ar darba tiesisko attiecību izbeigšanos;

5) kaitējuma atlīdzību sakarā ar nelaimes gadījumu darbā vai arodslimību;

6) tiem valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu darba devēja daļas maksājumiem, kuri saistīti ar šajā pantā minētajām izmaksām.

5.pants

(1) No darbinieku prasījumu garantiju fonda līdzekļiem darbinieku prasījumus apmierina šādā apmērā:

1) darba samaksu par pēdējiem trim darba tiesisko attiecību mēnešiem 12 mēnešu periodā pirms darba devēja maksātnespējas iestāšanās;

2) atlīdzību par ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu, uz kuru tiesības iegūtas 12 mēnešu periodā pirms darba devēja maksātnespējas iestāšanās;

3) atlīdzību par cita veida apmaksātu prombūtni pēdējo triju darba tiesisko attiecību mēnešos 12 mēnešu periodā pirms darba devēja maksātnespējas iestāšanās;

4) atlaišanas pabalstu likumā noteiktajā apmērā, ja darba koplīgumā vai darba līgumā nav noteikta lielāka atlaišanas pabalsta summa;

5) kaitējuma atlīdzību par visu nesamaksāto laikposmu un šīs atlīdzības summu par trim gadiem uz priekšu.

(2) Ja darba devējs nav izmaksājis darbiniekam darba samaksu vairāk kā par trim darba tiesisko attiecību mēnešiem, darbiniekam ir tiesības izvēlēties, par kuriem trim darba tiesisko attiecību mēnešiem 12 mēnešu periodā pirms darba devēja maksātnespējas iestāšanās aprēķināma darba samaksa.

III nodaļa

Darbinieku prasījumu garantiju fonda

līdzekļi un to administrēšana

6.pants

(1) Darbinieku prasījumu garantiju fonda līdzekļus veido:

1) uzņēmējdarbības riska valsts nodevas daļa;

2) dāvinājumi un ziedojumi;

3) administratoru atgūtās summas.

(2) Uzņēmējdarbības riska valsts nodevu katru gadu maksā ikviens darba devējs, kuru saskaņā ar likumu var pasludināt par maksātne-spējīgu.

(3) Uzņēmējdarbības riska valsts nodevu nemaksā darba devējs, kurš ar tiesas spriedumu pasludināts par maksātnespējīgu. Ja maksātspēja ir atjaunota, nodevu samaksā pilnā apjomā arī par visu maksātnespējas laiku.

(4) Uzņēmējdarbības riska valsts nodevas apmēru katru gadu nosaka Ministru kabinets. Ministru kabinets katru gadu nosaka arī to šīs nodevas daļu, kura ieskaitāma darbinieku prasījumu garantiju fonda līdzekļos. Darbinieku prasījumu garantiju fonda līdzekļus iekļauj gadskārtējā valsts budžetā, izveidojot pamatbudžeta programmu.

7.pants

(1) Darbinieku prasījumu garantiju fonda līdzekļi tiek izlietoti tikai darbinieku prasījumu apmierināšanai darba devēja maksātnespējas gadījumā.

(2) Darbinieku prasījumu garantiju fonda līdzekļi glabājas Valsts kasē.

(3) Ja darbinieku prasījumu garantiju fondā nepietiek līdzekļu, lai apmierinātu darbinieku prasījumus saskaņā ar šo likumu, darbinieku prasījumi likumā paredzētajā kārtībā tiek apmierināti no valsts budžeta.

8.pants

(1) Darbinieku prasījumu garantiju fonda līdzekļu turētājs un rīkotājs ir Ministru kabineta izveidota valsts aģentūra “Maksātnespējas administrācija” (turpmāk — Maksātnespējas administrācija), kas organizē finansu līdzekļu uzskaiti un to izmaksu darbinieku prasījumu apmierināšanai.

(2) Maksātnespējas administrācija saskaņā ar šo likumu veic šādus uzdevumus:

1) pieņem un izskata maksātnespējīgo darba devēju administratoru pieteikumus par darbinieku prasījumu apmierināšanu un apstiprina no darbinieku prasījumu garantiju fonda līdzekļiem izmaksājamās summas;

2) apmierina darbinieku prasījumus;

3) pārbauda, vai piešķirtie līdzekļi tiek izlietoti atbilstoši likuma prasībām;

4) nodrošina neizmantoto darbinieku prasījumu garantiju fonda līdzekļu atmaksāšanu;

5) realizē kreditora tiesības pret maksātne-spējīgo darba devēju darbinieku prasījumu apmierināšanai izmaksāto līdzekļu apmērā likumā paredzētajā kārtībā.

9.pants

Valsts ieņēmumu dienests un citas valsts un pašvaldību institūcijas sniedz Maksātnespējas administrācijai informāciju, kas tai nepieciešama šajā likumā noteikto uzdevumu veikšanai.

IV nodaļa

Darbinieku prasījumu

apmierināšanas kārtība

10.pants

(1) Darbinieku prasījumus pieņem un apkopo maksātnespējīgā darba devēja administrators, kas iesniedz tos Maksātnespējas administrācijai.

(2) Darbinieku prasījumu iesniegšanas, izskatīšanas un apmierināšanas kārtību nosaka Ministru kabinets.

11.pants

(1) Pirms tiek izmaksātas apstiprinātās darbinieku prasījumu summas, Maksātnespējas administrācija no tām aprēķina un ietur valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas un iedzīvotāju ienākuma nodokli, ieskaita attiecīgās summas normatīvajos aktos noteiktajos budžetos, kā arī ietur pēc izpildu dokumentiem piedzenamās summas un pārskaita tās administratoram tālākai samaksai šajos dokumentos paredzētajām personām.

(2) Pēc tam, kad izmaksātas apstiprinātās darbinieku prasījumu summas, Maksātnespējas administrācija iegūst prioritārā kreditora tiesības.

(3) Maksātnespējīgā darba devēja administratoram ir pienākums atmaksāt Maksātnespējas administrācijai naudas līdzekļus, kurus tā izmaksājusi darbiniekiem viņu prasījumu apmierināšanai. Šie maksājumi uzskatāmi par prioritāro kreditoru pirmās kreditoru grupas prasījumiem, kas apmierināmi tūlīt pēc maksātne-spējas administrēšanas izdevumu segšanas.

(4) No maksātnespējīgā darba devēja administratora saņemtos līdzekļus Maksātnespējas administrācija ieskaita darbinieku prasījumu garantiju fonda līdzekļos.

(5) Ja par maksātnespējas risinājumu tiek apstiprināts mierizlīgums vai sanācija, Maksātnespējas administrācijas izmaksāto summu atmaksāšana jāparedz mierizlīgumā vai sanācijas plānā.

Pārejas noteikumi

1. Līdz 2003.gada 31.decembrim šā likuma 5.panta pirmajā daļā minēto darbinieku prasījumu kopsumma, kuru apmierina no darbinieku prasījumu garantiju fonda līdzekļiem, nedrīkst pārsniegt 400 latus vienam darbiniekam. Šajā kopsummā netiek ieskaitīta no apmierinātās darbinieka prasījumu summas aprēķinātā valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu darba devēja daļa.

2. Šā likuma noteikumi nav attiecināmi uz darbiniekiem, par kuru darba devēju ir pieņemts lēmums uzsākt bankrota procedūru līdz šā likuma spēkā stāšanās dienai.

3. Šā likuma 5.panta otrā daļa ir spēkā līdz 2004.gada 31.decembrim.

Likums stājas spēkā 2003.gada 1.janvārī.

Likums Saeimā pieņemts 2001.gada 20.decembrī.

 

Valsts prezidentes vietā

Saeimas priekšsēdētājs J.Straume

Rīgā 2001.gada 28.decembrī

Redakcijas piebilde: likums stājas spēkā ar 2003.gada 1.janvāri.

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!