Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Piekrītu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Finanšu un kapitāla tirgus komisijas 2001. gada 30. novembra lēmums Nr. 21/8 "Par "Kredītiestādes likviditātes prasību izpildes noteikumu" apstiprināšanu". Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 28.12.2001., Nr. 188 https://www.vestnesis.lv/ta/id/56917

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Finansu un kapitāla tirgus komisijas padomes lēmums Nr.24/8

Par "Specifisko ar apdrošināšanu saistīto jautājumu zvērināta revidenta ziņojumā apdrošinātāja vadībai" apstiprināšanu

Vēl šajā numurā

28.12.2001., Nr. 188

PAR DOKUMENTU

Izdevējs: Finanšu un kapitāla tirgus komisija

Veids: lēmums

Numurs: 21/8

Pieņemts: 30.11.2001.

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Finansu un kapitāla tirgus komisija Padomes lēmums Nr. 21/8

Rīgā 2001. gada 30. novembrī

Par “Kredītiestādes likviditātes prasību izpildes noteikumu” apstiprināšanu

Pamatojoties uz Finansu un kapitāla tirgus komisijas likuma 6., 7., 8. un 17. pantu, Kredītiestāžu likuma 37. pantu, Finansu un kapitāla tirgus komisijas padome n o l e m j:

1. Apstiprināt “Kredītiestāžu likviditātes prasību izpildes noteikumus” (pielikumā).

2. Noteikt, ka noteikumi stājas spēkā ar 2002. gada 1. janvāri.

3. Lūgt Latvijas Banku pēc 1. punktā minēto noteikumu spēkā stāšanās atcelt Latvijas Bankas padomes 24.05.2000. lēmumu Nr. 75/6, ar kuru tika apstiprināti “Likviditātes prasību izpildes noteikumi”.

Finansu un kapitāla tirgus komisijas priekšsēdētājs U. Cērps

Kredītiestāžu likviditātes prasību izpildes noteikumi

1. Vispārīgie jautājumi

1.1. “Kredītiestāžu likviditātes prasību izpildes noteikumi” (tālāk tekstā — noteikumi) ir sagatavoti, pamatojoties uz Kredītiestāžu likuma prasībām, ir saistoši Latvijas Republikā reģistrētajām bankām un ārvalstu banku filiālēm (tālāk tekstā — kredītiestāde) un nosaka likviditātes prasības un to izpildes kārtību.

1.2. Kredītiestādei aktīvi jāizvieto tā, lai jebkurā brīdī būtu nodrošināta tās kreditoru juridiski pamatoto prasību apmierināšana (likviditāte).

1.3. Lai nodrošinātu likviditāti:

1.3.1. kredītiestādei regulāri jānovērtē un jāplāno aktīvu un pasīvu termiņstruktūra;

1.3.2. bankai jāuztur likvīdie aktīvi saistību izpildei pietiekamā apjomā, bet ne mazāk kā 30% no bankas tekošo saistību kopsummas (likviditātes rādītājs). Tekošās saistības ir saistības uz pieprasījumu un saistības, kuru atlikušais termiņš nepārsniedz 30 dienu.

1.4. Kredītiestādei jāizstrādā likviditātes pārvaldīšanas politika, kas nosaka:

1.4.1. likviditātes riska pārvaldīšanas metodes (piemērām, nodrošinot sabalansētas (saskaņotas) naudas plūsmas no aktīviem un pasīviem; uzturot augsti likvīdos aktīvus pietiekama apjomā; nodrošinot spēju aizņemties vai citādi piesaistīt naudas līdzekļus likviditātes uzturēšanai);

1.4.2. iekšējos limitus aktīvu un pasīvu termiņstruktūras likviditātes neto pozīcijām, kas aprēķinātas atbilstoši noteikumu 2.6. punkta prasībām, kā arī likviditātes neto pozīcijām latos un katrā ārvalstu valūtā, kurā kredītiestāde veikusi būtisku darījumu apjomu vai kurai ir nelikvīds tirgus;

1.4.3. aktīvu un pasīvu termiņstruktūras novērtēšanas kārtību un biežumu;

1.4.4. iekšējos limitus noguldījuma maksimālajai summai, kuru atļauts piesaistīt no viena klienta (savstarpēji saistītu klientu grupas);

1.4.5. rīcību iekšējo limitu neievērošanas gadījumā;

1.4.6. iespējamo notikumu attīstības scenāriju analīzi, t.sk. ikdienas darbības apstākļos; krīzes kredītiestādē apstākļos; vispārējās tirgus (gan Latvijā, gan ārvalstīs) krīzes apstākļos;

1.4.7. iespējamo rīcības plānu likviditātes krīzes pārvarēšanā.

1.5. Kredītiestādei jāizstrādā atbilstoša iekšējās kontroles un vadības informācijas sistēma, lai savlaicīgi noteiktu, analizētu un kontrolētu likviditātes risku.

2. “Aktīvu un pasīvu termiņstruktūras pārskats”

2.1. Kredītiestādēm “Aktīvu un pasīvu termiņstruktūras pārskats” (tālāk tekstā — pārskats) jāsagatavo atbilstoši UPDK xxxx veidlapai (1. pielikums).

2.2. Pārskatā aktīvus grupē atbilstoši atlikušajam atmaksas vai pārdošanas termiņam, pasīvus un ārpusbilances saistības — atbilstoši atlikušajam izpildes termiņam. Par atlikušo termiņu uzskatāms laiks no pārskata mēneša pēdējās dienas līdz līguma beigu dienai vai dienai, kad saskaņā ar līguma noteikumiem jāveic maksājumi.

2.3. Ārpusbilances saistības iekļauj pārskatā, ja kredītiestādei ir pamats uzskatīt, ka darījuma partneris pieprasīs to izpildi. Izsniegto galvojumu vai cita veida garantiju radītās saistības, kas nodrošinātas ar šajā kredītiestādē izvietotu noguldījumu, nav jāiekļauj pārskatā.

2.4. Kā ārpusbilances prasības drīkst uzrādīt kredītiestādes līgumus par aizdevuma saņemšanu ar mātesuzņēmumiem, kas ir A zonas valsts kredītiestādes.

2.5. Aktīvus, kuriem izveidoti speciālie uzkrājumi nedrošiem parādiem, uzrāda atbilstoši atlikušajai vērtībai.

2.6. Sagatavojot pārskatu, jāievēro šādi nosacījumi:

2.6.1. aktīvu atlikušo atmaksas vai pārdošanas termiņu nosaka saskaņā ar spēkā esošajā līgumā paredzētajiem atmaksas vai pārdošanas termiņiem vai akceptētiem paziņojumiem par līdzekļu pirmstermiņa atmaksu;

2.6.2. aktīvus, kas ieguldīti ar tiesībām tos saņemt pēc pieprasījuma, uzrāda termiņa grupā “uz pieprasījumu”;

2.6.3. neskatoties uz 2.2. punkta prasībām, tirdzniecības nolūkā turētos un pārdošanai pieejamos vērtspapīrus, kurus var pārdot īsā laikā bez ievērojamiem zaudējumiem, kā arī vērtspapīrus, kurus var izmantot par nodrošinājumu kredītu saņemšanai, uzrāda kā aktīvus “uz pieprasījumu” vai termiņu grupā atbilstoši attiecīgā vērtspapīra pārdošanas vai aizņēmuma saņemšanas iespējamajam termiņam;

2.6.4. aktīvus, kuru atmaksas vai pārdošanas termiņš nav noteikts, uzskata par beztermiņa ieguldījumiem un uzrāda termiņa grupā “no 361 dienas”;

2.6.5. aktīvus vai to daļu, kuru samaksas kavējums ir ilgāks par 14 dienām, uzrāda kā nokavētus aktīvus;

2.6.6. aktīvus vai to daļu, kuru samaksas kavējums nepārsniedz 14 dienas, uzrāda kā aktīvus “uz pieprasījumu”;

2.6.7. aktīvus vai to daļu, kas apgrūtināti kredītiestādes saistību nodrošināšanai, t.sk. iesaistīti repo darījumos, uzrāda kā ieķīlātos aktīvus. Saistības, kuru izpilde nodrošināta ar šo aktīvu ķīlu, uzrāda kā aizņēmumu pret aktīvu ķīlu;

2.6.8. saistību atlikušo termiņu nosaka saskaņā ar spēkā esošajā līgumā noteiktajiem izpildes termiņiem vai akceptētajiem pieteikumiem par līdzekļu pirmstermiņa saņemšanu;

2.6.9. saistības ar nenoteiktu izpildes termiņu un pienākumu tās izpildīt pēc pieprasījuma uzrāda termiņa grupā “uz pieprasījumu”;

2.6.10. noguldījumus, kurus klients ieķīlājis attiecīgajā kredītiestādē, lai saņemtu tajā kredītu (galvojumu, garantiju u.tml. nodrošinājumu), uzrāda attiecīgajā termiņa grupā atbilstoši atlikušajam ķīlas termiņam;

2.6.11. saistības par noguldījumiem, kuru atmaksas termiņš ir iestājies, bet klients noguldījumu nav pieprasījis, uzrāda termiņa grupā “uz pieprasījumu”.

2.7. Aktīvu un pasīvu termiņstruktūra jānovērtē, aprēķinot likviditātes neto pozīciju kā starpību starp aktīviem un pasīviem katrā termiņa grupā un likviditātes kopējo pozīciju kā starpību starp aktīviem un pasīviem augošā termiņu secībā.

2.8. Pārskatā atsevišķi jāuzrāda kredītiestādes iekšējie limiti aktīvu un pasīvu termiņstruktūras likviditātes neto pozīcijām un šo limitu izpilde.

3. “Banku likviditātes rādītāja aprēķins”

3.1. Bankām “Banku likviditātes rādītāja aprēķins” (tālāk tekstā — aprēķins) jāsagatavo atbilstoši UPDK xxxx veidlapai (2. pielikums).

3.2. Aprēķinā par likvīdiem aktīviem uzskatāmi šādi neapgrūtināti aktīvi:

3.2.1. nauda kasē;

3.2.2. prasības uz pieprasījumu pret Latvijas Banku un maksātspējīgām kredītiestādēm;

3.2.3. tās prasības pret Latvijas Banku un maksātspējīgām kredītiestādēm, kuru atlikušais termiņš nepārsniedz 30 dienu, un noguldījumi ar citu termiņu, ja līgumā ir paredzēta iespēja izņemt tos pirms noteiktā termiņa (atskaitot līgumsoda summu par saistību pirmstermiņa izpildi, ja tāds ir paredzēts);

3.2.4. ieguldījumi vērtspapīros, ja tiem ir pastāvīgs, neierobežots tirgus, t.i., tos var pārdot īsā laikā bez ievērojamiem zaudējumiem vai izmantot par nodrošinājumu kredītu saņemšanai.

3.3. Novērtējot attiecīgā vērtspapīra pārdošanas iespējas, jāņem vērā šā vērtspapīra tirgus drošums, dienas darījumu skaits, kredītiestādes rīcībā esošā vērtspapīra apjoma attiecība pret dienas pirkšanas un pārdošanas apjomu.

4. Pārskatu iesniegšanas kārtība

4.1. Pārskats kredītiestādei un aprēķins bankai jāsagatavo par stāvokli pārskata mēneša pēdējā datumā un jāiesniedz Finansu un kapitāla tirgus komisijai līdz nākamā mēneša 15. datumam.

FIN2181 COPY.GIF (118083 bytes)

FIN2182 COPY.GIF (106900 bytes)

FIN2183 COPY.GIF (200421 bytes)

 

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!