Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Piekrītu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Ministru kabineta 2001. gada 11. septembra protokola izraksts Nr. 42 "Enerģētikas politika elektroenerģijas sektorā". Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 22.12.2001., Nr. 187 https://www.vestnesis.lv/ta/id/56817

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Satiksmes ministrijas rīkojums Nr.156

Par transportlīdzekļu valsts tehniskās apskates (pielaides ceļu satiksmē) uzlīmi un par transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas uzlīmi

Vēl šajā numurā

22.12.2001., Nr. 187

PAR DOKUMENTU

Izdevējs: Ministru kabinets

Veids: protokola izraksts

Numurs: 42

Pieņemts: 11.09.2001.

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Enerģētikas politika elektroenerģijas sektorā

Precizēta saskaņā ar Ministru kabineta 2001.gada 11.septembra sēdes protokollēmuma 19.§ 2.punktu

Latvijas Republikas Ministru kabineta sēdes protokola Nr.42 izraksts

Rīgā 2001.gada 11.septembrī

19.§

Enerģētikas politika elektroenerģijas sektorā

Apspriešanā piedalījās: A.Kalvītis, J.Ozoliņš, J.Krūmiņš, Ģ.V.Kristovskis, V.Makarovs, A.Bērziņš.

Nolēma:

1. Akceptēt Ekonomikas ministrijas iesniegto Enerģētikas politikas elektroenerģijas sektorā projektu un pasākumu plāna projektu šīs politikas ieviešanai.

2. Ekonomikas ministrijai precizēt programmu, ņemot vērā vides aizsardzības un reģionālas attīstības ministra V.Makarova izteiktos priekšlikumus. Precizēto programmu saskaņot ar Vides aizsardzības un reģionālas attīstības ministriju un Zemkopības ministriju un iesniegt Valsts kancelejā.

3. Atbildīgajām ministrijām nodrošināt pasākumu plānā noteikto uzdevumu izpildi paredzētajā termiņā.

4. Atzīt par spēku zaudējušu Ministru kabineta 1999.gada 30.novembra sēdes protokollēmumu (prot. Nr.67, 32.§) “Par Latvijas Republikas valdības politiku enerģētikā”.

Ministru prezidents A.BĒRZIŅŠ

Valsts kancelejas direktore G.Veismane

 

Enerģētikas politika elektroenerģijas sektorā kā valsts tautsaimniecības politikas sastāvdaļa paredz radīt priekšnosacījumus vienota Baltijas elektroenerģijas tirgus izveidei atbilstoši Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām enerģētikas nozarē, Baltijas Ministru Padomes lēmumiem, kā arī veicināt valsts akciju sabiedrības “Latvenergo” reorganizācijas gaitu saskaņā ar Enerģētikas likumu.

Politika paredz nodrošināt elektroenerģijas apgādes drošumu un kvalitāti nākošo desmit gadu laikā, ietverot gan īstermiņa neatliekamus pasākumus, gan ikgadējus pasākumus, kas ir svarīgi enerģētikas nozares stabilas attīstībai. Galvenie īstermiņa uzdevumi politikas izpildei ir saistīti ar sistēmas izveidošanu apgādes drošuma aspektu novērtējumam un tirgu veidojošo institūciju izveidi un nostiprināšanu.

Politika maina līdzšinējos pieņēmumus nozares attīstībā, kas bija balstīti tikai uz lētu primāro resursu un elektroenerģijas importu, apmierinot patērētāju īstermiņa vajadzības. Enerģētikas politikas mērķu sasniegšanu apgrūtina arī apstākļi, kas saistīti ar situāciju reģionā, kurā apkārtējo piegādātāju stabilitāte ir plānojama tikai īstermiņā.

Apgādes drošības jautājumi aktualizējas gan tirgus spēku darbības, gan apkārtējo apgādes sistēmu fizisko izmaiņu dēļ. Radušies jauni riski saistībā ar elektrības tirgu veidošanos un ražošanas un elektrības transportēšanas iekārtu fizisko novecošanos. Sektora struktūrām lielāka uzmanība jāpievērš sistēmu drošumam un tirgus infrastruktūras izveidošanai.

Patērētāju izvēles iespēju un reālas konkurences radīšana elektrības vairumtirdzniecībā un mazumtirdzniecībā ir viens no valdības sektora politikas mērķiem. Dabīgā monopola funkcijas elektrības transportēšanai (pārvade un sadale) pakļautas regulēšanai un nodotas lietotāju un ražotāju nediskriminējošā izmantošanā. Ražošanas un tirdzniecības funkcijas tiks deregulētas, lai dotu iespēju lietotājiem izvēlēties piegādātāju, radot apstākļus konkurencei.

Enerģētikas politikas elektroenerģijas sektorā galvenais mērķis ir veicināt enerģētikas nozares attīstību atbilstoši tautsaimniecības sabalansētai un ilgtspējīgai izaugsmei.

 

Enerģētikas politikas elektroenerģijas sektorā mērķa sasniegšanas instrumenti

1. Energoapgādes drošuma, stabilitātes un kvalitātes paaugstināšana un garantēšana, koncentrējot valdības, valsts institūciju un enerģētikas sektora nozares uzņēmumu un ar to saistīto akadēmisko izglītības potenciālu.

2. Tirgus mehānismu aktivizācija elektroenerģijas sektora un ekonomikas izaugsmes veicināšanai.

3. Vides aizsardzības un enerģijas ieguves, transportēšanas un izlietošanas izmaksu savstarpēja saskaņošana.

4. Sektora attīstība atbilstoši ekonomiskai izaugsmei, kā arī ekonomiskās aktivitātes veicināšana un izlīdzināšana starp valsts reģioniem.

5. Reģeneratīvo un vietējo energoresursu izmantošanas veicināšana.

 

I. Pašreizējās situācijas raksturojums un piesardzīgākās prognozes

1. Primārie energoresursi un to īpatsvars energoresursu bilancē

Latvijas primāro energoresursu bilancē pēdējos gados imports sastāda 65–70% no enerģijas kopējā patēriņa.

 

 

1990.gadā 378,6 PJ liels enerģijas patēriņš

EL1 COPY.GIF (38625 bytes)

 

 

2000.gadā 154,1 PJ liels enerģijas patēriņš

EL2 COPY.GIF (36155 bytes)

 

Avots: LAA Enerģētikas departaments

 

 

Izmantotie primārie energoresursi elektrības ražošanā 2000.gadā (22,7 PJ)

EL3 COPY.GIF (19659 bytes)

 

Avots: LAA Enerģētikas departaments

Primārās enerģijas, tai skaitā elektroenerģijas (ieskaitot importu), piedāvājums Baltijas reģionā pārsniedz pieprasījumu, tādēļ šobrīd ir zemas elektroenerģijas pārrobežas tirdzniecības cenas. Tomēr šīs cenas neatspoguļo elektroenerģijas ražošanas ilgtermiņa robežizmaksas, un nav iespējams pārliecinoši prognozēt cenu līmeni pat termiņā, kas pārsniedz gadu. Pašreizējā situācija nedod ekonomiskus signālus jaunu ražošanas jaudu ieviešanai, tādējādi apgrūtinot ilgtermiņa apgādes uzdevuma ekonomiski pamatotu izpildi.

Latvijā ir potenciāls enerģijas ieguvei no reģeneratīviem energoresursiem, sevišķi koksnes, kūdras un vēja, kuri elektrības ražošanā ir izmantoti nelielā apmērā.

Tiesību normas reģeneratīvo resursu un koģenerācijas cikla izmantošanas veicināšanā ir bijušas mainīgas, nestabilas un dažos gadījumos ekonomiski nepamatotas, paredzot pārlieku augstas subsīdijas, kuras jau no 1997. gada tiek pakāpeniski samazinātas, ievērojot Pasaules Tirdzniecības organizācijas prasības pret subsīdijām un ES praksi valsts atbalsta sniegšanā.

Elektroenerģijas apgādes stabilitāte (frekvence, spriegums u.c.) un kvalitāte ir apmierinoša, bet klimatiskie apstākļi pēdējos gados ir bijuši maigi, un tas rada iespaidu, ka stāvoklis ir labāks, nekā patiesībā. Elektroenerģijas apgādes sistēmu drošuma izvērtējumā jāvadās pēc viskritiskākajiem apstākļiem, un rezultātiem jābūt publiski pieejamiem.

 

2. Enerģētikas sektora ietekme uz vidi

Enerģētikas sektora turpmākajā attīstībā sevišķa uzmanība jāpievērš vides aizsardzības problēmām, ņemot vērā pieaugošās prasības vides aizsardzībā un drošībā, ko nosaka sabiedrības labklājības vajadzības un Latvijas starptautiskās saistības.

Elektroenerģijas ieguve Latvijas hidroelektrostacijās ir nozīmīgs resurss visām Baltijas valstīm, bet sarežģīta ir tās izstrādes prognozēšana no apgādes drošuma viedokļa. Daugavas baseina īpatnība ir krasās noteces maiņas ne tikai pa gadiem un sezonām, bet arī īsākos laika periodos.

EL4 COPY.GIF (29758 bytes)

Avots: VAS “Latvenergo”

Elektroenerģijas patēriņa ievērojamā samazinājuma un salīdzinoši lētās importa elektroenerģijas dēļ Rīgas termoelektrostacijas praktiski netiek darbinātas kondensācijas režīmā. Tādēļ, salīdzinot ar 1990. gadu, siltumnīcas efekta gāzu emisijas Latvijā ir ievērojami samazinātas. Tāpēc nav paredzamas īpašas grūtības Kioto protokola saistību izpildē, t.i., no 2008. līdz 2012. gadam nepārsniegt 92% no 1990. gada emisiju līmeņa.

3. Elektroenerģijas lietotāji

Ir vērojams stabils iekšzemes kopprodukta (IKP) pieaugums, kam, neraugoties uz efektivitātes pieaugumu, jāseko enerģijas, īpaši elektroenerģijas, patēriņa pieaugumam.

EL5 COPY.GIF (21403 bytes)

Avots: Ekonomikas ministrija

Elektroenerģijas lietotāji, pieaugot šobrīd vēl salīdzinoši zemajam pieprasījumam, ir galvenais un svarīgākais posms, kurš paver lielākas iespējas elektroenerģijas ražošanas, pārvades un sadales uzņēmumiem gūt ieņēmumus, paplašinot pakalpojumu klāstu un paaugstinot to kvalitāti.

Pastāvot riskam, ka elektroenerģijas apgāde var kļūt par attīstību bremzējošu un sabiedrības neapmierinātību izraisošu faktoru, nepieciešams nekavējoties paaugstināt elektroenerģijas apgādes kvalitāti, īpaši, ja tiek pieslēgti jauni lietotāji vai mainītas esošās slodzes. Straujas ekonomikas attīstības apstākļos piegādes uzņēmumiem jānodrošina elektroenerģijas piegādes stabilitāte un kvalitāte atbilstoši visaugstākajām prasībām.

Pēdējos gados Latvijā norisinās tautsaimniecības modernizācija un jaunu tehnoloģiju un iekārtu ienākšana, kas prasa ļoti augstu elektroenerģijas kvalitāti un piegādes drošumu. Tāpēc nepieciešams izstrādāt un apstiprināt elektroenerģijas kvalitātes standartus, kā arī citus normatīvus un kritērijus, lai šīs iekārtas būtu drošas cilvēkiem un apkārtējai videi.

4. Apgādes drošība un kvalitāte

Baltijas reģionā tuvākajos 5–8 gados ir paredzama vairāku elektroenerģiju ražojošu objektu slēgšana (tostarp Ignalinas AES), kā arī turpināsies esošo jaudu nolietošanās. Vienlaicīgi paredzama elektroenerģiju ražojošo jaudu atbilstības nodrošināšana vides aizsardzības prasībām, kas savukārt samazinās ražošanas apjomu. Tādēļ pastāv risks iespējamai neatbilstībai starp patērētāju pieprasījumu un tā segšanas iespējām.

Mainoties enerģijas patēriņa struktūrai, slodžu centriem un enerģijas ražošanas objektu izvietojumam, elektroenerģijas pārvades un sadales tīklu tehniskais stāvoklis un tīkla sistēmu attīstības tempi radījuši neatbilstību starp tīklu iespējām un jaudu pārvades pieprasījumu piegādei enerģijas lietotājiem. Turklāt elektroenerģijas pārvades un sadales sistēmu attīstība nav apmierinoša.

EL6 COPY.GIF (22174 bytes)

Avots: “VAS “Latvenergo” stratēģija” (06/2001)

Pieredze pasaulē liecina, ka pašu enerģijas lietotāju tendence paaugstināt apgādes drošumu un kvalitāti, kā arī pieaugušās grūtības iegūt tiesības lielu energoapgādes objektu ierīkošanai (elektrostacijas, pārvades līnijas) veicina izkliedētās ražošanas un kombinētās enerģijas ieguves tehnoloģiju (mikroturbīnas, kurināmā elementi (fuel cells), mazā koģenerācija u.c.) un to koncepciju attīstību. Nepieciešams kritiski izvērtēt tīklu attīstības un sistēmu vadības līdzšinējo praksi un pieņēmumus.

 

5. Tirgus mehānismu aktivizēšana

Naftas produktu un ogļu tirdzniecībā ir izveidojies attīstīts konkurējošs tirgus. Dabas gāzes tirgū, kas ir būtisks elektroenerģijas ražošanai, praktiski ir viens piegādātājs reģionā, tāpēc tirgus atvēršana šajā sektorā ir nepieciešams priekšnoteikums sekmīgai šīs politikas realizācijai. Valdība turpmāk veiks nepieciešamos pasākumus gāzes tirgus liberalizācijai (trešās puses pieejas nodrošināšana, kvalificēto lietotāju statusa noteikšana, gāzes tarifu regulēšanas pielāgošana tirgus prasībām).

Baltijas valstu kopējā elektroenerģijas tirgus ietvaros, kas ir attīstības sākuma stadijā, aktīvi tiek gatavoti priekšnoteikumi divpusējiem darījumiem ar tiešu elektroenerģijas ražotāju un lietotāju iesaistīšanos gan nacionālā, gan Baltijas valstu kopējā elektroenerģijas tirgū. Tālāka Baltijas kopējā elektroenerģijas tirgus iekļaušanās reģionālajā “Baltijas riņķa” tirgū vērtējama atkarībā no elektroenerģijas tirgus brieduma Baltijas valstīs.

Elektroenerģijas sektora struktūra tiks arī turpmāk veidota atbilstoši konkurējošā tirgus darbībai. Aktuālākais uzdevums ir sagatavot pārvades un sadales sistēmu operatoru organizatoriskās struktūras to pienākumu veikšanai un tiesību realizācijai saskaņā ar Enerģētikas likumu, ņemot vērā pozitīvo pieredzi Eiropas Savienības valstīs. Adekvāta elektroenerģijas sektora struktūra veicinās ekonomiskas aktivizēšanos Latvijā.

Ir radušies pirmie konkurences elementi elektroenerģijas ražošanas segmentos Baltijas valstīs. Konkurences iespējas mazumtirdzniecības vai piegādes segmentos ir atkarīgas no pašu elektroenerģijas lietotāju aktivitātes un informētības. Striktā elektroenerģijas ražošanas cenu regulēšana saskaņā ar Enerģētikas likuma prasībām nevajadzīgi ierobežo Latvijas enerģijas ražotājus, tos diskriminējot elektroenerģijas tirgus atvēršanas sākumā, jo kvalificētie elektroenerģijas lietotāji labākos piedāvājumus pašreiz var saņemt tikai no ražotājiem ārpus Latvijas robežām.

 

II. Nepieciešamie pasākumi

1. Enerģijas pieprasījuma un piegādes sabalansēšana (enerģijas bilance)

1.1. Ievērojot elektroenerģiju ģenerējošo avotu attīstības cikla ilgo periodu (4–5 un pat vairāk gadu), ilgtermiņa plānošanas un prognozēšanas funkcijas tiks pastiprinātas un sadalītas starp pārvades sistēmas operatoru un Ekonomikas ministriju. Elektroenerģijas pārvades sistēmas operators reizi gadā iesniegs Ekonomikas ministrijai ziņojumu par elektroenerģijas apgādes sistēmas tehnisko novērtējumu un prognozēm, savukārt Ekonomikas ministrija šo ziņojumu papildinās ar ekonomiskiem un starptautiskā kontekstā drošas enerģijas apgādes apsvērumiem valstī. Ekonomikas ministrija katru gadu līdz 1. decembrim publicēs šādu ziņojumu par apgādes sistēmu atbilstību laika periodam ne mazākam kā pieci gadi.

1.2. Ekonomikas ministrija sadarbībā ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju katru gadu līdz 1.septembrim izstrādās primārās enerģijas patēriņa bilances struktūras ietekmes uz valsts ekonomisko, vides un sociālo situāciju izvērtējumu.

Vietējo energoresursu ietekme energoresursu bilancē tiks vērtēta atbilstoši sekojošiem kritērijiem:

(a) ietekme uz valsts ārējo maksājumu bilanci,

(b) iekšējais un ārējais energoapgādes drošums,

(c) reģionālās un sociālās attīstības veicināšana.

Vietējo energoresursu izmantošanas veicināšanā netiks pieļauti ekonomiski pārspīlējumi, tai pašā laikā nav pieļaujama to nozīmes mazināšana energoresursu importētāju komerciālās interesēs.

1.3. Ievērojot enerģijas apgādes stratēģisko nozīmi, kā arī Eiropas integrācijas un transatlantiskās partnerības tendences, Ekonomikas ministrija regulāri noteiks kritērijus Latvijas elektroenerģijas pieprasījuma sabalansēšanai ar elektroenerģijas ražošanu Latvijas teritorijā un tās importu, tai skaitā no Baltijas valstu elektroenerģijas tirdzniecības kopējā apgabala. Ievērojot tehnisko stāvokli un tirgus attīstības pakāpi kaimiņvalstīs un ar to saistītos riskus elektroenerģijas tirdzniecībā, potenciālām piegādēm no Latvijas jurisdikcijai pakļautām elektrostacijām līdz 2008. gadam jāsasniedz 80 – 90% no kopējā patēriņa. Šāds apgādes līmenis tiks sasniegts, veicot esošo jaudu saglabāšanu un to modernizāciju, kā arī veidojot ekonomiski pamatotus apstākļus koģenerācijas ciklā ražojošu un reģeneratīvos energoresursus izmantojošu jaudu attīstībai.

 

1.4. Jaunu ražošanas jaudu attīstībā sevišķa uzmanība tiks pievērsta vides aizsardzības un elektroenerģijas lietotāju apgādes stabilitātes, kvalitātes un drošības apsvērumiem.

 

2. Enerģētikas ietekme uz vidi un enerģijas apgādes drošība

2.1. Ņemot vērā hidroelektroenerģijas resursu, kā arī importējamās elektroenerģijas lielo īpatsvaru Latvijas enerģijas bilancē, nevar pamatot kardinālu un dārgu pasākumu nepieciešamību reģeneratīvo energoresursu izmantošanas atbalstam enerģijas ražošanā tikai no siltumnīcas efekta gāzu emisijas samazināšanas un globālo klimata izmaiņu novēršanas viedokļa.

2.2. Reģeneratīvo energoresursu izmantošanas tehnoloģijas sevišķi strauji attīstās pēdējā desmitgadē, kas ļauj prognozēt atsevišķu šo enerģijas ražošanas iekārtu un veidu efektivitātes paaugstināšanos līdz tradicionālo veidu rādītājiem, kā arī panākt reģeneratīvo energoresursu plašāku izmantošanu, lai uzlabotu valsts ārējo maksājumu bilanci, samazinātu valsts atkarību no energoresursu importa un veicinātu jaunu darba vietu rašanos. Ministru kabinets noteiks konkrētus apjomus reģeneratīvos energoresursus izmantojošo jaudu uzstādīšanai, ar mērķi veicināt šo resursu izmantošanu, nosakot mērenu un saprātīgu cenu politiku saskaņā ar veiktajiem grozījumiem Enerģētikas likumā, kombinējot to ar starptautisku programmu atbalstu videi draudzīgu enerģijas tehnoloģiju ieviešanā.

2.3. Tiks veikta enerģijas ražošanas nelabvēlīgas ietekmes uz vidi samazināšana un ierobežošana, kontrolējot elektrostaciju kaitīgo izmešu koncentrācijas atbilstību normatīviem, veicot mazo hidroelektrostaciju un vēja elektrostaciju sākotnējo ietekmes uz vidi novērtējumu un paaugstinot prasības hidroelektrostaciju dambju drošības un ūdenskrātuvju krastu aizsardzības pasākumiem.

 

3. Tehniskās prasības sistēmas attīstībai un personāla kvalifikācijai

3.1. Ievērojot Baltijas valstu integrāciju Eiropas Savienībā, enerģijas uzņēmumiem jāveic nepieciešamās investīcijas tehniskajai savietojamībai ar enerģētikas infrastruktūras uzņēmumiem Ziemeļvalstīs un Centrāleiropā. Elektroapgādes uzņēmumiem tas paredz sinhronu savienošanos ar minētajām sistēmām. Ņemot vērā ievērojamo investīciju apmēru, energosistēmu sagatavošana jāuzsāk nekavējoties, paredzot to savienošanu laika posmā līdz 2006.–2007. gadam.

3.2. Latvijā ir nepieciešams izveidot ar Ziemeļvalstu un Centrāleiropas sistēmām saskaņotu standartu un tehnisko noteikumu bāzi, kā arī sagatavot kvalificētus speciālistus, kuri nodrošinās sistēmu sinhronu darbību. Šajā darbā aktīvi jāiesaista profesionālās asociācijas, kā arī tehnisko ekspertu komisijas.

3.3. Elektroapgādes tīklu attīstībā tiks ievērots jaunu lietotāju pieslēgšanas pienākums un reģionu ekonomiskās attīstības izlīdzināšanas tendences. Pārvades un sadales sistēmu operatori savu sistēmu pakalpojumu tarifu apstiprināšanā, kā arī Regulators šo tarifu noteikšanā īpaši izvērtēs sistēmu attīstībai nepieciešamo tarifu komponentu.

3.4. Nepieciešams pakāpeniski celt energoapgādes uzņēmumiem uzliktā sabiedriskā pakalpojuma sniegšanas kvalitāti, meklējot tam nepieciešamos līdzekļus un sabalansējot tos ar citu sektoru attīstību, pievēršot uzmanību arī reģionu attīstības prasībām.

 

4. Tirgus mehānismu izmantošana sistēmu attīstībā

4.1. Tirgus atvēršanas apstākļu radīšana ir valdības prioritāte. Pārvades un sadales sistēmu operatoriem un Regulatoram jābūt gataviem nodrošināt visiem Latvijas enerģijas lietotājiem iespēju ne vēlāk kā 2006.gadā izvēlēties elektroenerģijas piegādātāju, sagatavojot personālu un nodrošinot “Tīkla kodeksa” darbību praksē ne vēlāk kā 01.01.2003.

4.2. Pārvades un sadales sistēmu operatoru tehniskais nodrošinājums un personāla gatavība, vienlaicīgi ar vienādu iespēju radīšanu tirgus dalībniekiem, ir izšķirošais faktors tirgus atvēršanas pakāpes izvēlei. Tirgus infrastruktūru veido elektroenerģijas ražotāju, tirgotāju un lietotāju enerģijas uzskaites, pārvades un sadales operatoru datu apkopošanas, kā arī savstarpējās komunikācijas iekārtas, par kuru izveidošanu atbild to īpašnieki. Informācijas sistēmu esamība un personāla prasme tās izmantot ir tirgus infrastruktūras tehniskā nodrošinājuma galvenie raksturlielumi. Latvijas elektroenerģijas tirgus tālākā atvēršana notiks pēc tirgus infrastruktūras praktiskās pārbaudes un izvērtēšanas atbilstoši šobrīd noteiktajai tirgus atvērtības pakāpei.

4.3. Pašlaik Ministru kabineta noteiktais slieksnis elektroenerģijas lietotāju kvalifikācijai 40 GWh/gadā ir reāls, lai bez ievērojamiem papildus kapitālieguldījumiem sistēmu operatori varētu nodrošināt tirgus darbību un elektroenerģijas apgādes sistēmas drošu funkcionēšanu. Elektroenerģijas apgādes sistēmas drošas funkcionēšanas prasības tirgus dalībniekiem nosaka tikai elektroenerģijas pārvades vai sadales sistēmu operatori. Šādu prasību pamatojumiem ir jābūt atklāti pieejamiem visiem esošajiem un potenciālajiem tirgus dalībniekiem. Valdība veicinās tirgus darbībai nepieciešamās informācijas izplatību un tirgus dalībnieku zināšanu paaugstināšanas pasākumus.

Turpmāk — vēl

 

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!