Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Piekrītu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Vispārējais līgums par kodolizmēģinājumu aizliegšanu. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 28.06.2001., Nr. 100 https://www.vestnesis.lv/ta/id/56730

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Latvijas Republikas Ministru kabineta sēdes protokola Nr.23 izraksts

Pirmspievienošanās ekonomiskā programma Turpinājums

Vēl šajā numurā

28.06.2001., Nr. 100

PAR DOKUMENTU

Veids: starptautisks dokuments

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Vispārējais līgums par kodolizmēģinājumu aizliegšanu

PREAMBULA

Šī Līguma Dalībvalstis (turpmāk tekstā “Dalībvalstis’’),

Apsveicot starptautiskos līgumus un citus pēdējo gadu pozitīvos pasākumus kodolatbruņošanas sfērā, ieskaitot kodolieroču arsenālu samazināšanu, kā arī kodolieroču izplatīšanas novēršanas jomā visos tās aspektos,

Uzsverot šādu līgumu un pasākumu pilnīgas un ātras ieviešanas svarīgumu,

Būdamas pārliecinātas par to, ka pašreizējā starptautiskā situācija dod iespēju veikt tālākus efektīvus pasākumus kodolatbruņošanās jomā un pret kodolieroču izplatīšanu visos tās aspektos, un deklarējot savu vēlēšanos veikt šādus pasākumus,

Uzsverot tādējādi vajadzību turpināt sistemātiskus un progresīvus centienus, lai vispārēji samazinātu kodolieroču skaitu ar galīgo mērķi likvidēt šos ieročus un panākt vispārēju un pilnīgu atbruņošanos, kas būtu pakļauta stingrai un efektīvai starptautiskai kontrolei,

Atzīstot, ka visu kodolieroču izmēģinājuma sprādzienu un visu citu kodolsprādzienu pārtraukšana, apturot kodolieroču attīstību un kvalitatīvu uzlabošanu, un pārtraucot jaunu, uzlabotu ko- dolieroču tipu attīstību, ir efektīvs līdzeklis kodolatbruņošanas un kodolieroču neizplatīšanas jomā visos tās aspektos,

Papildus atzīstot, ka visu šādu kodolsprādzienu pārtraukšana tādējādi veidos nozīmīgu soli sistemātiska procesa realizācijā, lai panāktu kodolatbruņošanos,

Būdamas pārliecinātas, ka visefektīvākais veids, kā sasniegt kodolizmēģinājumu pārtraukšanu, ir noslēdzot universālu un starptautiski un efektīvi pārbaudāmu vispārēju kodolizmēģinājumu aizliegšanas līgumu, kas jau ilgstoši ir bijis viens no starptautiskās sabiedrības prioritārajiem mērķiem atbruņošanās un kodolieroču neizplatīšanas jomā,

Ievērojot Dalībvalstu 1963.gada Līgumā par Kodolieroču izmēģinājumu aizliegšanu atmosfērā, kosmosā un zemūdens teritorijās izteiktos centienus panākt visu kodolieroču izmēģinājumu pārtraukšanu uz visiem laikiem,

Tāpat, ievērojot izteiktos viedokļus par to, ka šis Līgums varētu dot ieguldījumu vides aizsardzībā,

Apstiprinot nodomu piesaistīt visas valstis pievienoties šim Līgumam un tā mērķi dot efektīvu ieguldījumu kodolieroču izplatīšanas aizkavēšanā visos tās aspektos, kodolatbruņošanās procesā un tādējādi starptautiskā miera un drošības stiprināšanā,

Ir vienojušās par sekojošo:

I pants

PAMATSAISTĪBAS

1. Katra Dalībvalsts apņemas neveikt jebkādus kodolieroču izmēģinājumu sprādzienus vai jebkādus citus kodolsprādzienus, aizliegt un novērst jebkādus kodolsprādzienus jebkurā vietā, kas pakļauta tās jurisdikcijai vai kontrolei.

2. Turklāt, katra Dalībvalsts apņemas atturēties no jebkādu kodolieroču izmēģinājumu sprādzienu vai jebkuru citu kodolsprādzienu izraisīšanas, veicināšanas vai jebkāda cita veida piedalīšanās tajos.

II pants

ORGANIZĀCIJA

A. VISPĀRĒJIE NOTEIKUMI

1. Ar šo Dalībvalstis dibina Vispārējā Līguma par Kodolizmēģinājumu Aizliegšanu Organizāciju (turpmāk tekstā — “Organizācija’’), lai sasniegtu šī Līguma mērķi un nolūku, lai nodrošinātu tā noteikumu izpildi, ieskaitot tos, kas nepieciešami tā ievērošanas starptautiskai pārbaudei, un lai izveidotu forumu konsultācijām un sadarbībai starp Dalībvalstīm.

2. Visas Dalībvalstis ir Organizācijas locekles. Dalībvalstij nav atņemamas dalības tiesības Organizācijā.

3. Organizācijas galvenā mītne atrodas Vīnē, Austrijas Republikā.

4. Ar šo tiek dibinātas Organizācijas iestādes: Dalībvalstu konference, Izpildpadome un Tehniskais sekretariāts, kas iekļauj Starptautisko datu centru.

5. Katra Dalībvalsts sadarbojas ar Organizāciju tās funkciju izpildē saskaņā ar šo Līgumu. Dalībvalstis konsultējas tiešā veidā savā starpā vai caur Organizāciju, vai saskaņā ar citām atbilstošām starptautiskām procedūrām, ieskaitot procedūras Apvienoto Nāciju Organizācijas ietvaros, un saskaņā ar tās Statūtiem par jebkuru jautājumu, kas varētu rasties saistībā ar šī Līguma mērķi un nolūku vai tā noteikumu izpildi.

6. Organizācija veic savas pārbaudes darbības, kas paredzētas šajā Līgumā, iespēju robežās netraucējošā veidā, savlaicīgi un prasmīgi sasniedzot savus mērķus. Tā drīkst pieprasīt tikai informāciju un datus, kas ir nepieciešami, lai veiktu savus pienākumus saskaņā ar šo Līgumu. Tā veic visus iespējamos drošības pasākumus, lai aizsargātu informācijas par civilām un militārām aktivitātēm un iekārtām, kas tai ir kļuvušas zināmas šī Līguma izpildes laikā, konfidencialitāti un it īpaši ievēro konfidencialitātes noteikumus, kas paredzēti šajā Līgumā.

7. Katra Dalībvalsts konfidenciāli un ar īpašu uzmanību lieto informāciju un datus, kurus tā konfidenciāli ir saņēmusi no Organizācijas saistībā ar šī Līguma izpildi. Tā izmanto šādu informāciju un datus tikai saistībā ar šajā Līgumā paredzētajām tiesībām un pienākumiem.

8. Organizācija, kā neatkarīga institūcija, meklē ceļus, lai piemēroti izmantotu pastāvošās speciālās zināšanas un iekārtas un palielinātu izdevumu efektivitāti, slēdzot vienošanās par sadarbību ar citām starptautiskām organizācijām, tādām kā Starptautiskā Atomenerģijas Aģentūra. Šādas vienošanās, izņemot tās, kurām ir mazs vai vidējs komerciāls un līgumisks raksturs, tiek aprakstītas līgumos, kuras iesniedz apstiprināšanai Dalībvalstu Konferencē.

9. Organizācijas darbības izmaksas katru gadu sedz Dalībvalstis saskaņā ar Apvienoto Nāciju Organizācijas maksas skalu, kas ir pielāgota, ņemot vērā dalības atšķirību Apvienoto Nāciju Organizācijā un Organizācijā.

10. Dalībvalstu finansiālsos ieguldījumus Sagatavošanas komisijā aprēķina atbilstoši to ieguldījumiem regulārajā budžetā.

11. Organizācijas loceklim, kas nav veicis sava ieguldījuma Organizācijā maksājumu, nav balss tiesību Organizācijā, ja tā parāda summa ir vienlīdzīga vai pārsniedz ieguldījuma summu, kas no tā pienākas par pilniem iepriekšējiem diviem gadiem. Dalībvalstu Konference tomēr ir tiesīga dot tādam loceklim balss tiesību atļauju, ja tā atzīst, ka ieguldījuma nesamaksāšanas cēlonis atrodas ārpus šī locekļa kontroles.

B. DALĪBVALSTU KONFERENCE

Sastāvs, procedūras un lēmumu pieņemšana

12. Dalībvalstu konferenci (turpmāk tekstā — ‘’Konference’’) veido visas Dalībvalstis. Katru Dalībvalsti Konferencē pārstāv viens pārstāvis, kuru var pavadīt tā vietnieki un padomnieki.

13. Konferences pirmo sēdi sasauc Depozitārijs ne vēlāk kā 30 dienas pēc šī Līguma spēkā stāšanās brīža.

14. Konference tiekas regulārās sesijās, kas tiek sasauktas katru gadu, ja vien tā nepieņem lēmumu par savādāku rīcību.

15. Konferences speciālās sesijas tiek sasauktas:

(a) ja par to ir nolēmusi Konference;

(b) ja to pieprasa Izpildpadome; vai

(c) ja to pieprasa kāda Dalībvalsts un to atbalsta vairums Dalībvalstu.

Speciālo sesiju sasauc ne vēlāk kā 30 dienas pēc Konferences lēmuma pieņemšanas, Izpildpadomes pieprasījuma vai nepieciešamā atbalsta iegūšanas, ja vien lēmumā vai pieprasījumā netiek norādīta savādāka rīcība.

16. Konference var tikt sasaukta arī Labojumu konferences formā saskaņā ar VII pantu.

17. Konference var tikt sasaukta arī Pārskata Konferences formā saskaņā ar VIII pantu.

18. Sesijas notiek Organizācijas mītnē, ja vien Konference nenolemj par savādāku rīcību.

19. Konference pati nosaka savas procesuālās normas. Katras sesijas ievadā tā ievēl Prezidentu un tās amatpersonas, kas var būt nepieciešamas. Tie paliek amatā līdz jauna Prezidenta un citu amatpersonu ievēlēšanai nākošās sesijas laikā.

20. Vairākums Dalībvalstu sastāda kvorumu.

21. Katrai Dalībvalstij ir vienas balss tiesības.

22. Konference pieņem lēmumus, kas saistīti ar procesuālajiem jautājumiem, piedaloties un balsojot tās locekļu vairākumam. Lēmumi saturiskos jautājumos pēc iespējas tiek pieņemti vienprātīgi. Ja vienprātīgs lēmums nav panākams, Konferences Prezidents atliek jebkādu balsošanu uz 24 stundām un šajā laikā veic visus iespējamos centienus, lai sekmētu vienprātīga lēmuma pieņemšanu, un sniedz ziņojumu Konferencei pirms šī termiņa izbeigšanās. Ja vienprātīgs lēmums nav panākams līdz 24 stundu termiņa beigām, Konference pieņem lēmumu ar divu trešdaļu klātesošo locekļu balsu vairākumu, ja vien šajā Līgumā nav noteikts citādi. Ja rodas šaubas par to, vai kāds jautājums ir uzskatāms par saturisku, tas uzskatāms par saturisku jautājumu, ja vien par savādāku rīcību nav nolēmis vairākums, kas nepieciešams lēmumu saturiskos jautājumos pieņemšanai.

23. Izpildot savas funkcijas saskaņā ar 26. (k) punktu, Konference pieņem lēmumu iekļaut jebkuru valsti valstu sarakstā, kas iekļauts šī Līguma Pielikumā Nr.1 saskaņā ar lēmuma par saturiskiem jautājumiem pieņemšanas procedūru, kas paredzēta 22. punktā.

Neietekmējot 22. punktā paredzēto, Konference pieņem lēmumus par jebkādām citām izmaiņām šī Līguma Pielikumā Nr.1 vienprātīgi.

Pilnvaras un funkcijas

24. Konference ir Organizācijas galvenā institūcija. Tā izskata jebkurus jautājumus vai lietas šī Līguma ietvaros, ieskaitot tos, kas saistīti ar Iz-pilpadomes un Tehniskā sekretariāta pilnvarām un funkcijām, saskaņā ar šo Līgumu. Tā ir tiesīga sniegt rekomendācijas un pieņemt lēmumus šī Līguma ietvaros jebkuros jautājumos vai lietās, kuras ierosina kāda no Dalībvalstīm vai uz kurām vērš uzmanību Izpildpadome.

25. Konference pārrauga šī Līguma izpildi un pārbauda atbilstību tam, un darbojas, lai veicinātu tā mērķa un nolūka sasniegšanu. Tā pārrauga arī Izpildpadomes un Tehniskā sekretariāta darbību un ir tiesīga izveidot vadlīnijas jebkuram no tiem to funkciju izpildei.

26. Konference:

(a) izskata un pieņem Organizācijas ziņojumu par šī Līguma izpildi, Organizācijas ikgadējo pro-grammu un budžetu, kurus iesniedz Izpildpadome, kā arī izskata citus ziņojumus;

(b) pieņem lēmumu par finansiālo ieguldījumu apjomu, kas maksā Dalībvalsts saskaņā ar 9. punktu;

(c) ievēl Izpildpadomes locekļus;

(d) ieceļ Tehniskā sekretariāta Ģenerāldirektoru (turpmāk tekstā — ‘’Ģenerāldirektors’’);

(e) izskata un apstiprina Izpildpadomes iesniegtās procesuālās normas;

(f) izskata un analizē zinātnisko un tehnoloģisko attīstību, kas varētu ietekmēt šī Līguma darbību. Šajā kontekstā Konference ir tiesīga uzdot Ģenerāldirektoram nodibināt Zinātnisko konsultatīvo padomi, lai dotu viņam vai viņai iespēju izpildot savas funkcijas sniegt Konferencei, Izpildpadomei vai Dalībvalstīm specializētus padomus zinātnes un tehnoloģijas jomās, kas atbilst šim Līgumam. Šajā gadījumā Zinātnisko konsultatīvo padomi sastāda no neatkarīgiem ekspertiem, kuri darbojas individuāli, un tiek iecelti saskaņā ar darba uzdevumu noteikumiem, kurus pieņem Konference, pamatojoties uz to kompetenci un pieredzi noteiktās zinātniskās jomās, kas saistītas ar šī Līguma izpildi;

(g) veic nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu saskaņu ar šo Līgumu, kompensē un labo jebkuru situāciju, kas ir pretrunā ar šī Līguma noteikumiem saskaņā ar V. pantu;

(h) izskata un apstiprina savā pirmajā sēdē jebkurus līgumu, vienošanos, noteikumu, procedūru, darba instrukciju, vadlīniju un jebkuru citu dokumentu projektus, kurus izstrādā un rekomendē Sagatavošanas Komisija;

(i) izskata un apstiprina līgumus un vienošanās, par kurām Tehniskais sekretariāts ir vienojies ar Dalībvalstīm, citām Valstīm un starptautiskām organizācijām un kurus noslēdz Izpildpadome Organizācijas vārdā saskaņā ar 38. (h) punktu;

(j) nodibina tādas papildu institūcijas, kuras tā uzskata par nepieciešamām, lai veiktu savas funkcijas saskaņā ar šo Līgumu; un

(k) atbilstoši koriģē šī Līguma Pielikumu Nr.1 saskaņā ar 23. punktu.

C. IZPILDPADOME

Sastāvs, procedūras un lēmumu pieņemšana

27. Izpildpadome sastāv no 51 locekļa. Katrai Dalībvalstij ir tiesības saskaņā ar šī panta noteikumiem darboties Izpildpadomē.

28. Ņemot vērā objektīvas ģeogrāfiskās sadales nepieciešamību, Izpildpadomi sastāda:

(a) desmit Dalībvalstis no Āfrikas;

(b) septiņas Dalībvalstis no Austrumeiropas;

(c) deviņas Dalībvalstis no Latīņamerikas un Karību jūras reģiona;

(d) septiņas Dalībvalstis no Vidējiem Austrumiem un Dienvidāzijas;

(e) desmit Dalībvalstis no Ziemeļamerikas un Rietumeiropas; un

(f) astoņas Dalībvalstis no Dienvidaustrumāzijas, Klusā okeāna reģiona un Tālajiem Austrumiem.

Visas valstis katrā no augstākminētajiem ģeogrāfiskajiem reģioniem ir uzskaitītas šī Līguma Pielikumā Nr.1. Konference atbilstoši koriģē šī Līguma Pielikumu Nr.1 saskaņā ar 23. un 26. (k) punktu. Tas nav pakļauts labojumiem vai izmaiņām saskaņā ar VII pantā iekļautajām procedūrām.

29. Izpildpadomes locekļus ievēl Konference. Šajā sakarā katrs ģeogrāfiskais reģions nozīmē Dalībvalstis no šī reģiona ievēlēšanai Izpildpadomē sekojošā veidā:

(a) vismaz viena trešdaļa vietu, kas piešķirtas katram ģeogrāfiskajam reģionam, ņemot vērā politiskās un drošības intereses, aizņem šī reģiona Dalībvalstis, kas tiek nozīmētas pamatojoties uz to kodolpotenciālu, kas saistītas ar šo Līgumu, ko nosaka starptautiski dati, kā arī jebkurš no sekojošajiem norādošajiem kritērijiem prioritātes kārtībā, kuru nosaka katrs no reģioniem:

(i) Starptautiskās novērošanas sistēmas novērošanas iekārtu skaits;

(ii) kompetence un pieredze novērošanas tehnoloģijā; un

(iii) ieguldījums Organizācijas ikgadējā budžetā;

(b) vienu no vietām, kas piešķirtas katram ģeogrāfiskajam reģionam, pamatojoties uz rotācijas principu aizņem tā Dalībvalsts, kas ir pirmā to šī reģiona Dalībvalstu angļu valodas alfabētiskajā sarakstā, kas nav darbojušās kā Izpildpadomes locekles visilgāko laika periodu, kopš tās ir kļuvušas par Dalībvalstīm vai kopš to pēdējā pilnvaru laika, dodot priekšroku tam, kurš ir īsāks. Dalībvalsts, kas ir nozīmēta pamatojoties uz iepriekšminēto, ir tiesīga nolemt atteikties no savas vietas. Šajā gadījumā šādai Dalībvalsts iesniedz Ģenerāldirektoram atteikšanās vēstuli, un attiecīgo vietu ieņem tā Dalībvalsts, kas seko kārtībā, kas paredzēta šajā apakšpunktā; un

(c) atlikušās vietas, kas piešķirtas katram ģeogrāfiskajam reģionam, aizņem Dalībvalstis, kas tiek nozīmētas no visu attiecīgā reģiona Dalībvalstu vidus, balstoties uz rotācijas principu vai vēlēšanām.

30. Katram Izpildpadomes loceklim ir viens pārstāvis Izpildpadomē, kuru var pavadīt tā vietnieki un padomnieki.

31. Katrs Izpildpadomes loceklis paliek amatā no tās Konferences sesijas beigām, kurā šis loceklis ir ticis ievēlēts, līdz otras regulārās ikgadējās Konferences sesijas beigām, izņemot Izpildpadomes pirmās vēlēšanas, kad tiek ievēlēti 26 locekļi, kas paliek amatā līdz trešajai regulārajai ikgadējai Konferences sesijai, atbilstoši ievērojot noteiktās skaitliskās proporcijas, kas aprakstītas 28. punktā.

32. Izpildpadome pati nosaka savas procesuālās normas un iesniedz tās Konferencei apstiprināšanai.

33. Izpildpadome ievēl Priekšsēdētāju no tās locekļu vidus.

34. Izpildpadome tiekas regulārās sesijās. Regulāro sesiju starplaikos tā tiekas, ja tas ir nepieciešams tās pilnvaru un funkciju izpildei.

35. Katram Izpildpadomes loceklim ir vienas balss tiesības.

36. Izpildpadome pieņem lēmumus procesuālajos jautājumos ar visu tās locekļu vairākuma balsojumu. Izpildpadome pieņem lēmumus saturiskajos jautājumos ar visu tās locekļu divu trešdaļu vairākuma balsojumu, ja vien šis Līgums nenosaka savādāku rīcību. Ja rodas šaubas par to, vai kāds jautājums ir uzskatāms par saturisku, to uzskata par saturisku jautājumu, ja vien par savādāku rīcību nav nobalsojis vairākums, kas nepieciešams lēmumu pieņemšanai saturiskos jautājumos.

Pilnvaras un funkcijas

37. Izpildpadome ir Organizācijas izpildinstitūcija. Tā ir atbildīga Konferences priekšā. Tā izpilda pilnvaras un funkcijas, kuras tai ir uzticētas saskaņā ar šo Līgumu. Izpildot augstākminēto, tā rīkojas saskaņā ar Konferences rekomendācijām, lēmumiem un vadlīnijām un nodrošina to nepārtrauktu un atbilstošu izpildi.

38. Izpildpadome:

(a) veicina efektīvu šī Līguma izpildi un saskaņu ar to;

(b) pārrauga Tehniskā sekretariāta darbību;

(c) sniedz Konferencei nepieciešamās rekomendācijas, lai izskatītu turpmākos ierosinājumus šī Līguma mērķa un nolūka veicināšanai;

(d) sadarbojas ar katras Dalībvalsts nacionālajām institūcijām;

(e) sagatavo un iesniedz Konferencei Organizācijas ikgadējās programmas un budžeta projektus, Organizācijas ziņojuma par šī Līguma izpildi projektu, ziņojumu par savu darbību un citus ziņojumus, kurus tā uzskata par nepieciešamiem vai kurus pieprasa Konference;

(f) veic Konferences sesiju sagatavošanas darbus, ieskaitot dienas darba kārtību projektu sagatavošanu;

(g) izskata izmaiņu ierosinājumus Protokolā vai Pielikumos, saskaņā ar VII pantu, administratīva un tehniska rakstura jautājumos un dod rekomendācijas Dalībvalstīm attiecībā uz to pieņemšanu;

(h) Slēdz līgumus un vienošanās ar Dalībvalstīm, citām valstīm un starptautiskām organizācijām Organizācijas vārdā ar Konferences iepriekšēju apstiprinājumu un uzrauga to izpildi, izņemot līgumus un vienošanās, kas minētas (i) apakšpunktā;

(i) apstiprina un pārrauga vienošanās un nolīgumu ar citām Dalībvalstīm un citām valstīm par pārbaudes darbību izpildes procesu;

(j) apstiprina un pārrauga jebkādas jaunas darbu instrukcijas vai jebkādas izmaiņas pastāvošajās darbu instrukcijās, kuras var ierosināt Tehniskais sekretariāts.

39. Izpildpadome ir tiesīga pieprasīt speciālas Konferences sesijas sasaukšanu.

40. Izpildpadome:

(a) veicina sadarbību starp Dalībvalstīm, starp Dalībvalstīm un Tehnisko sekretariātu, kas attiecas uz šī Līguma izpildi ar informācijas apmaiņas palīdzību;

(b) veicina konsultācijas un jautājumu noskaidrošanu starp Dalībvalstīm saskaņā ar IV pantu; un

(c) pieņem, izskata un veic darbības saistībā ar pieprasījumiem, ziņojumiem, objektu inspekcijām saskaņā ar IV pantu.

41. Izpildpadome izskata jebkuras aizdomas, kuras izteikusi kāda no Dalībvalstīm par iespējamu neatbilstību šim Līgumam un šajā Līgumā noteikto tiesību ļaunprātīgu izmantošanu. Šādi rīkojoties, Izpildpadome konsultējas ar iesaistītajām Dalībvalstīm un pienācīgā veidā izsaka prasību Dalībvalstij veikt pasākumus, lai labotu attiecīgo situāciju noteiktā laika periodā. Izpildpadome, cita starpā, veic vienu vai vairākus no sekojošiem pasākumiem tādā mērā kādā uzskata par nepieciešamu:

(a) informē par attiecīgo jautājumu vai lietu visas Dalībvalstis;

(b) vērš Konferences uzmanību attiecīgajam jautājumam vai lietai;

(c) sniedz rekomendācijas Konferencei vai atbilstošā veidā veic darbības, kas saistītas ar pasākumiem, lai labotu attiecīgo situāciju un nodrošinātu atbilstību saskaņā ar V pantu.

D. TEHNISKAIS SEKRETARIĀTS

42. Tehniskais sekretariāts sniedz atbalstu Dalībvalstīm šī Līguma izpildē. Tehniskais sekretariāts palīdz Konferencei un Izpildpadomei to funkciju izpildē. Tehniskais sekretariāts veic pārbaudi un citas funkcijas, kuras tam ir uzticētas saskaņā ar šo Līgumu, kā arī funkcijas, kuras tam ir uzticējusi Konference vai Izpildpadome saskaņā ar šo Līgumu. Tehniskajā sekretariātā, kā tā neatņemama sastāvdaļa, ietilpst Starptautiskais datu centrs.

43. Tehniskā sekretariāta funkcijas, kas attiecas uz pārbaudes atbilstību šim Līgumam, saskaņā ar IV. pantu un Protokolu, cita starpā, ietver sekojošo:

(a) nest atbildību par Starptautiskās novērošanas sistēmas darbības pārraudzīšanu un koordinēšanu;

(b) vadīt Starptautisko datu centru;

(c) saņemt, apstrādāt, analizēt un sagatavot ziņojumus par Starptautiskās novērošanas sistēmas datiem ikdienas darba kārtībā;

(d) nodrošināt tehnisko palīdzību un atbalstu novērošanas staciju izveidošanai un darbībai;

(e) sniegt palīdzību Izpildpadomei konsultāciju un jautājumu noskaidrošanas starp Dalībvalstīm veicināšanā;

(f) saņemt pieprasījumus par objektu inspekcijām un sagatavot tās, veicinot šādu pieprasījumu izskatīšanu Izpildpadomē, veicot sagatavošanas darbus, nodrošinot tehnisku atbalstu objektu inspekciju laikā, un sniegt ziņojumus Izpildpadomei;

(g) vest sarunas par līgumiem vai nolīgumiem ar Dalībvalstīm, citām valstīm un starptautiskām organizācijām un slēgt jebkādus šādus līgumus vai nolīgumus, kas attiecas uz Dalībvalstu vai citu valstu darbības pārbaudi, iepriekš tos apstiprinot Izpildpadomē; un

(h) sniegt atbalstu Dalībvalstīm citos pārbaudes jautājumos, kas saistīti ar šo Līgumu, caur to nacionālajām institūcijām.

44. Tehniskais sekretariāts izstrādā un uztur darbu instrukcijas, kuras apstiprina Izpildpadome, kas nosaka dažādu pārbaudes režīma komponentu darbību, saskaņā ar IV pantu un Protokolu. Šīs instrukcijas nesastāda šī Līguma vai Protokola neatņemamu sastāvdaļu, un Tehniskais sekretariāts ir tiesīgs ieviest tajos izmaiņas, kuras apstiprina Izpildpadome. Tehniskais sekretariāts nekavējoties informē Dalībvalstis par jebkādām izmaiņām darbu instrukcijās.

45. Tehniskā sekretariāta funkcijas attiecībā uz administratīvajiem jautājumiem ietver sekojošo:

(a) sagatavot un iesniegt Izpildpadomē Organizācijas programmas un budžeta projektus;

(b) sagatavot un iesniegt Izpildpadomē Organizācijas ziņojuma par šī Līguma izpildi projektu un tādus citus ziņojumus, kurus var pieprasīt Konference vai Izpildpadome;

(c) nodrošināt administratīvu un tehnisku palīdzību Konferencei, Izpildpadomei un citām papildu institūcijām;

(d) nosūtīt un saņemt korespondenci Organizācijas vārdā saistībā ar šī Līguma izpildi; un

(e) izpildīt administratīvās saistības, kas attiecas uz jebkādiem līgumiem starp Organizāciju un citām starptautiskām organizācijām.

46. Visi Dalībvalstu pieprasījumi un paziņojumi Organizācijai tiek nodoti caur to nacionālajām institūcijām Ģenerāldirektoram. Pieprasījumi un paziņojumi tiek sagatavoti vienā no šī Līguma oficiālajām valodām. Atbildot Ģenerāldirektors izmanto iesniegtajā pieprasījumā vai paziņojumā izmantoto valodu.

47. Saistībā ar Tehniskā sekretariāta pienākumu sagatavot un iesniegt Izpildpadomē Organizācijas programmas un budžeta projektus, Tehniskais sekretariāts izstrādā un ved skaidru ikvienas iekārtas, kas izveidota kā Starptautiskās novērošanas sistēmas daļa, izmaksu grāmatvedību. Analoģisks programmas un budžeta projektu režīms tiek piemērots visām citām Organizācijas darbībām.

48. Tehniskais sekretariāts nekavējoties informē Izpildpadomi par jebkādām problēmām, kuras radušās saistībā ar tā funkciju izpildi un nonākušas tā redzeslokā darbības izpildes laikā un kuras tas nav spējis atrisināt konsultāciju ceļā ar iesaistīto Dalībvalsti.

49. Tehniskajā sekretariātā ietilpst Ģenerāldirektors, kas ir tā vadītājs un galvenā administratīvā amatpersona, un tāds zinātniskais, tehniskais un cits personāls, kas var būt nepieciešams. Ģenerāldirektoru ieceļ Konference, balstoties uz Izpildpadomes rekomendācijām, uz četru gadu termiņu, kas var tikt iecelts uz vienu atkārtotu termiņu, bet ne vairāk. Pirmo Ģenerāldirektoru ieceļ Konference savā pirmajā sesijā, balstoties uz Sagatavošanas komisijas rekomendācijām.

50. Ģenerāldirektors nes atbildību Konferences un Izpildpadomes priekšā par Tehniskā sekretariāta personāla iecelšanu, tā organizāciju un darbību. Svarīgākais apsvērums, pieņemot darbā personālu un nosakot darba noteikumus, ir nepieciešamība nodrošināt augstākos profesionālās kompetences, pieredzes, lietpratības, zināšanu un godīguma standartus.

Tikai Dalībvalstu pilsoņi darbojas kā Ģenerāldirektors, inspektori vai profesionālā vai ierēdniecības personāla pārstāvji. Pietiekama uzmanība tiek pievērsta nepieciešamībai nodarbināt personālu, pamatojoties uz cik vien iespējams plašu ģeogrāfisko spektru. Nodarbināšana tiek veikta, pamatojoties uz principu, ka personāls tiek veidots, balstoties uz minimālo skaitu, kas nepieciešams, lai Tehniskais sekretariāts varētu atbilstoši izpildīt savus pienākumus.

51. Ģenerāldirektors ir tiesīgs atbilstošā veidā, pēc konsultācijām ar Izpildpadomi, izveidot terminētas zinātnisko ekspertu darba grupas, lai nodrošinātu rekomendācijas specifiskos jautājumos.

52. Izpildot savus pienākumus, Ģenerāldirektors, inspektori, inspekciju asistenti un personāla locekļi nav tiesīgi meklēt vai saņemt instrukcijas no jebkuras valdības vai jebkāda cita avota ārpus Organizācijas ietvariem. Tie atturas no jebkādām darbībām, kas varētu nelabvēlīgi ietekmēt viņu starptautisko amatpersonu stāvokli, kas ir atbildīgi vienīgi Organizācijas priekšā. Ģenerāldirektors uzņemas atbildību par inspekcijas darba grupas darbību.

53. Katra Dalībvalsts pilnībā respektē Ģenerāldirektora, inspektoru, inspekciju asistentu un personāla locekļu pienākumu starptautisko raksturu un nemeklē iespēju tos ietekmēt viņu pienākumu izpildē.

E. PRIVILĒĢIJAS UN IMUNITĀTES

54. Jebkuras Dalībvalsts teritorijā vai jebkādā citā vietā, kas atrodas tās jurisdikcijā vai kontrolē, Organizācija bauda tādas juridiskas pilnvaras, privilēģijas un imunitātes, kas nepieciešamas tās funkciju izpildei.

55. Dalībvalstu delegāti kopā ar to vietniekiem un padomniekiem, Izpildpadomē ievēlēto locekļu pārstāvji kopā ar to vietniekiem un padomniekiem, Ģenerāldirektors, inspektori, inspekciju asistenti un Organizācijas personāla pārstāvji bauda tādas privilēģijas un imunitātes, kas nepieciešamas ar Organizāciju saistīto funkciju neatkarīgai izpildei.

56. Juridiskās pilnvaras, privilēģijas un imunitātes, kas minētas šajā Pantā, tiek definētas līgumos starp Organizāciju un Dalībvalstīm, kā arī līgumā starp Organizāciju un valsti, kurā atrodas tās galvenā mītne. Šādi līgumi tiek izskatīti un apstiprināti 26. (h) un (i) punktā noteiktajā kārtībā.

57. Neietekmējot 54. un 55. punktā noteikto, Ģenerāldirektoram, inspektoriem, inspekciju asistentiem un Tehniskā sekretariāta personāla locekļiem, veicot pārbaudes darbības, tiek piešķirtas Protokolā noteiktās privilēģijas un imunitātes.

III pants

NACIONĀLIE IZPILDES PASĀKUMI

1. Katra Dalībvalsts saskaņā ar savām konstitucionālajām procedūrām veic jebkādus nepieciešamos pasākumus, lai izpildītu savas saistības saskaņā ar šo Līgumu. Īpaši tā veic jebkādus nepieciešamos pasākumus, lai:

(a) visā tās teritorijā vai jebkurā citā vietā, kas atrodas tās jurisdikcijā saskaņā ar starptautiskajām tiesībām, aizliegtu fiziskām un juridiskām personām jebkādas darbības, kuras ir aizliegtas Dalībvalstīm saskaņā ar šo Līgumu;

(b) aizliegtu fiziskām un juridiskām personām veikt jebkādas šādas darbības jebkurā vietā, kas atrodas tās kontrolē; un

(c) saskaņā ar starptautiskajām tiesībām aizliegtu fiziskām personām, kurām ir tās pilsonība, jebkur veikt jebkādas šādas darbības.

2. Katra Dalībvalsts sadarbojas ar citām Dalībvalstīm un sasniedz vispiemērotāko juridiskās palīdzības formu saistību izpildes veicināšanai, kuras paredzētas 1. punktā.

3. Katra Dalībvalsts informē Organizāciju par pasākumiem, kas veikti saskaņā ar šo pantu.

4. Lai veiktu savas saistības saskaņā ar šo Līgumu, katra Dalībvalsts nozīmē vai izveido nacionālu institūciju un, līgumam stājoties spēkā attiecībā uz to, informē Organizāciju par to. Nacionālā institūcija kalpo kā nacionālais krustpunkts sakariem ar Organizāciju un citām Dalībvalstīm.

IV pants

PĀRBAUDE

A. VISPĀRĒJIE NOTEIKUMI

1. Lai pārbaudītu atbilstību šim Līgumam, tiek izveidots pārbaudes režīms, kas sastāv no sekojošiem elementiem:

(a) Starptautiskā novērošanas sistēma;

(b) konsultācijas un jautājumu noskaidrošana;

(c) objektu inspekcijas; un

(d) konfidecialitātes nodrošināšanas pasākumi.

Šim Līgumam stājoties spēkā, pārbaudes režīms atbilst šī Līguma pārbaudes prasībām.

2. Pārbaudes darbības tiek veiktas, balstoties uz objektīvu informāciju, tās ierobežo šī Līguma priekšmets, tās tiek veiktas, balstoties uz pilnīgu Dalībvalstu suverenitātes ievērošanu un cik iespējams neuzmācīgā veidā, kas atbilst efektīvai un savlaicīgai to mērķu sasniegšanai. Katra Dalībvalsts izvairās no pārbaudes tiesību ļaunprātīgas izmantošanas.

3. Katra Dalībvalsts saskaņā ar šo Līgumu apņemas sadarboties ar tās nacionālās institūcijas, kas izveidota saskaņā ar III panta 4. punktu, starpniecību ar Organizāciju un citām Dalībvalstīm, lai veicinātu pārbaudes atbilstību šim Līgumam, cita starpā, veicot sekojošo:

(a) izveidojot nepieciešamos objektus un iekārtas, lai piedalītos šajos pārbaudes pasākumos un izveidojot nepieciešamos sakarus;

(b) sniedzot datus, kas iegūti nacionālajās stacijās, kas ir Starptautiskās novērošanas sistēmas sastāvdaļa;

(c) atbilstošā veidā piedaloties konsultāciju un jautājumu noskaidrošanas procesā;

(d) ļaujot veikt objektu inspekcijas; un

(e) atbilstošā veidā piedaloties slepenības nodrošināšanas pasākumos.

4. Visām Dalībvalstīm, neatkarīgi no to tehniskajām un finansiālajām iespējām, ir vienlīdzīgas pārbaudes tiesības un vienlīdzīgas saistības pieņemt pārbaudi.

5. Šajā Līgumā nevienai no Dalībvalstīm netiek likti šķēršļi, lai izmantotu informāciju, kas iegūta izmantojot nacionālos tehniskos pārbaudes līdzekļus saskaņā ar vispārēji atzītiem starptautisko tiesību principiem, ieskaitot cieņas pret valstu suverenitāti principu.

6. Neietekmējot Dalībvalstu tiesības aizsargāt slepenus objektus un iekārtas, darbības vai apvidus, kas nav saistāmi ar šo Līgumu, Dalībvalstis neiejaucas šī Līguma pārbaudes režīma elementos vai nacionālo tehnisko pārbaudes līdzekļu darbībā, kas strādā saskaņā ar 5. punktu.

7. Katrai Dalībvalstij ir tiesības veikt pasākumus, lai aizsargātu slepenas iekārtas un aizkavētu konfidenciālas informācijas un datu, kas nav saistīti ar šo Līgumu, atklāšanu.

8. Tiek veikti visi nepieciešamie pasākumi, lai aizsargātu jebkuras ar civilām un militārām darbībām, un ierīcēm saistītas informācijas konfidencialitāti, kas iegūta pārbaudes pasākumu laikā.

9. Saskaņā ar 8. punktu informācija, kuru Organizācija iegūst ar pārbaudes režīma starpniecību, kas noteikts šajā Līgumā, ir pieejama visām Dalībvalstīm saskaņā ar atbilstošajiem šī Līguma un Protokola noteikumiem.

10. Šī Līguma noteikumi netiek skaidroti, kā ierobežojoši starptautiskai datu apmaiņai zinātniskos nolūkos.

11. Katra Dalībvalsts uzņemas sadarboties ar Organizāciju un citām Dalībvalstīm pārbaudes režīma uzlabošanā, papildu novērošanas tehnoloģiju, tādu kā elektromagnētiskā pulsa novērošanu vai satelītu novērošanu, pārbaudes potenciālu izpētē ar mērķi nepieciešamības gadījumā attīstīt specifiskus pasākumus, lai uzlabotu šī Līguma efektīvu un rentablu pārbaudi. Šādi pasākumi pēc vienošanās tiek iekļauti pastāvošajos šī Līguma noteikumos, Protokolā vai kā atsevišķas Protokola daļas saskaņā ar VII pantu vai, ja tas ir nepieciešams, tiek atspoguļoti darbu instrukcijās saskaņā ar II panta 44. punktu.

12. Dalībvalstis apņemas veicināt savstarpēju sadarbību, lai veicinātu un piedalītos visplašākajā iespējamajā informācijas, kas saistīta ar tehnoloģijām, kas tiek izmantotas šī Līguma pārbaudē, apmaiņā, lai dotu iespēju visām Dalībvalstīm nostiprināt savu nacionālo pārbaudes pasākumu izpildi un gūt labumu no šādu tehnoloģiju izmantošanas miermīlīgos mērķos.

13. Šī Līguma noteikumi tiek izpildīti veidā, kas nepieļauj Dalībvalstu ekonomiskās un tehnoloģiskās attīstības kavēšanu, lai turpmāk attīstītu atomenerģijas pielietošanu miermīlīgos mērķos.

Tehniskā sekretariāta pārbaudes pienākumi

14. Veicot savus pienākumus pārbaudes sfērā, kas noteikta šajā Līgumā un Protokolā, Tehniskais sekretariāts sadarbībā ar Dalībvalstīm šī Līguma nolūkos:

(a) veic sagatavošanas darbus, lai saņemtu un izplatītu datus un ziņojumus, kas nepieciešami šī Līguma pārbaudei saskaņā ar tā noteikumiem, un lai uzturētu vispārēju komunikāciju infrastruktūru, kas nepieciešama šī uzdevuma izpildei;

(b) ikdienas darba kārtībā ar tā Starptautiskā datu centra starpniecību, kas principiāli ir Tehniskā sekretariāta krustpunkts datu uzglabāšanai un pārstrādei:

(i) saņem un ierosina datu pieprasījumus no Starptautiskās novērošanas sistēmas;

(ii) atbilstošā veidā saņem datus, kas iegūti konsultāciju un jautājumu noskaidrošanas procesā, objekta inspekciju un slepenības nodrošināšanas pasākumu rezultātā; un

(iii) saņem citus atbilstošus datus no Dalībvalstīm un starptautiskām organizācijām saskaņā ar šo Līgumu un Protokolu;

(c) pārrauga, koordinē un nodrošina Starptautiskās novērošanas sistēmas un tās sastāvelementu, kā arī Starptautiskā datu centra darbību saskaņā ar atbilstošajām darba instrukcijām;

(d) ikdienas darba kārtībā apstrādā, analizē un ziņo par Starptautiskās novērošanas sistēmas datiem saskaņā ar noteikto kārtību, lai nodrošinātu efektīvu šī Līguma starptautisko pārbaudi un lai veicinātu ātru Līguma atbilstības problēmu atrisināšanu;

(e) padara pieejamus visus datus, neapstrādātus un apstrādātus, un jebkādus ziņojumus visām Dalībvalstīm, katrai Dalībvalstij uzņemoties atbildību par Starptautiskās novērošanas sistēmas datu izmantošanu saskaņā ar II panta 7. punktu un šī panta 8. un 13. punktu;

(f) sniedz visām Dalībvalstīm vienlīdzīgu, atvērtu, ērtu un savlaicīgu pieeju visiem uzkrātajiem datiem;

(g) uzglabā visus datus, apstrādātus un neapstrādātus, un ziņojumus;

(h) koordinē un sekmē pieprasījumus pēc papildu datiem no Starptautiskās novērošanas sistēmas;

(i) koordinē pieprasījumus pēc papildu datiem no vienas Dalībvalsts otrai Dalībvalstij;

(j) sniedz tehnisku palīdzību un atbalstu novērošanas iekārtu un atbilstošu komunikācijas līdzekļu uzstādīšanā un darbībā, kur šāda palīdzība un atbalsts ir nepieciešams iesaistītajai valstij;

(k) dara pieejamu jebkurai Dalībvalstij, pēc tās pieprasījuma, tehniku, kuru izmanto Tehniskais sekretariāts un tā Starptautiskais datu centrs pārbaudes režīma datu apkopošanai, uzkrāšanai, apstrādei, analīzei un ziņošanai; un

(l) veic novērošanu, novērtē un ziņo par vispārējo Starptautiskās novērošanas sistēmas un Starptautiskā datu centra darbību.

15. Noteiktās procedūras, kuras lieto Tehniskais sekretariāts veicot pārbaudes pienākumus, kas minēti 14. punktā un detalizēti aprakstīti Protokolā, tiek izstrādātas atbilstošās darbu instrukcijās.

B. STARPTAUTISKĀ NOVĒROŠANAS

SISTĒMA

16. Starptautiskā novērošanas sistēma ietver sevī iekārtas seismoloģiskajai novērošanai, radionuklīdu novērošanai, ieskaitot sertificētas laboratorijas, hidroakustisko novērošanu, infraskaņas novērošanu un atbilstošus komunikācijas līdzekļus, un to atbalsta Starptautiskais datu centrs un tehniskais sekretariāts.

17. Starptautiskā novērošanas sistēma tiek nodota Tehniskā sekretariāta pakļautībā. Visas Starptautiskās novērošanas sistēmas novērošanas iekārtas pieder un to darbību nodrošina valstis, kurās tās atrodas vai kas par tām uzņemas atbildību citādā veidā saskaņā ar Protokolu.

18. Katrai Dalībvalstij ir tiesības piedalīties starptautiskā datu apmaiņā un gūt pieeju visiem datiem, kurus piedāvā Starptautiskais datu centrs. Katra Dalībvalsts sadarbojas ar Starptautisko datu centru ar tās nacionālās institūcijas starpniecību.

Starptautiskās novērošanas

sistēmas dibināšana

19. To iekārtu, kas iekļautas Starptautiskajā novērošanas sistēmā un apzīmētas Protokola pielikuma Nr.1 tabulās 1-A, 2-A, 3 un 4, darbības vajadzībām tajā mērā, kādā šīs iekārtas ir apstiprinājusi attiecīgā valsts un Organizācija, lai sniegtu datus Starptautiskajam datu centram saskaņā ar Protokola tehniskajām prasībām un atbilstošajām darba instrukcijām, Organizācija, kā tas norādīts līgumos vai nolīgumos, saskaņā ar Protokola I daļas 4. punktu, uzņemas izdevumus par:

(a) jaunu iekārtu uzstādīšanu un pastāvošo iekārtu uzlabošanu, ja vien par šīm iekārtām atbildīgā valsts pati neuzņemas šos izdevumus;

(b) Starptautiskās novērošanas sistēmas iekārtu darbību un uzturēšanu, ieskaitot iekārtu fizisko drošību, ja tas ir nepieciešams, un noteikto datu autentiskuma noteikšanas procedūru veikšanu;

(c) Starptautiskās novērošanas sistēmas datu (apstrādātu vai neapstrādātu) pārsūtīšanu, izmantojot vistiešākos un rentablākos pieejamos līdzekļus, ieskaitot nepieciešamības gadījumā ar komunikāciju krustpunktu starpniecību no novērošanas stacijām, laboratorijām, analītiskajām iestādēm un nacionālajiem datu centriem Starptautiskajam datu centram; vai šādu datu pārsūtīšanu (ieskaitot paraugus, ja tas nepieciešams) uz laboratorijām vai analītiskajām iestādēm; un

(d) paraugu analīzi Organizācijas interesēs.

20. Papildu seismisko staciju tīkla, kas minēts Protokola Pielikuma Nr.1 tabulā 1-B, vajadzībām Organizācija, kā tas minēts līgumos un nolīgumos saskaņā ar Protokola I. daļas 4. punktu, uzņemas tikai izdevumus par:

(a) datu pārsūtīšanu Starptautiskajam datu centram;

(b) šādu staciju datu autentiskuma noteikšanu;

(c) staciju uzlabošanu atbilstoši nepieciešamajiem tehniskajiem standartiem, ja vien par šīm iekārtām atbildīgā valsts pati neuzņemas šos izdevumus;

(d) nepieciešamības gadījumā jaunu staciju izveidošanu šī Līguma nolūkos vietās, kur dotajā brīdī nepastāv atbilstošas iekārtas, ja vien par šādām iekārtām atbildīgā valsts pati neuzņemas šos izdevumus; un

(e) jebkuriem citiem izdevumiem, kas attiecas uz Organizācijas pieprasīto datu sniegšanu, kā tas noteikts atbilstošajās darbu instrukcijās.

21. Organizācija uzņemas arī izdevumus par katras Dalībvalsts pieprasīto Starptautiskā datu centra parasto ziņojumu un pakalpojumu sniegšanu, kā tas noteikts Protokola I daļas F. nodaļā. Jebkuru papildu datu vai produktu sagatavošanas un pārsūtīšanas izdevumus uzņemas pieprasošā Dalībvalsts.

22. Līgumos vai, ja nepieciešams, nolīgumos, kas noslēgti starp Dalībvalstīm vai valstīm, kurās atrodas vai, kas savādākā veidā uzņemas atbildību par Starptautiskās novērošanas sistēmas iekārtām, iekļauj noteikumus par šo izdevumu segšanu. Šādi noteikumi var ietvert metodes un procedūras, saskaņā ar kurām Dalībvalsts uzņemas jebkurus no izdevumiem par iekārtām, kas atrodas tās teritorijā vai par kurām tā ir atbildīga, kas minēti 19. (a) un 20. (c) un (d) punktā un tie tai tiek kompensēti ar atbilstošu tās finansiālā ieguldījuma Organizācijā samazinājumu. Šāds samazinājums nedrīkst pārsniegt 50 procentus no Dalībvalsts ikgadējā finansiālā ieguldījuma, bet var tikt sadalīts starp turpmākajiem gadiem. Dalībvalsts var sadalīt šādu samazinājumu ar citu Dalībvalsti saskaņā ar savstarpēju līgumu vai vienošanos un vienojoties ar Izpildpadomi. Šajā punktā minētos līgumus un vienošanās apstiprina saskaņā ar II panta 26. (h) un 38. (i) punktu.

Izmaiņas Starptautiskajā novērošanas sistēmā

23. Jebkuri 11. punktā minētie pasākumi, kas ietekmē Starptautisko novērošanas sistēmu, papildinot vai likvidējot novērošanas tehnoloģijas, saskaņā ar vienošanos tiek iekļauti šajā Līgumā un Protokolā saskaņā ar VII panta 1. un 6. pargrāfu.

24. Sekojošās izmaiņas Starptautiskajā novērošanas sistēmā, par kurām noslēdz līgumu starp tieši iesaistītajām valstīm, tiek uzskatītas par administratīvas un tehniskas dabas jautājumiem, kas atbilst VII panta 7. un 8. punktam:

(a) izmaiņas iekārtu skaitā, kas minēts Protokolā, noteiktai novērošanas tehnoloģijai; un

(b) izmaiņas citās noteiktu iekārtu detaļās, kā tas atspoguļots Protokola Pielikuma Nr.1 tabulās (cita starpā, ieskaitot valsti, kas atbildīga par iekārtu; atrašanās vietu; iekārtas nosaukumu; iekārtas tipu; un iekārtas attiecinājumu starp pamattīkliem un papildu seismiskajiem tīkliem).

Ja saskaņā ar VII panta 8. (d) punktu Izpildpadome rekomendē šādu izmaiņu pieņemšanu, tad tā saskaņā ar VII panta 8. (g) punktu arī rekomendē šādu izmaiņu spēkā stāšanos pēc Ģenerāldirektora informēšanas par tās veikto apstiprinājumu.

25. Ģenerāldirektors, iesniedzot Izpildpadomei un Dalībvalstīm informāciju un novērtējumu saskaņā ar VII panta 8. (b) pargrāfu, jebkura priekšlikuma, kas veikts saskaņā ar 24. punktu, gadījumā pievieno:

(a) šī priekšlikuma tehnisko novērtējumu;

(b) paziņojumu par šī priekšlikuma administratīvo un finansiālo ietekmi; un

(c) ziņojumu par konsultācijām ar šajā priekšlikumā tieši iesaistītajām Valstīm, ieskaitot viņu norādījumus par līgumu.

Pagaidu kārtība

26. Nopietnu un nelabojamu novērošanas iekārtu tehnisku avāriju gadījumā, kas minēti Protokola Pielikuma Nr.1 tabulās vai, lai aizstātu citus pagaidu novērošanas apjoma samazinājumus, Ģenerāldirektors, konsultējoties un vienojoties ar tieši iesaistītajām valstīm un ar Izpildpadomes piekrišanu, ievieš pagaidu kārtību, kas ilgst ne vairāk kā gadu, kas nepieciešamības gadījumā tiek atjaunota uz vēl vienu gadu saskaņā ar Izpildpadomes un tieši iesaistīto valstu vienošanos. Šāda kārtība neizraisa Starptautiskās novērošanas sistēmas darbojošos iekārtu skaita palielināšanos, kas pārsniegtu skaitu, kas noteikts attiecīgajā tīklā; cik vien tas iespējams, tā atbilst tehniskajām un darbības prasībām, kas noteiktas attiecīgā tīkla darbu instrukcijā; un tā tiek iekļauta Organizācijas budžeta robežās. Turklāt Ģenerāldirektors veic pasākumus, lai labotu situāciju, un izsaka ierosinājumus tās pilnīgam atrisinājumam. Ģenerāldirektors informē visas Dalībvalstis par jebkuriem saistībā ar šo punktu pieņemtajiem lēmumiem.

Nacionālo iekārtu sadarbība

27. Dalībvalstis ir tiesīgas atsevišķi noslēgt sadarbības vienošanās ar Organizāciju, lai Starptautiskajam datu centram sniegtu papildu datus no nacionālajām novērošanas stacijām, kas formāli nav Starptautiskās novērošanas sistēmas sastāvdaļa.

28. Šādas sadarbības vienošanās var tikt noslēgtas sekojošā veidā:

(a) Pēc kādas no Dalībvalsts lūguma un uz šīs Dalībvalsts rēķina Tehniskais sekretariāts veic pasākumus, kas nepieciešami, lai apliecinātu, ka dotā novērošanas iekārta atbilst tehniskajām un ekspluatācijas prasībām, kas norādītas attiecīgajās Starptautiskās novērošanas sistēmas iekārtas darba instrukcijās un veic pasākumus šo datu autentiskuma noteikšanai. Tad saskaņā ar Izpildpadomes piekrišanu Tehniskais sekretariāts formāli apzīmē šādu iekārtu kā nacionālo sadarbības partneri. Tehniskais sekretariāts veic nepieciešamos pasākumus, lai atbilstošā veidā apstiprinātu savu apliecinājumu;

(b) Tehniskais sekretariāts veido tekošo nacionālo sadarbības partneru (objektu un iekārtu) sarakstu un izsniedz to visām Dalībvalstīm; un

(c) Starptautiskais datu centrs apkopo datus no nacionālajām iekārtām, kas ir šīs sadarbības partneri, ja to ir pieprasījusi kāda no Dalībvalstīm, ar mērķi veicināt konsultācijas un jautājumu noskaidrošanu, un izskatīt objekta inspekciju pieprasījumus. Datu nodošanas izdevumus uzņemas minētā Dalībvalsts.

Noteikumi, saskaņā ar kuriem tiek sniegti papildu dati no šādām iekārtām un saskaņā ar kuriem Starptautiskais datu centrs ir tiesīgs pieprasīt turpmākus vai operatīvus ziņojumus, vai paskaidrojumus, tiek izstrādāti atbilstošā novērošanas tīkla darba instrukcijā.

C. KONSULTĀCIJAS

UN JAUTĀJUMU NOSKAIDROŠANA

29. Nekādi neierobežojot nevienas Dalībvalsts tiesības pieprasīt objekta inspekciju, Dalībvalstis iespēju robežās sākotnēji veic visus pasākumus, lai noskaidrotu un atrisinātu, savā starpā vai ar Organizācijas starpniecību, jebkuru jautājumu, kas var radīt bažas par iespējamu neatbilstību šī Līguma pamatsaistībām.

30. Dalībvalsts, kas saņem pieprasījumu saskaņā ar 29. punktu tiešā veidā no citas Dalībvalsts, sniedz paskaidrojumu pieprasījumu veikušajai Dalībvalstij cik vien tas ātri iespējams, bet jebkurā gadījumā ne vēlāk kā 48 stundas pēc pieprasījuma. Pieprasījumu veicošās un saņēmušās Dalībvalstis ir tiesīgas informēt Izpildpadomi un Ģenerāldirektoru par šo pieprasījumu un atbildi.

31. Jebkurai Dalībvalstij ir tiesības pieprasīt Ģenerāldirektora palīdzību jebkura jautājuma, kas var radīt bažas par iespējamu neatbilstību šī Līguma pamatsaistībām, noskaidrošanā. Ģenerāldirektors sniedz šīm bažām atbilstošu informāciju, kas ir Tehniskā sekretariāta rīcībā. Ģenerāldirektors informē Izpildpadomi par šādu pieprasījumu un sniegto atbildes informāciju, ja to ir pieprasījusi attiecīgā Dalībvalsts.

32. Jebkurai Dalībvalstij ir tiesības pieprasīt Izpildpadomei saņemt paskaidrojumu no citas Dalībvalsts par jebkuru jautājumu, kas var radīt bažas par iespējamu neatbilstību šī Līguma pamatsaistībām. Šajā gadījumā tiek piemērots sekojošais:

(a) Izpildpadome nodod paskaidrojuma pieprasījumu attiecīgajai Dalībvalstij ar Ģenerāldirektora starpniecību ne vēlāk kā 24 stundas pēc tā saņemšanas;

(b) attiecīgā Dalībvalsts sniedz paskaidrojumu Izpildpadomei cik vien ātri iespējams, bet jebkurā gadījumā ne vēlāk kā 48 stundas pēc pieprasījuma saņemšanas;

(c) Izpildpadome reģistrē šo paskaidrojumu un nodod to pieprasošajai Dalībvalstij ne vēlāk kā 24 stundas pēc tā saņemšanas;

(d) ja pieprasošā Dalībvalsts uzskata šo paskaidrojumu par neatbilstošu, tai ir tiesības pieprasīt Izpildpadomei iegūt tālāku attiecīgās Dalībvalsts paskaidrojumu.

Izpildpadome nekavējoties informē visas citas Dalībvalstis par jebkuru paskaidrojuma pieprasījumu saskaņā ar šo punktu, kā arī par jebkuru atbildi, kas saņemta no attiecīgās Dalībvalsts.

33. Ja pieprasošā Dalībvalsts uzskata saskaņā ar 32. (d) punktu saņemto paskaidrojumu par neapmierinošu, tai ir tiesības pieprasīt Izpildpadomes tikšanos, kurā ir tiesīgas piedalīties iesaistītās Dalībvalstis, kas nav Izpildpadomes locekles. Šādas tikšanās laikā Izpildpadome izskata attiecīgo jautājumu un ir tiesīga rekomendēt jebkurus pasākumus saskaņā ar V pantu.

D. OBJEKTU INSPEKCIJAS

Pieprasījums pēc objekta inspekcijas

34. Katrai Dalībvalstij ir tiesības pieprasīt objekta inspekciju saskaņā ar šī panta noteikumiem un Protokola II daļu jebkurā vietā vai teritorijā, kas atrodas jebkuras Dalībvalsts jurisdikcijā vai kontrolē vai jebkurā teritorijā, kas atrodas ārpus jebkuras valsts jurisdikcijas vai kontroles.

35. Vienīgais objekta inspekcijas mērķis ir noskaidrot vai nav veikti kodolieroču izmēģinājumi vai cita veida kodolsprādzieni, pārkāpjot I pantu, un iespēju robežās apkopot jebkurus faktus, kas varētu palīdzēt identificēt jebkuru iespējamo pārkāpēju.

36. Pieprasošās Dalībvalsts pienākums ir uzturēt spēkā objekta inspekcijas pieprasījumu šī Līguma ietvaros un sniegt pieprasīto informāciju saskaņā ar 37. punktu. Pieprasošā Dalībvalsts atturas no nepamatotiem un ļaunprātīgiem inspekciju pieprasījumiem.

37. Objekta inspekcijas pieprasījums tiek bal-stīts uz Starptautiskās novērošanas sistēmas apkopoto informāciju vai jebkuru atbilstošo tehnisko informāciju, kas iegūta izmantojot nacionālos tehniskos pārbaudes līdzekļus veidā, kas atbilst vispāratzītajiem starptautisko tiesību principiem, vai balstoties uz to savienojumu. Pieprasījums satur informāciju, kas saskan ar Protokola II daļas 41. punktu.

38. Pieprasošā Dalībvalsts iesniedz objekta inspekcijas pieprasījumu Izpildpadomē un vienlaicīgi iesniedz to Ģenerāldirektoram, lai tas varētu sākt nekavējošu lietas virzību.

Objekta inspekcijas pieprasījuma

iesniegšanai sekojošās darbības

39. Izpildpadome sāk izskatīšanu nekavējoties pēc objekta inspekcijas pieprasījuma saņemšanas.

40. Pēc objekta inspekcijas pieprasījuma saņemšanas Ģenerāldirektors paziņo pieprasošajai Dalībvalstij par pieprasījuma saņemšanu divu stundu laikā un paziņo par to tai Dalībvalstij, uz kuru attiecas inspekcijas pieprasījums, sešu stundu laikā. Ģenerāldirektors apstiprina to, ka pieprasījums atbilst Protokola II daļas 41. punktā minētajām prasībām un nepieciešamības gadījumā palīdz pieprasošajai Dalībvalstij atbilstošā veidā izpildīt pieprasījumu, un nodod šo pieprasījumu Izpildpadomei un visām Dalībvalstīm 24 stundu laikā.

41. Ja objekta inspekcijas pieprasījums atbilst prasībām, Tehniskais sekretariāts nekavējoties sāk objekta inspekcijas sagatavošanas darbus.

42. Ģenerāldirektors, saņemot objekta inspekcijas pieprasījumu, kas attiecas uz inspekcijas teritoriju, kas atrodas kādas no Dalībvalstīm jurisdikcijā, nekavējoties pieprasa paskaidrojumu no šīs Dalībvalsts, uz kuru attiecas inspekcijas pieprasījums, lai noskaidrotu un atrisinātu bažas, kas minētas pieprasījumā.

43. Dalībvalsts, kas saņēmusi paskaidrojuma pieprasījumu saskaņā ar 42. punktu, sniedz Ģenerāldirektoram paskaidrojumus un citu atbilstošo pieejamo informāciju cik ātri vien iespējams, bet ne vēlāk kā 72 stundas pēc paskaidrojuma pieprasījuma saņemšanas.

44. Pirms Izpildpadome pieņem lēmumu sakarā ar objekta inspekcijas pieprasījumu, Ģenerāldirektors nekavējoties nodod Izpildpadomei jebkuru papildu informāciju, kas pieejama Starptautiskajai novērošanas sistēmai vai kuru ir sniegusi kāda no Dalībvalstīm saistībā ar gadījumu, kas minēts pieprasījumā, ieskaitot jebkurus paskaidrojumus saskaņā ar 42. un 43. punktu, kā arī jebkuru citu informāciju no Tehniskā sekretariāta, kuru Ģenerāldirektors uzskata par atbilstošu vai kuru ir pieprasījusi Izpildpadome.

45. Ja vien pieprasošā Dalībvalsts neuzskata izvirzīto prasību pēc objekta inspekcijas par atrisinātu un neatsauc šo pieprasījumu, Izpildpadome pieņem lēmumu saistībā ar šo pieprasījumu saskaņā ar 46. punktu.

Izpildpadomes lēmumi

46. Izpildpadome pieņem lēmumu saistībā ar objekta inspekcijas pieprasījumu ne vēlāk kā 96 stundas pēc pieprasījuma saņemšanas no pieprasošās Dalībvalsts. Lēmums apstiprināt objekta inspekciju var tikt pieņemts ar vismaz 30 Izpildpadomes locekļu balsu skaitu. Ja Izpildpadome neapstiprina inspekciju, sagatavošanas darbi tiek pārtraukti un turpmākas darbības saistībā ar šo pieprasījumu netiek veiktas.

47. Ne vēlāk kā 25 dienas pēc objekta inspekcijas apstiprināšanas saskaņā ar 46. punktu inspekcijas darba grupa ar Ģenerāldirektora starpniecību nodod Izpildpadomei inspekcijas norises ziņojumu. Inspekcijas turpināšana tiek uzskatīta par apstiprinātu, ja vien Izpildpadome ne vēlāk kā 72 stundas pēc inspekcijas norises ziņojuma saņemšanas ar locekļu vairākuma balsojumu nenolemj neturpināt pārbaudi. Ja Izpildpadome nolemj neturpināt pārbaudi, pārbaude tiek pārtraukta, un inspekcijas darba grupa atstāj pārbaudāmo teritoriju un pārbaudāmās Dalībvalsts teritoriju cik vien ātri iespējams saskaņā ar Protokola II daļas 109. un 110. punktu.

48. Objekta inspekcijas norises laikā inspekcijas darba grupa ar Ģenerāldirektora starpniecību ir tiesīga iesniegt Izpildpadomei priekšlikumu izdarīt urbumu. Izpildpadome pieņem lēmumu saistībā ar šādu priekšlikumu ne vēlāk kā 72 stundas pēc priekšlikuma saņemšanas. Lēmumu apstiprināt urbuma veikšanu pieņem Izpildpadomes locekļu vairākums.

49. Inspekcijas darba grupa ir tiesīga ar Ģenerāldirektora starpniecību pieprasīt Izpildpadomei pagarināt inspekcijas norises laiku maksimāli par 70 dienām, pārsniedzot 60 dienu laika termiņu, kas noteikts Protokola II daļas 4. punktā, ja inspekcijas darba grupa uzskata šādu pagarinājumu par būtisku tās mandāta izpildei. Inspekcijas darba grupa norāda savā pieprasījumā, kuras no darbībām un tehnikām, kas uzskaitītas Protokola II daļas 69.punktā, tā ir iecerējusi veikt pagarinājuma laikā. Izpildpadome pieņem lēmumu par pagarinājuma pieprasījumu ne vēlāk kā 72 stundas pēc pieprasījuma saņemšanas. Lēmumu, apstiprināt inspekcijas norises pagarinājumu, pieņem Izpildpadomes locekļu vairākums.

50. Jebkurā laikā, kas seko pēc objekta inspekcijas pagarinājuma apstiprināšanas, saskaņā ar 47. punktu, inspekcijas darba grupa ir tiesīga ar Ģenerāldirektora starpniecību iesniegt Izpildpadomei rekomendāciju pārtraukt inspekciju. Šāda rekomendācija tiek uzskatīta par apstiprinātu, ja vien Izpildpadome ne vēlāk kā 72 stundas pēc šīs rekomendācijas saņemšanas ar tās locekļu divu trešdaļu vairākuma balsojumu neapstiprina inspekcijas pārtraukšanu. Inspekcijas pārtraukšanas gadījumā inspekcijas darba grupa atstāj inspekcijas teritoriju un pārbaudāmās Dalībvalsts teritoriju cik vien ātri iespējams saskaņā ar Protokola II daļas 109. un 110. punktu.

51. Pieprasošā Dalībvalsts un pārbaudāmā Dalībvalsts ir tiesīgas piedalīties Izpildpadomes pārrunās par objekta inspekcijas pieprasījumu bez balsošanas tiesībām. pieprasošā Dalībvalsts un pārbaudāmā Dalībvalsts ir tiesīgas bez balss tiesībām piedalīties arī jebkurā no turpmākajām Izpildpadomes pārrunām, kas saistītas ar šo inspekciju.

52. Ģenerāldirektors informē visas Dalībvalstis 24 stundu laikā par jebkuriem Izpildpadomes lēmumiem un tās saņemtajiem ziņojumiem, priekšlikumiem, pieprasījumiem un rekomendācijām saskaņā ar 46. – 50. punktu.

Izpildpadomes objekta inspekcijas

apstiprinājumam sekojošās darbības

53. Izpildpadomes apstiprinātu objekta inspekciju nekavējoties veic inspekcijas darba grupa, kuru nozīmē Ģenerāldirektors, saskaņā ar šī Līguma un Protokola noteikumiem. Inspekcijas darba grupa ierodas darbības vietā ne vēlāk kā sešas dienas pēc datuma, kad Izpildpadome saņēmusi objekta inspekcijas pieprasījumu no pieprasošās Dalībvalsts.

54. Ģenerāldirektors izsniedz inspekcijas mandātu objekta inspekcijas veikšanai. Inspekcijas mandāts satur informāciju, kas norādīta Protokola II daļas 42. punktā.

55. Saskaņā ar Protokola II daļas 43. punktu Ģenerāldirektors informē pārbaudāmo Dalībvalsti par inspekciju ne vēlāk kā 24 stundas pirms plānotās inspekcijas darba grupas ierašanās darbības vietā.

Objekta inspekcijas veikšana

56. Katra Dalībvalsts atļauj Organizācijai veikt objekta inspekciju tās teritorijā vai vietās, kas atrodas tās jurisdikcijā vai kontrolē saskaņā ar šī Līguma un Protokola noteikumiem. Tomēr Dalībvalstīm ir tiesības neatļaut vienlaicīgas objektu inspekcijas to teritorijā vai vietās, kas atrodas to jurisdikcijā vai kontrolē.

57. Saskaņā ar šī Līguma un Protokola noteikumiem Pārbaudāmajai Dalībvalstij ir:

(a) tiesības un pienākums veikt visu nepieciešamo, lai demonstrētu savu atbilstību šī Līguma noteikumiem un šādā veidā veicināt inspekcijas darba grupas mandāta izpildi;

(b) tiesības veikt pasākumus, kurus tā uzskata par nepieciešamiem, lai aizsargātu nacionālās drošības intereses un nepieļautu konfidenciālās informācijas, kas nav saistīta ar inspekcijas mērķi, atklāšanu;

(c) pienākums nodrošināt pieeju inspekcijas teritorijai vienīgi, lai noskaidrotu faktus, kas atbilst inspekcijas mērķim, ņemot vērā apakšpunktu (b) un jebkuras konstitucionālās saistības, kuras tai ir attiecībā uz īpašumtiesībām vai pārmeklēšanas un konfiskācijas darbībām;

(d) pienākums neizmantot šo punktu vai Protokola II daļas 88. punktu, lai slēptu jebkādus tās saistību saskaņā ar I pantu pārkāpumus; un

(e) pienākums nekavēt inspekcijas darba grupas iespējas pārvietoties Pārbaudāmās teritorijas ietvaros un veikt inspekcijas darbības saskaņā ar šo Līgumu un Protokolu.

Objekta inspekcijas aspektā pieeja nozīmē inspekcijas darba grupas, kā arī inspekcijas aprīkojuma fizisku pieejamību un inspekcijas darbību veikšanu pārbaudāmās teritorijas ietvaros.

58. Objekta inspekcija tiek veikta iespēju robežās netraucējošā veidā līdztekus efektīvai un savlaicīgai inspekcijas mandāta izpildei saskaņā ar procedūrām, kas noteiktas Protokolā. Iespēju robežās, inspekcijas darba grupa veic darbības, kas netraucē iekārtas/objekta darbību, ja nepieciešams, pārejot pie darbībām, kas ietekmē iekārtas/objekta darbību ar mērķi apkopot pietiekošu informāciju, lai izvērtētu iespējamo neatbilstību šim Līgumam. Inspektori apkopo tikai informāciju un datus, saskaņā ar pārbaudes mērķiem un cenšas samazināt iejaukšanos pārbaudāmās Dalībvalsts normālajā darbībā.

59. Pārbaudāmā Dalībvalsts sniedz palīdzību inspekcijas darba grupai objekta inspekcijas laikā un veicina tās darbu.

60. Ja Pārbaudāmā Dalībvalsts, darbojoties saskaņā ar Protokola II daļas 86. – 96. punktu, ierobežo pieeju pārbaudāmās teritorijas robežās, tā, konsultācijās ar inspekcijas darba grupu veic pamatotas darbības, lai ar alternatīvu līdzekļu starpniecību demonstrētu tās atbilstību šim Līgumam.

Novērotājs

61. Attiecībā uz novērotāju, tiek piemērots sekojošais:

(a) pieprasošā Dalībvalsts saskaņā ar pārbaudāmās Dalībvalsts piekrišanu ir tiesīga nosūtīt pārstāvi, kas ir pieprasošās Dalībvalsts vai kādas trešās Dalībvalsts pilsonis, lai novērotu objekta inspekcijas veikšanu;

(b) pārbaudāmā Dalībvalsts informē Ģenerāldirektoru par tās piekrišanu vai nepiekrišanu ierosinātajam novērotājam 12 stundu laikā pēc Izpildpadomes objekta inspekcijas apstiprinājuma;

(c) piekrišanas gadījumā Pārbaudāmā Dalībvalsts garantē novērotājam pieeju saskaņā ar Protokolu;

(d) pārbaudāmā Dalībvalsts parastos apstākļos piekrīt ierosinātajam novērotājam, bet, ja pārbaudāmā Dalībvalsts izsaka atteikumu, šis fakts tiek atzīmēts inspekcijas ziņojumā.

No pieprasošo Dalībvalstu kopuma drīkst būt ne vairāk kā trīs novērotāji.

Ziņojumi par objekta inspekciju

62. Ziņojumi par Inspekciju satur:

(a) inspekcijas darba grupas veikto darbību aprakstu;

(b) inspekcijas darba grupas noskaidrotos faktus, kas attiecas uz inspekcijas mērķi;

(c) atskaiti par objekta inspekcijas laikā sniegto sadarbību;

(d) sniegtās ieceļošanas apmēru faktisko aprakstu, ieskaitot darba grupai objekta inspekcijas laikā sniegtos alternatīvos līdzekļus; un

(e) jebkuras citas detaļas, kas atbilst inspekcijas mērķim.

Inspektoru veiktie atšķirīgie novērojumi var tikt pievienoti ziņojumam.

63. Ģenerāldirektors sniedz pārbaudāmajai Dalībvalstij inspekcijas ziņojumu projektus. pārbaudāmajai Dalībvalstij ir tiesības 48 stundu laikā sniegt Ģenerāldirektoram komentārus un paskaidrojumus un norādīt uz jebkuru informāciju un datiem, kurus tā uzskata par neatbilstošiem inspekcijas mērķiem un kuri nav izplatāmi ārpus Tehniskā sekretariāta. Ģenerāldirektors izskata pārbaudāmās Dalībvalsts veiktos inspekciju ziņojumu projektu izmaiņu ierosinājumus un iespēju robežās tās iekļauj ziņojumā. Ģenerāldirektors pievieno inspekcijas ziņojumam arī pārbaudāmās Dalībvalsts iesniegtos komentārus un paskaidrojumus.

64. Ģenerāldirektors nekavējoties nodod inspekcijas ziņojumu pieprasošajai Dalībvalstij, Pārbaudāmajai Dalībvalstij, Izpildpadomei un visām citām Dalībvalstīm. Ģenerāldirektors nekavējoties nodod Izpildpadomei un visām citām Dalībvalstīm arī jebkuru paraugu analīžu rezultātus, kas iegūti attiecīgajās laboratorijās saskaņā ar Protokola II daļas 104. punktu, atbilstošus datus no Starptautiskās novērošanas sistēmas, pieprasošās un Pārbaudāmās Dalībvalsts novērtējumus, kā arī jebkuru citu informāciju, kuru Ģenerāldirektors uzskata par atbilstošu. Inspekcijas norises ziņojuma gadījumā, kas minēts 47. punktā, Ģenerāldirektors nodod ziņojumu Izpildpadomei laika posmā, kas noteikts šajā punktā.

65. Izpildpadome saskaņā ar tās pilnvarām un funkcijām, izskata inspekcijas ziņojumu un jebkurus materiālus, kuri tai ir sniegti saskaņā ar 64. punktu, un izskata jebkuras izteiktās bažas attiecībā uz:

(a) to, vai ir notikusi jebkāda neatbilstība šim Līgumam; un

(b) to, vai ir tikušas ļaunprātīgi izmantotas tiesības pieprasīt objekta inspekciju.

66. Ja, ievērojot savas pilnvaras un funkcijas, Izpildpadome nonāk pie slēdziena, ka var būt nepieciešamas tālākas darbības attiecībā uz 65. punktu, tā veic atbilstošus pasākumus saskaņā ar V pantu.

Nepamatoti vai ļaunprātīgi

objekta inspekciju pieprasījumi

67. Ja Izpildpadome neapstiprina objekta inspekciju balstoties uz inspekcijas pieprasījuma nepamatotību vai ļaunprātību, vai, ja inspekcija tiek pārtraukta balstoties uz analoģiskiem iemesliem, Izpildpadome izskata iespēju un nolemj vai veikt atbilstošus pasākumus, lai labotu situāciju, ieskaitot sekojošo:

(a) pieprasa pieprasošajai Dalībvalstij samaksu par jebkādu Tehniskā Sekretariāta veikto sagatavošanas darbu izmaksām;

(b) aptur pieprasošās Dalībvalsts tiesības pieprasīt objekta inspekciju uz laiku, kuru nosaka Izpildpadome; un

(c) uz laiku aptur pieprasošās Dalībvalsts tiesības darboties Izpildpadomē.

E. SLEPENĪBAS NODROŠINĀŠANAS

PASĀKUMI

68. Ar nolūku:

(a) veicināt savlaicīgu šaubu par atbilstību, kas radušās no iespējama nepareiza pārbaudes datu skaidrojuma attiecībā uz ķīmiskajiem sprādzieniem, atrisinājumu; un

(b) sniegt atbalstu to staciju kalibrēšanā, kas ir Starptautiskās novērošanas sistēmas tīkla sastāvdaļas, katra Dalībvalsts apņemas sadarboties ar Organizāciju un citām Dalībvalstīm, veicot atbilstošus pasākumus, kā tas paredzēts Protokola III daļā.

V pants

PASĀKUMI, LAI LABOTU SITUĀCIJU

UN NODROŠINĀTU ATBILSTĪBU,

IESKAITOT SANKCIJAS

1. Konference, ņemot vērā, cita starpā, Izpildpadomes rekomendācijas, veic nepieciešamos pasākumus, kas noteikti 2. un 3. pargarāfā, lai nodrošinātu atbilstību šim līgumam un lai novērstu un labotu jebkuru situāciju, kas ir pretrunā ar šī Līguma noteikumiem.

2. Gadījumos, ja kādu no Dalībvalstīm Konference vai Izpildpadome ir lūgusi labot kādu situāciju, kas rada problēmas attiecībā uz atbilstību, un tā nav izpildījusi šo lūgumu noteiktajā laikā, Konference ir tiesīga, cita starpā, nolemt ierobežot vai apturēt šīs Dalībvalsts ar šo Līgumu saskanošo tiesību un privilēģiju izpildi līdz brīdim, kas Konference pieņem citu lēmumu.

3. Gadījumos, kad zaudējumus šī Līguma objektam un mērķim varētu būt izraisījusi neatbilstība šī Līguma pamatsaistībām, Konference ir tiesīga rekomendēt Dalībvalstīm veikt kopīgus pasākumus, kas ir saskaņā ar starptautiskajām tiesībām.

4. Konference vai, alternatīvi, ja gadījums ir steidzams, Izpildpadome ir tiesīga pievērst attiecīgajam jautājumam, ieskaitot atbilstošu informāciju un secinājumus, Apvienoto Nāciju Organizācijas uzmanību.

VI pants

STRĪDU atrisināšana

1. Strīdus, kas rodas šī Līguma piemērošanā un interpretācijā, risina saskaņā ar šī Līguma attiecīgajiem noteikumiem un saskaņā ar Apvienoto Nāciju Organizācijas Statūtu noteikumiem.

2. Gadījumā, ja strīds rodas starp divām vai vairākām Dalībvalstīm vai starp vienu vai vairākām Dalībvalstīm un Organizāciju par šī līguma piemērošanu un interpretāciju, iesaistītās puses veic kopīgas konsultācijas, lai sasniegtu ātru strīda risinājumu sarunu vai citu miermīlīgu pasākumu ceļā pēc pušu izvēles, ieskaitot griešanos pēc palīdzības atbilstošajās šī Līguma institūcijās un, pēc abpusējas vienošanās, ANO Starptautiskajā tiesā saskaņā ar Tiesas statūtiem. Iesaistītās puses informē Izpildpadomi par veiktajiem pasākumiem.

3. Izpildpadome ir tiesīga veicināt strīda, kas var rasties saistībā ar šī Līguma pielietošanu un interpretāciju, risināšanu veicot jebkurus pasākumus, kurus tā uzskata par piemērotiem, ieskaitot tās starpniecības piedāvāšanu, Dalībvalstu, kuru starpā izcēlies strīds, aicināšanu meklēt risinājumu izmantojot, pašu izvēlētu procesu, Konferences uzmanības pievēršanu lietai un laika termiņa rekomendēšanu jebkurai nolemtai procedūrai.

4. Konference izskata jautājumus, kas saistīti ar strīdiem, kurus izraisījušas Dalībvalstis vai kuriem tās uzmanību ir pievērsusi Izpildpadome. Konference, ja tā uzskata to par nepieciešamu, izveido vai pilnvaro institūcijas uzdevumiem, kas saistīti ar šo strīdu risināšanu saskaņā ar II panta 26. (j) punktu.

5. Konference un Izpildpadome ir atsevišķi pilnvarotas, ar iepriekšēju Apvienoto Nāciju Organizācijas Ģenerālās Asamblejas sankciju, lūgt Apvienoto Nāciju Organizācijas Starptautisko tiesu sniegt konsultatīvu viedokli par jebkuru juridisku jautājumu, kas rodas Organizācijas darbības ietvaros. Šiem nolūkiem starp Organizāciju un Apvienoto Nāciju Organizāciju tiek noslēgts līgums saskaņā ar II panta 38. (h) punktu.

6. Šis Pants neietekmē IV un V pantu.

VII pants

LABOJUMI

1. Pēc šī Līguma spēkā stāšanās brīža jebkura Dalībvalsts jebkurā brīdī var ierosināt veikt labojumus šajā Līgumā, Protokolā vai Protokola pielikumos. Jebkura Dalībvalsts ir arī tiesīga ierosināt izmaiņas Protokolā un pielikumos saskaņā ar 7. punktu. Labojumu ierosinājumi tiek veikti saskaņā ar 2. un 6. punktā noteiktajām procedūrām. Labojumu ierosinājumi, kas ir saskaņā ar 7. punktu, tiek veikti saskaņā ar 8. punktā noteiktajām procedūrām.

2. Ierosināto labojumu izskata un pieņem tikai Labojumu konference.

3. Jebkurš labojumu ierosinājums tiek iesniegts Ģenerāldirektoram, kas nodod to visām Dalībvalstīm un depozitārijam un noskaidro Dalībvalstu viedokļus par to, vai ir nepieciešams sasaukt Labojumu konferenci, lai izskatītu ierosinājumu. Ja Dalībvalstu vairākums ne vēlāk kā 30 dienas pēc Ģenerāldirektora paziņojuma informē viņu par to, ka tās atbalsta tālāku ierosinājuma izskatīšanu, Ģenerāldirektors sasauc Labojumu konferenci, uz kuru tiek aicinātas visas Dalībvalstis.

4. Labojumu konference tiek sasaukta nekavējoties pēc Konferences regulārās sēdes, ja vien visas Dalībvalstis, kas atbalsta Labojumu konferenci, nepieprasa tās ātrāku sasaukšanu. Nekādā gadījumā Labojumu konference netiek sasaukta mazāk kā 60 dienas pēc ierosinātā labojuma paziņošanas.

5. Labojumus pieņem Labojumu konference, balstoties uz Dalībvalstu vairākuma pozitīvu balsojumu, nevienai no Dalībvalstīm nebalsojot pret attiecīgo ierosinājumu.

6. Labojumi stājas spēkā visām Dalībvalstīm 30 dienas pēc ratifikācijas instrumentu iesniegšanas vai pēc visu Dalībvalstu, kas pozitīvi balsojušas Labojumu konferencē, piekrišanas.

7. Lai nodrošinātu šī Līguma dzīvotspēju un efektivitāti Protokola I un III daļā un Protokola pielikumu Nr.1 un 2 izmaiņas tiek veiktas saskaņā ar 8. punktu, ja ierosinātās izmaiņas ir saistītas tikai ar administratīvas un tehniskas dabas jautājumiem. Visos pārējos Protokola un tā pielikumu noteikumos izmaiņas netiek izdarītas saskaņā ar 8. punktu.

8. 7. punktā minētās ierosinātās izmaiņas tiek veiktas saskaņā ar sekojošām procedūrām:

(a) ierosināto izmaiņu teksti kopā ar nepieciešamo informāciju tiek nodoti Ģenerāldirektoram. Papildus informāciju ierosinājuma novērtēšanai var iesniegt jebkura Dalībvalsts un Ģenerāldirektors. Ģenerāldirektors nekavējoties informē par jebkādiem šādiem ierosinājumiem un informāciju visas Dalībvalstis, Izpildpadomi un depozitāriju;

(b) ne vēlāk kā 60 dienas pēc saņemšanas Ģenerāldirektors novērtē ierosinājumu, lai noteiktu visas tā iespējamās sekas šī Līguma noteikumiem un to izpildei, un sniedz jebkādu šādu informāciju visām Dalībvalstīm un Izpildpadomei;

(c) Izpildpadome izpēta ierosinājumu ievērojot visu par to pieejamo informāciju, ieskaitot to, vai šis ierosinājums atbilst 7. punkta prasībām. Ne vēlāk kā 90 dienas pēc saņemšanas Izpildpadome paziņo savas rekomendācijas ar atbilstošiem paskaidrojumiem visu Dalībvalstu ievērībai. Dalībvalstis paziņo par saņemšanu 10 dienu laikā;

(d) Ja Izpildpadome rekomendē visām Dalībvalstīm pieņemt ierosinājumu, tas tiek uzskatīts par apstiprinātu, ja neviena no Dalībvalstīm 90 dienu laikā no rekomendācijas saņemšanas brīža nav izteikusi iebildumus. Ja Izpildpadome rekomendē noraidīt ierosinājumu, tas tiek uzskatīts par noraidītu, ja neviena no Dalībvalstīm 90 dienu laikā no rekomendācijas saņemšanas brīža nav iebildusi pret noraidīšanu;

(e) Ja Izpildpadomes rekomendācija netiek atbalstīta, kā to pieprasa (d) apakšpunkts, lēmums par ierosinājumu, ieskaitot to, vai tas atbilst 7. punkta prasībām, tiek izskatīts nākošajā Konferences sesijā kā saturisks jautājums;

(f) Ģenerāldirektors informē visas Dalībvalstis un Depozitāriju par jebkuru ar šo punktu saistītu lēmumu;

(g) Izmaiņas, kas ir apstiprinātas saskaņā ar šo procedūru, stājas spēkā visām Dalībvalstīm 180 dienas pēc Ģenerāldirektora paziņojuma par to apstiprināšanu, ja vien Izpildpadome nav rekomendējusi vai Konference nav apstiprinājusi citu laika periodu.

VIII pants

LĪGUMA PĀRSKATĪŠANA

1. Ja vien Dalībvalstu vairākums nav nolēmis par savādāku rīcību, desmit gadus pēc šī Līguma spēkā stāšanās brīža tiek sasaukta Dalībvalstu Konference, lai pārskatītu šī Līguma darbību un efektivitāti ar mērķi pārliecināties par šī Līguma preambulas mērķu un nolūku un Līguma noteikumu izpildi. Šādā pārskatā tiek ņemta vērā jebkāda jauna tehniskā un tehnoloģiskā attīstība, kas attiecas uz šo Līgumu. Pamatojoties uz jebkuras Dalībvalsts lūgumu, Pārskata konference izskata iespēju atļaut pazemes kodolsprādzienu veikšanu miermīlīgiem mērķiem. Ja Pārskata konference vienprātīgi nolemj atļaut šādus kodolsprādzienus, tā nekavējoties sāk darbu, lai rekomendētu Dalībvalstīm atbilstošu šī Līguma labojumu, kas nepieļautu nekādus militārus guvumus no šādiem kodolsprādzieniem. Par jebkuru šādu ierosināto labojumu jebkura Dalībvalsts ziņo Ģenerāldirektoram un ar to rīkojas saskaņā ar VII panta noteikumiem.

2. Turpmāk sekojošas Pārskata konferences ar desmit gadu intervālu tiek sasauktas ar analoģisku mērķi, ja par to nolemj Konference kā par procesuālu jautājumu iepriekšējā gadā. Šādas Konferences var tikt sasauktas ar intervālu ne mazāku par desmit gadiem, ja par to ir nolēmusi Konference kā par saturisku jautājumu.

3. Parastos apstākļos jebkura Pārskata konference tiek sasaukta nekavējoties pēc regulārās ikgadējās Konferences sesijas, kas ir noteikts II pantā.

IX pants

DARBĪBAS LAIKS UN DENONSĒŠANA

1. Šī Līguma darbības laiks ir neierobežots.

2. Jebkura Dalībvalsts, realizējot savu nacionālo suverenitāti, ir tiesīga denonsēt šo Līgumu, ja tā ir nolēmusi, ka ārkārtēji notikumi, kas saistīti ar šī Līguma priekšmetu, apdraud tās augstākās intereses.

3. Denonsēšana tiek veikta paziņojot par to sešus mēnešus iepriekš visām citām Dalībvalstīm, Izpildpadomei, depozitārijam un Apvienoto Nāciju Organizācijas Drošības Padomei. Paziņojumā par denonsēšanu iekļauj paziņojumu par ārkārtējo notikumu vai notikumiem, kurus attiecīgā Dalībvalsts uzskata par tās valstisko interešu apdraudošiem.

X pants

PROTOKOLA UN PIELIKUMU STATUSS

Šī Līguma Pielikumi, Protokols un Protokola pielikumi ir neatņemamas šī Līguma sastāvdaļas. Jebkura atsauce uz šo Līgumu iekļauj šī Līguma Pielikumus, Protokolu un Protokola pielikumus.

XI pants

PARAKSTĪŠANA

Šis Līgums ir atvērts parakstīšanai visām Valstīm pirms tā spēkā stāšanās brīža.

XII pants

RATIFIKĀCIJA

Šis Līgums ir ratificējams tā Līguma parakstītājās valstīs saskaņā ar to atbilstošajām konstitucionālajām procedūrām.

XIII pants

PIEVIENOŠANĀS

Jebkura Valsts, kas nav parakstījusi šo Līgumu pirms tā spēkā stāšanās brīža, var pievienoties tam jebkurā vēlākā laikā.

XIV pants

STĀŠANĀS SPĒKĀ

1. Šis Līgums stājas spēkā 180 dienas pēc datuma, kad visas šī Līguma Pielikumā Nr.2 uzskaitītās valstis iesniedz ratifikācijas instrumentus, bet nekādā gadījumā ne agrāk kā divus gadus pēc tā atvēršanas parakstīšanai.

2. Gadījumā, ja šis Līgums nestājas spēkā trīs gadus pēc tā atvēršanas parakstīšanai datuma, Depozitārijs sasauc to valstu, kas jau ir iesniegušas savus ratifikācijas instrumentus, Konferenci pēc šo valstu vairākuma lūguma. Šī Konference novērtē to, cik lielā mērā ir ievērotas prasības, kas izvirzītas 1. punktā, un apspriež, un vienbalsīgi apstiprina, kādi pasākumi, kas saskan ar starptautiskajām tiesībām, veicami, lai paātrinātu ratifikācijas procesu, lai veicinātu ātrāku šī Līguma stāšanos spēkā.

3. Ja Konference, kas minēta 2. punktā, vai citas šādas konferences nav nolēmušas par savādāku rīcību, šis process tiek atkārtots sekojošās šī Līguma atvēršanas parakstīšanai gadskārtās līdz tā spēkā stāšanās brīdim.

4. Visas Līguma parakstītājas valstis tiek aicinātas piedalīties Konferencē, kas minēta 2. punktā, un jebkurās sekojošajās konferencēs, kas minētas 3. punktā, kā novērotājas.

5. Valstīm, kuru ratifikācijas vai pievienošanās instrumenti tiek iesniegti pēc šī Līguma spēkā stāšanās brīža, tas stājas spēkā 30 dienas pēc to ratifikācijas vai pievienošanās instrumentu iesniegšanas datuma.

XV pants

ATRUNAS

Šī Līguma pantiem un pielikumiem nevar veikt nekādas atrunas. Šī Līguma Protokola un Protokola pielikumu noteikumos nevar veikt atrunas attiecībā uz līguma mērķi un nolūku.

XVI pants

DEPOZITĀRIJS

1. Apvienoto Nāciju Organizācijas Ģenerālsekretārs ir šī Līguma depozitārijs un pieņem parakstus, ratifikācijas instrumentus un pievienošanās instrumentus.

2. Depozitārijs nekavējoties informē visas Līguma parakstītājas valstis un valstis, kas pievienojas, par katra paraksta datumu, katra ratifikācijas vai pievienošanās instrumenta iesniegšanas datumu, šī Līguma spēkā stāšanās datumu un jebkuriem tā labojumiem un izmaiņām, kā arī par citu paziņojumu saņemšanu.

3. Depozitārijs nosūta Līguma parakstītāju valstu un valstu, kas pievienojas, valdībām atbilstoši sertificētas šī Līguma kopijas.

4. Šo Līgumu reģistrē depozitārijs saskaņā ar Apvienoto Nāciju Organizācijas Statūtu 102. pantu.

XVII pants

AUTENTISKI TEKSTI

Šis Līgums, kura teksti arābu, ķīniešu, angļu, franču, krievu un spāņu valodās ir vienlīdz autentiski, tiek uzglabāts pie Apvienoto Nāciju Organizācijas Ģenerālsekretāra.

 

Līguma pielikums Nr.1

Valstu saraksts

saskaņā ar II panta 28.punktu

Āfrika

Alžīrija, Angola, Benina, Botsvana, Burkina-faso, Burundi, Kamerūna, Zaļā Raga salas, Centrālāfrikas Republika, Čada, Komora, Kongo, Kotdivuāra, Džibuti, Ēģipte, Ekvatoriālā Gvineja, Eritreja, Etiopija, Gabona, Gambija, Gvineja, Gvineja – Bisava, Kenija, Lesoto, Libērija, Lībijas, Madagaskara, Malāvi, Mali, Mauritānija, Maurīcija, Maroka, Mozambika, Namībija, Nigēra, Nigērija, Ruanda, Santomē un Prinsipi, Senegāla, Seišelu salas, Sjerraleone, Somālija, Dienvidāfrika Republika, Sudāna, Svazilenda, Togo, Tunisija, Uganda, Apvienotā Tanzānijas Republika, Zaira, Zambija, Zimbabve.

Austrumeiropa

Albānija, Armēnija, Azerbaidžāna, Baltkrievija, Bosnija un Hercogovina, Bulgārija, Horvātija, Čehijas Republika, Igaunija, Gruzija, Ungārija, Latvija, Lietuva, Polija, Moldovas Republika, Rumānija, Krievijas Federācija, Slovākija, Slovēnija, bijusī Dienvidslāvijas Republika Maķedonija, Ukraina, Dienvidslāvija.

Latīņamerika un Karību jūras valstis

Antigva un Barbuda, Argentīna, Bahamusalas, Barbadosa, Beliza, Bolīvija, Brazīlija, Čīle, Kolumbija, Kostarika, Kuba, Dominika, Dominika, Ekvadora, Salvadora, Grenada, Gvatemala, Gajana, Haiti, Hondurasa, Jamaika, Meksika, Nikaragva, Panama, Paragvaja, Peru, Sentkitsa un Nevisa, Sentlūsija, Sentvinsenta un Grenadīnas, Surinama, Trinidada un Tobago, Urugvaja, Venecuēla.

Vidējie Austrumi un Dienvidāzija

Afganistāna, Bahreina, Bangladeša, Butāna, Indija, Irāna (Islama Republika), Irāka, Izraēla, Jordānija, Kazahstāna, Kuveita, Kirgizstāna, Libāna, Maldivija, Nepāla, Omāna, Pakistāna, Katara, Sauda Arābija, Šrilanka, Sīrijas Arābu Rebublika, Tadžikistāna, Turkmenistāna, Apvienotie Arābu Emirāti, Uzbekistāna, Jemena.

Ziemeļamerika un Rietumeiropa

Andora, Austrija, Belģija, Kanāda, Kipra, Dānija, Somija, Francija, Vācija, Grieķija, Vatikāns, Islande, Īrija, Itālija, Lihtenšteina, Luksemburga, Malta, Monako, Nīderlande, Norvēģija, Portugāle, Sanmarīno, Spānija, Zviedrija, Šveice, Turcija, Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotā Karaliste, Amerikas Savienotās Valstis.

Dienvidaustrumāzija, Okeānija un Tālie Austrumi

Austrālija, Bruneja Daresalama, Kambodža, Ķīna, Kuka salas, Korejas Tautas Republika, Fidži, Indonēzija, Japāna, Kiribati, Laosas Demokrātiskā Tautas Republika, Malaizija, Māršala salas, Mikronēzija, Mongolija, Mjanma, Nauru, Jaunzēlande, Niue, Palau, Papua – Jaungvineja, Filipīnas, Korejas Republika, Samoa, Singapūra, Zālamana salas, Taizeme, Tonga, Tuvalu, Vanuatu, Vjetnama.

 

Līguma pielikums Nr. 2

Valstu saraksts

saskaņā ar XIV pantu

Atbruņošanās konferences Dalībvalstu saraksts uz 1996. gada 18. jūniju, kuras formāli piedalījās 1996. gada konferences darba sēdē, kuras uzrādītas Starptautiskās Atomenerģijas Aģentūras 1996. gada aprīļa publikācijā “Enerģētiskie kodolreaktori pasaulē” un Atbruņošanās konferences Dalībvalstu saraksts uz 1996.gada 18. jūniju, kuras formāli piedalījās 1996. gada konferences darba sēdē, kuras uzrādītas Starptautiskās Atomenerģijas Aģentūras 1995. gada decembra publikācijā “Pētnieciskie kodolreaktori pasaulē”:

Alžīrija, Argentīna, Austrālija, Austrija, Bangladeša, Beļģija, Brazīlija, Bulgārija, Kanāda, Čīle, Ķīna, Kolumbija, Korejas Demokrātiskā Tautas Republika, Ēģipte, Somija, Francija, Vācija, Ungārija, Indija, Indonēzija, Irāna (Islama Republika), Izraēla, Itālija, Japāna, Meksika, Nīderlande, Norvēģija, Pakistāna, Peru, Polija, Rumānija, Korejas Republika, Krievijas Federācija, Slovākija, Dienvidāfrika, Spānija, Zviedrija, Šveice, Turcija, Ukraina, Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotā Karaliste, Amerikas Savienotās Valstis, Vjetnama, Zaira.

Vispārējā līguma par kodolizmēģinājumu aizliegšanu protokols

I daļa

STARPTAUTISKĀ NOVĒROŠANAS

SISTĒMA UN STARPTAUTISKĀ

DATU CENTRA FUNKCIJAS

A. VISPĀRĒJIE NOTEIKUMI

1. Starptautiskā Novērošanas Sistēma ietver novērošanas iekārtas saskaņā ar IV panta 16. punktu, un attiecīgus komunikācijas līdzekļus.

2. Novērošanas iekārtas, kas ietvertas Starptautiskā novērošanas sistēmā, sastāv no tām iekārtām, kas ir norādītas šī Protokola pielikumā Nr. 1. Starptautiskā novērošanas sistēma izpilda tehniskās un ekspluatācijas prasības, kas norādītas attiecīgajās darba instrukcijās.

3. Organizācija, saskaņā ar II pantu, sadarbībā un konsultējoties ar Dalībvalstīm, ja nepieciešams, arī ar citām valstīm un starptautiskām organizācijām, izveido un koordinē Starptautiskās novērošanas sistēmas sadarbību un ekspluatāciju, kā arī jebkuru tās tālāko modifikāciju vai attīstību.

4. Dalībvalsts vai cita valsts, kura uzņemas atbildību par Starptautiskās novērošanas sistēmas iekārtām, saskaņā ar attiecīgiem līgumiem, nosacījumiem un procedūrām, vienojas ar Tehnisko sekretariātu un sadarbojas, kopīgi izveidojot, ekspluatējot, modificējot, finansējot un uzturot novērošanas iekārtas, kā arī attiecīgās sertificētās laboratorijas un attiecīgos komunikācijas līdzekļus, kas atrodas attiecīgās valsts jurisdikcijā vai kontrolē, kā arī jebkurā citā vietā, saskaņā ar starptautisko likumdošanu. Šāda sadarbība ir saskaņā ar drošības un autentiskuma prasībām, kā arī atbilst attiecīgās darba instrukcijās noteiktām tehniskajām instrukcijām. Attiecīgā valsts piešķir Tehniskajam sekretariātam tiesības apmeklēt novērošanas iekārtu, lai pārbaudītu aparatūru un komunikāciju līnijas, kā arī piekrīt veikt nepieciešamās izmaiņas aparatūrā un ekspluatācijas procedūrās, lai nodrošinātu atbilstību saskaņotām prasībām. Šādām valstīm Tehniskais sekretariāts sniedz attiecīgu tehnisko palīdzību, kā to nosaka Izpildpadome, lai nodrošinātu attiecīgās iekārtas funkcionēšanu Starptautiskās novērošanas sistēmas ietvaros.

5. Šādas sadarbības metodes un procedūras starp Organizāciju un Dalībvalstīm vai valstīm, kuras vada, vai citādi uzņemas atbildību par Starptautiskās novērošanas sistēmas iekārtām, tiek detalizētas un noteiktas attiecīgajos līgumos vai vienošanās katrā atsevišķā gadījumā.

B. SEISMOLOĢISKĀ NOVĒROŠANA

6. Katra Dalībvalsts apņemas sadarboties starptautiskā seismoloģisko datu apmaiņā, lai palīdzētu pārliecināties par šī līguma izpildi. Sadarbība ietver globāla seismoloģisko novērošanas staciju pamattīkla un papildus tīkla izveidi un ekspluatāciju. Šīs stacijas, saskaņā ar iepriekš noteiktām procedūrām, nodrošina datus Starptautiskajam datu centram.

7. Pamattīkla stacijas sastāv no 50 stacijām, kas minētas šī Protokola pielikuma Nr. 1 tabulā 1-A. Šīs stacijas atbilst tehniskām un ekspluatācijas prasībām, kas noteiktas Seismoloģiskās novērošanas un Starptautiskā seismoloģisko datu apmaiņas darba instrukcijā. No pamattīkla stacijām, tieši vai ar nacionālo datu centru starpniecību, tiks veikta nepārtraukta datu pārraide on-line režīmā uz Starptautisko datu centru.

8. Lai papildinātu pamattīklu, papildus tīkls, kas sastāv no 120 stacijām, kuras, tieši vai ar nacionālo datu centru starpniecību, pēc Starptautiskā datu centra pieprasījuma sniedz nepieciešamo informāciju. Papildus stacijas, kas tiek izmantotas, ir norādītas šī Protokola pielikuma Nr. 1 tabulā 1-B. Papildus stacijas atbilst tehniskām un ekspluatācijas prasībām, kas noteiktas Seismoloģiskās novērošanas un Starptautiskā seismoloģisko datu apmaiņas darba instrukcijā. Starptautiskais datu centrs var jebkurā laikā pieprasīt informāciju on-line režīmā no papildus stacijām.

C. RADIONUKLĪDU NOVĒROŠANA

9. Katra Dalībvalsts apņemas sadarboties datu apmaiņā par radionuklīdiem atmosfērā, lai palīdzētu pārliecināties par šī līguma izpildi. Sadarbība ietver globāla radionuklīdu novērošanas staciju tīkla un sertificētu laboratoriju izveidi un ekspluatāciju. Šis tīkls, saskaņā ar iepriekš noteiktām procedūrām, nodrošinās datus Starptautiskajam datu centram.

10. Novērošanas staciju tīkls, radionuklīdu mērīšanai atmosfērā, ietver 80 stacijas, kā norādīts šī Protokola pielikuma Nr. 1 tabulā 2-A. Visas stacijas nodrošina attiecīgo daļiņu novērošanu atmosfērā. 40 no šīm stacijām nodrošina arī attiecīgo cēlgāzu novērošanu no šī līguma spēkā stāšanās brīža. Šim nolūkam Konference tās pirmajā sesijā apstiprinās Sagatavošanas komisijas rekomendācijas attiecībā uz tām šī Protokola pielikuma Nr.1 tabulā 2-A minētajām 40 novērošanas stacijām, kuras veic cēlgāzu novērošanu. Konference tās pirmajā ikgadējā sesijā izskata un pieņem plānu, kā dotā novērošanas staciju tīkla ietvaros iespējama cēlgāzu novērošana. Ģenerāldirektors sagatavo ziņojumu Konferencei par ieviešanas metodēm un procedūrām. Visām novērošanas stacijas atbilst tehniskām un ekspluatācijas prasībām, kā norādīts Radionuklīdu novērošanas un Starptautisko radionuklīdu datu apmaiņas darba instrukcijā.

11. Radionuklīdu novērošanas staciju tīkls atbalsta laboratorijas, kuras sertificē Tehniskais sekretariāts saskaņā ar attiecīgo darba instrukciju uz līguma pamata par Organizāciju un maksas pakalpojumu principu, par radionuklīdu novērošanas staciju paraugu analīzi. Laboratorijas, kas uzrādītas šī Protokola pielikuma Nr.1 tabulā 2-B, un ir attiecīgi tehniski nodrošinātas, pēc Tehniskā sekretariāta pieprasījuma, papildus veic radionuklīdu novērošanas staciju paraugu analīzi. Ar Izpildpadomes piekrišanu, turpmākās laboratorijas Tehniskais sekretariāts sertificē, lai tās veiktu paraugu parasto analīzi no manuālām novērošanas stacijām, kur tas ir nepieciešams. Visās sertificētās laboratorijas iesniedz analīžu rezultātus Starptautiskajam datu centram saskaņā ar tehniskajām un ekspluatācijas prasībām, kas noteiktas Radionuklīdu novērošanas un Starptautisko radionuklīdu datu apmaiņas darba instrukcijā.

D. HIDROAKUSTISKĀ NOVĒROŠANA

12. Katra Dalībvalsts apņemas sadarboties starptautiskā hidroakustisko datu apmaiņā, lai palīdzētu pārliecināties par šī līguma izpildi. Šī sadarbība ietver globāla hidroakustisko novērošanas staciju tīkla izveidi un ekspluatāciju. Šīs stacijas saskaņā ar iepriekš noteiktām procedūrām nodrošina datus Starptautiskajam datu centram.

13. Hidroakustisko staciju tīkls sastāv no stacijām, kas minētas šī Protokola pielikuma Nr. 1 tabulā 3, un kopumā šo tīku veido no seši hidrofoni un piecas T-fāzes stacijas. Šīs stacijas atbilst tehniskajām un ekspluatācijas prasībām, kas noteiktas Hidroakustiskās novērošanas un Starptautisko hidroakustisko datu apmaiņas darba instrukcijā.

E. INFRASKAŅAS NOVĒROŠANA

14. Katra Dalībvalsts apņemas sadarboties starptautiskā infraskaņas datu apmaiņā, lai palīdzētu pārliecināties par šī līguma izpildi. Šī sadarbība ietver globāla infraskaņas novērošanas staciju tīkla izveidi un ekspluatāciju. Šīs stacijas saskaņā ar iepriekš noteiktām procedūrām nodrošina datus Starptautiskajam datu centram.

15. Infraskaņas staciju tīkls sastāv no stacijām, kas minētas šī Protokola pielikuma Nr. 1 tabulā 4, un kopumā šo tīklu veido 60 stacijas. Šīs stacijas atbilst tehniskajām un ekspluatācijas prasībām, kas noteiktas Infraskaņas novērošanas un Starptautisko infraskaņas datu apmaiņas darba instrukcijā.

F. STARPTAUTISKĀ DATU CENTRA

FUNKCIJAS

16. Starptautiskais datu centrs saņem, apkopo, apstrādā, analizē, ziņo un arhīvē datus no Starptautiskās novērošanas sistēmas iekārtām, ieskaitot sertificētajās laboratorijās veiktos analīžu rezultātus.

17. Starptautiskajam datu centram izmantojamie standartkritēriji un procedūras, notikumu izvērtēšanai, lai veiktu tās funkcijas, īpaši attiecībā uz standartatskaitēm un standartpakalpojumu izpildi Dalībvalstīm, izstrādāti un ietverti Starptautiskā datu centra darba instrukcijā, kā arī tiek progresīvi attīstīti. Procedūras un kritērijus, kurus sākotnēji izstrādājusi Sagatavošanas komisija, apstiprina Konference tās pirmajā sesijā.

Starptautiskā datu centra standartprodukti

18. Starptautiskais datu centrs ikdienas darbā izmanto automātiskās datu apstrādes metodes un cilvēkresursus Starptautiskā novērošanas sistēmas neapstrādāto datu analīzei, lai radītu un arhivētu Starptautiskā datu centra standartproduktus visām Dalībvalstīm. Šos darba rezultātus izsniedz visām Dalībvalstīm bez maksas, pie kam, gala slēdziena tiesības patur Dalībvalsts neatkarīgi no notikuma veida, un šo produktu klāstā, cita starpā, ietverams sekojošais:

(a) visu Starptautiskās novērošanas sistēmas noteikto signālu saraksti, kā arī standartnotikumu saraksti un biļeteni, tai skaitā vērtības un ar tām saistītais kļūdas diapazons (pielaides), kas aprēķināts katram notikumam, ko fiksē Starptautiskais datu centrs, balstoties uz standartparametru kopu;

(b) standartnotikumu izvērtēšanas biļeteni, kas tapuši pielietojot Starptautiskā datu centra standartnotikumu izvērtēšanas kritērijus katram notikumam, izmantojot raksturojošos parametrus, kas norādīti šī Protokola pielikumā Nr. 2, ar mērķi raksturot, uzsvērt standartnotikumu biļetenā, un tādējādi izdalīt jeb atsijāt tos notikumus, kas saistīti ar dabas parādībām vai cilvēka darbībām, kas nav saistītas ar kodoldarbībām. Standartnotikumu biļetens norāda, cik lielā mērā katrs notikums atbilst vai neatbilst notikumu izvērtēšanas kritērijiem. Pielietojot standartnotikumu izvērtēšanu, Starptautiskais datu centrs sistemātiski palielina un uzlabo savas tehniskās iespējas, gūstot pieredzi Starptautiskās novērošanas sistēmas darbības ietvaros;

(c) dienesta ziņojumi, kuros apkopoti Starptautiskā datu centra iegūtie un arhivētie dati, Starptautiskā datu centra produkti un Starptautiskās novērošanas sistēmas un Starptautiskā datu centra darbība un ekspluatācijas statuss; un

(d) Starptautiskā datu centra sagatavotās produktu palīgpaketes vai izvilkumi, kas norādīti apakšpunktos (a) līdz (c), kuri izvēlēti saskaņā ar attiecīgās Dalībvalsts individuālu pieprasījumu.

19. Starptautiskais datu centrs, neprasot maksu no Dalībvalstīm, veic speciālos pētījumus, lai ekspertu analīzes rezultātā nodrošinātu padziļinātu tehnisko pārskatu par datiem, kas saņemti no Starptautiskās novērošanas sistēmas, ja to pieprasa Organizācija vai Dalībvalsts, lai uzlabotu noteiktās vērtības standartsignālam un notikumu parametriem.

Starptautiskā datu centra pakalpojumi

Dalībvalstīm

20. Starptautiskais datu centrs Dalībvalstīm nodrošina atvērtu, vienlīdzīgu, savlaicīgu un ērtu pieeju visiem Starptautiskās novērošanas sistēmas datiem, gan neapstrādātiem, gan arī jau apstrādātiem datiem, kā arī visiem citiem Starptautiskās novērošanas sistēmas datiem, kas glabājas Starptautiskā datu centra arhīvā, vai, ar Starptautiskā datu centra starpniecību, Starptautiskā novērošanas sistēmas iekārtu datiem. Datu pieejamības un nodrošināšanas metodes ietver sekojošus pakalpojumus:

(a) Starptautiskās novērošanas sistēmas datu, Starptautiskā datu centra produktu vai to daļu, ko pieprasa attiecīgā Dalībvalsts, automātiska un regulāra nodrošināšana un piegāde Dalībvalstij;

(b) datu vai produktu, kas radīti saskaņā ar Dalībvalstu ad hoc pieprasījumiem pēc Starptautiskā datu centra un Starptautiskās novērošanas sistēmas iekārtu datu un produktu arhīvu ziņām, ieskaitot interaktīvu elektronisku pieeju Starptautiskā datu centra datu bāzēm, nodrošināšana Dalībvalstīm; un

(c) palīdzība atsevišķām Dalībvalstīm, ekspertiem, veicot tehnisko Starptautiskās novērošanas sistēmas datu un citu atbilstošu datu, kurus sniegusi pieprasošā Dalībvalsts, analīzi, pēc šo Dalībvalstu lūguma un iespēju robežās bez maksas, lai palīdzētu attiecīgai Dalībvalstij noteikt specifisko notikumu avotu jeb izcelsmi. Šādas tehniskās analīzes rezultāts tiek uzskatīts par pieprasošās Dalībvalsts produktu, bet ir pieejams visām Dalībvalstīm.

Starptautiskā datu centra pakalpojumi, kas norādīti apakšpunktos (a) un (b) pieejami bez maksas katrai Dalībvalstij. Datu apjomu un formātu nosaka Starptautiskā datu centra darba instrukcija.

Nacionālā notikumu izvērtēšana

21. Ja to pieprasa kāda no Dalībvalstīm, Starptautiskais datu centrs, attiecībā un jebkuru no saviem standartproduktiem, regulāri un automātiski pielieto attiecīgajā Dalībvalstī pieņemtos nacionālos notikumu izvērtēšanas kritērijus un sniedz šādas analīzes rezultātus šai Dalībvalstij. Šis pakalpojums tiek veikts bez maksas attiecīgai Dalībvalstij. Šādu nacionālo notikumu izvērtēšanas procesu rezultāts uzskatāms par pieprasošās Dalībvalsts produktu.

Tehniskā palīdzība

22. Starptautiskais datu centrs, ja nepieciešams, sniedz sekojošu tehnisko palīdzību atseviškām Dalībvalstīm:

(a) datu un produktu atlases un izvērtēšanas prasību formulēšanā;

(b) iespēju robežās, bez maksas attiecīgai Dalībvalstij, uzstādot Starptautiskajā datu centrā šīs Dalībvalsts piegādātos kompjūteralgoritmus vai programmu nodrošinājumu, lai apstrādātu jaunus signālu un notikumu parametrus, kas nav iekļauti Starptautiskā datu centra darba instrukcijā. Rezultāti tiek uzskatīti par attiecīgās Dalībvalsts produktiem; un

(c) palīdzot Dalībvalstīm attīstīt iespējas saņemt, apstrādāt un analīzēt Starptautiskās novērošanas sistēmas datus savos nacionālajos datu centros.

23. Starptautiskais datu centrs pastāvīgi novēro un ziņo par Starptautiskās novērošanas sistēmas iekārtu, komunikāciju, un savu apstrādes sistēmu ekspluatācijas stāvokli. Starptautiskais datu centrs nekavējoties ziņo atbildīgajām iestādēm par jebkura šīs sistēmas komponenta darbības neatbilstību darba instrukcijās noteiktajiem līmeņiem.

II daļa

OBJEKTU INSPEKCIJAS

A. VISPĀRĒJIE NOTEIKUMI

1. Šajā daļā aprakstītās darbības veic atbilstoši noteikumiem par objektu pārbaudēm, kas izklāstīti 4. pantā.

2. Objekta inspekcija izdara teritorijā, kur noticis atgadījums, kas radījis nepieciešamību pēc inspekcijas.

3. Objekta inspekcijas teritorija ir nepārtraukta un tās platība nepārsniedz 1000 km2. Tās izmēri pa taisni nevienā virzienā nedrīkst pārsniegt 50 km.

4. Objekta pārbaudes ilgums nepārsniedz 60 dienas, skaitot no dienas, kad apstiprināts objekta pārbaudes pieprasījums saskaņā ar 4.panta 46. punktu, taču saskaņā ar 4. panta 49. punktu tas var tikt pagarināts līdz maksimāli 70 dienām.

5. Ja pārbaudāmā teritorija, kas uzrādīta inspekcijas uzdevumā, atrodas vairāk kā vienas Dalībvalsts jurisdikcijā vai kontrolē, objekta inspekcijas noteikumus piemēro katrai Dalībvalstij, kurā atrodas pārbaudāmā teritorija.

6. Gadījumos, kad pārbaudāmā teritorija ir pārbaudāmās Dalībvalsts jurisdikcijā jeb kontrolē, bet atrodas citas Dalībvalsts teritorijā, vai arī piekļūšana pārbaudes zonai no ieceļošanas punkta prasa tranzītu caur citas Dalībvalsts teritoriju, pārbaudāmā Dalībvalsts izmanto tiesības un pilda pienākumus attiecībā uz inspekciju saskaņā ar šo Protokolu. Šādā gadījumā Dalībvalsts, kuras teritorijā atrodas pārbaudāmā teritorija, veicina pārbaudi un gādā par vajadzīgu atbalstu inspekcijas darba grupai, kas tai atļautu izpildīt uzdevumus paredzētajā laikā un efektīvā veidā. Dalībvalstis, caur kuru teritoriju nepieciešams tranzīts, lai nokļūtu pārbaudāmā teritorijā, sekmē šādu tranzītu.

7. Gadījumos, kad pārbaudāmā teritorija ir pārbaudāmās Dalībvalsts jurisdikcijā vai kontrolē, bet atrodas tādas valsts teritorijā, kas nav šī Līguma Dalībvalsts, pārbaudāmā Dalībvalsts veic visus nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu inspekcijas izpildi atbilstoši šim Protokolam. Dalībvalsts, kuras jurisdikcijā vai kontrolē ir viens vai vairāki apgabali, kuri atrodas tādas valsts teritorijā, kura nav šī Līguma Dalībvalsts, sper visus nepieciešamos soļus, lai nodrošinātu tās valsts piekrišanu, kuras teritorijā atrodas pārbaudāmā teritorija, inspektoriem un inspekcijas asistentiem, kuri norīkoti uz šo Dalībvalsti. Ja kāda pārbaudāmā Dalībvalsts nespēj nodrošināt piekļūšanu, tā apliecina, ka tā veikusi visus nepieciešamos pasākumus, lai pieeju nodrošinātu.

8. Gadījumos, kad pārbaudāmā teritorija atrodas Dalībvalstī, bet ir tādas valsts jurisdikcijā vai kontrolē, kas nav šī Līguma Dalībvalsts, Dalībvalsts veic visus nepieciešamos pasākumus, kas tiek pieprasīti no pārbaudāmās Dalībvalsts, kā arī no Dalībvalsts, kuras teritorijā atrodas pārbaudāmā teritorija, neaizskarot starptautisko tiesību likumus un praksi, lai nodrošinātu objekta inspekcijas veikšanu atbilstoši šim Protokolam. Ja Dalībvalsts nespēj nodrošināt piekļūšanu pārbaudāmai teritorijai, tā apliecina, ka sperti visi nepieciešamie soļi ieceļošanas nodrošināšanai, neaizskarot starptautisko tiesību normas un praksi.

9. Inspekcijas darba grupas lielumu nosaka minimālo, kāds nepieciešams pārbaudes uzdevuma pienācīgai izpildei. Kopējais inspekcijas darba grupas dalībnieku skaits, kas jebkurā brīdī, atskaitot apmācību vadīšanu, atrodas Pārbaudāmā valsts teritorijā, nepārsniedz 40 personas. Pārbaudi pieprasījušās vai pārbaudāmās Dalībvalsts pilsonis nevar būt inspekcijas darba grupas loceklis.

10. Inspekcijas darba grupas lielumu nosaka un tās locekļus no inspektoru un inspekcijas asistentu saraksta izvēlas Ģenerāldirektors, ievērojot konkrētā pieprasījuma apstākļus.

11. Pārbaudāmajā Dalībvalsts nodrošina vai ierīko inspekcijas darba grupai nepieciešamās ērtības, tādas kā sakaru līdzekļi, tulkošanas pakalpojumi, transports, darba telpas, naktsmājas, uzturs un medicīniskā aprūpe.

12. Organizācija saprātīgi īsā laika periodā pēc inspekcijas slēdziena sastādīšanas atmaksā pārbaudāmajai Dalībvalstij visus izdevumus, kas attiecas uz inspekcijas darba grupas atrašanos un funkcionālo darbību tās teritorijā, ieskaitot tos, kas minēti 11. un 49. punktā.

13. Objektu inspekcijas veikšanas procedūras detalizē Objektu inspekcijas darba instrukcija.

B. SPĒKĀ ESOŠIE NOSACĪJUMI

Inspektoru un inspekcijas asistentu norīkošana

14. Inspekcijas darba grupa var sastāvēt no inspektoriem un inspekcijas asistentiem. Objekta pārbaudi veic kvalificēti inspektori, kuri speciāli iecelti šai darbībai. Viņiem var palīdzēt īpaši norīkoti inspekcijas asistenti, kā tehniskais un administratīvais personāls, lidmašīnas apkalpe un tulki.

15. Inspektorus un inspekcijas asistentus izvirza iecelšanai Dalībvalstis vai, attiecībā uz Tehniskā sekretariāta personālu, Ģenerāldirektors, pamatojoties uz viņu kompetenci un pieredzi, svarīgu objektu inspekciju nolūkam un darbībai. Dalībvalstis izvirzītos iepriekš apstiprina par piemērotiem, saskaņā ar 18. punktu.

16. Katra Dalībvalsts 30 dienu laikā pēc šī līguma stāšanās spēkā attiecībā uz to paziņo Ģenerāldirektoram to personu vārdu, dzimšanas datumu, dzimumu, rangu, kvalifikāciju un profesionālo pieredzi, kurus Dalībvalsts ierosina iecelt par inspektoriem un inspekcijas asistentiem.

17. Ne vēlāk kā 60 dienas pēc šī Līguma stāšanās spēkā Tehniskais sekretariāts rakstiski paziņo visām Dalībvalstīm sākotnējo sarakstu ar to personu vārdiem, pilsonību, dzimšanas datumu, dzimumu un rangu, kuras Ģenerāldirektors un Dalībvalstis ierosina iecelt par inspektoriem un inspekcijas asistentiem, kā arī viņu kvalifikācijas un profesionālās pieredzes aprakstu.

18. Katra Dalībvalsts nekavējoties apstiprina sākotnējā iecelšanai paredzēto inspektoru un inspekcijas asistentu saraksta saņemšanu. Jebkurš šajā sarakstā iekļautais inspektors vai inspekcijas asistents uzskatāms par apstiprinātu, ja vien kāda no Dalībvalstīm 30 dienu laikā no saraksta saņemšanas brīža rakstiski nepaziņo par savu nepiekrišanu. Dalībvalstis ietver iebildumu iemeslu. Ieteiktais inspektors vai inspekcijas asistents neapstiprināšanas gadījumā nevar uzņemties vai piedalīties objektu inspekcijas pasākumos tās Dalībvalsts teritorijā vai arī citās tās jurisdikcijā vai kontrolē esošās vietās, kas paziņojusi par savu atteikšanos viņu apstiprināt. Tehniskais sekretariāts nekavējoties apstiprina paziņojuma par iebildumiem saņemšanu.

19. Ja Ģenerāldirektors vai kāda no Dalībvalstīm ierosina papildinājumus vai izmaiņas inspektoru un inspekcijas asistentu sarakstā, inspektoru un inspekcijas asistentu aizvietošanu nosaka tādā pat veidā, kā aprakstīts attiecībā uz sākotnējo sarakstu. Katra Dalībvalsts nekavējoties paziņo Tehniskajam sekretariātam, ja kāds tās izvirzīts inspektors vai inspekcijas asistents nevar vairs pildīt inspektora vai inspekcijas asistenta pienākumus.

20. Tehniskais sekretariāts aktualizē inspektoru un inspekcijas asistentu sarakstu, kā arī paziņo visām Dalībvalstīm par katru izmaiņu vai papildinājumu sarakstā.

21. Dalībvalsts, kura pieprasījusi objekta pārbaudi, var ierosināt, lai kāds no inspektoriem, kas atrodas inspektoru un inspekcijas asistentu sarakstā, piedalītos kā tās novērotājs atbilstoši 4.panta 61.punktam.

22. Ņemot vērā 23.punktu, Dalībvalstij ir tiesības jebkurā laikā iebilst pret jau apstiprinātu inspektoru vai inspekcijas asistentu. Tā rakstiski paziņo Tehniskajam sekretariātam par tās iebildumiem, uzrādot iebilduma iemeslus. Šāds iebildums stājas spēkā 30 dienu laikā pēc iebilduma saņemšanas Tehniskajā sekretariātā. Tehniskais sekretariāts nekavējoties apstiprina paziņojuma saņemšanu par iebildumu un informē iebilstošo un izvirzījušo Dalībvalsti par datumu, no kura inspektoru vai inspekcijas asistentu nenorīkos uz iebilstošo Dalībvalsti.

23. Dalībvalsts, kurai paziņots par inspekciju, nevar prasīt kāda pārbaudes uzdevumā iekļauta inspektora vai inspekcijas asistenta atcelšanu.

24. Inspektoru un inspekcijas asistentu skaits, kurus akceptējusi kāda Dalībvalsts, ir pietiekams, lai atļautu piemērota inspektoru un inspekcijas asistentu skaita pieejamību. Ja pēc Ģenerālsekretāra domām izvirzīto inspektoru un inspekcijas asistentu neakceptēšana no kādas Dalībvalsts puses kavē pietiekama inspektoru vai inspekcijas asistentu skaita iecelšanu vai citādi traucē efektīvu objektu pārbaudes veikšanu, Ģenerāldirektors ar šo jautājumu griežas Izpildpadomē.

25. Katrs inspektors, kurš iekļauts inspektoru un inspekcijas asistentu sarakstā, saņem atbilstošu apmācību. Šādu apmācību nodrošina Tehniskais sekretariāts, atbilstoši Objektu inspekcijas darba instrukcijā aprakstītajām procedūrām. Tehniskais sekretariāts, saskaņojot ar Dalībvalstīm, koordinē inspektoru apmācības grafiku.

Privilēģijas un imunitātes

26. Pēc sākotnējā inspektoru un inspekcijas asistentu saraksta apstiprināšanas, kā tas paredzēts 18.punktā vai kā tas ir vēlāk labots saskaņā ar 19.punktu, katrai Dalībvalstij ir pienākums, saskaņā ar tās nacionālajām procedūrām un pēc inspektora vai inspekcijas asistenta iesnieguma, izsniegt daudzkārtējas ieceļošanas/izceļošanas un/vai tranzītvīzas un citus atbilstošus dokumentus, kas ļauj katram inspektoram un inspekcijas asistentam ieceļot un uzturēties šīs Dalībvalsts teritorijā ar vienīgo mērķi veikt pārbaudes darbības. Katra Dalībvalsts izsniedz nepieciešamo vīzu un ceļošanas dokumentus šim nolūkam ne vēlāk kā 48 stundas pēc iesnieguma saņemšanas vai nekavējoties pēc inspekcijas darba grupas ierašanās šīs Dalībvalsts teritorijā ieceļošanas vietā. Šādi dokumenti ir spēkā tik ilgi, cik tas ir nepieciešams, lai ļautu inspektoram vai inspekcijas asistentam uzturēties pārbaudāmās Dalībvalsts teritorijā ar vienīgo mērķi veikt pārbaudes darbības.

27. Lai efektīvi veiktu savas funkcijas inspekcijas darba grupas locekļiem tiek piešķirtas privilēģijas un imunitātes, kas paredzētas (i) līdz (a) apakšpunktos. Privilēģijas un imunitātes inspekcijas darba grupas locekļiem tiek garantētas šī Līguma nolūkos, bet ne šo personu individuālo priekšrocību nolūkos. Šādas privilēģijas un imunitātes tiem tiek piešķirtas uz visu laika periodu starp to ierašanos un aizbraukšanu no pārbaudāmās Dalībvalsts teritorijas un pēc šī parauga attiecībā uz darbībām, kas ir iepriekš veiktas, izpildot to oficiālās funkcijas.

(a) Inspekcijas darba grupas locekļiem tiek piešķirtas imunitātes, kādas tiek piešķirtas diplomātiskajiem pārstāvjiem saskaņā ar 1961.gada 18.aprīļa Vīnes Konvencijas par diplomātiskajām attiecībām 29.pantu;

(b) Dzīvojamajām un biroja telpām, kuras aizņem inspekcijas darba grupa saskaņā ar šo Līgumu, tiek piešķirta imunitātes un aizsardzība, kāda tiek piešķirta diplomātisko pārstāvju telpām saskaņā ar Vīnes Konvencijas par diplomātiskajām attiecībām 30.panta 1.punktu;

(c) Inspekcijas darba grupas dokumentiem un korespondencei, ieskaitot protokolus, tiek piešķirta imunitātes, kāda tiek piešķirta visiem diplomātisko pārstāvju dokumentiem un korespondencei saskaņā ar Vīnes Konvencijas par diplomātiskajām attiecībām 30.panta 2.punktu. Inspekcijas darba grupai ir tiesības izmantot kodus sakaros ar Tehnisko sekretariātu;

(d) Inspekcijas darba grupai piederošie paraugi un apstiprinātais aprīkojums ir neaizskarams saskaņā ar šī Līguma noteikumiem un tiek atbrīvots no visām muitas nodevām. Bīstami paraugi tiek transportēti saskaņā ar attiecīgajiem noteikumiem;

(e) Inspekcijas darba grupas locekļiem tiek piešķirta imunitātes, kāda tiek piešķirta diplomātiskajiem pārstāvjiem saskaņā ar Vīnes Konvencijas par diplomātiskajām attiecībām 31.panta 1.,2. un 3.punktu.

(f) Inspekcijas darba grupas locekļi, kas veic darbības saskaņā ar šo Līgumu, tiek atbrīvoti no nodevām un nodokļiem, kā no tiem tiek atbrīvoti diplomātiskie pārstāvji saskaņā ar Vīnes Konvencijas par diplomātiskajām attiecībām 34.pantu;

(g) Inspekcijas darba grupas locekļiem ir atļauts ievest Pārbaudāmās Dalībvalsts teritorijā personiskas lietošanas priekšmetus nemaksājot nekādas muitas nodevas vai analoģiskus maksājumus, izņemot priekšmetus, kuru imports vai eksports ir aizliegts ar likumu vai kurus kontrolē karantīnas nosacījumi;

(h) Inspekcijas darba grupas locekļiem tiek piemērotas tādas valūtas un maiņas iespējas, kādas tiek piešķirtas ārvalstu valdību pārstāvjiem īslaicīgu oficiālo vizīšu laikā; un

(i) Inspekcijas darba grupas locekļi neiesaistās nekādās profesionālās vai komerciālās darbībās pārbaudāmās Dalībvalsts teritorijā individuālas peļņas nolūkos.

28. Šķērsojot citu Dalībvalstu, kas nav pārbaudāmās Dalībvalstis, teritoriju, inspekcijas darba grupas locekļiem tiek piešķirtas privilēģijas un imunitātes, kas tiek piešķirta diplomātiskajiem pārstāvjiem saskaņā ar Vīnes Konvencijas par diplomātiskajām attiecībām 40.panta 1.punktu. To dokumentiem un korespondencei, ieskaitot protokolus, paraugiem un apstiprinātajām iekārtām tiek piešķirtas privilēģijas un imunitātes, kas paredzēta 27.punkta (c) un (d) apakšpunktos.

29. Neietekmējot inspekcijas darba grupas locekļu privilēģijas un imunitātes, to pienākums ir ievērot pārbaudāmās Dalībvalsts likumus un noteikumus un tādā mērā kā tas saskan ar inspekcijas mandātu, to pienākums ir neiejaukties šīs valsts iekšējās lietās. Ja pārbaudāmā Dalībvalsts uzskata, ka ir notikusi šajā Protokolā noteikto privilēģiju un imunitāšu ļaunprātīga izmantošana, starp šo Dalībvalsti un Ģenerāldirektoru notiek konsultācijas, lai noteiktu vai šāda ļaunprātīga izmantošana ir notikusi un, ja tas ir noskaidrots, novērstu šādas ļaunprātīgas izmantošanas atkārtošanos.

30. Inspekcijas darba grupas locekļu imunitāti ir tiesīgs atsaukt Ģenerāldirektors gadījumos, kad Ģenerāldirektors uzskata, ka imunitātes var kavēt tiesas procesu, un tā var tikt atsaukta neietekmējot šī Līguma noteikumu izpildi. Atsaukumam jābūt skaidri izteiktam.

31. Novērotājiem tiek piešķirtas tādas pašas privilēģijas un imunitātes kā inspekcijas darba grupas locekļiem saskaņā ar šo nodaļu, izņemot tās, kas tiek piešķirtas saskaņā ar 27.punkta (d) apakšpunktu.

Ieceļošanas punkti

32. Katra Dalībvalsts nosaka savus ieceļošanas punktus un sniedz Tehniskajam sekretariātam nepieciešamo informāciju ne vēlāk kā 30 dienas pēc šī Līguma spēkā stāšanās brīža. Šie ieceļošanas punkti ir izvietoti tā, lai inspekcijas darba grupa varētu nokļūt jebkurā pārbaudāmajā teritorijā vismaz no viena ieceļošanas punkta 24 stundu laikā. Par ieceļošanas punktu atrašanās vietām Tehniskais sekretariāts paziņo visām Dalībvalstīm. Ieceļošanas punkti var kalpot arī kā izceļošanas punkti.

33. Katra Dalībvalsts ir tiesīga mainīt ieceļošanas punktus, ziņojot par šādām izmaiņām Tehniskajam sekretariātam. Izmaiņas stājas spēkā 30 dienas pēc datuma, kad Tehniskais sekretariāts ir saņēmis šādu paziņojumu, lai dotu iespēju atbilstoši informēt visas Dalībvalstis.

34. Ja Tehniskais sekretariāts uzskata, ka ieceļošanas punktu skaits ir nepietiekams pārbaužu savlaicīgai veikšanai vai ka kādas Dalībvalsts ierosinātās ieceļošanas punktu izmaiņas varētu kavēt savlaicīgu pārbaužu veikšanu, tas iesaistās konsultācijās ar attiecīgo Dalībvalsti, lai atrisinātu šo problēmu.

Ārpusgrafika lidmašīnas izmantošana

35. Ja savlaicīga ierašanās ieceļošanas punktā nav iespējama, izmantojot plānotos komerciālos lidojumus, inspekcijas darba grupa var izmantot ārpusgrafika lidmašīnu. Ne vēlāk kā 30 dienas pēc šī Līguma spēkā stāšanās brīža katra Dalībvalsts informē Tehnisko sekretariātu par ārpusgrafika lidmašīnām, kas transportē inspekcijas darba grupu un pārbaudei nepieciešamo aprīkojumu, pastāvošās diplomātiskās drošības pārbaudes numuru. Lidmašīnu maršruti saskan ar noteiktajām starptautiskajām gaisa trasēm, par kurām ir vienojusies attiecīgā Dalībvalsts un Tehniskais sekretariāts, kas ir pamatojums šādai diplomātiskajai drošības pārbaudei.

Apstiprinātais inspekcijas aprīkojums

36. Konference savas pirmās sesijas laikā izskata un apstiprina aprīkojuma sarakstu izmatošanai objekta inspekciju laikā. Katra Dalībvalsts ir tiesīga iesniegt ierosinājumus iekļaušanai aprīkojuma sarakstā. Aprīkojuma izmatošanas aprakstos, kā tas aprakstīts Objekta inspekciju darba instrukcijā, tiek ievēroti drošības un konfidencialitātes apsvērumi.

37. Aprīkojums izmantošanai objekta inspekciju laikā sastāv no pamataprīkojuma pārbaudes darbībām un metodēm, kā tas noteikts 69.punktā, un palīgaprīkojuma, kas nepieciešams efektīvai un savlaicīgai objekta inspekciju veikšanai.

38. Tehniskais sekretariāts nodrošina to, ka visi apstiprinātā aprīkojuma tipi ir nepieciešamības gadījumā pieejami objektu inspekciju vajadzībām. Ja tas nepieciešams objekta inspekcijai, Tehniskais sekretariāts atbilstošā veidā sertificē to, ka aprīkojums ir ticis kalibrēts, uzturēts un aizsargāts. Lai veicinātu aprīkojuma pārbaudi, ko veic pārbaudāmā Dalībvalsts ieceļošanas punktā, Tehniskais sekretariāts sniedz dokumentāciju un pievieno zīmogus, lai apstiprinātu sertifikācijas autentiskumu.

39. Par jebkādu pastāvīgi uzturamu aprīkojumu atbild Tehniskais sekretariāts. Tehniskais sekretariāts ir atbildīgs par šāda aprīkojuma uzturēšanu un kalibrēšanu.

40. Tehniskais sekretariāts atbilstošā veidā slēdz vienošanās ar Dalībvalstīm, lai nodrošinātu sarakstā minēto aprīkojumu. Šīs Dalībvalstis ir atbildīgas par šāda aprīkojuma uzturēšanu un kalibrāciju.

C. OBJEKTA INSPEKCIJAS

PIEPRASĪJUMS, INSPEKCIJAS MANDĀTS UN PAZIŅOJUMS PAR INSPEKCIJU

Objekta inspekcijas pieprasījums

41. Saskaņā ar IV. panta 37 punktu, objekta inspekcijas pieprasījumā iekļauj sekojošu informāciju:

(a) notikuma, kas radījis nepieciešamību, ģeogrāfiskās un vertikālās koordinātes ar iespējamās kļūdas diapazona norādi;

(b) ierosinātās pārbaudāmās teritorijas robežas, kas norādītas kartē saskaņā ar 2. un 3. punktu;

(c) pārbaudāmā Dalībvalsts vai Dalībvalstis, vai pārbaudāmās teritorijas vai tās daļas norāde, kura atrodas ārpus jebkuras valsts jurisdikcijas vai kontroles;

(d) iespējamie notikuma, kas izraisījis pieprasījumu, apstākļi;

(e) aprēķinātais notikuma, kas izraisījis pieprasījumu, laiks ar iespējamās kļūdas diapazona norādi;

(f) visi dati, uz kuriem balstīts pieprasījums;

(g) ierosinātā novērotāja personiskā informācija, ja tāds ir; un

(h) konsultāciju un izskaidrošanas procesa rezultāti, saskaņā ar IV. pantu, vai, ja tas atbilst situācijai, šāda konsultāciju un izskaidrošanas procesa neveikšanas iemeslu izskaidrojums.

Inspekcijas mandāts

42. Objekta inspekcijas mandāts iekļauj sekojošo:

(a) izpildpadomes lēmums par objekta inspekcijas pieprasījumu;

(b) pārbaudāmās Dalībvalsts vai Dalībvalstu nosaukumi, vai norādījums, ka pārbaudāmā teritorija vai tās daļa atrodas ārpus jebkuras valsts jurisdikcijas vai kontroles;

(c) pārbaudāmās teritorijas atrašanās vieta un robežas, kas norādītas kartē, ņemot vērā visu informāciju, uz kuras balstīts pieprasījums, kā arī jebkuru citu pieejamo tehniska rakstura informāciju, konsultējoties ar pieprasošo Dalībvalsti;

(d) inspekcijas darba grupas plānotie darbības veidi Pārbaudāmā teritorijā;

(e) inspekcijas darba grupas izmantojamais ieceļošanas punkts;

(f) jebkuri attiecīgie tranzīta vai bāzes punkti;

(g) inspekcijas darba grupas vadītāja vārds, uzvārds;

(h) inspekcijas darba grupas locekļu vārdi, uzvārdi;

(i) ierosinātā novērotāja, ja tāds ir, vārds, uzvārds; un

(j) pārbaudāmajā teritorijā izmantojamā aprīkojuma saraksts.

Ja Izpildpadomes lēmums, saskaņā ar IV. panta 46. – 49. punktu, nosaka inspekcijas mandāta modifikāciju, Ģenerāldirektors ir tiesīgs atbilstošā veidā izdarīt labojumus mandātā, saskaņā ar apakšpunktiem (d), (h) un (j). Ģenerāldirektors nekavējoties informē pārbaudāmo Dalībvalsti par jebkādām šādām izmaiņām.

Paziņojums par inspekciju

43. Ģenerāldirektora veiktais paziņojums, saskaņā ar IV. panta 55. punktu iekļauj sekojošu informāciju:

(a) inspekcijas mandāts;

(b) inspekcijas darba grupas ierašanās paredzētais datums un laiks ieceļošanas punktā;

(c) ierašanās veids (transporta līdzekļi) ieceļošanas punktā;

(d) nepieciešamības gadījumā, ārpusgrafika lidmašīnas spēkā esošais diplomātiskais drošības numurs; un

(e) jebkura aprīkojuma saraksts, kuru Ģenerāldirektors pieprasa no pārbaudāmās Dalībvalsts inspekcijas darba grupai izmantošanai pārbaudāmajā teritorijā.

44. pārbaudāmā Dalībvalsts apstiprina Ģenerāldirektora paziņojuma saņemšanu ne vēlāk kā 12 stundas pēc paziņojuma saņemšanas.

D. DARBĪBAS PIRMS

INSPEKCIJAS VEIKŠANAS

Ieceļošana pārbaudāmās dalībvalsts teritorijā, darbības ieceļošanas punktā

un pāriešana pārbaudāmajā teritorijā

45. Pārbaudāmā Dalībvalsts, kurai ir paziņots par inspekcijas darba grupas ierašanos, nodrošina brīvu inspekcijas darba grupas ieceļošanu tās teritorijā.

46. Ja nokļūšanai līdz ieceļošanas punktam tiek izmantota ārpusgrafika paredzēta lidmašīna, Tehniskais sekretariāts ar nacionālās varas iestādes starpniecību sniedz pārbaudāmajai Dalībvalstij lidojuma maršrutu no pēdējā lidlauka pirms tās ielidošanas Dalībvalsts gaisa telpā līdz ieceļošanas punktam ne vēlāk kā sešas stundas pirms paredzētā izlidošanas laika no minētā lidlauka. Tehniskais sekretariāts lidojuma plāna piezīmju sadaļā iekļauj spēkā esošo diplomātiskās drošības pārbaudes numuru un attiecīgu norādi, ka šī lidmašīna tiek izmantota kā inspekcijas lidmašīna. Ja tiek izmantota militāra lidmašīna, Tehniskais sekretariāts pieprasa iepriekšēju pārbaudāmās dalībvalsts piekrišanu, lai ielidotu tās gaisa telpā.

47. Ne vēlāk kā trīs stundas pirms paredzētās inspekcijas darba grupas izlidošanas no pēdējā lidlauka pirms ielidošanas pārbaudāmās Dalībvalsts teritorijā, pārbaudāmā Dalībvalsts apstiprina to, ka lidojuma plāns, kas sastādīts saskaņā ar 46. punktu, ir akceptēts un inspekcijas darba grupa var ierasties ieceļošanas punktā noteiktajā ierašanās laikā.

48. Nepieciešamības gadījumā inspekcijas darba grupas vadītājs un pārbaudāmās Dalībvalsts pār-stāvis vienojas par bāzes punktu un lidojuma plānu no ieceļošanas punkta līdz bāzes punktam un, ja nepieciešams, līdz pārbaudāmajai teritorijai.

49. Pārbaudāmā Dalībvalsts nodrošina inspekcijas darba grupas lidmašīnas novietošanu, aizsardzību, apkalpošanu un degvielu ieceļošanas punktā un, ja nepieciešams, bāzes punktā un pārbaudāmajā teritorijā, kā to pieprasa Tehniskais sekretariāts. Šāda lidmašīna netiek aplikta ar nolaišanās nodevām, izlidošanas nodokļiem un līdzīgiem maksājumiem. Šis punkts attiecas arī uz lidmašīnām, kas tiek izmantotas pārlidojumiem objekta inspekciju laikā.

50. Saskaņā ar 51. punktu pārbaudāmā Dalībvalsts nenosaka ierobežojumus inspekcijas darba grupas apstiprinātajam šīs Dalībvalsts teritorijā ievedamajam aprīkojumam, kas ir saskaņā ar Inspekcijas mandātu, vai tā izmantojumam, saskaņā ar šī Līguma un Protokola noteikumiem.

51. Pārbaudāmajai Dalībvalstij ir tiesības, neietekmējot 54. punktā noteikto termiņu, inspekcijas darba grupas locekļu klātbūtnē ieceļošanas punktā pārbaudīt to, ka aprīkojums ir apstiprināts un sertificēts saskaņā ar 38. punktu. Pārbaudāmajai Dalībvalstij ir tiesības izslēgt aprīkojumu, kas neatbilst inspekcijas mandātam vai kas nav apstiprināts un sertificēts saskaņā ar 38. punktu.

52. Nekavējoties, pēc ierašanās ieceļošanas punktā, un, neietekmējot 54. punktā noteikto termiņu, inspekcijas darba grupas vadītājs iesniedz pārbaudāmās Dalībvalsts pārstāvim inspekcijas mandātu un sākotnējo pārbaudes plānu, kuru sagatavojusi inspekcijas darba grupa un, kas nosaka veicamās darbības. Pārbaudāmās Dalībvalsts pār-stāvji īsi iepazīstina inspekcijas darba grupu ar atbilstošajām kartēm un citu dokumentāciju. Aprakstā iekļauj atbilstošās apvidus īpatnības, drošības un konfidencialitātes jautājumus un loģistikas nosacījumus inspekcijas vajadzībām. Pārbaudāmā Dalībvalsts ir tiesīga norādīt uz apvidiem pārbaudāmās teritorijas ietvaros, kas pēc tās domām, nav saistīti ar inspekcijas mērķiem.

53. Sekojot pirms-pārbaudes aprakstam, inspekcijas darba grupa piemērotā veidā veic atbilstošas korekcijas inspekcijas darba plānā, ņemot vērā jebkurus pārbaudāmās Dalībvalsts komentārus. Koriģētais inspekcijas plāns ir pieejams pārbaudāmās Dalībvalsts pārstāvim.

54. Pārbaudāmā Dalībvalsts dara visu iespējamo, lai sniegtu atbalstu un nodrošinātu inspekcijas darba grupas, apstiprinātā aprīkojuma, kas norādīts 50 un 51 punktā un bagāžas drošu nokļūšanu no ieceļošanas punkta līdz pārbaudāmajai teritorijai ne vēlāk kā 36 stundas pēc ierašanās ieceļošanas punktā, ja nav vienošanās par citu termiņu 57. punktā noteiktā termiņa ietvaros.

55. Lai pārliecinātos, ka teritorija, uz kuru inspekcijas darba grupa ir nogādāta, patiesi ir pārbaudāmā teritorija, kas norādīta inspekcijas mandātā, inspekcijas darba grupai ir tiesības izmantot apstiprināto vietas atrašanas mērierīces. Pārbaudāmā Dalībvalsts sniedz atbalstu inspekcijas darba grupai šī darba veikšanā.

E. INSPEKCIJAS NORISE

Vispārējie noteikumi

56. Inspekcijas darba grupa veic savas funkcijas saskaņā ar šī Līguma un šī Līguma Protokolu noteikumiem.

57. Inspekcijas darba grupa sāk inspekcijas darbības pārbaudāmajā teritorijā cik vien ātri ir iespējams, bet ne vēlāk kā 72 stundas pēc ierašanās ieceļošanas punktā.

58. Inspekcijas darba grupas darbība tiek plānota, lai nodrošinātu savlaicīgu un efektīvu tās funkciju pildīšanu, un pēc iespējas mazāk sagādātu neērtības pārbaudāmajai Dalībvalstij un mazāk ietekmētu pārbaudāmo teritoriju.

59. Gadījumā, ja pārbaudāmajai Dalībvalstij ir pieprasīts, saskaņā ar 43. punkta (e) apakšpunktu vai inspekcijas norises gaitā, jebkāds aprīkojums inspekcijas darba grupas vajadzībām pārbaudāmajā teritorijā, pārbaudāmā Dalībvalsts izpilda pieprasījumu tās iespēju robežās.

60. Objekta pārbaudes laikā inspekcijas darba grupas tiesībās un pienākumos, cita starpā, ietilpst sekojošais:

(a) tiesības noteikt pārbaudes ilgumu saskaņā ar inspekcijas mandātu un ņemot vērā jebkurus pārbaudāmās Dalībvalsts veiktos pasākumus saskaņā ar kontrolētās pieejas nosacījumiem;

(b) tiesības koriģēt inspekcijas plānu, ja nepieciešams, lai nodrošinātu efektīvu pārbaudes izpildi;

(c) pienākums ņemt vērā pārbaudāmās Dalībvalsts izteiktās rekomendācijas un ierosinātos labojumus inspekcijas plānā;

(d) tiesības pieprasīt paskaidrojumus saistībā ar neskaidrībām, kas var rasties pārbaudes laikā;

(e) pienākums izmantot tikai tās metodes, kas precizētas 69. punktā, un atturēties no darbībām, kas neatbilst pārbaudes nolūkiem. Darba grupa apkopo un dokumentē faktus, kas attiecās uz pārbaudes nolūkiem, bet nedokumentē neatbilstošu informāciju. Jebkurš apkopotais materiāls, kas vēlāk izrādās neatbilstošs, tiek nodots pārbaudāmajai Dalībvalstij;

(f) pienākums ņemt vērā un iekļaut tās ziņojumā datus un izskaidrojumus par notikumu, kas radījis nepieciešamību, kurus sniegusi pārbaudāmā Dalībvalsts no saviem nacionālajiem novērošanas tīkliem un citiem avotiem;

(g) pienākums nodrošināt pārbaudāmo Dalībvalsti, pēc tās lūguma, ar pārbaudāmajā teritorijā apkopotās informācijas un datu kopijām;

(h) pienākums ievērot konfidencialitāti un drošību un pārbaudāmās Dalībvalsts veselības aizsardzības noteikumus.

61. Objekta pārbaudes laikā pārbaudāmajai Dalībvalstij, cita starpā, ir:

(a) tiesības sniegt rekomendācijas inspekcijas darba grupai jebkurā laikā attiecībā uz iespējamo pārbaudes plāna modifikāciju;

(b) tiesības un pienākums nodrošināt pārstāvim sakarus ar inspekcijas darba grupu;

(c) tiesības pārstāvjiem pavadīt inspekcijas darba grupu tās pienākumu veikšanas laikā un novērot visas inspekcijas darba grupas veiktās pārbaudes darbības. Tas nedrīkst aizkavēt vai citādā veidā kavēt inspekcijas darba grupai veikt tās funkcijas;

(d) tiesības nodrošināt papildus informāciju un lūgt papildus savākt un dokumentēt faktus, ja pēc tās uzskatiem, tā atbilst pārbaudei;

(e) tiesības apskatīt visas fotogrāfijas, mērījumu rezultātus un paraugus, kā arī paturēt jebkuru fotogrāfiju vai tās daļu, ja tās parāda konfidenciālas vietas, kas nav saistītas ar pārbaudes nolūkiem. Pārbaudāmajai Dalībvalstij ir tiesības saņemt visas pavairotās fotogrāfijas kopijas un mērījumu rezultātus. Pārbaudāmajai Dalībvalstij ir tiesības paturēt fotogrāfiju oriģinālus un pirmās fotogrāfijas kopijas un veikt šo fotogrāfiju vai to daļu kopīgu apzīmogošanu tās teritorijā. Pārbaudāmajai Dalībvalstij ir tiesības nodrošināt ar savu operatoru, lai uzņemtu fotogrāfijas un video materiālu, kuru pieprasa inspekcijas darba grupa. Pretējā gadījumā šīs funkcijas veic inspekcijas darba grupas locekļi;

(f) tiesības sniegt inspekcijas darba grupai notikuma, kas radījis nepieciešamību, raksturojošos datus un izskaidrojumus no tās nacionālajiem novērošanas tīkliem un citiem avotiem; un

(g) pienākums nodrošināt inspekcijas darba grupu ar tādiem paskaidrojumiem, kas var būt nepieciešami, lai atrisinātu jebkuru neskaidrību, kas var rasties pārbaudes laikā.

Sakari

62. Inspekcijas darba grupas locekļiem ir tiesības visu objekta pārbaudes veikšanas laiku sazināties vienam ar otru un ar Tehnisko sekretariātu. Šim nolūkam viņi var izmantot viņiem piederošās attiecīgi apstiprinātās un sertificētās iekārtas, ko apstiprinājusi pārbaudāmā Dalībvalsts, tādā apjomā, kamēr pārbaudāmā Dalībvalsts nenodrošina viņiem pieeju citām telekomunikācijām.

Novērotājs

63. Saskaņā ar IV panta 61.punktu pieprasītāja Dalībvalsts vienojas ar Tehnisko sekretariātu koordinēt novērotāju ierašanos tajā pašā ieceļošanas punktā vai bāzes punktā, kur ierodas inspekcijas darba grupa, tajā pašā ierašanās laikā.

64. Novērotājam ir tiesības pārbaudes laikā sazināties ar prasītājas Dalībvalsts, kas atrodas pārbaudāmajā Dalībvalstī vai, ja tādas vēstniecības nav, ar pašu Dalībvalsti.

65. Novērotājam ir tiesības ierasties pārbaudāmajā teritorijā un pārvietoties pārbaudāmās teritorijas robežās, kā to garantējusi pārbaudāmā Dalībvalsts.

66. Novērotājam ir tiesības sniegt rekomendācijas inspekcijas darba grupai pārbaudes laikā.

67. Visu pārbaudes laiku inspekcijas darba grupa informē novērotāju par veicamajām pārbaudēm un atradumiem.

68. Visu pārbaudes laiku pārbaudāmā Dalībvalsts sniedz vai nodrošina novērotājam nepieciešamās ērtības, analoģiskas tām, kādas bauda inspekcijas darba grupa, kas aprakstītas 11. punktā. Visus ar novērotāja uzturēšanos saistītos izdevumus pārbaudāmajā Dalībvalstī sedz pieprasītāja Dalībvalsts.

Inspekcijas darbība un metodes

69. Sekojošas inspekcijas darbības var tikt veiktas un metodes tikt izmantotas, saskaņā ar noteikumiem par kontrolētu pieeju attiecībā uz paraugu noņemšanu, apstrādi un analīzi, un pārlidojumiem:

(a) vietas noteikšana lidojumā un uz sauszemes, lai apstiprinātu pārbaudāmās teritorijas robežas un noteiktu tās atrašanās vietas koordinātes, lai veicinātu pārbaudes darbības;

(b) vizuālā novērošana, video filmēšana un fotografēšana, un daudzspektra atspoguļojums, ieskaitot infrasarkanos mērījumus uz zemes virsmas un zem tās, gaisā, meklējot anomālijas un materiālās kultūras pieminekļus;

(c) radioaktivitātes līmeņa mērījumi virs zemes virsmas, virsmā un zem tās, izmantojot gamma starojuma novērošanu un enerģijas spektra analīzi no gaisa, zemes virsmā un zem tās, lai meklētu un identificētu starojuma anomālijas;

(d) paraugu noņemšana un analīzes veikšana cietās vielās, šķidrumos un gāzēs virs zemes virsmas, tajā un zem tās, lai noteiktu anomālijas vidē;

(e) notikumam sekojoša pasīva seismoloģiska novērošana, lai lokalizētu izpētes teritoriju un veicinātu notikuma noteikšanu dabā;

(f) rezonanses seismometrija un aktīvi seismiski pētījumi, lai noteiktu pazemes anomālijas, ieskaitot ieplaku un laukakmeņu zonas;

(g) magnētisko un gravitācijas lauku atzīmēšana kartē, zemes caururbošā radara un elektrības vadītspējas mērījumi virsmā un no gaisa, kas veikti atbilstošā veidā, lai noteiktu anomālijas vai materiālās kultūras pieminekļus; un

(h) izdarīt urbumus, lai iegūtu radioaktīvos paraugus.

70. 25 dienas pēc objekta inspekcijas apstiprinājuma saskaņā ar IV panta 46. punktu, inspekcijas darba grupai ir tiesības veikt jebkādu darbību un izmantot jebkādu metodi, kas aprakstītas 69. punkta (a) līdz (e) apakšpunktos. Pēc apstiprināšanas turpināt pārbaudi saskaņā ar IV panta 47. punktu, inspekcijas darba grupai ir tiesības veikt jebkuru darbību un izmantot jebkuru metodi, aprakstītas 69. punkta (a) līdz (g) apakšpunktos. Inspekcijas darba grupa veic urbumus tikai pēc Izpildpadomes atļaujas, saskaņā ar IV panta 48. punktu. Ja inspekcijas darba grupa pieprasa pagarināt pārbaudes laiku saskaņā ar IV panta 49. punktu, tā norāda savā pieprasījumā, kuras metodes un darbības, aprakstītas 69. punktā, tiek plānots veikt, lai varētu izpildīt tās mandātu.

Pārlidojumi

71. Inspekcijas darba grupai ir tiesības veikt pārlidojumus pār pārbaudāmo teritoriju laikā, kad veic objekta pārbaudi, nolūkā nodrošināt inspekcijas darba grupu ar vispārēju orientāciju pārbaudāmajā teritorijā, ierobežojot un optimizējot atrašanās vietu uz zemes bāzētajai pārbaudei un atvieglojot savākt faktiskos pierādījumus, izmantojot iekārtas, kas minētas 79. punktā.

72. Pārlidojumus veic cik vien ātri praktiski iespējams. Kopējais laiks pārlidojumiem pār pārbaudāmo teritoriju nepārsniedz 12 stundas.

73. Papildu pārlidojumi, kuros tiek izmantots aprīkojums, kas minēts 79. un 80. punktos, var tikt veikti ar pārbaudāmās Dalībvalsts piekrišanu.

74. Pārlidojumiem aptveramā teritorija nedrīkst būt lielāka par pārbaudāmo teritoriju.

75. Pārbaudāmajai Dalībvalstij ir tiesības īpašos gadījumos un ar pamatotu izskaidrojumu ierobežot vai aizliegt pārlidojumus konfidenciālām vietām, kas nav saistītas ar pārbaudes mērķiem. Ierobežojumi var attiekties uz lidojumu augstumu, pārlidojumu skaitu un lokiem, lidojumu laiku, lidmašīnu tipu, inspektoru skaitu lidmašīnā, mērījumu un novērojumu veidu. Ja inspekcijas darba grupa uzskata, ka pārlidojumu ierobežojumi vai aizliegumi konfidenciālām vietām kavē mandāta izpildīšanu, pārbaudāmā Dalībvalsts piedāvā jebkuru alternatīvu pārbaudes līdzekli.

76. Pārlidojumi tiek veikti saskaņā ar atbilstošā veidā sastādītu un apstiprinātu lidojuma plānu un ar pārbaudāmās Dalībvalsts aviācijas noteikumiem un nosacījumiem. Pārbaudāmās Dalībvalsts lidojumu drošības noteikumi tiek precīzi ievēroti visu lidojumu operāciju laikā.

77. Pārlidojumu laikā nolaišanās tiek atļauta tikai sasniedzot lidojuma mērķi vai degvielas uzpildīšanai.

78. Pārlidojumi tiek veikti augstumā, kuru pieprasa inspekcijas darba grupa saskaņā ar veicamajām darbībām, redzamības apstākļiem, kā arī saskaņā ar pārbaudāmās Dalībvalsts aviācijas un drošības noteikumiem un tās tiesībām aizsargāt slepenu informāciju, kas nav saistīta ar inspekcijas mērķiem. Maksimālais pārlidojumu augstums ir 1500 metri virs zemes virsmas.

79. Pārlidojumiem, kas tiek veikti saskaņā ar 71. un 72.punktu, uz lidmašīnas klāja var tikt izmantots sekojošais aprīkojums:

(a) lauka binoklis;

(b) pasīvais vietas noteikšanas aprīkojums;

(c) video kameras; un

(d) rokas stāvkameras.

80. Jebkuriem papildus pārlidojumiem, kas tiek veikti saskaņā ar 73.punktu, inspektori uz lidmašīnas klāja ir tiesīgi izmantot arī viegli uzstādāmu aprīkojumu:

(a) multi-spektrāliem (ieskaitot infrasarkano staru) novērojumiem;

(b) gamma spektroskopijai; un

(c) magnētiskā lauka atzīmēšanai kartē.

81. Pārlidojumi tiek veikti ar relatīvi lēnām lidmašīnām ar fiksētiem vai rotējošiem spārniem. No lidmašīnas pieejams plašs un netraucēts skats uz zemes virsmu.

82. Pārbaudāmajai Dalībvalstij ir tiesības piešķirt savu lidmašīnu, kas ir atbilstošā veidā aprīkota saskaņā ar atbilstošo darba instrukciju tehniskajām prasībām un apkalpi. Pretējā gadījumā lidmašīnu piešķir vai iznomā Tehniskais sekretariāts.

83. Ja lidmašīnu piešķir vai iznomā Tehniskais sekretariāts pārbaudāmajai Dalībvalstij ir tiesības pārbaudīt lidmašīnu, lai pārliecinātos par to, ka tā ir aprīkota ar apstiprināto inspekcijas aprīkojumu. Šāda pārbaude tiek veikta termiņā, kas minēts 57.punktā.

84. Lidmašīnas personāls sastāv no:

(a) minimālā lidojuma apkalpes locekļu skaita, kas nepieciešams drošai lidmašīnas darbībai;

(b) līdz četriem inspekcijas darba grupas locekļiem;

(c) novērotāja, ja tāds ir, saskaņā ar pārbaudāmās Dalībvalsts piekrišanu; un

(d) tulka, ja nepieciešams.

85. Pārlidojumu izpildes procedūras tiek detalizēti aprakstītas Objekta inspekciju darba instrukcijā.

Kontrolēta pieeja

86. Inspekcijas darba grupai ir tiesības piekļūt pārbaudāmajai teritorijai saskaņā ar šī Līguma un Protokola noteikumiem.

87. Pārbaudāmā Dalībvalsts sniedz pieeju pārbaudāmajai teritorijai saskaņā ar termiņu, kas minēts 57.punktā.

88. Saskaņā ar IV panta 57.punktu un augstāk minēto 86.punktu, pārbaudāmās Dalībvalsts tiesības un pienākumi ir sekojoši:

(a) tiesības veikt pasākumus, lai aizsargātu slepenas iekārtas un apvidus saskaņā ar šo Protokolu;

(b) pienākums, ja pieeja pārbaudāmās teritorijas ietvaros ir ierobežota, veikt visus iespējamos pasākumus, lai apmierinātu inspekcijas mandāta prasības, izmantojot alternatīvas iespējas. Risinot jebkurus jautājumus, kas saistīti ar vienu vai vairākiem inspekcijas aspektiem, nedrīkst iejaukties vai kavēt inspekcijas darba grupas darbību saistībā ar citiem inspekcijas aspektiem; un

(c) tiesības pieņemt galīgo lēmumu attiecībā uz jebkurām inspekcijas darba grupas tiesībām uz pieeju, ņemot vērā šī Līguma pienākumus un kontrolētās pieejas noteikumus.

89. Saskaņā ar IV panta 57.(b) un 88.(a) punktiem pārbaudāmajai Dalībvalstij ir tiesības viscaur pārbaudāmajā teritorijā aizsargāt slepenās iekārtas un neatklāt to atrašanās vietu, un neatklāt konfidenciālu informāciju, ja tā neattiecas uz pārbaudes mērķiem. Šādi pasākumi, cita starpā, ietver:

(a) slepenu iestāžu, noliktavu un iekārtu maskēšanu;

(b) radionuklīdu aktivitātes un kodolstarojuma mērījumu ierobežošanu līdz šo starojumu veidu un enerģiju esamības vai neesamības noteikšanai, kas atbilst pārbaudes mērķiem;

(c) paraugu noņemšanas un analīzes ierobežošana līdz radioaktīvo un citu produktu esamības vai neesamības noteikšanai, kas atbilst pārbaudes mērķiem;

(d) kontrolētu pieeju ēkām un citām struktūrām saskaņā ar 90. un 91. punktiem; un

(e) paziņošanu par ierobežotu pieeju atsevišķām vietām saskaņā ar 92. līdz 96. punktu.

90. Pieeja ēkām un citām struktūrām tiek apturēta līdz apstiprinājumam par objekta inspekcijas turpināšanu, saskaņā ar IV panta 47. punktu, izņemot pieeju ēkām un citām struktūrām, kas ir ieeja raktuvē, lielās alās vai citos izrakumos, kas nav citā veidā pieejami. Attiecībā uz šādām ēkām un struktūrām inspekcijas darba grupai ir tikai tranzīta tiesības, kā to nosaka pārbaudāmā Dalībvalsts, lai iekļūtu šādās raktuvēs, alās vai citos izrakumos.

91. Ja pēc apstiprinājuma par pārbaudes turpināšanu saskaņā ar IV panta 47. punktu inspekcijas darba grupa ticami pierāda pārbaudāmajai Dalībvalstij, ka pieeja ēkām un citām struktūrām ir nepieciešama, lai izpildītu inspekcijas mandātu, un, ka mandātā apstiprinātās nepieciešamās darbības nevar tikt izpildītas no ārpuses, inspekcijas darba grupai ir tiesības piekļūt šādām ēkām un struktūrām. Inspekcijas darba grupas vadītājs pieprasa pieeju specifiskām ēkām un struktūrām, norādot pieejas nolūkus, inspektoru skaitu, kā arī plānotās darbības. Par pieejas metodēm vienojas inspekcijas darba grupa un pārbaudāmā Dalībvalsts. Pārbaudāmajai Dalībvalstij ir tiesības noteikt ierobežojumus vai, izņēmuma gadījumos, ar pamatotu attaisnojumu, noteikt aizliegumus šādu ēku un citu struktūru pieejai.

92. Kad ierobežotas pieejas teritorijas tiek noteiktas saskaņā ar 89. punkta (e) apakšpunktu, katra šāda vieta nedrīkst pārsniegt 4 kvadrātkilometrus. Pārbaudāmajai Dalībvalstij ir tiesības noteikt ierobežotas pieejas teritorijas līdz 50 kvadrātkilometriem. Ja tiek noteikta vairāk kā viena ierobežotas pieejas teritorija, tad katra šāda teritorija atdalīta viena no otras ar minimālo attālumu — 20 metri. Katrai ierobežotas pieejas teritorijai ir skaidri noteiktas un pieejamas robežas.

93. Par Ierobežotas pieejas teritoriju, atrašanās vietu un robežām tiek ziņots inspekcijas darba grupas vadītājam ne vēlāk, kā tad, kad inspekcijas darba grupa vēlas iegūt pieeju apvidū, kas sevī ietver visu vai daļu no šādas teritorijas.

94. Inspekcijas darba grupai ir tiesības novietot iekārtas un veikt pasākumus, kas nepieciešami, veicot pārbaudi līdz pat Ierobežotas pieejas teritorijas robežai.

95. Inspekcijas darba grupa drīkst vizuāli novērot visu ierobežotas pieejas teritorijas atklāto teritoriju no tās robežas.

96. Inspekcijas darba grupa veic visus iespējamos centienus, lai izpildītu inspekcijas mandātu ārpus noteiktās ierobežotas pieejas teritorijas pirms tiek pieprasīta pieeja šādām vietām. Ja inspekcijas darba grupa jebkurā laikā ticami pierāda pārbaudāmajai Dalībvalstij, ka nepieciešamā darbība, kas noteikta mandātā un nevar tikt veikta no ārpuses, un pieeja ierobežotas pieejas teritorijai ir nepieciešama, lai izpildītu šo mandātu, dažiem inspekcijas darba grupas locekļiem tiek dota pieeja, lai veiktu specifiskus uzdevumus šīs teritorijas ietvaros. Pārbaudāmajai Dalībvalstij ir tiesības maskēt vai citādi aizsargāt slepenās iekārtas, objektus un materiālus, kas nav saistīti ar pārbaudes uzdevumiem. Inspektoru skaits tiek samazināts līdz minimumam, kas nepieciešams, lai veiktu ar pārbaudi saistītos uzdevumus. Par pieejas metodēm vienojas inspekcijas darba grupa un pārbaudāmā Dalībvalsts.

Paraugu noņemšana, apstrāde un analīze

97. Saskaņā ar 86. līdz 96. un no 98. līdz 100. punktam inspekcijas darba grupai ir tiesības ņemt un paturēt atbilstošus paraugus no pārbaudāmās teritorijas.

98. Kad vien iespējams, inspekcijas darba grupa veic paraugu analīzi objektā. Pārbaudāmās Dalībvalsts pārstāvjiem ir tiesības būt klāt, kad tiek veikta paraugu analīze objektā. Pēc inspekcijas darba grupas pieprasījuma, pārbaudāmā Dalībvalsts, saskaņā ar atbilstošām procedūrām, sniedz palīdzību paraugu analīzes veikšanā objektā. Inspekcijas darba grupai ir tiesības izvest paraugus no objekta analīžu veikšanai Organizācijas nozīmētajās laboratorijās tikai, ja tā pierāda, ka vajadzīgo paraugu analīzi nevar veikt objektā.

99. Pārbaudāmajai Dalībvalstij ir tiesības paturēt daļu no savāktajiem paraugiem, kad šie paraugi ir izanalizēti, un tā var saņemt paraugu kopijas.

100. Pārbaudāmajai Dalībvalstij ir tiesības pieprasīt, ka ikviens neizmantotais paraugs vai daļa no tā tiek atdoti.

101. Nozīmētās laboratorijas veic ķīmisko un fizikālo no objekta izvesto paraugu analīzi. Šādas analīzes detalizēti tiek izstrādātas Objekta inspekcijas darba instrukcijā.

102. Ģenerāldirektors ir atbildīgs par paraugu drošību, viengabalainību un saglabāšanu, un par no objekta izvesto paraugu slepenības nodrošināšanu. Ģenerāldirektors to veic saskaņā ar Objekta inspekcijas darba instrukcijā ietvertajām procedūrām. Ģenerāldirektors jebkurā gadījumā:

(a) nodibina stingru kārtību paraugu ņemšanai, apstrādei, transportēšanai un analīzei;

(b) sertificē nozīmētās laboratorijas, lai veiktu dažāda veida analīzes;

(c) pārrauga iekārtu un procedūru, kā arī pārvietojamo analītisko iekārtu un procedūru standartizāciju šajās nozīmētajās laboratorijās;

(d) novēro kvalitātes kontroli un vispārējos standartus attiecībā uz šo laboratoriju sertificēšanu un attiecībā uz pārvietojamo iekārtām un procedūrām; un

(e) izvēlas starp nozīmētajām laboratorijām, tās kuras veiks analītiskās vai citas funkcijas attiecībā uz specifiskajiem pētījumiem.

103. Ja veicama ārpus objekta analīze, paraugi tiek analizēti ne mazāk kā divās nozīmētajās laboratorijās. Tehniskais sekretariāts nodrošina ātru analīžu datu apstrādi. Tehniskais sekretariāts ir atbildīgs par paraugiem un jebkurš no neizmantotiem paraugiem vai to daļas tiek nodoti atpakaļ Tehniskajam sekretariātam.

104. Tehniskais sekretariāts apkopo laboratorijās veikto paraugu analīžu rezultātus, kas atbilst inspekcijas mērķiem. Saskaņā ar IV panta 63. punktu Ģenerāldirektors nekavējoties nosūta jebkādus šādus rezultātus pārbaudāmajai Dalībvalstij atsauksmēm, un sekojoši Izpildpadomei un visām pārējām Dalībvalstīm, kā arī ietver detalizētu informāciju par aprīkojumu un metodoloģiju, kas tiek pielietota nozīmētajās laboratorijās.

Inspekcijas veikšana teritorijās,

kuras atrodas ārpus jebkuras valsts

jurisdikcijas vai kontroles

105. Gadījumā, ja pārbaudāmais objekts atrodas ārpus jebkuras valsts jurisdikcijas vai kontroles, Ģenerāldirektors konsultējas ar attiecīgajām Dalībvalstīm un vienojas par jebkādiem tranzīta vai bāzes punktiem, lai veicinātu inspekcijas darba grupas ātru ierašanos pārbaudāmajā teritorijā.

106. Dalībvalstis, kuru teritorijās tiek izvietoti tranzīta vai bāzes punkti, iespēju robežās, palīdz sekmēt pārbaudi, ieskaitot inspekcijas darba grupas, tās bagāžas un aprīkojuma transportēšanu uz pārbaudāmo teritoriju, kā arī atbilstošo ērtību, kas norādītas 11. punktā, sniegšanu. Organizācija atmaksā palīdzošajām Dalībvalstīm visus veiktos izdevumus.

107. Pēc Izpildpadomes apstiprinājuma, Ģenerāldirektors ir tiesīgs vienoties par spēkā esošajiem nosacījumiem ar Dalībvalstīm, lai veicinātu palīdzību, gadījumā, ja objekta inspekcija tiek veikta teritorijā, kas atrodas ārpus jebkuras valsts jurisdikcijas vai kontroles.

108. Gadījumos, ja viena vai vairākas Dalībvalstis ir veikušas neskaidrā notikuma izpēti teritorijā, kas atrodas ārpus jebkuras valsts jurisdikcijas vai kontroles, tad, pirms tiek veikts pieprasījums pēc objekta inspekcijas šajā teritorijā, jebkurus šādu pētījumu rezultātus Izpildpadome var ņemt vērā savos apsvērumos, saskaņā ar IV pantu.

Pārbaudei sekojošās procedūras

109. Beidzot pārbaudi, Inspekcijas darba grupa tiekas ar pārbaudītās Dalībvalsts pārstāvi, lai izvērtētu inspekcijas darba grupas darbībā iegūtos sākotnējos datus un noskaidrotu jebkuras neskaidrības. Inspekcijas darba grupa nodrošina pārbaudāmās Dalībvalsts pārstāvi ar tās darbības laikā iegūtajiem sākotnējiem datiem rakstiskā veidā, pēc standarta parauga kopā ar jebkuru paraugu un citu materiālu sarakstu, kas iegūti pārbaudāmajā teritorijā, saskaņā ar 98. punktu. Dokumentus paraksta inspekcijas darba grupas vadītājs. Lai norādītu, ka viņš vai viņa ir iepazinies ar dokumentu saturu, pārbaudāmās Dalībvalsts pārstāvis arī paraksta šos dokumentus. Saskaņošana notiek ne vēlāk kā 24 stundas pēc pārbaudes beigšanas.

Aizbraukšana

110. Pabeidzot pārbaudei sekojošās procedūras, inspekcijas darba grupa un novērotājs atstāj pārbaudāmās Dalībvalsts teritoriju, cik ātri vien iespējams. Pārbaudītā Dalībvalsts dara visu iespējamo, lai nodrošinātu palīdzību un garantētu drošu pārvietošanos inspekcijas darba grupai, tās iekārtu un bagāžas nogādāšanu uz izejas punktu. Ja nav vienošanās starp pārbaudāmo Dalībvalsti un inspekcijas darba grupu par savādāku rīcību, ieceļošanas punkts tiek izmantots kā izceļošanas punkts.

III daļa

UZTICĪBAS VEICINĀŠANAS PASĀKUMI

1. Saskaņā ar IV panta 68. punktu, katra Dalībvalsts brīvprātīgi paziņo Tehniskajam sekretariātam par jebkuru ķīmisku sprādzienu, kurā izmantotas 300 tonnas vai lielāks TNT ekvivalenta sprāgstviela, kas notiek viena sprādziena veidā jebkurā tās teritorijas vietā, vai jebkurā vietā, kas atrodas tās jurisdikcijā vai kontrolē. Ja iespējams, šāds paziņojums tiek izdarīts iepriekš. Šāds paziņojums iekļauj ziņas par norises vietu, laiku un izmantotās sprāgstvielas daudzumu un tipu, kā arī par sprādziena konfigurāciju un iecerēto mērķi.

2. Katra Dalībvalsts brīvprātīgi, cik ātri vien iespējams, pēc šī Līguma spēkā stāšanās brīža Tehniskajam sekretariātam sniedz un katru gadu aktualizē informāciju, kas saistīta ar visu citu ķīmisko sprādzienu, kas lielāks par 300 tonnām TNT ekvivalenta, nacionālo izmantošanu. It īpaši, Dalībvalsts informē par:

(a) sprādzienu veikšanas ģeogrāfisko atrašanās vietu;

(b) to veikšanas darbību raksturojumu un šādu sprādzienu vispārējo raksturojumu un biežumu;

(c) jebkuru citu atbilstošu papildus informāciju, ja tā ir pieejama; un

palīdz Tehniskajam sekretariātam jebkura šāda Starptautiskās novērošanas sistēmas noteiktā notikuma izcelsmes noteikšanā.

3. Jebkura Dalībvalsts ir tiesīga brīvprātīgi un pamatojoties uz abpusēji pieņemamiem noteikumiem uzaicināt Tehniskā sekretariāta vai citu Dalībvalstu pārstāvjus, lai apmeklētu objektus tās teritorijā, kas minēti punktos 1 un 2.

4. Lai kalibrētu Starptautisko novērošanas sistēmu, Dalībvalstis ir tiesīgas nodibināt sakarus ar Tehnisko sekretariātu, lai veiktu ķīmiskās kalibrēšanas sprādzienus, vai lai sniegtu atbilstošu informāciju par citiem nolūkiem plānotajiem ķīmiskajiem sprādzieniem.

Protokola pielikums Nr. 1

Tabula 1 - A Primārā tīkla seismoloģisko staciju saraksts

 

Valsts, kas atbildīga par staciju

Atrašanās vieta

Platums

Garums

Tips

1

Argentīna

PLCA Pasofloresa

40.7 S

70.6 W

3 - C

2

Austrālija

WRA Varamunga, NT

19.9 S

134.3 E

darba

         

kārtībā

3

Austrālija

ASAR Alisespringsa, NT

23.7 S

133.9 E

darba

         

kārtībā

4

Austrālija

STKA Stīvenskrīka, SA

31.9 S

141.6 E

3 - C

5

Austrālija

MAW Meisona, Antarktika

67.6 S

62.9 E

3 -C

6

Bolīvija

LPAZ Lapasa

16.3 S

68.1 W

3 - C

7

Brazīlija

BDFB Brazilja

15.6 S

48.0 W

3 - C

8

Kanāda

ULMC Ladubunē, Manitoba

50.2 N

95.9 W

3 - C

9

Kanāda

YKAC Jelounaifa, N.W.T.

62.5 N

114.6 W

darba

         

kārtībā

10

Kanāda

SCH Šefervilla, Kvebeka

54.8 N

66.8 W

3 - C

11

Centrālāfrikas Republika

BGCA Bangui

05.2 N

18.4 E

3 - C

12

Ķīna

HAI Hailara

49.3 N

119.7 E

3 - C >

         

darba

         

kārtībā

13

Ķīna

LZH Lanžou

36.1 N

103. 8 E

3 - C >

         

darba

         

kārtībā

14

Kolumbija

XSA Elrosala

04.9 N

74.3 W

3 - C

15

Zaļā Raga Salas

DBIC Dimbroko

06.7 N

04.9 W

3 - C

16

Ēģipte

LXEG Luksora

26.0 N

33.0 E

darba

         

kārtībā

17

Somija

FINES Lahti

61.4 N

26.1 E

darba

         

kārtībā

18

Francija

PPT Taiti

17.6 S

149.6 W

3 - C

19

Vācija

GEC2 Freijunga

48.9 N

13.7 E

darba

         

kārtībā

20

Tiks noteikta

Tiks noteikta

Tiks

Tiks

Tiks

     

noteikta

noteikta

noteikta

21

Irāna (Islama Republika)

THR Teherāna

35.8 N

51.4 E

3 - C

22

Japāna

MJAR Matsuširo

36.5 N

138.2 E

darba

         

kārtībā

23

Kazahstāna

MAK Makanči

46.8 N

82.0 E

darba

         

kārtībā

24

Kenija

KMBO Kilimambogo

01.1 S

37.2 E

3 - C

25

Mongolija

JAVM Javhlanta

48.0 N

106.8 E

3 - C >

         

darba

         

kārtībā

26

Nigērija

Jauns objekts

tiks

tiks

3 - C >

     

noteikta

noteikta

darba

         

kārtībā

27

Norvēģija

NAO Hamara

60.8 N

10.8 E

darba

         

kārtībā

28

Norvēģija

ARAO Karasjoka

69.5 N

25.5 E

darba

         

kārtībā

29

Pakistāna

PRPK Pari

33.7 N

73.3 E

darba

         

kārtībā

30

Paragvaja

CPUP Villaflorida

26.3 S

57.3 W

3 - C

31

Korejas Republika

KSRS Vonju

37.5 N

127.9 E

darba

         

kārtībā

32

Krievijas Federācija

KBZ Khabaza

43.7 N

42.9 E

3 - C

33

Krievijas Federācija

ZAL Zaļesovo

53.9 N

84.8 E

3 - C >

         

darba

         

kārtībā

34

Krievijas Federācija

NRI Noriļska

69.0 N

88.0 E

3 - C

35

Krievijas Federācija

PDY Peleduja

59.6 N

112.6 E

3 - C >

         

darba

         

kārtībā

36

Krievijas Federācija

PET Petropavlovska - Kamčatskija

53.1 N

157. 8 E

3 - C >

         

darba

         

kārtībā

37

Krievijas Federācija

USK Usūrijska

44.2 N

132.0 N

3 - C >

         

darba

         

kārtībā

38

Sauda Arābija

Jauns objekts

tiks

tiks a

darba

     

noteikta

noteikta

kārtībā

39

Dienvidāfrika

BOSA Boshofa

28.6 S

25.6 E

3 - C

40

Spānija

ESDC Sonseka

39.7 N

04. 0 W

darba

         

kārtībā

41

Taizeme

CMTO Čiangmaia

18. 8 N

99.0 E

darba

         

kārtībā

42

Tunisija

THA Thala

35.6 N

08.7E

3 - C

43

Turcija

BRTR Belbaši darba kārtība pāriet

39.9 N

32.8 E

darba

   

uz Keskinu

   

kārtībā

44

Turkmenistāna

GEYT Alibeka

37.9 N

58.1 E

darba

         

kārtībā

45

Ukraina

AKASG Malina

50.4 N

29.1 E

darba

         

kārtībā

46

Amerikas Savienotās Valstis

LJTX Lajitasa, Teksasa

29.3 N

103.7W

darba

         

kārtībā

47

Amerikas Savienotās Valstis

MNV Mina, Nevada

38.4N

118.2 W

darba

         

kārtībā

48

Amerikas Savienotās Valstis

PIWY Pinedala, Vaiominga

42.8 N

109.6 W

darba

         

kārtībā

49

Amerikas Savienotās Valstis

ELAK Eielsona, Aļaska

64.8 N

146.9 W

darba

         

kārtībā

50

Amerikas Savienotās Valstis

VNDA Vanda, Antarktika

77.5 S

161.9 E

3 - C

Piezīme: 3 - C > darba kārtībā : norāda, ka objekts var sākt darbību Starptautiskajā novērošanas sistēmā, kā trīs komponentu stacija, un uzlabots līdz darba kārtībai vēlākā laikā.

Tabula 1 – B Seismoloģisko staciju saraksts, kas sastāda papildu tīklu

 

Valsts, kas atbildīga par staciju

Atrašanās vieta

Platums

Garums

Tips

1

Argentīna

CFA Koronelfontana

31.6 S

68.2 W

3 - C

2

Argentīna

USHA Ušuaija

55.0 S

68.0 W

3 - C

3

Armēnija

GNI Garni

40.1 N

44.7 E

3 - C

4

Austrālija

CTA Čarterstoversa, QLD

20.1 S

146.3 E

3 - C

5

Austrālija

FITZ Fitcrojkrosinga, WA

18.1 S

125.6 E

3 - C

6

Austrālija

NWAO Narogina, WA

32.9 S

117.2 E

3 - C

7

Bangladeša

CHT Čtagonga

22.4 N

91.8 E

3 - C

8

Bolīvija

SIV Sanignasio

16.0 S

61.1 W

3 - C

9

Botsvana

LBTB Lobatse

25.0 S

25.6 E

3 - C

10

Brazīlija

PTGA Pitinga

0.7 S

60.0 W

3 - C

11

Brazīlija

RGNB Riograndedonorte

6.9 S

37.0 W

3 - C

12

Kanāda

FRB Igaluita, Ziemeļrietumu teritorijas

63.7 N

68.5 W

3 - C

13

Kanāda

DLBC Dīsleika, Britu Kolumbija

58.4 N

130.0 W

3 - C

14

Kanāda

SADO Sadova, Ontārio

44.8 N

79.1W

3 - C

15

Kanāda

BBB Bellabella, Britu Kolumbija

52.2 N

128.1 W

3 - C

16

Kanāda

MBC Mouldbeja, Ziemeļrietumu

76.2 N

119.4 W

3 - C

   

teritorijas

     

17

Kanāda

INK Inuvika, Ziemeļrietumu teritorijas

68.3 N

133.5 W

3 - C

18

Čīle

RPN Lieldienu sala

27.2 S

109.4 W

3 - C

19

Čīle

LVC Limonverde

22.6 S

68.9 W

3 - C

20

Ķīna

BJT Baijiatuana

40.0 N

116.2 E

3 - C

21

Ķīna

KMI Kunminga

25.2 N

102.8 E

3 - C

22

Ķīna

SSE Šešana

31.1 N

121.2 E

3 - C

23

Ķīna

XAN Ksiana

34.0 N

108.9 E

3 - C

24

Kuka Salas

RAR Rarotonga

21.2 S

159.8 W

3 - C

25

Kostarika

JTS Lasjuntasdeabangaresa

10.3 N

85.0 W

3 - C

26

Čehijas Republika

VRAC Vranova

49.3 N

16.6 E

3 - C

27

Dānija

SFJ Sondre Stromfjorda, Grenlande

67.0 N

50.6 W

3 - C

28

Džibuti

ATD Artatunnela

11.5 N

42.9 E

3 - C

29

Ēģipte

KEG Kotamja

29.9 N

31.8 E

3 - C

30

Etiopija

FURI Furi

8.9 N

38.7 E

3 - C

31

Fidži

MSVF Monasavu, Viti Levu

17.8 S

178.1 E

3 - C

32

Francija

NOUC Portlaguerre, Jaunkaledonija

22.1 S

166.3 E

3 - C

33

Francija

KOG Kouroua, Franču Gviāna

5.2 N

52.7 W

3 - C

34

Gabona

BAMB Bambeja

1.7 S

13.6 E

3 - C

35

Vācija/ Dienvidāfrika

— SANAE Stacija, Antarktika

71.7 S

2.9 W

3 - C

36

Grieķija

IDI Anogija, Krēta

35.3 N

24.9E

3 - C

37

Gvatemala

RDG Rabira

15.0 N

90.5 W

3 - C

38

Islande

BORG Borgarnesa

64.8 N

21.3W

3 - C

39

tiks noteikta

tiks noteikta

tiks

tiks

tiks

     

noteikta

noteikta

noteikta

40

Indonēzija

PACI Kibinonga, Java Barata

6.5 S

107.0 E

3 - C

41

Indonēzija

JAY Jajapura, Irianjaja

2.5 S

140.7 E

3 - C

42

Indonēzija

SWI Soronga, Irianjaja

0.9 S

131.3 E

3 - C

43

Indonēzija

PSI Parapata, Sumatera

2.7 N

98.9 E

3 - C

44

Indonēzija

KAPI Kapanga, Sulavesi Selatana

5.0 S

119.8 E

3 - C

45

Indonēzija

KUG Kupanga, Nusatengara Timura

10.2 S

123.6 E

3 - C

46

Irāna (Islama Republika)

KRM Kermana

30.3 N

57.1 E

3 - C

47

Irāna (Islama Republika)

MSN Masjedesolejmana

31.9 N

49.3 E

3 - C

48

Izraēla

MBH Eilata

29.8 N

34.9 E

3 - C

49

Izraēla

PARD Paroda

32.6 N

35.3 E

darba

         

kārtībā

50

Itālija

ENAS Enna, Sicīlija

37.5 N

14.3 E

3 - C

51

Japāna

JNU Ohita, Kiušu

33.1 N

130.9 E

3 - C

52

Japāna

JOW Kunigami, Okinava

26.8 N

128.3 E

3 - C

53

Japāna

JHJ Hačijojima, Izu Salas

33.1 N

139.8 E

3 - C

54

Japāna

JKA Kamikava- asahi, Hokaido

44.1 N

142.6 E

3 - C

55

Japāna

JCJ Čičijima, Ogasavara

27.1 N

142.2 E

3 - C

56

Jordāna

— Eškofa

32.5 N

37.6 E

3 - C

57

Kazahstāna

BRVK Borovoja

53.1 N

70.3 E

darba

         

kārtībā

58

Kazahstāna

KURK Kurčatova

50.7 N

78.6 E

darba

         

kārtībā

59

Kazahstāna

AKTO Aktjubinska

50.4 N

58.0 E

3 - C

60

Kirgizstāna

AAK Alaarča

42.6 N

74.5 E

3 - C

61

Madagaskara

TAN Antananarivo

18.9 S

47.6 E

3 - C

62

Mali

KOWA Kova

14.5 N

4.0 W

3 - C

63

Meksika

TEYM Tepiča, Jukatana

20.2 N

88.3 W

3 - C

64

Meksika

TUVM Tuzandepeti, Verakrusa

18.0 N

94.4 W

3 - C

65

Meksika

LPBM Lapasa, Kalifornijas līcis, Sura

24.2 N

110.2 W

3 - C

66

Maroka

MDT Midelta

32.8 N

4.6 W

3 - C

67

Namībija

TSUM Tsumeba

19.1 S

17.4 E

3 - C

68

Nepāla

EVN Everests

28.0 N

86.6 E

3 - C

69

Jaunzēlande

EWZ Erevona, Dienvidu sala

43.5 S

170.9 E

3 - C

70

Jaunzēlande

RAO Raoula sala

29.2 S

177.9 W

3 - C

71

Jaunzēlande

URZ Urevera, Ziemeļu sala

38.3 S

177.1 E

3 - C

72

Norvēģija

SPITS Špicbergena

78.2 N

16.4 E

darba

         

kārtībā

73

Norvēģija

JMI Janmaijena

70.9 N

8.7 W

3 - C

74

Omāna

WSAR Vadisarina

23.0 N

58.0 E

3 - C

75

Papua - Jaungvineja

PMG Portmoresbija

9.4 S

147.2 E

3 - C

76

Papua - Jaungvineja

BIAL Bialla

5.3 S

151.1 E

3 - C

77

Peru

CAJP Kajamarka

7.0 S

78.0 W

3 - C

78

Peru

NNA Nana

12.0 S

76.8 W

3 - C

79

Filipīnas

DAV Davao, Mindanao

7.1 N

125.6 E

3 - C

80

Filipīnas

TGY Tagaijtaja, Luzona

14.1 N

120.9 E

3 - C

81

Rumānija

MLR Muntelerosu

45.5 N

25.9 E

3 - C

82

Krievijas Federācija

KIRV Kirova

58.6 N

49.4 E

3 - C

83

Krievijas Federācija

KIVO Kislovodska

44.0 N

42.7 E

darba

         

kārtībā

84

Krievijas Federācija

OBN Obņinska

55.1 N

36.6 E

3 - C

85

Krievijas Federācija

ARU Arti

56.4 N

58.6 E

3 - C

86

Krievijas Federācija

SEY Seijmčana

62.9 N

152.4 E

3 - C

87

Krievijas Federācija

TLY Talaja

51.7 N

103. 6 E

3 - C

88

Krievijas Federācija

YAK Jakutska

62.0 N

129.7 E

3 - C

89

Krievijas Federācija

URG Urgala

51.1 N

132.3 E

3 - C

90

Krievijas Federācija

BIL Bilibino

68.0 N

166.4 E

3 - C

91

Krievijas Federācija

TIXI Tiksi

71.6 N

128.9 E

3 - C

92

Krievijas Federācija

YSS Dienvidsahalīna

47.0 N

142.8 E

3 - C

93

Krievijas Federācija

MA2 Madagana

59.6 N

150.8 E

3 - C

94

Krievijas Federācija

ZIL Zilima

53.9 N

57.0 E

3 - C

95

Samoa

AFI Afiamalu

13.9 S

171.8 W

3 - C

96

Saūda Arābija

RAYN Arraijana

23.6 N

45.6 E

3 - C

97

Senegāla

MBO Mbūra

14.4 N

17.0 W

3 - C

98

Zālamana Salas

HNR Honiara, Gvadalkanāla

9.4 S

160.0E

3 - C

99

Dienvidāfrika

SUR Suzerlenda

32.4 S

20.8 E

3 - C

100

Šrilanka

COC Kolombo

6.9 N

79.9 E

3 - C

101

Zviedrija

HFS Hagforsa

60.1 N

13.7 E

darba

         

kārtībā

102

Šveice

DAVOS Davosa

46.8 N

9.8 E

3 - C

103

Uganda

MBRU Mbarara

0.4 S

30.4 E

3 - C

104

Lielbritānija

EKA Eskdalemuira

55.3 N

3.2 W

darba

         

kārtībā

105

Amerikas Savienotās Valstis

GOMO Guama, Marianas salas

13.6 N

144.9 E

3 - C

106

Amerikas Savienotās Valstis

PMSA Palmeras stacija, Antarktika

64.8 S

64.1W

3 - C

107

Amerikas Savienotās Valstis

TKL Tukalīčī alas, Tenisī

35.7 N

83.8 W

3 - C

108

Amerikas Savienotās Valstis

PFCA Pinonas līdzenums, Kalifornija

33.6 N

116.5 W

3 - C

109

Amerikas Savienotās Valstis

YBH Jereka, Kalifornija

41.7 N

122.7 W

3 - C

110

Amerikas Savienotās Valstis

KDC Kodiakas sala, Aļaska

57.8 N

152.5 W

3 - C

111

Amerikas Savienotās Valstis

ALQ Albukverka, Ņūmeksika

35.0 N

106.5 W

3 - C

112

Amerikas Savienotās Valstis

ATTU Attu sala, Aļaska

52.8N

172.7E

3 - C

113

Amerikas Savienotās Valstis

ELK Elko, Nevada

40.7 N

115.2 W

3 - C

114

Amerikas Savienotās Valstis

SPA Dienvidpols, Antarktika

90.0 S

3 - C

115

Amerikas Savienotās Valstis

NEW Ņūporta, Vašingtonas štats

48.3 N

117.1 W

3 - C

116

Amerikas Savienotās Valstis

SJG Sanhuana, Puertoriko

18.1 N

66.2 W

3 - C

117

Venecuēla

SDV Santodomingo

8.9 N

70.6 W

3 - C

118

Venecuēla

PCRV Puertolakruza

10.2 N

64.6 W

3 - C

119

Zambija

LSZ Lusaka

15.3 S

28.2 E

3 - C

120

Zimbabve

BUL Bulavaijo

tiks

tiks

3 - C

     

ieteikts

ieteikts

 

2 - A Tabula Radionuklīdu staciju saraksts

 

Valsts, kas atbildīga par staciju

Atrašanās vieta

Platums

Garums

1

Argentīna

Buenosairesa

34.0 S

58.0 W

2

Argentīna

Salta

24.0 S

65.0 W

3

Argentīna

Bariloče

41.1 S

71.3 W

4

Austrālija

Melburna, Viktorija

37.5 S

144.6 E

5

Austrālija

Meisona, Antarktika

67.6 S

62.5 E

6

Austrālija

Tounsvilla, Kvīnslenda

19.2 S

146.8 E

7

Austrālija

Makkverī sala

54.0 S

159.0 E

8

Austrālija

Kokosa sala

12.0 S

97.0 E

9

Austrālija

Darvina, Ziemeļu teritorija

12.4 S

130.7 E

10

Austrālija

Pērta, Rietumaustrālija

31.9 S

116.0 E

11

Brazīlija

Riodežaneiro

22.5 S

43.1 W

12

Brazīlija

Recife

8.0 S

35.0 W

13

Kamerūna

Douala

4.2 N

9.9 E

14

Kanāda

Vankūvera, Britu Kolumbija

49.3 N

123.2 W

15

Kanāda

Rezolūte, Ziemeļrietumu teritorijas

74.7 N

94.9 W

16

Kanāda

Jelounaifa, Ziemeļrietumu teritorijas

62.5 N

114.5 W

17

Kanāda

Sentdžonsa, N.L.

47.0 N

53.0 W

18

Čīle

Puntarenasa

53.1 S

70.6 W

19

Čīle

Hangarao, Lieldienu sala

27.1 S

108.4 W

20

Ķīna

Pekina

39.8 N

116.2 E

21

Ķīna

Lanžū

35.8 N

103.3 E

22

Ķīna

Guangžū

23.0 N

113.3 E

23

Kuka Salas

Rarotonga

21.2 S

159.8 W

24

Ekvadora

Sankristobala sala, Galapagus salas

1.0 S

89.2 W

25

Etiopija

Filtu

5.5 N

42.7 E

26

Fidži

Nadi

18.0 S

177.5 E

27

Francija

Papete, Taiti

17.0 S

150.0 W

28

Francija

Pointeapitre, Gvadelupa

17.0 N

62.0 W

29

Francija

Reinjona

21.1 S

55.6 E

30

Francija

Portofransē, Kerguelēna

49.0 S

70.0 E

31

Francija

Kajēna, Franču Gviāna

5.0 N

52.0 W

32

Francija

Dumonta d’Urville, Antarktika

66.0 S

140.0 E

33

Vācija

Šauinslande/ Freiburga

47.9 N

7.9 E

34

Islande

Reikjavīka

64.4 N

21.9 W

35

tiks noteikta

tiks noteikta

tiks

tiks

     

noteikta

noteikta

36

Irāna (Islama Republika)

Teherāna

35.0 N

52.0 E

37

Japāna

Okinava

26.5 N

127.9 E

38

Japāna

Takasaki, Gunma

36.3 N

139.0 E

39

Kiribati

Kiritimati

2.0 N

157.0 W

40

Kuveita

Kuveita

29.0 N

48.0 E

41

Lībija

Misrata

32.5 N

15.0 E

42

Malaizija

Kualalumpura

2.6 N

101.5 E

43

Mauritānija

Nouakčotta

18.0 N

17.0 W

44

Meksika

Kalifornijas līcis

28.0 N

113.0 W

45

Mongolija

Ulanbatora

47.5 N

107.0 E

46

Jaunzēlande

Čatama sala

44.0 S

176.5 W

47

Jaunzēlande

Kaitaija

35.1 S

173.3 E

48

Nigērija

Bilma

18.0 N

13.0 E

49

Norvēģija

Špicbergena

78.2 N

16.4 E

50

Panama

Panama

8.9 N

79.6 W

51

Papua–Jaungvineja

Ņūhanover

3.0 S

150.0 E

52

Filipīnas

Kvezona

14.5 N

121.0 E

53

Portugāle

Pontadelgada, Sanmigela, Azoru salas

37.4 N

25.4 W

54

Krievijas Federācija

Kirova

58.6 N

49.4 E

55

Krievijas Federācija

Noriļska

69.0 N

88.0 E

56

Krievijas Federācija

Peleduja

59.6 N

112.6 E

57

Krievijas Federācija

Bilibino

68.0 N

166.4 E

58

Krievijas Federācija

Usurijska

43.7 N

131.9 E

59

Krievijas Federācija

Zaļesovo

53.9 N

84.8 E

60

Krievijas Federācija

Petropavlovska - Kamčatskija

53.1 N

158.8 E

61

Krievijas Federācija

Dubna

56.7 N

37.3 E

62

Dienvidāfrika

Mariona sala

46.5 S

37.0 E

63

Zviedrija

Stoholma

59.4 N

18.0

64

Tanzānija

Daresalama

6.0 S

39.0 E

65

Taizeme

Bangkoka

13.8 N

100.5 E

66

Lielbritānija

BIOT / Čagosa arhipelāgs

7.0 S

72. 0 E

67

Lielbritānija

Senthelēna

16.0 S

6.0 W

68

Lielbritānija

Tristandakunja

37.0 S

12.3 W

69

Lielbritānija

Haleja, Antarktika

76.0 S

28.0 W

70

Amerikas Savienotās Valstis

Sakramento, Kalifornija

38.7 N

121.4 W

71

Amerikas Savienotās Valstis

Sandpointa, Aļaska

55.0 N

160.0 W

72

Amerikas Savienotās Valstis

Melburna, Florida

28.3 N

80.6 W

73

Amerikas Savienotās Valstis

Palmera stacija, Antarktika

64.5 S

64.0 W

74

Amerikas Savienotās Valstis

Ašlenda, Kanzasa

37.2 N

99.8 W

75

Amerikas Savienotās Valstis

Šarlotesvilla,Virdžīnija

38.0 N

78.0 W

76

Amerikas Savienotās Valstis

Salčaketa, Aļaska

64.4 N

147.1 W

77

Amerikas Savienotās Valstis

Veiksala

19.3 N

166.6 E

78

Amerikas Savienotās Valstis

Midvejas salas

28.0 N

177.0 W

79

Amerikas Savienotās Valstis

Oahu, Havaja

21.5 N

158.0 W

80

Amerikas Savienotās Valstis

Upi, Guama

13.7 N

144.9 E

Tabula 2 – B Radionuklīdu laboratoriju saraksts

 

Atbildīgā valsts par laboratoriju

Laboratorijas nosaukums un atrašanās vieta

1

Argentīna

National Board of Nuclear Regulation Buenosairesa

2

Austrālija

Australian Radiation Laboratory Melburna, Viktorija

3

Austrija

Austrian Research Center Zeibersdorfa

4

Brazīlija

Institute of Radiation Protection and Dosimetry Riodežaneiro

5

Kanāda

Health Canada, Otava, Ontario

6

Ķīna

Pekina

7

Somija

Center for Radiation and Nuclear Safety, Helsinki

8

Francija

Atomic Energy Commission, Montlherija

9

Izraēla

Soreq, Nuclear Researh Center Javne

10

Itālija

Laboratory of the National Agency for the Protection of the

   

Environment, Roma

11

Japāna

Japan Atomic Energy Researh Institute, Tokija, Ibaraki

12

Jaunzēlande

National Radiation Laboratory, Kristčērča

13

Krievijas Federācija

Central Radiation Control Laboratory, Ministry of Defence Special

   

Verification Service, Maskava

14

Dienvidāfrika

Atomic Energy Corporation, Pelinbaba

15

Lielbritānija

AWE Blacknest, Čiltona

16

Amerikas Savienotās Valstis

McClellan Central Laboratories, Sakramento, Kalifornija

Tabula 3 Hidroakustisko staciju saraksts

 

Valsts, kas atbildīga par staciju

Atrašanās vieta

Platums

Garums

Tips

1

Austrālija

Liuinas Rags, Rietumaustrālija

34.4 S

115.1 E

Hidrofons

2

Kanāda

Karalienes Šarlotes salas,

53.3 N

132.5 W

T - fāze

   

Britu Kolumbija

     

3

Čīle

Huanfernandesa sala

33.7 S

78.8 W

Hidrofons

4

Francija

Krozē salas

46.5 S

52.2 E

Hidrofons

5

Francija

Gvadelupa

16.3 N

61.1 W

T - fāze

6

Meksika

Klariona sala

18.2 N

114.6 W

T - fāze

7

Portugāle

Floresa

39.3 N

31.3 W

T - fāze

8

Lielbritānija

BIOT / Čagosa arhipelāgs

7.3 S

72.4 E

Hidrofons

9

Lielbritānija

Tristandakunja

37.2 S

12.5 W

T - fāze

10

Amerikas Savienotās Valstis

Ascension

8.0 S

14.4 W

Hidrofons

11

Amerikas Savienotās Valstis

Veiksala

19.3 N

166.6 E

Hidrofons

Tabula 4 Infraskaņas staciju saraksts

 

Valsts, kas atbildīga par staciju

Atrašanās vieta

Platums

Garums

1

Argentīna

Pasofloresa

40.7 S

70.6 W

2

Argentīna

Ušuaija

55.0 S

68.0 W

3

Austrālija

Deivisa Bāze, Antarktika

68.4 S

77.6 E

4

Austrālija

Narogina, Rietumaustrālija

32.9 S

117.2 E

5

Austrālija

Hobarta, Tasmānija

42.1 S

147.2 E

6

Austrālija

Kokosa salas

12.3 S

97.0 E

7

Austrālija

Varamunga, Ziemeļu teritorija

19.9 S

134.3 E

8

Bolīvija

Lapasa

16.3 S

68.1 W

9

Brazīlija

Brazilja

15.6 S

48.0 W

10

Kanāda

Ladubonē, Manitoba

50.2 N

95.9 W

11

Zaļā Raga Salas

Kaboverdes salas

16.0 N

24.0 W

12

Centrālāfrikas Republika

Bangui

5.2 N

18.4 E

13

Čīle

Lieldienu sala

27.0 S

109.2 W

14

Čīle

Huanfernandesa sala

33.8 S

80.7 W

15

Ķīna

Pekina

40.0 N

116.0 E

16

Ķīna

Kunminga

25.0 N

102.8 E

17

Kotdivuāra

Dimbokro

6.7 N

4.9 W

18

Dānija

Dundasa, Grenlande

76.5 N

68.7 W

19

Džibuti

Džibuti

11.3 N

43.5 E

20

Ekvadora

Galapagu salas

0.0 N

91.7 W

21

Francija

Markesa salas

10.0 S

140.0 W

22

Francija

Portlaguere, Jaunkaledonija

22.1 S

166.3 E

23

Francija

Kerguelena

49.2 S

69.1 E

24

Francija

Taiti

17.6 S

149.6 W

25

Francija

Kourou, Franču Gviāna

5.2 N

52.7 W

26

Vācija

Freijunga

48.9 N

13.7 E

27

Vācija

Georgvonnoimaijera, Antarktika

70.6 S

8.4 W

28

tiks noteikta

tiks noteikta

tiks

tiks

     

noteikta

noteikta

29

Irāna (Islama Republika)

Teherāna

35.7 N

51.4 E

30

Japāna

Tsukuba

36.0 N

140.1E

31

Kazahstāna

Aktjubinska

50. 4 N

58.0 E

32

Kenija

Kilimanbogo

1.3 S

36.8 E

33

Madagaskara

Antananarivo

18.8 S

47.5 E

34

Mongolija

Javlanta

48.0 N

106.8 E

35

Namībija

Tsumeba

19.1 S

17.4 E

36

Jaunzēlande

Čatama sala

44.0 S

176.5 W

37

Norvēģija

Karasjoka

69.5 N

25.5 E

38

Pakistāna

Rahimiarkhana

28.2 N

70.3 E

39

Palau

Palau

7.5 N

134.5 E

40

Papua–Jaungvineja

Rabaula

4.1 S

152.1 E

41

Paragvaja

Villaflorida

26.3 S

57.3 W

42

Portugāle

Azoresa

37.8 N

25.5 W

43

Krievijas Federācija

Dubna

56.7 N

37.3 E

44

Krievijas Federācija

Petropavlovska - Kamčatskija

53.1 N

158.8 E

45

Krievijas Federācija

Usurijska

43.7 N

131.9 E

46

Krievijas Federācija

Zaļesovo

53.9 N

84.8 E

47

Dienvidāfrika

Boshofa

28.6 S

25.4 E

48

Tunisija

Thala

35.6 N

8.7 E

49

Lielbritānija

Tristandakunja

37.0 S

12.3 W

50

Lielbritānija

Ascension

8.0 S

14.3 W

51

Lielbritānija

Bermuda

32.0 N

64.5 W

52

Lielbritānija

BIOT/Čagosa arhipelāgs

5.0 S

72.0 E

53

Amerikas Savienotās Valstis

Eielsona, Aļaska

64.8 N

146.9 W

54

Amerikas Savienotās Valstis

Siples Stacija, Antarktika

75.5 S

83.6 W

55

Amerikas Savienotās Valstis

Bezvēja līcis, Antarktika

77.5 S

161.8 E

56

Amerikas Savienotās Valstis

Ņūporta,Vašingtonas štats

48.3 N

117.1 W

57

Amerikas Savienotās Valstis

Pinonas līdzenums, Kalifornija

33.6 N

116.5 W

58

Amerikas Savienotās Valstis

Midvejas salas

28.1 N

177.2 W

59

Amerikas Savienotās Valstis

Havaja, Havaja

19.6 N

155.3 W

60

Amerikas Savienotās Valstis

Veiksala

19.3N

166.6 E

 

Protokola pielikums Nr. 2

Starptautiskā datu centra standartnotikumu

izvērtēšanas raksturojošo parametru saraksts

1. Starptautiskā datu centra standartnotikumu izvērtēšanas kritēriji tiek balstīti uz standartnotikumu raksturojošajiem parametriem, kas tiek noteikti kopējā visu Starptautiskās novērošanas sistēmas novērošanas tehnoloģiju datu apstrādē. Standartnotikumu izvērtēšanā izmanto gan globālos, gan papildus izvērtēšanas kritērijus, lai, kur tas ir piemērots, ņemtu vērā reģionālās variācijas jeb izmaiņas.

2. Attiecībā uz notikumiem, kurus fiksējusi Starptautiskās novērošanas sistēmas seismiskā komponente, cita starpā, var tikt izmantoti sekojošie parametri:

• notikuma norises vieta;

• notikuma dziļums;

• virsmas viļņu stipruma attiecība pret ķermeņa viļņiem;

• signāla frekvences sastāvs;

• fāžu spektrālās proporcijas;

• spektrālā izrobošana;

• P-viļņa pirmā kustība;

• fokālais mehānisms;

• seismisko fāžu relatīvais satricinājums;

• salīdzinošie pasākumi attiecībā uz citiem notikumiem un notikumu grupām; un

• reģionālās atšķirības, kur tas ir piemērojams.

3. Attiecībā uz notikumiem, kurus fiksējusi Starptautiskās novērošanas sistēmas hidroakustiskā komponente, cita starpā, var tikt izmantoti sekojošie parametri:

• signāla frekvences sastāvs, tai skaitā robežfrekvence, plaša frekvenču joslas enerģija, un vidējā centra frekvence un frekvenču joslas platums;

• signālu ilgums atkarībā no frekvences;

• spektrālās proporcijas; un

• norādes par bubble-pulse signāliem un bubble-pulse aizturi.

4. Attiecībā uz notikumiem, kurus fiksējusi Starptautiskās novērošanas sistēmas infraskaņas komponente, cita starpā, var tikt izmantoti sekojošie parametri:

• signāla frekvences sastāvs un dispersija;

• signāla ilgums; un

• maksimālā amplitūda.

5. Attiecībā uz notikumiem, kurus fiksējusi Starptautiskās novērošanas sistēmas radionuklīdu komponente, cita starpā, var tikt izmantoti sekojošie parametri:

• dabisko un cilvēka radīto radionuklīdu fona koncentrācija;

• īpašo dalīšanās un aktivācijas produktu koncentrācija papildus parasti novērotajiem; un

• īpašo dalīšanās un aktivācijas produktu attiecība vienam pret otru.

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!