Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Piekrītu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Protokols par grozījumiem starptautiskajā konvencijā par muitas procedūru vienkāršošanu un harmonizēšanu. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 28.06.2001., Nr. 100 https://www.vestnesis.lv/ta/id/56726

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Protokols par grozījumiem Vīnes konvencijā par civilo atbildību par kodolkaitējumiem

Vēl šajā numurā

28.06.2001., Nr. 100

PAR DOKUMENTU

Veids: starptautisks dokuments

Pieņemts: 26.06.1999.

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Protokols par grozījumiem starptautiskajā konvencijā par muitas procedūru vienkāršošanu un harmonizēšanu

(Brisele, 26.jūnijs, 1999)

Starptautiskās konvencijas par muitas procedūru vienkāršošanu un harmonizēšanu (parakstīta Kioto 1973.gada 18.maijā, stājusies spēkā 1974.gada 25.septembrī), turpmāk tekstā “Konvencija”, kas tapusi Muitas Sadarbības Padomes, turpmāk tekstā “Padome” aizbildnībā, DALĪBVALSTIS,

ATZĪSTOT, ka, lai:

— novērstu atšķirības Dalībvalstu nacionālajās Muitas procedūrās un praksē, kas var kavēt starptautisko tirdzniecību un citus starptautiskus maiņas darījumus;

— izpildītu starptautiskās tirdzniecības un Muitas prasības pēc Muitas procedūru un prakses veicināšanas, vienkāršošanas un harmonizēšanas;

— piemērotu atbilstošus Muitas kontroles standartus; un

— sekmētu Muitu ievērot būtiskas izmaiņas biznesā un administratīvajās metodēs un tehnikā,

Konvencija ir jāgroza,

ŅEMOT VĒRĀ arī, ka grozītā Konvencija:

— nodrošinās, ka pamatprincipi šādai vienkāršošanai un harmonizēšanai ir obligāti grozītās Konvencijas Dalībvalstīm;

— nodrošinās Muitu ar efektīvām procedūrām, kuras papildina atbilstošas un efektīvas kontroles metodes; un

— veicinās augsta līmeņa Muitas procedūru un prakses vienkāršošanas un harmonizēšanas sasniegšanu, kas ir Padomes galvenais mērķis, tādējādi veicot lielāko ieguldījumu starptautiskās tirdzniecības veicināšanā,

Vienojas par sekojošo:

1.pants

Konvencijas preambulu un pantus groza saskaņā ar šī Protokola 1.pielikuma tekstu.

2.pants

Konvencijas pielikumus aizvieto ar Vispārīgo pielikumu, kas iekļauts šī Protokola 2.pielikumā, un ar Speciālajiem pielikumiem, kas iekļauti šī Protokola 3.pielikumā.

3.pants

1. Katra Konvencijas Dalībvalsts var izteikt savu piekrišanu būt saistītai ar šo Protokolu un tā 1.un 2.pielikumu:

(a) parakstot to bez atrunas par ratifikāciju;

(b) parakstot to ar atrunu par ratifikāciju un pēc parakstīšanas iesniedzot ratifikācijas instrumentu; vai

(c) pievienojoties tam.

2. Šis Protokols ir atklāts parakstīšanai visām Konvencijas Dalībvalstīm Padomes Ģenerālštābā Briselē līdz 2000.gada 30.jūnijam. Pēc šī datuma tam varēs pievienoties.

3. Šis Protokols ar tā 1.un 2.pielikumu stājas spēkā trīs mēnešus pēc tam, kad četrdesmit Dalībvalstis to ir parakstījušas bez atrunas par ratifikāciju vai iesniegusi savu ratifikācijas vai pievienošanās instrumentu.

4. Pēc tam, kad četrdesmit Dalībvalstis ir izteikušas savu piekrišanu būt saistītām ar šo Protokolu saskaņā ar šī panta pirmo daļu, Konvencijas Dalībvalsts pieņem Konvencijas grozījumus tikai kļūstot par šī Protokola pusi. Šādai Dalībvalstij Protokols stājas spēkā trīs mēnešus pēc tam, kad tā paraksta šo Protokolu bez atrunas par ratifikāciju vai iesniedz ratifikācijas vai pievienošanās instrumentu.

4.pants

Ikviena Konvencijas Dalībvalsts, kad tā izsaka savu nodomu būt saistītai ar šo Protokolu, var pieņemt jebkuru no Speciālajiem pielikumiem vai to Nodaļām, kas ietvertas Protokola 3.pielikumā. Tā paziņo Padomes Ģenerālsekretāram par šādu pieņemšanu un par Rekomendētajām praksēm, attiecībā uz kurām tā izdara atrunas.

5.pants

Pēc šī Protokola stāšanās spēkā Padomes Ģenerālsekretārs nepieņem ratifikācijas vai pievienošanās instrumentu Konvencijai.

6.pants

Šī Protokola Dalībvalstu attiecībās Protokols ar tā Pielikumiem būs ar augstāku spēku nekā Konvencija.

7.pants

Padomes Ģenerālsekretārs ir šī Protokola depozitārijs. Tas pilda funkcijas, kas paredzētas Protokola 1.pielikuma 19.pantā.

8.pants

Šis Protokols būs atvērts Konvencijas Dalībvalstīm parakstīšanai Padomes Ģenerālštābā Briselē no 1999.gada 26.jūnija.

9.pants

Saskaņā ar Apvienoto Nāciju Organizācijas Statūtu 102.pantu šo Protokolu un tā Pielikumus reģistrē Apvienoto Nāciju Organizācijas Ģenerālsekretārs pēc Padomes Ģenerālsekretāra lūguma.

To apliecinot, apakšā parakstījušies, šim nolūkam pienācīgi pilnvaroti pārstāvji, ir parakstījuši šo Protokolu.

Parakstīts Briselē tūkstoš deviņsimt deviņdesmit devītā gada divdesmit sestajā jūnijā angļu un franču valodās, abiem tekstiem esot vienlīdz autentiskiem. Protokols sastādīts vienā oriģināleksemplārā, kas jāiesniedz Padomes Ģenerālsekretāram, kas izplatīs apstiprinātas kopijas visiem objektiem, kas atrunāti šī Protokola 1.pielikuma 8.panta pirmajā daļā.

 

1.pielikums

Starptautiska konvencija par muitas procedūru vienkāršošanu un harmonizēšanu

(kā grozīta)

PREAMBULA

Pašreizējās Konvencijas, kas tapusi Muitas Sadarbības Padomes aizbildnībā, Dalībvalstis,

CENŠOTIES dzēst atšķirības Dalībvalstu nacionālajās muitas procedūrās un praksē, kas var kavēt starptautisko tirdzniecību un citus starptautiskus maiņas darījumus,

VĒLOTIES efektīvi darboties, lai attīstītu šādu tirdzniecību un maiņas darījumus, vienkāršojot un harmonizējot muitas procedūras un praksi, kā arī sekmējot starptautisko sadarbību,

ATZĪMĒJOT, ka starptautiskās tirdzniecības atvieglošanas nozīmīgākais guvums nevar tikt sasniegts bez muitas kontroles atbilstošu standartu saskaņošanas,

ŅEMOT VĒRĀ, ka šāda vienkāršošana un harmonizācija ir sasniedzama, galvenokārt, piemērojot šādus principus:

* ieviešot programmas, kuru mērķis ir nepārtraukta Muitas procedūru un prakses modernizēšana, tādējādi paaugstinot efektivitāti,

* piemērojot muitas procedūras un praksi iepriekš paredzamā, vienveidīgā un caurskatāmā veidā,

* nodrošinot visas ieinteresētās puses (parties) ar nepieciešamo informāciju par normatīvajiem aktiem, administratīviem aktiem, procedūrām un praksi Muitas jomā,

* ieviešot modernas tehnoloģijas, tādas kā riska analīze un pēc-muitošanas pārbaude, un maksimāli pielietojot informācijas tehnoloģiju,

* iespējami plaši sadarbojoties ar citām nacionālām institūcijām, Muitas administrācijām un tirdzniecības apvienībām,

* ieviešot attiecīgus starptautiskus standartus,

* nodrošinot iesaistītajām personām viegli pieejamu informāciju par administratīvo un tiesas procesu,

BŪDAMAS PĀRLIECINĀTAS, ka starptautisks instruments, kurā būtu iestrādāti augstāk minētie mērķi un principi, kurus Dalībvalstis apņemas piemērot, novestu pie augsta Muitas procedūru un prakses vienkāršošanas un harmonizēšanas līmeņa, kas ir Padomes galvenais mērķis, un tādējādi veicot būtisku ieguldījumu starptautiskās tirdzniecības veicināšanā,

vienojas par sekojošo:

1.nodaļa

Definīcijas

1.pants

Šīs Konvencijas izpratnē:

(a) “Standarts” nozīmē normu, kuras ieviešana uzskatāma par nepieciešamu, lai sasniegtu Muitas procedūru un prakses vienkāršošanu un harmonizāciju;

(b) “Pārejas standarts” nozīmē Standartu Vispārīgajā pielikumā, kura ieviešanai ir atļauts ilgāks laika periods;

(c) “Rekomendētā prakse” nozīmē normu Speciālajā pielikumā, kas uzskatāma kā Muitas procedūru un prakses vienkāršošanas un harmonizēšanas progresu veicinoša; (tās visplašākā piemērošana tiek uzskatīta kā vēlama)

(d) “Nacionālā likumdošana” nozīmē likumus, noteikumus un citus aktus, kurus izdevusi Dalībvalsts pilnvarota institūcija un kuri piemērojami visā attiecīgās Dalībvalsts teritorijā, vai arī spēkā esošus līgumus, kuri ir saistoši attiecīgai Dalībvalstij;

(e) “Vispārīgais pielikums” nozīmē normu kopumu, kas piemērojams visām Muitas procedūrām un praksēm, kas regulētas šajā Konvencijā;

(f) “Speciālais pielikums” nozīmē normu kopumu, kas piemērojams vienai vai vairākām Muitas procedūrām un praksēm, kas regulētas šajā Konvencijā;

(g) “Komentāri” nozīmē Vispārīgā pielikuma, Speciālo pielikumu un tajos esošo Nodaļu normu skaidrojumu kopumu, kas norāda dažus no iespējamiem darbības veidiem, kuriem jāseko, piemērojot Standartus, Pārejas standartus un Rekomendēto Praksi, it īpaši aprakstot labākās prakses un iesakot efektīvākās darbības piemērus;

(h) “Pastāvīgā Tehniskā Komiteja” nozīmē Padomes Pastāvīgo Tehnisko Komiteju;

(ij) “Padome” nozīmē Organizāciju, kuru izveidojusi Konvencija par Muitas Sadarbības Padomes izveidošanu, kas parakstīta Briselē 1950.gada 15.decembrī;

k) “Muitas vai Ekonomiskā Savienība” nozīmē Savienību, kuru ir radījušas un kura sastāv no valstīm. Savienība ir pilnvarota pieņemt pati savus noteikumus, kas ir saistoši valstīm attiecībā uz jautājumiem, kurus regulē šī Konvencija, un tā saskaņā ar iekšējo procedūru ir pilnvarota lemt par parakstīšanu, ratifikāciju vai pievienošanos šai Konvencijai.

2.nodaļa

DARBĪBAS SFĒRA UN STRUKTŪRA

Konvencijas darbības sfēra

2.pants

Ikviena Dalībvalsts apņemas veicināt Muitas procedūru vienkāršošanu un harmonizāciju, un, lai to veiktu saskaņā ar šīs Konvencijas noteikumiem, ievērot Standartus, Pārejas Standartus un Rekomendēto Praksi šīs Konvencijas Pielikumos. Tomēr nekas nevar atturēt Dalībvalsti piešķirt lielākus atvieglojumus kā tos, kas noteikti šeit, un katrai Dalībvalstij ir ieteikts piešķirt pēc iespējas lielākus atvieglojumus.

3.pants

Konvencijas noteikumi nekavē nacionālās likumdošanas piemērošanu attiecībā uz aizliegumiem vai ierobežojumiem uz precēm, kas pakļautas Muitas kontrolei.

Konvencijas struktūra

4.pants

1. Konvencija sastāv no Ievada, Vispārīgā pielikuma un Speciālajiem Pielikumiem.

2. Šīs Konvencijas Vispārīgais Pielikums un katrs Speciālais Pielikums sastāv no Nodaļām, kas sadala Pielikumu un ietver sevī:

(a) definīcijas; un

(b) Standartus, no kuriem Vispārīgajā Pielikumā daži ir Pārejas Standarti.

3. Katrs Speciālais Pielikums satur arī Rekomendētās prakses.

4. Katram Pielikumam ir savs Komentārs, kura teksts nav saistošs Dalībvalstīm.

5.pants

Šīs Konvencijas mērķiem katrs Speciālais Pielikums(i) vai tā Nodaļa(s), kura ir saistoša Dalībvalstij, ir uzskatāma par neatņemamu Konvencijas sastāvdaļu, un attiecībā uz šo Dalībvalsti katra atsauce uz Konvenciju ir uzskatāma arī kā atsauce uz attiecīgo(iem) Pielikumu(iem) vai Nodaļu(ām).

III nodaļa

KONVENCIJAS DARBĪBAS UZRAUDZĪBA

Menedžmenta komiteja

6.pants

1. Izveidotā Menedžmenta Komiteja lemj par šīs Konvencijas ieviešanu, pasākumiem, kas nodrošinātu interpretācijas un piemērošanas vienveidību par ierosinātajiem grozījumiem.

2. Dalībvalstis ir Menedžmenta Komitejas locekles.

3. Ikvienas valsts vai valstiska veidojuma pilnvarota administrācija, kas ir tiesīga kļūt par šīs Konvencijas Dalībvalsti saskaņā ar 8.panta noteikumiem, vai ikvienas Pasaules Tirdzniecības Organizācijas Dalībvalsts pilnvarota administrācija ir tiesīga apmeklēt Menedžmenta Komitejas sesijas kā novērotājs. Tāda novērotāja statusu un tiesības nosaka Padomes Lēmums. Iepriekš minētās tiesības nevar izmantot pirms Lēmuma stāšanās spēkā.

4. Menedžmenta Komiteja var ielūgt starpvaldību un starptautisko nevalstisko organizāciju pārstāvjus apmeklēt Menedžmenta Komitejas sesijas kā novērotājiem.

5. Menedžmenta Komiteja:

(a) iesniedz Dalībvalstīm priekšlikumus par:

(i) grozījumiem Konvencijas Ievadā;

(ii) grozījumiem Vispārīgajā Pielikumā, Speciālajos Pielikumos un to Nodaļās, kā arī jaunu Nodaļu iestrādāšanu Vispārīgajā Pielikumā; un

(iii) jaunu Speciālo Pielikumu un Speciālo Pielikumu jaunu Nodaļu iestrādāšanu;

(b) var lemt par grozījumu izdarīšanu Rekomendētās praksēs vai jaunu Rekomendēto prakšu iestrādāšanu Speciālajos Pielikumos vai to Nodaļās saskaņā ar 16.pantu;

(c) lemj par Konvencijas noteikumu ieviešanu saskaņā ar 13.panta ceturto daļu;

(d) pārskata un papildina Komentārus;

(e) lemj par citiem jautājumiem, kas attiecas uz Konvenciju;

(f) informē Pastāvīgo Tehnisko Komiteju un Padomi par saviem lēmumiem.

6. Dalībvalstu pilnvarotās administrācijas sniedz Padomes Ģenerālsekretāram priekšlikumus saskaņā ar šī panta piektās daļas (a), (b), (c) vai (d) punktu un priekšlikumu pamatojumus, vienlaikus lūdzot šos jautājumus iekļaut Menedžmenta Komitejas sesijas darba kārtībā. Padomes Ģenerālsekretārs iepazīstina ar priekšlikumiem Dalībvalstu vai novērotāju pilnvarotās administrācijas saskaņā ar šī panta otro, trešo un ceturto daļu.

7. Menedžmenta Komiteja tiekas vismaz reizi gadā. Ik gadus tā ievēl Priekšsēdētāju un viņa vietnieku. Padomes Ģenerālsekretārs nosūta ielūgumu un darba kārtību Dalībvalstu pilnvarotām administrācijām un novērotājiem saskaņā ar šī panta otro, trešo un ceturto daļu vismaz 6 nedēļas pirms Menedžmenta komitejas tikšanās.

8. Ja nevar pieņemt vienprātīgu lēmumu, lietas izšķir, balsojot klātesošajām Dalībvalstīm. Priekšlikumus saskaņā ar šī panta piektās daļas (a), (b) vai (c) punktu pieņem, ja par tiem balso divas trešdaļas klātesošo. Pārējās lietas izlemj Menedžmenta Komiteja ar nodoto balsu vairākumu.

9. Ja piemēro šīs Konvencijas 8.panta piekto daļu, Muitas vai Ekonomiskās Savienības, kas ir Dalībvalstis, balsošanas gadījumā iegūs tikai tik balsis, cik atbilst kopīgajam balsu skaitam, kas piešķirtas to Locekļiem, kas ir Dalībvalstis.

10. Pirms sesijas noslēgšanas Menedžmenta komiteja sagatavo ziņojumu. Ziņojumu iesniedz Padomei, Dalībvalstīm un novērotājiem, kas minēti šī panta otrā, trešā un ceturtā daļā.

11. Ja šajā pantā nav atrunāti attiecīgi noteikumi, ir piemērojami Padomes procedūras noteikumi, ja vien Menedžmenta komiteja nelemj savādāk.

7.pants

Balsošanas mērķiem Menedžmenta komitejā pastāv atsevišķa balsošana par katru Speciālo Pielikumu un katru Speciālā Pielikuma Nodaļu.

(a) Katra Dalībvalsts ir pilnvarota balsot par lietām, kas attiecas uz Konvencijas Ievada un Vispārīgā Pielikuma interpretāciju, piemērošanu vai grozīšanu.

(b) Attiecībā uz jautājumiem, kas skar Speciālo Pielikumu vai Speciālā Pielikuma Nodaļu, kas jau ir spēkā, ir tiesīgas balsot tikai tās Dalībvalstis, kas ir pieņēmušas konkrēto Speciālo Pielikumu vai tā Nodaļu.

(c) Katra Dalībvalsts ir tiesīga balsot par jauniem Speciālo Pielikumu vai Speciālo Pielikumu Nodaļu projektiem.

IV nodaļa

DALĪBVALSTS

Konvencijas ratifikācija

8.pants

1. Ikviens Padomes Loceklis un ikviens Apvienoto Nāciju Organizācijas vai tās specializētās aģentūras Loceklis var kļūt par šīs Konvencijas Dalībvalsti:

(a) parakstot to bez ratifikācijas atrunas;

(b) parakstot to ar atrunu par ratifikāciju un pēc parakstīšanas iesniedzot ratifikācijas instrumentu; vai

(c) pievienojoties tai.

2. Šī Konvencija ir atvērta parakstīšanai šī panta pirmajā daļā minētajiem locekļiem līdz 1974.gada 30.jūnijam Padomes Ģenerālštābā Briselē. Pēc tam šie locekļi tai var pievienoties.

3. Ikviena Dalībvalsts šīs Konvencijas parakstīšanas, ratificēšanas vai pievienošanās laikā norāda Speciālos Pielikumus vai to Nodaļas, kurus tā pieņem, ja vispār pieņem. Arī pēc tam tā var paziņot depozitārijam, ka pieņem vienu vai vairākus Speciālos Pielikumus vai to Nodaļas.

4. Dalībvalsts, kas pieņem jaunu Speciālo Pielikumu vai Speciālā Pielikuma Nodaļu, paziņo par to depozitārijam saskaņā ar šī panta trešo daļu.

5. (a) Ikviena Muitas vai Ekonomiskā savienība saskaņā ar šī panta pirmo, otro un trešo daļu var kļūt par šīs Konvencijas Dalībvalsti. Tāda Muitas vai Ekonomiskā Savienība ziņo depozitārijam par savām pilnvarām attiecībā uz jautājumiem, kurus regulē Konvencija. Tāda Muitas vai Ekonomiskā Savienība arī ziņo depozitārijam par būtiskām izmaiņām tās pilnvaru apjomā.

(b) Muitas vai Ekonomiskā Savienība, kas ir šīs Konvencijas Dalībvalsts, savas kompetences ietvaros realizē savā vārdā tiesības un veic pienākumus, kurus Konvencija piešķir tādas Savienības locekļiem, kas ir Konvencijas Dalībvalstis. Tādā gadījumā šādas Savienības locekļiem nav tiesību individuāli realizēt šīs tiesības, tai skaitā tiesības balsot.

9.pants

1. Ikvienai Dalībvalstij, kas ratificē šo Konvenciju vai pievienojas tai, ir saistoši šīs Konvencijas grozījumi, ieskaitot Vispārīgo Pielikumu, kas stājies spēkā ratifikācijas vai pievienošanās instrumenta iesniegšanas dienā.

2. Ikvienai Dalībvalstij, kas pieņem Speciālo Pielikumu vai tā Nodaļu, ir saistoši jebkuri grozījumi Standartos, kas iekļauti Speciālos Pielikumos vai Nodaļās, kas stājušās spēkā dienā, kad tā paziņo depozitārijam par to pieņemšanu. Ikvienai Dalībvalstij, kas pieņem Speciālo Pielikumu vai tā Nodaļu, ir saistoši visi grozījumi Rekomendētās praksēs, kas tur iekļauti un, kas stājušies spēkā dienā, kad tā paziņo par pieņemšanu depozitārijam, ja vien tā neizdara atrunas attiecībā uz vienu vai vairākām Rekomendētām Praksēm saskaņā ar šīs Konvencijas 12.pantu.

Konvencijas piemērošana

10.pants

1. Ikviena Dalībvalsts Konvencijas parakstīšanas ar piebildi par ratifikāciju vai ratifikācijas vai pievienošanās instrumenta iesniegšanas brīdī, vai jebkurā citā laikā pēc tam var paziņot ar notifikāciju depozitārijam, ka šī Konvencija tiks paplašināta līdz visām vai konkrētām teritorijām, par kuru starptautiskajām attiecībām tā ir atbildīga. Tāda notifikācija stājas spēkā trīs mēnešus pēc tam, kad to ir saņēmis depozitārijs. Tomēr šī Konvencija nav piemērojama teritorijās, kas nosauktas notifikācijā pirms šī Konvencija stājas spēkā attiecīgajai Dalībvalstij.

2. Ikviena Dalībvalsts, kas saskaņā ar šī panta pirmo daļu ir ar notifikāciju paziņojusi par Konvencijas piemērošanas paplašināšanu jebkurām teritorijām, par kuru starptautiskām attiecībām tā ir atbildīga, var saskaņā ar šīs Konvencijas 19.pantu paziņot depozitārijam, ka konkrētā teritorija vairāk nepiemēros šo Konvenciju.

11.pants

Šīs Konvencijas piemērošanas nolūkā Muitas vai Ekonomiskā Savienība, kas ir Dalībvalsts, paziņo Padomes Ģenerālsekretāram par teritorijām, kas veido Muitas vai Ekonomisko Savienību, un šīs teritorijas uzskatāmas par vienu teritoriju.

Noteikumu pieņemšana un atrunu izdarīšana

12.pants

1. Visām Dalībvalstīm ir saistošs Vispārīgais Pielikums.

2. Dalībvalsts var pieņemt vienu vai vairākus Speciālos Pielikumus vai vienu vai vairākas tā Nodaļas. Dalībvalstij, kas pieņem Speciālo Pielikumu vai tā Nodaļu(as), ir saistoši tā Standarti. Dalībvalstij, kas pieņem Speciālo Pielikumu vai tā Nodaļu(as), ir saistošas visas tā Rekomendētās prakses, ja vien pieņemšanas vai jebkurā citā laikā pēc tam tā nepaziņo depozitārijam par Rekomendētām praksēm, attiecībā uz kurām tā izdara atrunas, norādot pastāvošās pretrunas nacionālajā likumdošanā un konkrētās Rekomendētās prakses noteikumos. Ikviena Dalībvalsts, kas ir izdarījusi atrunas, var tās atcelt, pilnībā vai tikai daļējiā, jebkurā laikā, par to paziņojot depozitārijam un norādot dienu, kad šāda atcelšana stājas spēkā.

3. Ikviena Dalībvalsts, kurai ir saistošs Speciālais Pielikums vai tā Nodaļa(s), pārbauda iespēju atcelt jebkuras atrunas uz Rekomendētajām Praksēm, kas izdarītas saskaņā ar šī panta otro daļu, un paziņo Padomes Ģenerālsekretāram par pārbaudes rezultātiem ikkatra trīs gadu perioda beigās, skaitot no dienas, kad konkrētai Dalībvalstij šī Konvencija stājās spēkā, un norādot nacionālās likumdošanas noteikumus, kuri ir pretrunā ar atrunu atcelšanu.

Noteikumu ieviešana

13.pants

1. Ikviena Dalībvalsts ievieš Vispārīgā Pielikuma Standartus un Standartus Speciālajā(os) Pielikumā(os) vai tā Nodaļu(as), kuru tā ir pieņēmusi, 36 mēnešu laikā pēc tam, kad Pielikums(i) vai Nodaļa(s) ir stājusies spēkā attiecīgai Dalībvalstij.

2. Ikviena Dalībvalsts ievieš Vispārīgā Pielikuma Pārejas Standartus 60 mēnešu laikā no dienas, kad Vispārīgais Pielikums stājies spēkā attiecīgajai Dalībvalstij.

3. Ikviena Dalībvalsts ievieš Speciālā(o) Pielikuma(u) vai tā Nodaļas(u) Rekomendētās prakses, ko tā ir pieņēmusi, 36 mēnešu laikā pēc tam, kad Speciālais(ie) Pielikums(i) vai tā Nodaļa(as) ir stājušies spēkā attiecīgajai Dalībvalstij, ja vien attiecībā uz kādu Rekomendēto praksi nav izdarītas atrunas.

4. (a) Ja šī panta pirmajā un otrajā daļā noteiktie periodi praksē izrādītos kā nepietiekoši, lai Dalībvalsts ieviestu Vispārīgā Pielikuma noteikumus, Dalībvalsts pirms šī panta pirmajā un otrajā daļā noteiktā perioda beigām var lūgt Menedžmenta Komiteju piešķirt perioda pagarinājumu. Lūgumā Dalībvalsts norāda Vispārīgā Pielikuma normu(as), attiecībā uz kuru lūdz perioda pagarinājumu un šī lūguma iemeslus.

(b) Izņēmuma gadījumos Menedžmenta Komiteja var lemt par šāda pagarinājuma piešķiršanu. Ikviens Menedžmenta Komitejas lēmums par pagarinājuma piešķiršanu norāda īpašos apstākļus, kuri attaisno lēmumu. Šāds pagarinājums nekādā gadījumā nevar pārsniegt vienu gadu. Pagarinājuma perioda beigās Dalībvalsts paziņo depozitārijam par noteikumu ieviešanu, attiecībā uz kuriem bija piešķirts pagarinājums.

Strīdu izšķiršana

14.pants

1. Ikviens strīds starp divām vai vairākām Dalībvalstīm par Konvencijas piemērošanu vai interpretāciju pēc iespējas izšķirams sarunu ceļā.

2. Strīdu, kas nav atrisināts sarunu ceļā, strīdā iesaistītās Dalībvalstis nodod Menedžmenta Komitejai, kas izlemj strīdu un iesaka tā risināšanas veidus.

3. Strīdā iesaistītās Dalībvalstis var iepriekš norunāt, ka tās Menedžmenta Komitejas ieteikumus uzskatīs par saistošiem.

Konvencijas grozīšana

15.pants

1. Katru grozījumu tekstu, ko Menedžmenta Komiteja ieteikusi Dalībvalstīm saskaņā ar 6.panta piektās daļas (a) punkta (i) un (ii) apakšpunktu, Padomes Ģenerālsekretārs nosūta visām Dalībvalstīm un tiem Padomes locekļiem, kas nav Dalībvalstis.

2. Konvencijas Ievada grozījumi stājas spēkā visām Dalībvalstīm divpadsmit mēnešus pēc tam, kad Menedžmenta Komitejas sesijā, kurā tika ieteikti grozījumi, klātesošās Dalībvalstis iesniedz savus pievienošanās instrumentus un divpadsmit mēnešu laikā no dienas, kad šādi grozījumi nosūtīti, Dalībvalstis neizvirza nekādus iebildumus.

3. Vispārīgā Pielikuma vai Speciālo Pielikumu, vai to Nodaļu ieteiktie grozījumi uzskatāmi par pieņemtiem sešus mēnešus pēc dienas, kad ieteiktie grozījumi tika nosūtīti Dalībvalstīm, ja vien:

(a) Dalībvalstis vai Speciālo Pielikumu, vai Nodaļu gadījumā — Dalībvalstis, kurām ir saistošs attiecīgais Speciālais Pielikums vai tā Nodaļa, nav izvirzījušas iebildumus; vai

(b) Dalībvalsts informē Padomes Ģenerālsekretāru, ka, lai arī tā ir nolēmusi pieņemt ieteikto grozījumu, nepieciešamie nosacījumi pieņemšanai vēl nav izpildīti.

4. Ja Dalībvalsts nosūta Padomes Ģenerālsekretāram paziņojumu saskaņā ar šī panta trešās daļas (b) punktu, tā var tik ilgi, kamēr nav paziņojusi Padomes ģenerālsekretāram par ieteikto grozījumu pieņemšanu, iesniegt iebildumus par šiem grozījumiem astoņpadsmit mēnešu laikā no šī panta trešajā daļā minētā sešu mēnešu perioda beigām.

5. Ja iebildumi par ieteiktiem grozījumiem ir nosūtīti saskaņā ar šī panta trešās daļas (a) punkta vai ceturtās daļas noteikumiem, grozījumi uzskatāmi par nepieņemtiem, un tie nestājas spēkā.

6. Ja kāda Dalībvalsts ir nosūtījusi paziņojumu saskaņā ar šī panta trešās daļas (b) punktu, grozījums ir uzskatāms par pieņemtu, sākot ar agrāko no sekojošām divām dienām.

(a) dienas, kad visas Dalībvalstis, kas nosūtījušas šādu paziņojumu, ir notificējušas Padomes Ģenerālsekretāru par ieteikto grozījumu pieņemšanu, ar nosacījumu, ka tas izdarīts pirms sešu mēnešu perioda beigām saskaņā ar šī panta trešo daļu. Šī diena uzskatāma par minētā sešu mēnešu perioda beigu dienu;

(b) dienas, kad izbeidzies šī panta ceturtajā daļā minētais astoņpadsmit mēnešu periods.

7. Katrs Vispārīgā Pielikuma vai Speciālā Pielikuma vai tā Nodaļu grozījums, kas uzskatāms par pieņemtu, stājas spēkā vai nu sešus mēnešus pēc datuma, kad tas uzskatāms par pieņemtu, vai, ja ieteiktajos grozījumos ir noteikts atšķirīgs periods, šī perioda beigās pēc datuma, kad šie grozījumi uzskatāmi par pieņemtiem.

8. Padomes ģenerālsekretārs pēc iespējas īsā laikā paziņo Konvencijas Dalībvalstīm par visiem iebildumiem attiecībā uz ieteiktajiem grozījumiem, kas izteikti saskaņā ar šī panta trešās daļas (a) punktu un par visiem paziņojumiem, kas saņemti saskaņā ar trešās daļas (b) punktu. Padomes ģenerālsekretārs tad informē Dalībvalstis par to, vai Dalībvalsts vai valstis, kas ir nosūtījušas šādu paziņojumu, ceļ iebildumus pret ieteiktiem grozījumiem vai tos pieņem.

16.pants

1. Neatkarīgi no grozījumu procedūras, kas aprakstīta šīs Konvencijas 15.pantā, Menedžmenta Komiteja saskaņā ar 6.pantu var lemt par Rekomendētās prakses grozīšanu vai par jaunas Rekomendētās prakses iestrādāšanu jebkurā Speciālajā Pielikumā vai tā Nodaļā. Padomes ģenerālsekretārs aicina katru Dalībvalsti uz Menedžmenta komitejas rīkotajām pārrunām. Jebkuru šādi nolemtu grozījumu vai jaunu Rekomendēto prakšu tekstu Padomes Ģenerālsekretārs nosūta šīs Konvencijas Dalībvalstīm un Padomes locekļiem, kas nav šīs Konvencijas Dalībvalstis.

2. Šādi nolemti grozījumi vai jaunas Rekomendētās Prakses saskaņā ar šī panta pirmo daļu stājas spēkā sešus mēnešus pēc tam, kad par tiem paziņojis Padomes Ģenerālsekretārs. Katra Dalībvalsts, kurai ir saistošs Speciālais Pielikums vai tā Nodaļa, kurā iekļauts grozījumu priekšmets vai jauna Rekomendētā prakse, uzskatāma kā šos grozījumus vai jaunu Rekomendēto Praksi pieņēmusi, ja vien tā neizdara atrunas saskaņā ar šīs Konvencijas 12.pantā noteikto kārtību.

Pievienošanās ilgums

17.pants

1. Šai Konvencijai nav ierobežots darbības ilgums, bet ikviena Dalībvalsts var to denonsēt jebkurā laikā pēc tās spēkā stāšanās dienas saskaņā ar Konvencijas 18.pantu.

2. Par denonsēšanu paziņo ar rakstisku instrumentu, ko iesniedz depozitārijam.

3. Denonsēšana stājas spēkā sešus mēnešus pēc tam, kad depozitārijs ir saņēmis denonsēšanas instrumentu.

4. Šī panta otrās un trešās daļas noteikumus piemēro arī attiecībā uz Speciālajiem Pielikumiem un/vai to Nodaļām, kuru pieņemšanu katra Dalībvalsts var atcelt jebkurā laikā pēc to stāšanās spēkā.

5. Dalībvalsts, kas atceļ Vispārīgā Pielikuma pieņemšanu, uzskatāma par Konvenciju denonsējušu. Šajā gadījumā piemēro arī otrās un trešās daļas noteikumus.

V nodaļa

NOBEIGUMA NOTEIKUMI

Konvencijas spēkā stāšanās

18.pants

1. Konvencija stājas spēkā trīs mēnešus pēc tam, kad piecas no 8.panta pirmajā un piektajā daļā minētajām valstīm un valstiskiem veidojumiem ir parakstījušas Konvenciju ar piebildi par ratifikāciju vai iesniegušas ratifikācijas, vai pievienošanās instrumentu.

2. Jebkurai Dalībvalstij šī Konvencija stājas spēkā trīs mēnešus pēc tam, kad tā ir kļuvusi par Dalībvalsti saskaņā ar 8.panta noteikumiem.

3. Jebkurš šīs Konvencijas Speciālais Pielikums vai tā Nodaļa stājas spēkā trīs mēnešus pēc tam, kad piecas Dalībvalstis ir pieņēmušas attiecīgo Speciālo Pielikumu vai tā Nodaļu.

4. Pēc tam, kad jebkurš Speciālais Pielikums vai tā Nodaļa ir stājusies spēkā saskaņā ar šī panta trešo daļu, šis Speciālais Pielikums vai tā Nodaļa jebkurai Dalībvalstij stājas spēkā trīs mēnešus pēc tam, kad tā ir paziņojusi par tā pieņemšanu. Neviens Speciālais Pielikums vai tā Nodaļa tomēr nestājas spēkā Dalībvalstij pirms Konvencijas stāšanās spēkā attiecībā uz šo Dalībvalsti.

Konvencijas depozitārijs

19.pants

1. Šo Konvenciju, visus parakstus ar vai bez piebildes par ratifikāciju un visus pievienošanās vai ratifikācijas instrumentus nodod Padomes Ģenerālsekretāram.

2. Depozitārijs:

(a) saņem un tur savā uzraudzībā Konvencijas oriģināltekstus;

(b) sagatavo Konvencijas oriģināltekstu sertificētas kopijas un nodod tās Dalībvalstīm un Padomes locekļiem, kas nav Dalībvalstis, kā arī Apvienoto Nāciju Organizācijas Ģenerālsekretāram;

(c) saņem visus parakstus ar vai bez piebildes par ratifikāciju un visus Konvencijas pievienošanās vai ratifikācijas instrumentus un tur savā uzraudzībā notifikācijas un paziņojumus, kas saistīti ar Konvenciju;

(d) pārbauda, vai paraksts, visi instrumenti, notifikācijas vai paziņojumi, kas saistīti ar Konvenciju, ir pienācīgā un atbilstošā kārtībā noformēti un neatbilstības gadījumā par to informē attiecīgo Dalībvalsti;

(e) paziņo Dalībvalstīm, Padomes locekļiem, kas nav Dalībvalstis, un Apvienoto Nāciju Organizācijas Ģenerālsekretāram par:

— parakstiem, ratifikācijām, pievienošanos un Pielikumu un Nodaļu pieņemšanu saskaņā ar šīs Konvencijas 8.pantu;

— Vispārīgā Pielikuma jaunām Nodaļām un jauniem Speciālajiem Pielikumiem vai to Nodaļām, par kuru iestrādāšanu Konvencijā lemj Menedžmenta Komiteja;

— šīs Konvencijas, Vispārīgā Pielikuma un katra Speciālā Pielikuma vai tā Nodaļas spēkā stāšanās dienu saskaņā ar šīs Konvencijas 18.pantu;

— notifikācijām, kas saņemtas saskaņā ar šīs Konvencijas 8.,10.,11.,12.un 13.pantu;

— Dalībvalstu atteikumiem pieņemt Pielikumus/Nodaļas;

— denonsēšanu saskaņā ar šīs Konvencijas 17.pantu; un

— jebkuriem grozījumiem, kas pieņemti saskaņā ar šīs Konvencijas 15.pantu un spēkā stāšanās dienu.

3. Ja parādās kādas nesaskaņas starp Dalībvalstīm un depozitāriju attiecībā uz depozitārija funkciju pildīšanu, depozitārijs vai konkrētā Dalībvalsts vērš uz šo jautājumu citu Dalībvalstu vai parakstītāju, atkarībā no gadījuma, arī Menedžmenta Komitejas vai Padomes uzmanību.

Reģistrācija un autentiskie teksti

20.pants

Saskaņā ar Apvienoto Nāciju Organizācijas Statūtu 102.pantu šo Konvenciju reģistrē Apvienoto Nāciju Organizācijas Sekretariātā pēc Padomes Ģenerālsekretāra pieprasījuma.

To apliecinot, apakšā parakstījušies, attiecīgi pilnvaroti, parakstīja šo Konvenciju.

Parakstīta Kioto tūkstoš deviņi simti septiņdesmit trešā gada astoņpadsmitā maijā angļu un franču valodās, abiem tekstiem esot vienādi autentiskiem, vienā oriģinālā, kuru nodod Padomes Ģenerālsekretāram, kurš tālāk nodod sertificētas kopijas visām valstīm un valstiskiem veidojumiem, kas minēti Konvencijas 8.panta pirmajā daļā.

2.pielikums

Vispārīgais pielikums

1.nodaļa

VISPĀRĪGIE PRINCIPI

1.1. Standarts

Šī Pielikuma Definīcijas, Standartus un Pārejas Standartus piemēro Muitas procedūrām un praksēm, kas norādītas šajā Pielikumā un, ciktāl iespējams, arī procedūrām un praksēm Speciālajos Pielikumos.

1.2. Standarts

Izpildāmie nosacījumi un aizpildāmās muitas formalitātes procedūrām un praksēm šajā Pielikumā un Speciālajos Pielikumos norādāmi nacionālajā likumdošanā, un tiem jābūt pēc iespējas vienkāršiem.

1.3. Standarts

Muita nodibina un uztur formālas konsultatīvas attiecības ar tirdzniecības pārstāvjiem, lai uzlabotu sadarbību un veicinātu piedalīšanos visefektīvāko darba metožu ieviešanā atbilstoši nacionālajiem noteikumiem un starptautiskiem līgumiem.

2.nodaļa

DEFINĪCIJAS

Šī Konvencijas Pielikuma izpratnē:

E1./F23. “pārsūdzība” nozīmē darbību, ar kuru persona, kuru ir tieši ietekmējis muitas pieņemtais lēmums vai nolaidība un kura tā ietekmē uzskata sevi par cietušu, meklē kompensāciju pie kompetentas varas iestādes;

E2./F19. “muitas maksājumu lieluma noteikšana” nozīmē maksājamo muitas maksājumu lieluma noteikšana;

E3./F4. “pēc-muitošanas pārbaude” nozīmē pasākumus, ar kuriem Muita pārliecinās par deklarāciju precizitāti un autentiskumu, pārbaudot attiecīgu grāmatvedības uzskaiti, oficiālus dokumentus, biznesa sistēmu un tirdzniecības informāciju, kas ir attiecīgās personas pārvaldījumā;

E4./F15. “preču deklarācijas pārbaude” nozīmē darbību, ko veic muita, lai pārliecinātos, ka preču deklarācija ir precīzi aizpildīta, un pieprasītie pavaddokumenti atbilst norādītajiem nosacījumiem;

E5./F9. “muitošana” nozīmē nepieciešamo Muitas formalitāšu nokārtošanu, lai preces varētu pieteikt brīvam apgrozījumam, izvešanai vai citai muitas procedūrai;

E6./F10. “Muita” nozīmē valsts pārvaldes dienestu, kas ir atbildīgs par Muitas likuma administrēšanu un muitas maksājumu iekasēšanu un kas ir arī atbildīgs par citu likumu un noteikumu, kas saistīti ar preču ievešanu, izvešanu, uzglabāšanu un pārvietošanu, piemērošanu;

E7./F3. “Muitas kontrole” nozīmē pasākumus, kurus piemēro Muita, lai nodrošinātu atbilstību Muitas likumam;

E8./F11. “Muitas nodoklis” nozīmē nodokli, kuru nosaka Muitas tarifs, kurš piemērojams precēm, kuras ienāk vai atstāj Muitas teritoriju;

E9./F16. “Muitas formalitātes” nozīmē visas darbības, kas jāveic attiecīgai personai un Muitai, lai piemērotu Muitas likumu;

E10./F18. “Muitas likums” nozīmē ar likumu noteiktas imperatīvas normas, kas attiecas uz preču ievešanu, izvešanu, uzglabāšanu un pārvietošanu, un kura administrēšana un ieviešana ir Muitas pārziņā un Muitas izdotos noteikumus — ar likumu noteiktajās pilnvarās;

E11./F2. “Muitas iestāde” nozīmē Muitas administratīvo vienību, kuras pārziņā ir Muitas formalitāšu veikšana un telpas vai cita platība, kuru apstiprinājusi kompetenta institūcija šim nolūkam;

E12./F25. “Muitas teritorija” nozīmē teritoriju, kurā piemērojams Dalībvalsts Muitas likums;

E13./F6. “lēmums” nozīmē individuālu aktu, ar kuru Muita lemj par jautājumu, kas saistīts ar Muitas likumu;

E14./F7. “deklarētājs” nozīmē personu, kura aizpilda preču deklarāciju, vai kuras vārdā šādu deklarāciju aizpilda;

E.15./F5. “termiņš” nozīmē dienu, kad maksājami muitas maksājumi;

E16./F12. “muitas maksājumi” nozīmē ievedmuitas maksājumus un/vai izvedmuitas maksājumus;

E17./F27. “preču pārbaude” nozīmē Muitas veiktu fizisku preču apskati, lai pārliecinātos, ka preču īpašības, izcelsme, stāvoklis, daudzums un vērtība atbilst ziņām, kas sniegtas preču deklarācijā;

E18./F13. “izvedmuitas (eksporta) maksājumi” nozīmē muitas nodokli un citus nodokļus, kā arī citus maksājumus, kurus iekasē par vai saistībā ar preču izvešanu, bet neiekļaujot maksājumus, kuru summa ir ierobežota līdz aptuvenām izmaksām par pakalpojumiem, ko Muita sniedz vai saņem no citām valsts varas iestādēm;

E19./F8. “Preču deklarācija” nozīmē paziņojumu, kas veikts Muitas noteiktā veidā, ar ko attiecīgā persona norāda Muitas procedūru, kas piemērojama precēm un sniedz ziņas, kuras Muita pieprasa tās piemērošanai;

E20./F14. “ievedmuitas (importa) maksājumi” nozīmē muitas nodokli un citus nodokļus, kā arī citus maksājumus, kurus iekasē par vai saistībā ar preču ievešanu, bet neiekļaujot maksājumus, kuru summa ir ierobežota līdz aptuvenām izmaksām par pakalpojumiem, ko Muita sniedz vai saņem no citām valsts varas iestādēm;

E21./F1. “savstarpēja administratīva palīdzība” nozīmē Muitas administrācijas darbību citas Muitas administrācijas labā vai sadarbībā ar citu Muitas administrāciju Muitas likuma atbilstošai piemērošanai un Muitas pārkāpumu novēršanai, izmeklēšanai un apspiešanai;

E22./F21. “nolaidība” nozīmē darbības neveikšanu vai lēmuma nesniegšanu par Muitai piekritīgu jautājumu saprātīgā laika periodā, ja to par pienākumu Muitai uzliek Muitas likums;

E23./F22. “persona” nozīmē gan juridisku, gan fizisku personu, ja vien konteksts neparedz savādāk;

E24./F20. “preču izlaišana” nozīmē Muitas rīcību, atļaujot attiecīgai personai, kas preces nomuitojusi, ar tām rīkoties;

E25./F24. “atmaksāšana” nozīmē pilnīgu vai daļēju samaksāto muitas maksājumu atmaksāšanu un daļēja vai pilnīga atbrīvojuma no muitas maksājumu samaksas piešķiršanu;

E26./F17. “galvojums” nozīmē līdzekli, ar kuru Muita nodrošinās, ka personas saistības pret Muitu tiks izpildītas. Galvojums ir “vispārējs”, ja tas nodrošina, ka saistības, kas izriet no vairākām operācijām, tiks izpildītas.

E27./F26. “trešā persona” nozīmē personu, kas tieši sadarbojas ar Muitu kādas citas personas vārdā vai labā attiecībā uz preču ievešanu, izvešanu, uzglabāšanu un pārvietošanu.

3. nodaļa

MUITOŠANA UN CITAS

MUITAS FORMALITĀTES

Kompetentas muitas iestādes

3.1. Standarts

Muita nosaka Muitas iestādes, kurās preces var uzrādīt vai muitot. Nosakot šo iestāžu kompetenci, atrašanās vietu un darba laiku, īpaši ņem vērā tirdzniecības prasības.

3.2. Standarts

Pēc ieinteresētās personas lūguma, ja viņa norāda, pēc Muitas ieskatiem, pamatotus iemeslus, Muita, ņemot vērā savas iespējas, var veikt funkcijas, kas nepieciešamas Muitas procedūru piemērošanai, arī ārpus Muitas iestāžu darba laika un telpām. Muitas iekasējamā samaksa ir samērīga sniegtajiem pakalpojumiem.

3.3. Standarts

Ja Muitas iestādes atrodas uz kopējas robežpārejas, attiecīgās Muitas administrācijas saskaņo darba laiku un šo iestāžu kompetenci.

3.4. Pārejas Standarts

Kopējās robežpārejās attiecīgās Muitas administrācijas pēc iespējas veido vienoto kontroli.

3.5. Pārejas Standarts

Ja Muita vēlas izveidot jaunu Muitas iestādi vai pārveidot esošo, kas atrodas uz kopējas robežpārejas, tā pēc iespējas sadarbojas ar kaimiņos esošo Muitu, lai nodibinātu kopēju Muitas iestādi, tādējādi veicinot vienoto kontroli.

Deklarētājs

(a) Personas, kuras ir pilnvarotas rīkoties kā deklarētāji

3.6. Standarts

Nacionālā likumdošana paredz noteikumus, saskaņā ar kuriem persona ir pilnvarota rīkoties kā deklarētājs.

3.7. Standarts

Persona, kurai ir tiesības rīkoties ar precēm, var būt deklarētājs.

(b) Deklarētāja atbildība

3.8. Standarts

Deklarētājs atbild Muitai par Preču deklarācijā sniegto ziņu patiesumu un muitas maksājumu samaksu.

(c) Deklarētāja tiesības

3.9.Standarts

Pirms deklarācijas iesniegšanas deklarētājam Muitas noteiktos apstākļos ir tiesības:

(a) veikt preču pārbaudi; un

(b) ņemt preču paraugus.

3.10. Standarts

Muita neprasa atsevišķu Preču deklarāciju par Muitas uzraudzībā ņemtajiem paraugiem, ar noteikumu, ka šādi paraugi ir iekļauti Preču deklarācijā par attiecīgo sūtījumu.

Preču deklarācija

(a) Preču deklarācijas forma un saturs

3.11. Standarts

Preču deklarācijas saturu nosaka Muita. Preču deklarācijas rakstiska forma ir Apvienoto Nāciju forma ( UN-layout key ).

Automatizētiem muitošanas procesiem elektroniski iesniegtās Preču deklarācijas forma ir balstīta uz elektroniskās informācijas apmaiņas starptautiskiem standartiem saskaņā ar Muitas Sadarbības Padomes Rekomendācijām par Informācijas tehnoloģiju.

3.12. Standarts

Muita ierobežo informācijas daudzumu, kas sniedzams Preču deklarācijā, līdz ziņām, kas nepieciešamas muitas maksājumu noteikšanai un iekasēšanai, statistikas vākšanai un Muitas likuma piemērošanai.

3.13. Standarts

Ja personas rīcībā nav visa informācija, kas nepieciešama Preču deklarācijas sastādīšanai, un persona norāda, pēc Muitas ieskatiem, pamatotus šādas situācijas iemeslus, viņa var iesniegt pagaidu vai nepilnu Preču deklarāciju, ar noteikumu, ka tā satur visas ziņas, kas nepieciešamas Muitai un ka deklarētājs apņemas to aizpildīt noteiktā laika periodā.

3.14. Standarts

Ja Muita reģistrē pagaidu vai nepilno deklarāciju, piemērojamais tarifu režīms ir tāds pats, kā gadījumā, ja persona jau sākumā iesniegtu pilnu un precīzu Preču deklarāciju.

Preču izlaišanu nevar aizkavēt, ja ir iesniegts galvojums, kas pieprasīts, lai nodrošinātu piemērojamo muitas maksājumu iekasēšanu.

3.15. Standarts

Muita pieprasa Preču deklarācijas oriģināla un tikai minimāla skaita nepieciešamo kopiju iesniegšanu.

(b) Preču deklarācijas pavaddokumenti

3.16. Standarts

Preču deklarācijas papildināšanai Muita pieprasa tikai tos dokumentus, kas ļautu veikt operācijas kontroli un nodrošinātu, ka visas prasības attiecībā uz Muitas likuma piemērošanu ir izpildītas.

3.17. Standarts

Ja kādus pavaddokumentus nevar iesniegt ar Preču deklarāciju tāda iemesla dēļ, kas pēc Muitas ieskatiem ir attaisnojošs, tos ļauj iesniegt noteiktā laika periodā.

3.18. Pārejas Standarts

Muita ļauj pavaddokumentus iesniegt elektroniski.

3.19. Standarts

Muita neprasa pavaddokumentā ietverto ziņu tulkojumu, izņemot, ja nepieciešams noformēt Preču deklarāciju.

Preču deklarācijas iesniegšana, reģistrēšana un pārbaude

3.20. Standarts

Muita ļauj iesniegt Preču deklarāciju jebkurā norādītā Muitas iestādē.

3.21. Pārejas Standarts

Muita ļauj iesniegt Preču deklarāciju elektroniski.

3.22. Standarts

Preču deklarāciju iesniedz Muitas noteiktajā laikā.

3.23. Standarts

Ja nacionālā likumdošana nosaka laika periodu Preču deklarācijas iesniegšanai, atvēlētajam laikam jābūt pietiekošam, lai deklarētājs varētu aizpildīt Preču deklarāciju un iegūt pieprasītos pavaddokumentus.

3.24. Standarts

Pēc deklarētāja lūguma, ja pēc Muitas ieskatiem tas ir pamatots, tā ļauj pagarināt Preču deklarācijas iesniegšanas laika periodu.

3.25. Standarts

Nacionālā likumdošana paredz Preču deklarācijas un pavaddokumentu iesniegšanas un reģistrēšanas vai pārbaudes noteikumus pirms preču ierašanās.

3.26. Standarts

Ja Muita nevar reģistrēt Preču deklarāciju, tai jāpamato šāds lēmums.

3.27. Standarts

Muita ļauj deklarētājam izdarīt grozījumus tādā Preču deklarācijā, kas ir jau iesniegta, ar nosacījumu, ka brīdī, kad lūgums ir saņemts, Muita vēl nav sākusi pārbaudīt preču deklarāciju vai veikt preču apskati.

3.28. Pārejas Standarts

Muita ļauj deklarētājam izdarīt grozījumus Preču deklarācijā, ja šāds lūgums ir saņemts pēc tam, kad preču deklarācijas pārbaude ir sākusies, ja šādas rīcības iemeslus Muita uzskata par pamatotiem.

3.29. Pārejas Standarts

Deklarētājs var atcelt Preču deklarāciju un pieteikt preces citai muitas procedūrai, ar nosacījumu, ka šāds lūgums Muitai ir izteikts pirms preces ir izlaistas un ka iemeslus Muita uzskata par pamatotiem.

3.30. Standarts

Preču deklarācijas pārbaudi veic tajā pašā laikā vai cik drīz vien iespējams pēc Preču deklarācijas reģistrēšanas.

3.31. Standarts

Lai veiktu Preču deklarācijas pārbaudi, Muita veic tikai tādas darbības, kuras tā uzskata par būtiskām, lai nodrošinātu Muitas likuma izpildi.

Speciāli pasākumi pilnvarotām personām

3.32. Pārejas Standarts

Pilnvarotām personām, kas atbilst Muitas noteiktiem kritērijiem, tai skaitā, kurām ir atbilstošs dokuments, kas apstiprina atbilstību Muitas noteiktiem kritērijiem un kurām ir apmierinoša tirdzniecības uzskaites sistēma, Muita ļauj:

— izlaist preces, apmierinoties ar minimālu informāciju, kas nepieciešama, lai identificētu preces un vēlāk aizpildītu noslēguma Preču deklarāciju;

— preču muitošanu deklarētāja telpās vai citā Muitas atļautā vietā;

un papildus, pēc iespējas veikt arī citus pasākumus, tādus kā:

— izmantot vienu Preču deklarāciju visām ievešanas un izvešanas procedūrām noteiktā laika periodā, ja preces ieved vai izved regulāri un to dara viena un tā pati persona;

— izmantot pilnvarotās personas tirdzniecības uzskaiti, lai viņa pati noteiktu savas muitas maksājumu saistības un, ja nepieciešams, nodrošinātu atbilstību Muitas prasībām;

— iesniegt Preču deklarāciju, informāciju ievadot pilnvarotās personas uzskaites reģistros un vēlāk iesniedzot papildu Preču deklarāciju.

Preču apskate

(a) Laiks, kas nepieciešams

preču apskates veikšanai

3.33. Standarts

Ja Muita nolemj, ka deklarētās preces ir jāapskata, apskate notiek iespējami ātri pēc Preču deklarācijas reģistrēšanas brīža.

3.34. Standarts

Kad nosaka preču apskates laikus, priekšroka dodama dzīviem dzīvniekiem un precēm, kas bojājas, kā arī citām precēm, kurām nepieciešams steidzams Muitas apstiprinājums.

3.35. Standarts

Ja preces pārbauda citas kompetentas varas iestādes un arī Muita vēlas preces apskatīt, Muita nodrošina, ka abas apskates saskaņo, un, ja iespējams, tās veic vienlaikus.

(b) Deklarētāja klātbūtne

preču apskates laikā

3.36. Standarts

Muita ņem vērā deklarētāja lūgumu būt klāt vai tikt pārstāvētam preču apskates laikā. Šāds lūgums ir apmierināms, ja vien nepastāv ārkārtēji apstākļi.

3.37. Standarts

Ja Muita to uzskata par nepieciešamu, tā var lūgt deklarētāju būt klāt vai tikt pārstāvētam preču apskates laikā, lai sniegtu nepieciešamo palīdzību apskates atvieglošanā.

(c) Muitas veiktā paraugu ņemšana

3.38. Standarts

Paraugus var ņemt tikai tad, ja Muita to uzskata par nepieciešamu, lai noteiktu tarifa aprakstu un/vai deklarēto preces vērtību, vai nodrošinātu citu nacionālo likumdošanas noteikumu piemērošanu. Ņemtajiem paraugiem jābūt pēc iespējas mazākiem.

Kļūdas

3.39. Standarts

Muita nenosaka reālus sodus par kļūdām, ja tā ir pārliecināta, ka šīs ir neuzmanības kļūdas un ka nav bijis kontrabandas nolūks vai rupja nolaidība. Ja Muita uzskata, ka ir nepieciešams novērst šādu kļūdu atkārtošanos, tā var noteikt sodu, bet tam jābūt samērīgam ar nodarījumu.

Preču izlaišana

3.40. Standarts

Deklarētās preces izlaiž tiklīdz Muita ir tās apskatījusi vai nolēmusi tās neapskatīt, ar nosacījumu, ka:

— nav atklāti nekādi pārkāpumi;

— ievešanas vai izvešanas licence vai cits nepieciešamais dokuments ir saņemts;

— visas atļaujas, kas attiecas uz konkrēto procedūru, ir saņemtas; un

— jebkuri muitas maksājumi ir samaksāti vai ir veiktas atbilstošas darbības, lai nodrošinātu to iekasēšanu.

3.41. Standarts

Ja Muita piekrīt, ka deklarētājs vēlāk aizpilda visas muitošanas formalitātes, tā izlaiž preces ar nosacījumu, ka deklarētājs uzrāda tirdzniecības vai oficiālu dokumentu, kurā ir galvenās ziņas par attiecīgo sūtījumu un kurš ir pieņemams Muitai, kā arī iesniedz galvojumu, ja tas nepieciešams, lai nodrošinātu muitas maksājumu iekasēšanu.

3.42. Standarts

Ja Muita uzskata, ka tai ir nepieciešama paraugu laboratoriskā analīze, detalizēti dokumenti vai ekspertu viedoklis, tā izlaiž preces pirms šādu pārbaužu rezultāti ir zināmi, ar noteikumu, ka nepieciešamais galvojums ir iesniegts, un Muita ir pārliecinājusies, ka preces nav pakļautas aizliegumiem vai ierobežojumiem.

3.43. Standarts

Ja ir atklāts pārkāpums, Muita izlaiž preces līdz administratīvā vai tiesas procesa beigām, ar nosacījumu, ka preces nav pakļautas konfiskācijai vai arī tās nebūs vajadzīgas kā pierādījums vēlākā procesa stadijā, un deklarētājs samaksā visus muitas maksājumus, kā arī iesniedz galvojumu, kas nodrošinātu jebkādu papildu muitas maksājumu samaksu un uzlikto sodu izpildi.

Atteikšanās par labu valstij vai preču iznīcināšana

3.44. Standarts

Ja preces vēl nav izlaistas brīvam apgrozījumam vai tās ir pieteiktas citai Muitas procedūrai ar nosacījumu, ka nav atklāti pārkāpumi, attiecīgai personai nepieprasa samaksāt muitas maksājumus vai viņai ir tiesības saņemt muitas maksājumu atmaksu, ja:

— viņa vēlas atteikties no šīm precēm par labu valstij vai iznīcināt, vai atdot preces bez tirdzniecības vērtības Muitas kontrolei (piemērojamo veidu izlemj Muita). Jebkādus radušos izdevumus sedz attiecīgā persona;

— šādas preces ir iznīcinātas vai neatgriezeniski zudušas negadījuma vai nepārvaramas varas rezultātā, ar nosacījumu, ka iznīcināšanas vai pazušanas faktu Muita ir pienācīgi konstatējusi;

— precēm to īpašību dēļ ir trūkumi, un šādus trūkumus pienācīgi ir konstatējusi Muita.

Jebkurus atkritumus un lūžņus, kas radušies iznīcināšanas rezultātā, ja tos pēc tam izlaiž brīvam apgrozījumam vai izved (eksportē), apliek ar muitas maksājumiem, kas būtu maksājami par tādiem atkritumiem un lūžņiem, ja tos ievestu vai izvestu no šīs valsts.

3.45. Pārejas Standarts

Ja Muita pārdod preces, kas nav deklarētas atļautajā laika periodā, vai preces, kuras nevar izlaist, kaut arī nekādi pārkāpumi nav atklāti, ieņēmumi no realizācijas pēc visu muitas maksājumu un citu radušos izdevumu atskaitīšanas, piešķirami personām, kas tos ir tiesīgas saņemt, vai ja tas nav iespējams — jāpatur savā rīcībā noteiktu laika periodu.

4.nodaļa

MUITAS MAKSĀJUMI

A. MUITAS MAKSĀJUMU LIELUMA NOTEIKŠANA, IEKASĒŠANA UN SAMAKSA

4.1. Standatrs

Nacionālā likumdošana nosaka gadījumus, kad maksājami muitas maksājumi.

4.2. Standarts

Laika periodu, kurā nosaka piemērojamo muitas maksājumu lielumu, paredz nacionālā likumdošana. Tam jānotiek pēc iespējas drīz, kad Preču deklarācija ir iesniegta vai saistības tos samaksāt ir radušās savādāk.

4.3. Standarts

Faktorus, uz kuriem balstās muitas maksājumu lieluma noteikšana un noteikumus, pēc kuriem tos nosaka, paredz nacionālā likumdošanā.

4.4. Standarts

Muitas maksājumu likmes publicē oficiālā laikrakstā.

4.5. Standarts

Nacionālā likumdošana nosaka brīdi, kas ņemams vērā, nosakot muitas maksājumu likmes.

4.6. Standarts

Nacionālā likumdošana nosaka metodes, ar kurām maksājami muitas maksājumi.

4.7. Standarts

Nacionālā likumdošana nosaka personu(as), kas atbildīga(s) par muitas maksājumu samaksu.

4.8. Standarts

Nacionālā likumdošana nosaka termiņu un vietu, kurā veicami maksājumi.

4.9. Standarts

Ja nacionālā likumdošana paredz, ka samaksas termiņš var būt pēc preču izlaišanas, šim termiņam ir jābūt vismaz desmit dienas pēc preču izlaišanas. Nekādi procenti nav iekasējami par periodu starp preču izlaišanas dienu un samaksas dienu.

4.10. Standarts

Nacionālā likumdošana nosaka laika posmu, kurā Muita var uzsākt tiesiskas darbības, lai iekasētu muitas maksājumus, kas nav samaksāti noteiktā termiņā.

4.11. Standarts

Nacionālā likumdošana nosaka procentu likmi, kas maksājama par muitas maksājumiem, kas nav samaksāti noteiktā termiņā, un šādu procentu piemērošanas noteikumus.

4.12. Standarts

Ja muitas maksājumi ir samaksāti, kvīts, kas kalpo kā samaksas pierādījums, izsniedzama maksātājam, ja vien nav cita samaksas pierādījuma.

4.13. Pārejas Standarts

Nacionālā likumdošana nosaka minimālo vērtību un/vai minimālo muitas maksājumu summu, zem kuras muitas maksājumi nav iekasējami.

4.14. Standarts

Ja Muita konstatē, ka kļūdas Preču deklarācijā vai muitas maksājumu lieluma noteikšanā radīs vai ir radījušas muitas maksājumu summas, kas mazāka par likumīgi maksājamo, iekasēšanu vai atlīdzināšanu, tā izlabo kļūdas un iekasē nesamaksāto summu. Tomēr, ja minētā summa ir mazāka par nacionālajā likumdošanā noteikto minimālo summu, Muita neiekasē, kā arī neatlīdzina šo summu.

B. MUITAS MAKSĀJUMU SAMAKSAS ATLIKŠANA

4.15. Standarts

Ja nacionālā likumdošana paredz muitas maksājumu samaksas atlikšanu, tā izvirza arī noteikumus, kurus izpildot ir atļauta šādas iespējas izmantošana.

4.16. Standarts

Atliktais maksājums, cik iespējams, ir jāļauj bez procentu piemērošanas.

4.17. Standarts

Muitas maksājumu samaksas atlikšanas periods ir vismaz četrpadsmit dienas.

C. MUITAS MAKSĀJUMU ATMAKSĀŠANA

4.18. Standarts

Atmaksāšana ir piešķirama, ja konstatē, ka muitas maksājumi ir pārmaksāti to kļūdaina lieluma noteikšanas rezultātā.

4.19. Standarts

Atmaksāšanu piešķir ievestām vai izvestām precēm, kuras atzīst par bojātām vai kuras citādā veidā neatbilst līgumā noteiktām specifikācijām ievešanas vai izvešanas laikā, un tās atgriež piegādātājam vai citai piegādātāja nozīmētai personai saskaņā ar šādiem noteikumiem:

— preces nav apstrādātas, remontētas vai lietotas ievešanas valstī un ir atpakaļizvestas (re-eksportētas) saprātīgā laika posmā;

— preces nav apstrādātas, remontētas vai lietotas valstī, uz kuru tās ir izvestas un ir atpakaļievestas (re-importētas) saprātīgā laika posmā.

Preču izmantošana tomēr netraucē atmaksāšanu, ja tā ir nepieciešama, lai atklātu bojājumus vai citus apstākļus, kuri izraisījuši preču atpakaļievešanu vai atpakaļizvešanu.

Kā alternatīvu atpakaļievešanai vai atpakaļizvešanai var izmantot, pēc Muitas izvēles, atteikšanos par labu valstij, preču iznīcināšanu vai preču bez tirgus vērtības nodošanu Muitas kontrolei. Šāda atteikšanās vai iznīcināšana nedrīkst radīt valstij zaudējumus.

4.20. Standarts

Ja Muita izsniedz atļauju preces, kas sākotnēji deklarētas Muitas procedūrai, kuru piemērojot maksājami muitas maksājumi, pieteikt citai Muitas procedūrai, atmaksāšana veicama par visiem muitas maksājumiem, kas iekasēti papildus summai, kas maksājami par jauno procedūru.

4.21. Standarts

Lēmumus par atmaksāšanas prasību apmierināšanu rakstiski paziņo ieinteresētajām personām bez nepamatotas kavēšanās, un pārmaksāto summu atmaksāšana veicama iespējami īsā laikā pēc prasību pārbaudes.

4.22. Standarts

Ja Muita konstatē, ka pārmaksāšana ir kļūdas, ko Muita pieļāvusi, nosakot muitas maksājumu lielumu, rezultāts, atmaksāšana veicama prioritārā kārtībā.

4.23. Standarts

Ja ir noteikts laika periods, pēc kura atmaksāšanas prasības vairs nepieņem, šāds periods ir pietiekoši ilgs, lai ņemtu vērā atšķirīgos apstākļus, kas attiecas uz katru gadījumu, kad tiek piešķirta atmaksāšana.

4.24. Standarts

Atmaksu nepiešķir, ja summa ir mazāka par minimālo summu, kas noteikta nacionālā likumdošanā.

5.nodaļa

GALVOJUMS

5.1. Standarts

Nacionālā likumdošana uzskaita gadījumus, kuros galvojums ir nepieciešams un nosaka formas, kādās galvojums iesniedzams.

5.2. Standarts

Muita nosaka galvojuma apmēru.

5.3. Standarts

Ikviena persona, kura iesniedz galvojumu, var izvēlēties jebkuru galvojuma sniegšanas formu, kuru Muita uzskata par pieņemamu.

5.4. Standarts

Ja nacionālā likumdošana paredz, Muita nepieprasa galvojumu, ja tā ir pārliecināta, ka saistības pret Muitu tiks izpildītas.

5.5. Standarts

Ja galvojumu pieprasa, lai nodrošinātu, ka tiek izpildītas no Muitas procedūras izrietošas saistības, Muita pieņem vispārējo galvojumu, īpaši no deklarētājiem, kuri regulāri deklarē preces dažādās iestādēs Muitas teritorijā.

5.6. Standarts

Ja pieprasa galvojumu, iesniedzamā galvojuma summa ir pēc iespējas mazāka un attiecībā uz muita maksājumu samaksu nepārsniedz iespējami maksājamo summu.

5.7. Standarts

Ja galvojums ir iesniegts, tā saistības izbeidzas iespējami drīz pēc tam, kad Muita ir pārliecinājusies, ka saistības, kuru izpildei pieprasīts galvojums, ir pienācīgi izpildītas.

6.nodaļa

MUITAS KONTROLE

6.1. Standarts

Visas preces, tai skaitā, transporta līdzekļi, kas ienāk vai atstāj Muitas teritoriju, neatkarīgi no tā, vai tie ir pakļauti muitas maksājumu samaksai, atrodas Muitas kontrolē.

6.2. Standarts

Muitas kontrole ir noteikta tādā mērā, cik nepieciešams, lai nodrošinātu Muitas likuma normu izpildi.

6.3. Standarts

Muitas kontroles piemērošanā Muita izmanto riska vadību.

6.4. Standarts

Muita izmanto riska analīzi, lai noteiktu, kuras personas un kuras preces, tai skaitā, transporta līdzekļi ir pārbaudāmi un to pārbaudes apjomu.

6.5. Standarts

Muita pieņem saskaņotu pasākumu programmu, lai atbalstītu riska vadību.

6.6. Standarts

Muitas kontroles sistēma sevī ietver arī pēc-muitošanas pārbaudi.

6.7. Standarts

Muita cenšas sadarboties ar citām Muitas administrācijām un slēdz savstarpējus administratīvas palīdzības līgumus, lai stiprinātu muitas kontroli.

6.8. Standarts

Muita cenšas sadarboties ar tirdzniecības operāciju dalībniekiem un slēdz Saprašanās Memorandus, lai stiprinātu muitas kontroli.

6.9. Pārejas standarts

Muita pēc iespējas vairāk izmanto informācijas tehnoloģiju un elektroniskos sakarus, lai stiprinātu Muitas kontroli.

6.10. Standarts

Muita novērtē klientu tirdzniecības sistēmas, ja tām ir ietekme uz Muitas darbību, lai nodrošinātu to atbilstību Muitas prasībām.

7.nodaļa

INFORMĀCIJAS TEHNOLOĢIJAS PIELIETOŠANA

7.1. Standarts

Muita pielieto informācijas tehnoloģiju, lai uzturētu Muitas darbību, ja tas ir rentabli un produktīvi Muitai un tirdzniecības operācijām. Muita paredz noteikumus tās pielietošanai.

7.2. Standarts

Ieviešot datoru lietošanu, Muita izmanto atbilstošus starptautiski pieņemtus standartus.

7.3. Standarts

Informācijas tehnoloģijas ieviešanu veic, pēc iespējas konsultējoties ar tieši iesaistītajām pusēm.

7.4. Standarts

Jauna vai grozīta nacionālā likumdošana paredz:

— elektroniskās tirdzniecības metodes kā alternatīvu papīra dokumentiem;

— elektroniskās un papīra autentifikācijas metodes;

— tiesības Muitai paturēt informāciju pašu lietošanai un, ja nepieciešams, veikt informācijas apmaiņu ar citām Muitas administrācijām un visām citām tiesiski apstiprinātām pusēm, izmantojot elektronisko sakaru tehniku.

8.nodaļa

MUITAS UN TREŠO PERSONU ATTIECĪBAS

8.1. Standarts

Attiecīgās personas var izvēlēties, vai kārtot darījumus ar Muitu tieši vai nozīmējot trešo personu, kas rīkosies viņu vārdā.

8.2. Standarts

Nacionālā likumdošana izvirza noteikumus, saskaņā ar kuriem persona var rīkoties citas personas labā un citas personas vārdā attiecībās ar Muitu un paredz trešo personu atbildību Muitas priekšā par muitas maksājumu samaksu un par jebkādām nekārtībām.

8.3. Standarts

Darījumi ar Muitu, kuros attiecīgā persona izvēlas kārtot lietas pati, nevar tikt uztverti mazāk labvēlīgi vai tikt pakļauti stingrākām prasībām, kā tie darījumi, kurus veic attiecīgās personas pārstāvis (trešā puse).

8.4. Standarts

Personai, kas nozīmēta par trešo pusi, ir tādas pašas tiesības jautājumos, kas saistīti ar darījumu veikšanu ar Muitu, kā personai, kas viņu nozīmējusi.

8.5. Standarts

Muita paredz trešajām pusēm iespēju piedalīties Muitas un tirdzniecības operāciju dalībnieku formālās konsultācijās.

8.6. Standarts

Muita nosaka apstākļus, kuros tā nav gatava kārtot darījumus ar trešo pusi.

8.7. Standarts

Muita sniedz rakstisku paziņojumu trešajai pusei par lēmumu nekārtot darījumus.

9.nodaļa

MUITAS SNIEGTĀ INFORMĀCIJA, MUITAS PIEŅEMTIE LĒMUMI UN AKTI

A. VISPĀRĪGI PIELIETOJAMA INFORMĀCIJA

9.1. Standarts

Muita nodrošina, ka būtiskā, vispārīgi pielietojamā informācija, kas saistīta ar Muitas likumu, ir vienmēr pieejama jebkurai ieinteresētai personai.

9.2. Standarts

Ja vispārēji pieejama informācija ir labojama saskaņā ar grozījumiem Muitas likumā, administratīvajā kārtībā vai prasībās, Muita jauno informāciju rada pieejamu samērīgu laika periodu pirms grozījumu stāšanās spēkā, lai ieinteresētās personas varētu to izvērtēt, izņemot gadījumus, ja iepriekšējs paziņojums nav iespējams.

9.3. Pārejas standarts

Muita izmanto informācijas tehnoloģiju, lai veicinātu informācijas apriti.

B. ĪPAŠA RAKSTURA INFORMĀCIJA

9.4. Standarts

Pēc ieinteresētās personas pieprasījuma Muita pēc iespējas ātri un precīzi sniedz informāciju par īpašiem jautājumiem, kas radušies ieinteresētai personai un kas attiecas uz Muitas likumu.

9.5. Standarts

Muita sniedz ne tikai īpaši pieprasīto informāciju, bet arī jebkuru citu, pēc Muitas uzskatiem, ieinteresētai personai svarīgu informāciju.

9.6. Standarts

Kad Muita sniedz informāciju, tā nodrošina ar Muitu vai trešajām personām saistītu privātu vai konfidenciālu ziņu neizpaušanu, ja vien to izpaušanu nepieprasa vai nepieļauj nacionālā likumdošana.

9.7. Standarts

Ja Muita nevar nodrošināt personas ar bezmaksas informāciju, maksa par tām ir ierobežota līdz aptuvenām sniegto pakalpojumu izmaksām.

C. LĒMUMI UN AKTI

9.8. Standarts

Pēc attiecīgās personas rakstiska lūguma Muita par savu lēmumu rakstiski paziņo nacionālā likumdošanā noteiktā laikposmā. Ja lēmums ir attiecīgai personai nelabvēlīgs, ir norādāmi tā pieņemšanas iemesli un pārsūdzības iespēja.

9.9. Standarts

Muita izdod saistošus aktus pēc ieinteresētās personas lūguma, ar nosacījumu, ka Muitai ir visa nepieciešamā informācija.

10.nodaļa

PĀRSŪDZĪBA MUITAS LIETĀS

A. PĀRSŪDZĪBAS TIESĪBAS

10.1. Standarts

Nacionālā likumdošana nodrošina lēmumu pārsūdzības tiesības muitas jautājumos.

10.2. Standarts

Ikviena persona, kuru ir tieši ietekmējis Muitas lēmums vai rīcība, ir tiesīga šādu lēmumu vai rīcību pārsūdzēt.

10.3. Standarts

Ikvienai personai, kuru ir tieši ietekmējis Muitas lēmums vai rīcība, ja viņa iesniedz lūgumu Muitā, sniedz šāda lēmuma vai rīcības iemeslus nacionālā likumdošanā noteiktā laikposmā. Persona pēc savas izvēles var tomēr šādu rīcību vai lēmumu pārsūdzēt.

10.4. Standarts

Nacionālā likumdošana paredz sākotnēju pārsūdzības iespēju Muitā.

10.5. Standarts

Ja sūdzību Muitā noraida, personai ir tālākas pārsūdzības tiesības no Muitas administrācijas neatkarīgā institūcijā.

10.6. Standarts

Pēdējā instancē personai ir pārsūdzības tiesības tiesā.

B. SŪDZĪBAS FORMA UN PAMATOJUMS

10.7. Standarts

Sūdzību noformē rakstiski un tā satur iesniegšanas pamatojumu.

10.8. Standarts

Ir nosakāms laika periods, kurā iespējams pārsūdzēt Muitas lēmumu, un tas ir tāds, kas atvēl personai pietiekamu laiku strīdīgā jautājuma izpētei un sūdzības sagatavošanai.

10.9. Standarts

Ja lēmumu pārsūdz Muitā, tā kā pašsaprotamu nepieprasa papildu pierādījumu iesniegšanu kopā ar sūdzību, bet atbilstošos apstākļos atļauj šādu pierādījumu iesniegšanu saprātīgā laika periodā.

C. SŪDZĪBAS IZSKATĪŠANA

10.10. Standarts

Muita pēc iespējas īsā laikā rakstiski paziņo personai savu lēmumu par sūdzību.

10.11. Standarts

Ja Muita noraida sūdzību, tā rakstiski sniedz šāda lēmuma pamatojumu un informē personu par tiesībām to tālāk pārsūdzēt administratīvā vai neatkarīgā institūcijā un par laikposmu, kurā veicama šāda pārsūdzība.

10.12. Standarts

Ja sūdzība ir apmierināta, Muita neatkarīgas vai tiesu institūcijas lēmumu vai spriedumu realizē iespējami īsā laikā, izņemot gadījumus, ja Muita pārsūdz lēmumu.

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!