• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
"Latvija: Maskava dzen ķīli". Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 5.05.2000., Nr. 161/163 https://www.vestnesis.lv/ta/id/5664

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

"Latvija redz Igaunijā sabiedroto"

Vēl šajā numurā

05.05.2000., Nr. 161/163

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

"Latvija: Maskava dzen ķīli"

"NRC Handelsblad"

— 2000.05.03.

Latvijas prezidente Vaira Vīķe-Freiberga vakar atkārtoti brīdināja par Maskavas mērķiem pret Latviju.

Igaunijas galvaspilsētā Tallinā viņa vakar teica, ka Krievija mēģina iedzīt ķīli starp Baltijas valstīm, lai torpedētu Eiropas integrāciju.

Vīķe-Freiberga jau dienu iepriekš intervijā BBC tika brīdinājusi par Krievijas militārā uzbrukuma iespēju Latvijai.

Vakar Vīķe-Freiberga runāja par to, ka Krievija ir izvēlējusies Latviju par galveno mērķi savā diplomātiskajā kampaņā, kuras uzdevums ir kavēt Baltijas vienotību un dabūt baltiešus atpakaļ krievu ietekmes sfērā. Viņa teica, ka Maskava cer aizkavēt trīs Baltijas valstu iestāšanos NATO, iedzenot to starpā ķīli. Krievijas politiskie līderi, kā teica Vīķe-Freiberga, nekad nekritizēs visas trīs Baltijas valstis vienlaikus; tie forsē starpvalstu attiecību krīzi ar katru no trim Baltijas valstīm atsevišķi, lai tādējādi tās varētu izspēlēt citu pret citu. Vīķe-Freiberga norādīja, ka Latvija esot "ģeogrāfiski un stratēģiski visparocīgākais ķīlis" Baltijas vienotībā. Viņa uzskata, ka baltieši var stāties pretī šiem draudiem, lielā mērā koordinējot savu ārpolitiku.

Pēdējos desmit gados Igaunija, Latvija un Lietuva ir centušās cieši sadarboties, jo īpaši Eiropas integrācijas procesa ietvaros. Lai gan valstu ekonomisko reformu stratēģijas virzieni ir atšķirīgi, ko noteikušas savstarpējās atšķirības ekonomiskās attīstības ziņā, sadarbība attīstās arī reformu politikā un galvenokārt militārajā jomā.

Maskavas kritika pēdējos gados ir bijusi vērsta galvenokārt uz Igauniju un Latviju. Galvenā "svira" tajā ir abās valstīs dzīvojošā lielā krievu minoritāte, kura, kā saka Maskava, tiekot diskriminēta ar apšaubāmu valodas un pilsonības likumu palīdzību. Lietuvā dzīvojošā krievu minoritāte ir neliela.

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!