No 576 Latvijas pašvaldībām Pašvaldību savienībā (LPS) ir iestājušās 497 pašvaldības, tai skaitā visas lielo pilsētu pašvaldības, 7 no 9 novadiem, 61 no 63 pilsētām, 25 no 26 rajoniem un 397 no 471 pagasta.

Par galveno sasniegumu, ko Latvijas Pašvaldību savienība ir paveikusi savos pastāvēšanas gados, un reizē arī par pašvaldību organizācijas stabilitātes pīlāru var uzskatīt izveidoto un labi attīstīto valdības un pašvaldību sarunu sistēmu. Kopš 1994.gada, kad Saeima pieņēma pašreiz spēkā esošo likumu “Par pašvaldībām”, Latvijas Pašvaldību savienība ir tiesīga pārstāvēt visas Latvijas pašvaldības sarunās ar valdību. Katru gadu pirms valsts budžeta projekta iesniegšanas Saeimā valdība un Latvijas Pašvaldību savienība paraksta domstarpību un vienošanās protokolu, kas kā pielikums tiek pievienots valsts budžeta likumprojektam.

Latvijas Pašvaldību savienībā ir Latvijas pagastu apvienība un Latvijas pašvaldību izpilddirektoru asociācija.

LPS darbojas piecas komitejas: Finansu un ekonomikas, Izglītības un kultūras, Reģionālās attīstības un sadarbības, Tehnisko problēmu un Veselības un sociālo jautājumu. Komitejas caurskata uz saskaņošanu saņemtos likumdošanas aktus un izstrādā atzinumus, kā arī formulē LPS viedokli konkrētos jautājumos par Ministru kabineta noteikumu projektiem. Nozīmīgākie jautājumi un problēmas tiek aplūkotas LPS valdē un domē. LPS institūcijas ir organizētas un veidotas tā, ka kopumā garantē plašu pašvaldību pārstāvniecību no visas Latvijas. Katru nedēļu LPS izdod informatīvo biļetenu “Informācijai un darbam”, bet reizi mēnesī jau sesto gadu katra pašvaldība un citi interesenti saņem LPS žurnālu “Logs”.

LPS ir izveidojusi Pašvaldību konsultāciju centru, kurš sekmīgi darbojas četrus gadus un sniedz arī pakalpojumus ne tikai pašvaldībām, bet arī citiem pasūtītājiem. LPS ir viens no Pašvaldību mācību centra, kas darbojas kopš 1993.gada dibinātājiem. 1994.gadā LPS izveidoja ģimenes aprūpes centru “Bulduri”, kurā pašvaldības uz laiku var ievietot nepilngadīgos bērnus no problēmu ģimenēm.

LPS augstākā lēmējstruktūra ir kongress, kurš tiek sasaukts reizi gadā. Kongress arī nosaka LPS darbības virzienu, viedokli pašvaldību politikas galvenajos jautājumos — pašvaldību budžeta problēmu risināšanā u.c. Kongress ievēlē LPS priekšsēdi un revīzijas komisiju. Kopš 1993.gada LPS priekšsēdis ir Andris Jaunsleinis.