Finansu un kapitāla tirgus komisija

Padomes lēmums Nr. 21/3 Rīgā 2001. gada 30. novembrī

Par “Noteikumu par apdrošināšanas akciju sabiedrību un savstarpējo apdrošināšanas kooperatīvo biedrību tehnisko rezervju izveidošanu un aprēķināšanas metodēm” apstiprināšanu

Pamatojoties uz Finansu un kapitāla tirgus komisijas likuma 6., 7., 8. un 17. pantu, Finansu un kapitāla tirgus komisijas padome nolemj:

1. Apstiprināt “Noteikumus par apdrošināšanas akciju sabiedrību un savstarpējo apdrošināšanas kooperatīvo biedrību tehnisko rezervju izveidošanu un aprēķināšanas metodēm” (pielikumā).

2. Noteikt, ka ar šī lēmuma 1. punktā minēto noteikumu spēkā stāšanos spēku zaudē Apdrošināšanas uzraudzības inspekcijas 17.11.2000. rīkojums Nr. 112 “Par tehnisko rezervju izveidošanu un aprēķināšanas metodēm”.

Finansu un kapitāla tirgus komisijas

priekšsēdētājs U. Cērps

Noteikumi par apdrošināšanas akciju sabiedrību un savstarpējo apdrošināšanas kooperatīvo biedrību tehnisko rezervju izveidošanu un aprēķināšanas metodēm

“Noteikumi par apdrošināšanas akciju sabiedrību un savstarpējo apdrošināšanas kooperatīvo biedrību tehnisko rezervju izveidošanu un aprēķināšanas metodēm” (tālāk tekstā — noteikumi) ir izstrādāti, pamatojoties uz Finansu un kapitāla tirgus komisijas likumu. Noteikumi ir saistoši apdrošināšanas akciju sabiedrībām un savstarpējām apdrošināšanas kooperatīvajām biedrībām (tālāk tekstā — apdrošinātājs).

1. Tehnisko rezervju

izveidošanas kārtība

1.1. Apdrošinātāja valde apstiprina tehnisko rezervju veidošanas kārtību, norādot:

1.1.1. apdrošinātāja izveidotos tehnisko rezervju veidus;

1.1.2. tehnisko rezervju aprēķina periodiskumu katram tehnisko rezervju veidam;

1.1.3. apdrošinātāja darbinieka, kas veic tehnisko rezervju aprēķinu, vārdu, uzvārdu un ieņemamo amatu;

1.1.4. apdrošinātāja darbinieka, kas veic tehnisko rezervju aprēķina kontroli, vārdu, uzvārdu un ieņemamo amatu;

1.1.5. apdrošinātāja darbinieka, kas apstiprina tehnisko rezervju lielumu, vārdu, uzvārdu un ieņemamo amatu;

1.1.6. datu bāzes, kuras apdrošinātājs veido statistikas uzkrāšanai;

1.1.7. citus statistikas avotus, kurus izmanto apdrošināšanas prēmiju un tehnisko rezervju aprēķināšanai.

2. Tehnisko rezervju aprēķināšanas

metodes nedzīvības apdrošināšanā

2.1. Nenopelnīto prēmiju rezerve

2.1.1. Nenopelnīto prēmiju rezervi veido tā daļa no parakstītās bruto apdrošināšanas prēmijas, kas attiecas uz laika periodu no tehniskās rezerves aprēķināšanas dienas līdz apdrošināšanas līguma termiņa beigām, lai segtu visas atlīdzības un izdevumus saskaņā ar spēkā esošajiem apdrošināšanas līgumiem.

2.1.2. Nenopelnīto prēmiju rezervi aprēķina katram apdrošināšanas līgumam atsevišķi.

2.1.3. Nenopelnīto prēmiju rezervi aprēķina no parakstītās bruto apdrošināšanas prēmijas. Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātajā apdrošināšanā no parakstītās apdrošināšanas prēmijas atskaita normatīvajos aktos paredzētos obligātos atskaitījumus.

2.1.4. Nenopelnīto prēmiju rezervi (UPR) aprēķina pēc formulas:

kur:

p —parakstītā bruto apdrošināšanas prēmija,

t —laika periods, kurā apdrošināšanas līgums vēl būs spēkā, rēķinot to no nenopelnīto prēmiju tehniskās rezerves aprēķināšanas dienas līdz apdrošināšanas līguma termiņa beigām,

T —apdrošināšanas līguma darbības termiņš.

2.1.5. Par laika mērvienību 2.1.4. punktā norādītajā formulā izmanto dienu (1/365 daļu metode).

2.1.6. Pārapdrošinātāja daļu nenopelnīto prēmiju rezervē aprēķina atsevišķi katram apdrošināšanas līgumam atbilstoši pārapdrošināšanas līguma nosacījumiem.

2.2. Neparedzētā riska rezerve

2.2.1. Neparedzētā riska rezervi var izveidot, ja:

2.2.1.1. zaudējumu attiecība konkrētā apdrošināšanas veidā (vai konkrētā apdrošināšanas polišu grupā) ir izteikti cikliski mainīga kalendārā gada laikā un ir sagaidāms, ka nenopelnīto prēmiju rezerve būs nepietiekama, lai segtu visas atlīdzības un izdevumus saskaņā ar spēkā esošajiem apdrošināšanas līgumiem;

2.2.1.2. konkrētas apdrošināšanas polišu grupas tarifa aprēķinā izmantota zaudējumu attiecība, kas ir mazāka par reālo zaudējumu attiecību un līdz ar to nenopelnīto prēmiju tehniskā rezerve būs nepietiekama, lai segtu visas apdrošināšanas atlīdzības un izdevumus saskaņā ar spēkā esošajiem apdrošināšanas līgumiem.

2.2.2. Šo noteikumu 2.2.1.1. punktā norādītajā gadījumā neparedzētā riska rezervi (URR) aprēķina katram konkrētam apdrošināšanas līgumam pēc formulas:

URR = (ZA2 –ZA1) * UPR

kur:

ZA1 —vidējā zaudējumu attiecība konkrētajā apdrošināšanas veidā (vai konkrētai apdrošināšanas polišu grupai) laika periodā no pārskata gada sākuma līdz apdrošināšanas līguma noslēgšanai,

ZA2 —vidējā zaudējumu attiecība konkrētajā apdrošināšanas veidā (vai konkrētai apdrošināšanas polišu grupai) laika periodā pārskata gadā no apdrošināšanas līguma noslēgšanas datuma līdz pārskata sastādīšanas datumam,

UPR —aprēķinātā nenopelnīto prēmiju tehniskā rezerve konkrētajam apdrošināšanas līgumam.

2.2.3. Šo noteikumu 2.2.1.2. punktā norādītajā gadījumā neparedzētā riska rezervi aprēķina konkrētai apdrošināšanas polišu grupai. Apdrošinātājs katrai konkrētai apdrošināšanas polišu grupai salīdzina zaudējumu attiecību, kas izmantota tarifa noteikšanai, ar reālo zaudējumu attiecību pārskata periodā. Ja faktiskā zaudējumu attiecība ir lielāka par tarifa aprēķinā izmantoto zaudējumu attiecību, aprēķina neparedzētā riska rezervi (URP) pēc formulas:

URP = (ZAF —ZAT) * UPR

kur:

ZAF —faktiskā zaudējumu attiecība,

ZAT —tarifa aprēķināšanai izmantotā zaudējumu attiecība,

UPR —aprēķinātā nenopelnīto prēmiju tehniskā rezerve konkrētai polišu grupai.

2.2.4. Pārapdrošināšana nevar samazināt neparedzētā riska tehnisko rezervi.

2.3. Atlikto apdrošināšanas atlīdzību rezerve

2.3.1. Atlikto apdrošināšanas atlīdzību rezerve ir starpība starp piekritušajām apdrošināšanas atlīdzību prasībām un izmaksātajām apdrošināšanas atlīdzībām. Šī tehniskā rezerve paredzēta, lai apdrošinātājs nākotnē varētu izmaksāt apdrošināšanas atlīdzības un segt apdrošināšanas atlīdzību noregulēšanas izdevumus par apdrošināšanas gadījumiem:

2.3.1.1. kuri ir notikuši un par kuriem ir saņemts apdrošināšanas atlīdzības pieteikums, bet par kuriem nav izmaksāta apdrošināšanas atlīdzība vai tā nav izmaksāta pilnībā (tālāk tekstā – RBNS rezerve);

2.3.1.2. kuri ir notikuši, bet par kuriem vēl nav saņemts apdrošināšanas atlīdzības pieteikums (tālāk tekstā – IBNR rezerve).

2.3.2. RBNS rezervi veido, ja:

2.3.2.1. apdrošinātājs ir saņēmis pieteikumu par apdrošināšanas gadījumu un ir pieņēmis lēmumu par apdrošināšanas atlīdzības izmaksu. Šajā gadījumā RBNS rezervi nosaka konkrētai apdrošināšanas polisei izmaksājamās apdrošināšanas atlīdzības apmērā;

2.3.2.2. apdrošinātājs ir saņēmis pieteikumu par apdrošināšanas gadījumu, bet vēl nav pieņemts lēmums par apdrošināšanas atlīdzības izmaksu un tās lielumu. Šajā gadījumā RBNS rezervi nosaka konkrētai apdrošināšanas polisei, rezervējot saprātīgi novērtēto apdrošināšanas atlīdzības summu, kura palielināta par vidējo apdrošināšanas atlīdzību noregulēšanas izdevumu summu analogas polišu grupas ietvaros;

2.3.2.3. apdrošināšanas atlīdzība tiek izmaksāta periodisku maksājumu veidā (piemēram, invaliditātes vai apgādnieka zaudējuma pensijas). Šajā gadījumā RBNS rezervi nosaka konkrētai apdrošināšanas polisei. Ja ir zināms periodisko izmaksu ilgums, RBNS rezervi iegūst, summējot visas nākotnē paredzētās izmaksas. Ja izmaksu ilgums tehnisko rezervju aprēķināšanas dienā pārsniedz trīs gadus, RBNS rezervi aprēķina kā izmaksu šodienas vērtību (diskontē). Diskontēšanā izmantotā procentu likme nedrīkst pārsniegt apdrošinātāja pēdējo trīs gadu vidējo ieguldījumu atdevi. Ja periodisko izmaksu ilgums nav zināms un ir saistīts ar atlīdzības saņēmēja dzīves ilgumu, RBNS rezerves aprēķinā izmanto aktuāraprēķinu formulu:

 ax = N(x+1) / Dx

kur:

N(x+1) un Dx —komutācijas funkcijas.

Formulu pārveido atbilstoši apdrošināšanas atlīdzību izmaksu nosacījumiem. Aprēķinā izmantojamā procentu likme nedrīkst pārsniegt apdrošinātāja pēdējo trīs gadu vidējo ieguldījumu atdevi. Komutācijas funkcijām izmantojamās mirstības tabulas apstiprina apdrošinātāja valde;

2.3.2.4. pārapdrošinātāja daļu RBNS rezervē aprēķina atsevišķi katram apdrošināšanas līgumam atbilstoši pārapdrošināšanas līguma nosacījumiem.

2.3.3. IBNR rezervi aprēķina:

2.3.3.1. pamatojoties uz iepriekšējo gadu statistiku par noslēgtajiem apdrošināšanas līgumiem un izmaksātajām apdrošināšanas atlīdzībām konkrētā apdrošināšanas veidā vai konkrētā apdrošināšanas polišu grupā;

2.3.3.2. apdrošināšanas līgumiem, kuri nav saistīti ar civiltiesiskās atbildības apdrošināšanu:

2.3.3.2.1. pamatojoties uz iepriekšējo periodu statistiku, nosakot koeficientu k, kas parāda, kāda daļa no katrā iepriekšējā periodā (mēnesī, ceturksnī, gadā) notikušajiem apdrošināšanas gadījumiem nebija zināma apdrošinātājam tehnisko rezervju aprēķināšanas dienā, t.i., bija pieteikti apdrošinātājam turpmākajos periodos, un novērtējot koeficienta k izmaiņas pa periodiem:

2.3.3.2.1.1. ja koeficients k pa periodiem būtiski nemainās, apdrošinātājs aprēķinos izmanto vidējo koeficientu k = (k1 + k2 + .......+ kn) /n,

2.3.3.2.1.2. ja koeficients k pa periodiem būtiski mainās, apdrošinātājs novērtē izmaiņu cēloņus un aprēķinos izmanto koriģēto koeficientu,

2.3.3.2.2. aprēķinot iepriekšējā periodā vidējo izmaksāto apdrošināšanas atlīdzību, ietverot atlīdzību noregulēšanas izdevumus, un novērtējot vidējās izmaksātās apdrošināšanas atlīdzības izmaiņas perioda (gada) laikā pa mēnešiem vai pa ceturkšņiem:

2.3.3.2.2.1. ja vidējā izmaksātā apdrošināšanas atlīdzība perioda (gada) laikā būtiski nemainās, aprēķinos izmanto vidējo izmaksātās apdrošināšanas atlīdzības lielumu,

2.3.3.2.2.2. ja vidējā izmaksātā apdrošināšanas atlīdzība perioda (gada) laikā ir mainījusies, apdrošinātājs novērtē izmaiņu cēloņus un aprēķinos izmanto koriģēto vidējās izmaksātās apdrošināšanas atlīdzības summu,

2.3.3.2.3. saskaitot pārskata periodā pieteiktās apdrošināšanas atlīdzību prasības,

2.3.3.2.4. pēc formulas:

IBNR = S * k * IAA

kur:

S —pārskata periodā pieteikto apdrošināšanas atlīdzību prasību skaits,

k — koeficients, kas parāda, kāda daļa no periodā notikušajiem apdrošināšanas gadījumiem nebija zināma apdrošinātājam tehnisko rezervju aprēķināšanas dienā,

IAA — vidējā izmaksātā apdrošināšanas atlīdzība, ietverot atlīdzību noregulēšanas izdevumus;

2.3.3.3. apdrošināšanas līgumiem civiltiesiskās atbildības apdrošināšanā, kā arī citos apdrošināšanas veidos un apdrošināšanas polišu grupās, kurās prasības pieteikšanas un nokārtošanas laiks var būt trīs gadi un vairāk, izmantojot “trīsstūra metodi” un tās modifikācijas. “Trīsstūra metode” ir izmaksāto apdrošināšanas atlīdzību un prasību pieteikumu grupēšana tabulā pēc apdrošināšanas gadījuma iestāšanās gada vai prasību pieteikšanas gada un apdrošināšanas atlīdzību izmaksu gadiem.

2.3.4. Ja apdrošinātājs nodarbojas ar konkrēto apdrošināšanas veidu mazāk par trīs gadiem un tā rīcībā nav nepieciešamo statistikas datu, IBNR minimālo rezervi konkrētajam apdrošināšanas veidam aprēķina pēc formulas:

IBNR = NP –IAA –DI

kur:

NP — nopelnītās prēmijas,

IAA — izmaksātās apdrošināšanas atlīdzības,

DI — darbības izdevumi.

2.3.5. Pārapdrošināšana nevar samazināt IBNR rezervi.

2.3.6. IBNR rezerves aprēķināšanai nepieciešami šādi minimāli statistikas dati, kas jāuzkrāj apdrošinātājam par katru noslēgto apdrošināšanas polisi:

2.3.6.1 apdrošināšanas polises veids (nosaukums);

2.3.6.2. apdrošinātais risks vai riski;

2.3.6.3. apdrošināšanas spēkā stāšanās datums;

2.3.6.4. apdrošināšanas termiņa beigu datums;

2.3.6.5. apdrošināšanas gadījumi katram apdrošinātajam riskam atsevišķi;

2.3.6.6. saistības vai apdrošinājuma summa katram riskam un katram apdrošināšanas gadījumam;

2.3.6.7. lielums, no kura ir atkarīga izmaksājamās apdrošināšanas atlīdzības summa (apdrošinājuma/saistību summa, darba alga vai cits lielums);

2.3.6.8. izmaksājamās apdrošināšanas atlīdzības limits, ja tas ir nepieciešams vai ir noteikts;

2.3.6.9. visa pieejamā informācija par apdrošināšanas prēmiju (parakstīšanas un saņemšanas datums, summas);

2.3.6.10. visa informācija par izmaksātajām apdrošināšanas atlīdzībām (informāciju par atlīdzību prasībām uzkrāj tā, lai būtu iespējams veikt analīzi pa apdrošināšanas polisēm, riskiem un apdrošināšanas gadījumiem):

2.3.6.10.1. apdrošināšanas gadījuma iestāšanās datums,

2.3.6.10.2. datums, kurā atlīdzību prasība pieteikta apdrošinātājam,

2.3.6.10.3. atlīdzību prasības veids atkarībā no apdrošinātā riska un attiecīgā apdrošināšanas gadījuma,

2.3.6.10.4. datums, kad pieņemts lēmums par atlīdzības izmaksu vai izmaksas atteikumu (atteikuma iemesls),

2.3.6.10.5. apdrošināšanas atlīdzības izmaksas veids (vienreizēja izmaksa vai regulāras izmaksas),

2.3.6.10.6. izmaksātā apdrošināšanas atlīdzība (ietverot arī nulles izmaksas) un izmaksu datumi,

2.3.6.10.7. atlīdzību prasības nokārtošanas datums,

2.3.6.10.8. summas, kas atgūtas ar cesijas, regresu vai realizējot derīgās atliekas,

2.3.6.10.9. apdrošināšanas atlīdzību noregulēšanas izdevumi.

2.3.7. Atlikto apdrošināšanas atlīdzību rezervi drīkst samazināt par summu, kas varētu tikt atgūta ar cesiju, regresu vai realizējot derīgās atliekas. Šīs summas jānovērtē piesardzīgi un to noteikšanai izmanto apdrošinātāja uzkrāto statistiku par cesijas vai regresa kārtībā vai derīgo atlieku realizācijas veidā atgūtajām summām noteiktā apdrošināšanas polišu grupā. Ja apdrošinātājam šādu statistikas datu nav, atliktās apdrošināšanas atlīdzību rezerves nedrīkst samazināt.

2.4. Izlīdzināšanas rezerve

2.4.1. Šo rezervi veido ar mērķi, lai konkrētā apdrošināšanas veidā, kurā zaudējumu attiecība pa gadiem var ievērojami atšķirties, izlīdzinātu zaudējumu attiecību un tādējādi koriģētu peļņas un zaudējumu aprēķina tehnisko rezultātu.

2.4.2. Izlīdzināšanas rezervi var veidot šādiem apdrošināšanas veidiem:

2.4.2.1. gaisakuģu īpašnieku civiltiesiskās atbildības apdrošināšanai;

2.4.2.2. kuģu īpašnieku civiltiesiskās atbildības apdrošināšanai;

2.4.2.3. vispārējās civiltiesiskās atbildības apdrošināšanai;

2.4.2.4. kredītu apdrošināšanai;

2.4.2.5. galvojumu apdrošināšanai;

2.4.2.6. dažādu finansiālo zaudējumu apdrošināšanai;

2.4.2.7. juridisko izdevumu apdrošināšanai;

2.4.2.8. īpašumu apdrošināšanai, kas saistīta ar dažādu dabas parādību, arī mežu ugunsgrēku nodarīto zaudējumu apdrošināšanu.

2.4.3. Izlīdzināšanas rezerve nedrīkst būt lielāka par 50% no iepriekšējos piecos gados parakstītās vidējās gada neto apdrošināšanas prēmijas apjoma konkrētajā apdrošināšanas veidā.

2.4.4. Izlīdzināšanas rezervi samazina, ja zaudējumu attiecība pārskata periodā ir lielāka nekā vidējā zaudējumu attiecība iepriekšējos piecos gados. Vidējo zaudējumu attiecību (ZA) iepriekšējos piecos gados aprēķina pēc formulas:

kur:

NPAP —neto piekritušās atlīdzību prasības,

NNP —neto nopelnītās prēmijas.

2.4.5. Izlīdzināšanas rezerves samazinājumu aprēķina pēc formulas:

(ZA —ZA) * NP

kur:

ZA —zaudējumu attiecība pārskata gadā,

ZA —vidējā zaudējumu attiecība iepriekšējos piecos gados,

NP —pārskata gadā nopelnītās prēmijas.

2.4.6. Ja zaudējumu attiecība pārskata periodā ir vienāda vai mazāka nekā vidējā zaudējumu attiecība iepriekšējos piecos gados un uzkrātā izlīdzināšanas rezerve pārsniedz 50% no iepriekšējos piecos gados parakstītās vidējās gada neto apdrošināšanas prēmijas, izlīdzināšanas rezervi samazina līdz 50% līmenim no iepriekšējos piecos gados parakstītās vidējās gada neto apdrošināšanas prēmijas.

2.4.7. Ja apdrošinātāja finansu rādītāji atbilst Finansu un kapitāla tirgus komisijas “Kredītu apdrošināšanas noteikumu” 3. punkta prasībām, izlīdzināšanas rezerve kredītu apdrošināšanā ir jāveido obligāti.

2.5. Rezerve gratifikācijām un atlaidēm

2.5.1. Šo rezervi veido, ja apdrošināšanas līguma noteikumi paredz noteiktos gadījumos klientam piešķirt atlaidi vai veikt daļēju apdrošināšanas prēmiju atmaksāšanu, t.i., atlaide vai apdrošināšanas prēmiju atmaksāšana ir deklarēta, bet vēl nav piešķirta. Rezervi izveido deklarētās atlaides vai apdrošināšanas prēmiju atmaksāšanas apmērā.

2.5.2. Rezervi gratifikācijām un atlaidēm aprēķina atsevišķi katrai apdrošināšanas polisei vai konkrētai apdrošināšanas polišu grupai, kurai ir vienādi atlaižu vai prēmiju atmaksāšanas noteikumi.

2.6. Citas tehniskās rezerves

2.6.1. Citas tehniskās rezerves var veidot, ja apdrošinātājs ir pārliecināts, ka izveidotās minētās tehniskās rezerves būs nepietiekamas, lai nokārtotu saistības saskaņā ar spēkā esošajiem apdrošināšanas un pārapdrošināšanas līgumiem.

2.6.2. Citu tehnisko rezervju izveidošanas mērķi, izveidošanas kārtību, aprēķina metodi un samazināšanas kārtību apstiprina apdrošinātāja valde.

3. Tehnisko rezervju aprēķināšanas

metodes dzīvības apdrošināšanā

3.1. Nenopelnīto prēmiju rezerve

3.1.1. Nenopelnīto prēmiju rezervi drīkst veidot tikai dzīvības apdrošināšanas līgumiem bez uzkrājuma veidošanas un ar termiņu līdz trīs gadiem, ja apdrošināšanas prēmija ir samaksāta pilnībā līguma darbības sākumā vai tiek maksāta reizi gadā.

3.1.2. Nenopelnīto prēmiju rezervi aprēķina atsevišķi katram apdrošināšanas līgumam no parakstītās bruto apdrošināšanas prēmijas. Grupas apdrošināšanas līgumiem ar mainīgu apdrošināto personu sastāvu nenopelnīto prēmiju rezervi aprēķina atsevišķi katrai apdrošinātai personai.

3.1.3. Nenopelnīto prēmiju rezervi (UPR) aprēķina pēc formulas:

kur:

p —parakstītā bruto apdrošināšanas prēmija,

t —laika periods, kurā apdrošināšanas līgums būs vēl spēkā no tehniskās rezerves aprēķināšanas dienas līdz apdrošināšanas līguma termiņa beigām,

T —apdrošināšanas līguma termiņš.

3.1.4. Par laika mērvienību 3.1.3. punktā norādītajā formulā izmanto dienu (1/365 daļu metode).

3.1.5. Pārapdrošinātāja daļu nenopelnīto prēmiju rezervē aprēķina atsevišķi katram apdrošināšanas līgumam atbilstoši pārapdrošināšanas līguma nosacījumiem.

3.2. Dzīvības apdrošināšanas rezerve

3.2.1. Dzīvības apdrošināšanas rezervi aprēķina pēc aktuārmatemātiskajām metodēm, izmantojot perspektīvo aprēķinu metodi, kurā rezerve ir vienāda ar starpību starp apdrošinātāja saistību šodienas vērtību un nākotnē saņemamo apdrošināšanas prēmiju šodienas vērtību.

3.2.2. Dzīvības apdrošināšanas rezervi aprēķina, ņemot vērā apdrošināšanas nosacījumus, tajā skaitā:

3.2.2.1. apdrošinājuma summu, kā arī izmaksājamās atpirkuma summas, ja līgums tiek lauzts pirms termiņa;

3.2.2.2. gratifikācijas un atlaides, kuras piešķirtas līguma darbības laikā;

3.2.2.3. izvēli līguma nosacījumu izmaiņām vai līgumu pārveidošanai;

3.2.2.4. ar apdrošināšanas līgumu saistītos izdevumus, arī komisijas naudu;

3.2.2.5. nākotnē saņemamās apdrošināšanas prēmijas.

3.2.3. Dzīvības apdrošināšanas rezervi aprēķina atsevišķi katram dzīvības apdrošināšanas līgumam pēc katram līgumu veidam atbilstošas aktuārmatemātikas formulas un mirstības tabulas. Grupas apdrošināšanas līgumiem ar mainīgu apdrošināto personu sastāvu dzīvības apdrošināšanas tehnisko rezervi aprēķina katrai apdrošinātai personai atsevišķi.

3.2.4. Šodienas vērtības aprēķināšanai izmantojamo procentu likmi nosaka, ievērojot piesardzības principu un valūtu, kādā apdrošinātājs uzņēmies saistības. Šodienas vērtības aprēķināšanai izmantojamā procentu likme nedrīkst būt augstāka par apdrošinātāja vidējo ieguldījumu atdevi pēdējo trīs gadu laikā. Dzīvības apdrošināšanas tehniskās rezerves aprēķinā izmantojamo procentu likmi apstiprina apdrošinātāja valde.

3.2.5. Ja apdrošināšanas līgums paredz atpirkuma summas izmaksu, šī līguma dzīvības apdrošināšanas tehniskajai rezervei jebkurā brīdī jābūt ne mazākai par attiecīgajā brīdī garantēto atpirkuma summu.

3.2.6. Dzīvības apdrošināšanas rezerves aprēķināšanai drīkst izmantot retrospektīvo metodi tikai tad, ja perspektīvās metodes piemērošana nav iespējama (piemēram, apdrošināšanas līgumi ar brīvu apdrošināšanas prēmiju maksāšanas grafiku), kā arī, ja šādi aprēķinātā rezerve nav mazāka par to, ko iegūtu ar perspektīvo metodi.

3.2.7. Ja aprēķinu rezultātā iegūst negatīvas dzīvības apdrošināšanas rezerves, tās pielīdzina nullei.

3.2.8. Pārapdrošinātāja daļu dzīvības apdrošināšanas rezervē aprēķina atsevišķi katram apdrošināšanas līgumam atbilstoši pārapdrošināšanas līguma nosacījumiem.

3.3. Atlikto apdrošināšanas atlīdzību rezerve

3.3.1. Atlikto apdrošināšanas atlīdzību rezerve ir starpība starp piekritušajām atlīdzību prasībām un izmaksātajām apdrošināšanas atlīdzībām.

3.3.2. Dzīvības apdrošināšanas līgumiem atlikto apdrošināšanas atlīdzību rezervi veido, ja:

3.3.2.1. ir saņemts apdrošināšanas atlīdzības pieteikums, bet apdrošināšanas atlīdzība vēl nav izmaksāta;

3.3.2.2. ir pienākušas apdrošināšanas līguma termiņa beigas un līgumā ir paredzēta apdrošināšanas atlīdzības izmaksa;

3.3.2.3. tiek pārtraukts apdrošināšanas līgums, kurā ir paredzēta atpirkuma summas izmaksa, ja līgumu pārtrauc pirms termiņa.

3.3.3. Atlikto apdrošināšanas atlīdzību rezerves noteikšanai izvērtē katru 3.3.2. punktā minēto gadījumu atsevišķi un rezervē summu, kāda būs izmaksājama par katra konkrētā gadījuma iestāšanos.

3.3.4. Pārapdrošinātāja daļu atlikto apdrošināšanas atlīdzību rezervē aprēķina katram apdrošināšanas līgumam atsevišķi atbilstoši pārapdrošināšanas līguma nosacījumiem.

3.4. Rezerve gratifikācijām un atlaidēm

3.4.1. Rezervi gratifikācijām un atlaidēm veido deklarētajām, bet vēl nepiešķirtajām vai neizmaksātajām gratifikācijām un atlaidēm, ja:

3.4.1.1. apdrošināšanas līguma nosacījumi paredz terminētās gratifikācijas (bonusa) piešķiršanu par apdrošināšanas gadījumiem, kuri iestāsies nākotnē;

3.4.1.2. apdrošinātājs uzkrāj rezervē summas, lai vēlāk tās sadalītu kā neatņemamu gratifikāciju (bonusu) noteiktas apdrošināšanas līgumu grupas klientiem, kuriem apdrošināšanas līguma nosacījumos paredzēta neatņemamu gratifikāciju (bonusu) piešķiršana vai izmaksāšana;

3.4.1.3. apdrošināšanas līguma nosacījumi paredz noteiktos gadījumos piešķirt klientam atlaides.

3.4.2. Gratifikāciju (bonusu) un atlaižu rezervi aprēķina atsevišķi katrai apdrošināšanas polisei vai konkrētai apdrošināšanas polišu grupai ar vienādiem gratifikāciju un atlaižu piešķiršanas noteikumiem.

3.4.3. Pārapdrošināšana nesamazina rezervi gratifikācijām un atlaidēm.

3.5. Rezerve tirgum piesaistītajiem dzīvības apdrošināšanas līgumiem

3.5.1. Rezervi tirgum piesaistītajiem dzīvības apdrošināšanas līgumiem aprēķina atbilstoši tirgum piesaistītā apdrošināšanas līguma konkrētajiem nosacījumiem attiecībā uz aktīvu sastāvu, kuru tirgus vērtība nosaka līguma apdrošinājuma summu, apdrošināšanas atlīdzību un atpirkuma summu.

3.6. Citas tehniskās rezerves

3.6.1. Citas tehniskās rezerves var veidot, ja apdrošinātājs ir pārliecināts, ka izveidotās minētās rezerves būs nepietiekamas, lai nokārtotu saistības par spēkā esošajiem apdrošināšanas un pārapdrošināšanas līgumiem.

3.6.2. Citu tehnisko rezervju izveidošanas mērķi, izveidošanas kārtību, aprēķina metodi un samazināšanas kārtību apstiprina apdrošinātāja valde.