Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Sapratu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
"Gara interesēm vienmēr jāstāv augstāk par materiālām" - Jānis Rapa. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 5.05.2000., Nr. 161/163 https://www.vestnesis.lv/ta/id/5652

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

"Visvajadzīgākās vērtības ir zeme un maize" - Vanagu māte

Vēl šajā numurā

05.05.2000., Nr. 161/163

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

"Gara interesēm vienmēr jāstāv augstāk par materiālām"

— Jānis Rapa

Misiņa bibliotēkā atvērta Jāņa Rapas 115.dzimšanas dienas izstāde "Grāmata — kultūras stūrakmens"

Šai izstādei Misiņa bibliotēkas plašajā hallē ir krietni par šauru, jo Jānis Rapa viņam atvēlētajos 56 dzīves gados paveicis neticami daudz un viņa personības starojumu glabā gan Valtera un Rapas apgādā iznākušo grāmatu tūkstoši, gan vēstules un laikabiedru liecības. Izstādes iekārtotāja Gunta Jaunmuktāne tā arī saka: "Visgrūtākais darbs bija eksponātu atlase. Līdz nacionalizācijai apgāds bija izdevis 3500 grāmatu, aptverot visas nozares. Un kur tad vēl mākslas kalendāri un žurnāli. Raudzīju parādīt raksturīgākos izdevumus katrā nozarē. Un reizē dot priekšstatu par apgāda ieturēto izdevējdarbības kursu. Kādas tikai te nav mācību grāmatas! Arī pa vairākām vienā mācību priekšmetā. Ārkārtīgi interesanta ir sērija "Jaunais zinātnieks", ko ievadīja 1935.gadā izdotā grāmata "Dzimtenes putni". Līdz 1940.gadam paguva iznākt 66 grāmatiņas. Pēdējā — par pusnakts saules un klinšu zemi Norvēģiju. Tās bija grāmatas par Latvijas upēm un dzīvo dabu, par mašīnām, zvaigznēm un svešām zemēm. Interesants, viegli uztverams teksts, ļoti daudz ilustrāciju. Viņu pašu piecpadsmit gadu vecumā bija savaldzinājusi Meterlina grāmata "Bišu dzīve", vēlāk padarot viņu par aizrautīgu un visai veiksmīgu biškopi."

Arī toreiz pirms 15 gadiem, kad vēl vecajās Misiņa bibliotēkas telpās pavisam klusu tika atzīmēta Jāņa Rapas simtā dzimšanas diena, Guntai tika uzticēta izstādes sagatavošana. Vēlāk tapa plašāka publikācija almanahā "Varavīksne". Taču pētniecībai un pārdomām te vēl plašs darbalauks: "Tikai pēc tā saukto specfondu atvēršanas tā īsti darbs varēja sākties. Tāda viena Jāņa Rapas fonda nekur nav. Ziņas, kas raksturo viņa darbību un personību, esmu meklējusi visdažādākajos fondos un arhīvos. Necerēti daudz materiālu atradu, piemēram, Nodokļu departamenta fondā. Lūk, ziņas, kas raksturo apgāda plašos kontaktus ar ārvalstīm: 1935.gadā tam ir sarakste vai ar visu pasauli, arī ar tādām tālām zemēm kā Grieķija un Sīrija. Bet šo Rīgas Politehniskā institūta diplomu ar divgalvaino Krievijas impērijas ērgli izstādīju tāpēc, lai atgādinātu, ka Jānis Rapa bija latviešu pirmais akadēmiski izglītotais grāmatnieks (starp citu, Jānis Grīns raksta, ka Rapa esot radījis pašu grāmatnieka vārdu, attiecinādams to uz sevi), un vēl tāpēc, ka Jānis Rapa ar īpašu lūgumrakstu panācis, ka diplomā nav ierakstīts Ivans, kā tas tolaik bijis pieņemts, bet gan Jānis. Bezgala bagātīga ir Jāņa Rapas un Annas Brigaderes sarakste, kas atklāj šo divu lielo personību nesavtīgo draudzību, spēju vienam otru balstīt un iedvesmot. Lūk, akciju sabiedrības dibināšanas priekšvakarā Anna Brigadere raksta: "Rīt tev nu atkal tāda svarīga diena, kur jāstājas jaunā dzīves "pozīcijā". Zinu, cik Tu lietas svarīgi ņem, un tāpēc gan labprāt būtu pie Tevis (ne tikai domās vien), lai noburtu visus saviļņojumus. Tu jau zini, ko es Tev vēlu. Kuplin kuplam augt, spraust arvien augstāku mērķi, bet palikt sava darba kungam un — vienā savas būtības kaktiņā ļaut vietas "mazajam Jānim" parādīties un atpūsties šad tad pie bērnības spēka avotiņa." Jānis Rapa vēstulēs rakstniecei atklājas kā ļoti asprātīgs, dzīvespriecīgs cilvēks, kam prāts tā vien nesas uz jokiem un rīmēm. Tas viss ir šausmīgā kontrastā ar viņa traģisko mūža noslēgumu. Pašnāvībā viņš droši vien gāja ar izmisīgu cerību, ka tā viņš savus tuviniekus paglābs no represijām. Un tiešām Jāņa Rapas dzīvesbiedre Elvīra un divgadīgais dēliņš Jānis Rapa juniors netika izvesti."

Grāmatizdevējs Jānis Kadilis 1943.gadā rakstīja: "Tuvāk pazīstot Jāni Rapu, kļūst saprotama viņa liktenīgā traģēdija boļševiku gadā: darbs un personība te bija viens. Iznīcinot pirmo, vajadzēja iznīcināt otro. Klusā pavasara rītā, kad Jānis Rapa labprātīgi šķīrās no dzīves, beidzās tikai personības agonija, kas bija sākusies, tiklīdz Jānis Rapa redzēja izpostītu savu mūža darbu."

"Grāmatu nams Valters un Rapa. Dibināts 1920.gadā. Vēsturiskais nosaukums atjaunots 1993. gadā." Tas, ka dēls tagad turpina tēva darīto darbu, izstādei bez šaubām piešķir gaišu izskaņu. Taču bezgalīgs gaišums strāvo no visa Jāņa Rapas mūža gājuma, kaut arī tas bijis skarbiem likteņa pārbaudījumiem pārpilns.

Tikai dažas liecības. Pāvils Rozītis laikrakstā "Rīts" lielā grāmatnieka 50.dzimšanas dienā 1935.gadā raksta: "Jānis Rapa apvieno modrību un praktisko centību, jo bez reāla pamata neviens lielāks darbs nav veicams. Dzīvē vajadzīgi ideālisti un praktiķi, bet viņā nepieciešami arī abu šo pretešķību apvienotāji."

Ar 1931. gada 2. janvāri datēts grāmatnieka Jāņa Rapas apsveikums Jaunajā gadā: "Galvai jāvalda pār citām ķermeņa daļām, tas organisma normālais stāvoklis. Gara interesēm jāstāv augstāk par materiālām. Šī atziņa lai jo dziļi sakņojas tautā nākošā gadā."

Bez datuma palicis Jāņa Rapas nepublicētais raksts "Strādnieks, grāmata, kultūra", kurā ir rindas, kas sevišķi labi raksturo viņa darba vadmotīvu: "Kādreiz, kad vēstures svaru kausos varbūt svērs atkal tautu likteņus, mēs varēsim visai pasaulei pierādīt, ka esam strādīga, patriotiska, augstu kultūras līmeni sasniegusi tauta, kas ieguvusi cieņu tautu starpā un spēj aizstāvēt savu brīvību un neatkarību." Gara gaismas tautai nevarēja būt par daudz, un čaklais darbarūķis sūrojās: "Nekad es nebūšu izdevis pietiekami daudz grāmatu."

Bet 1942.gadā viņa atceres dienā Jānis Grīns rakstīja: "Jānis Rapa sakopoja ap sevi darbam latviešu rakstniekus, zinātniekus, skolotājus, māksliniekus, dodams praktiski komerciālu pamatu, lai latviešu grāmatu kultūra izvērstos tāda, kāda tā bija pirms boļševiku iebrukuma Latvijā. Latviešu kultūras vēsturē viņa vārdam ir droša vieta."

Aina Rozeniece, "LV" nozares redaktore

RA2.GIF (166116 BYTES)
Talavijas cilšu koka dižozola pirmās lapiņas — grāmatnieks Jānis Rapa un publicists Juris Caunītis

Jānis Rapa

RA3.GIF (23347 BYTES) RA1.GIF (37306 BYTES) 1885. g. 17. aprīlī — piedzima Tērvetes pag. "Ķipos", saimnieka ģimenē; 1905. g. — beidza Jelgavas reālskolu ar zelta medaļu, no 1905. līdz 1911. g. — mācījās Rīgas Politehniskā institūta Mehānikas nodaļā un pēc tam — Tirdzniecības nodaļā; ieguva tirdzniecības zinātņu kandidāta grādu, aizstāvēdams disertāciju "Anglijas un Vācijas tirdzniecības un rūpniecības banku organizācija un darbība"; 1910.–1912. g. — strādāja Jāņa Brigadera grāmatu veikalā; 1911. g. —  ieguva īpašumā J.Brigadera grāmatu veikalu un apgādu; 1912. g. 1. jūnijā — kopā ar Arturu Valteru nodibināja komanditsabiedrību "A.Valters, J.Rapa un biedri". Dibinātāji: skolu inspekt. F.Adamovičs, zv. adv. A.Bergs, pedagogs J.Dāvis, skolu priekšnieks V.Olavs, grāmatnieki J.Brigaders, J.Rapa un A.Valters, rakstnieks Krišjānis Barons, Dr. med. K.Barons ar kundzi, direktors K.Celmiņš, zemnieku virstiesas p–tājs P.Grigorijs, Dr. med. F.Lukins, Dr. med. G.Reinhards, direktors J.Taube, cand. rer. merc. K.Vanags; kopš 1914. g. — bija Talavijas filistru biedrības priekšsēdētājs; 1915. g. vasarā — firma atvēra Maskavā pagaidu nodaļu, kuras pārzināšanu uzņēmās J.Rapa, bet A.Valters strādāja Rīgā. Kara laikā Tērbatā un Maskavā izdeva dažas grāmatas; Pirmā pasaules kara laikā J.Rapa darbojās kā Latviešu bēgļu apgādāšanas centrālkomitejas pilnvarotais Krievijā un komitejas uzdevumā apbraukāja dažādas Krievijas pilsētas — Petrogradu, Brjansku, Jurjevu, Vologdu, Tulu, Rjazaņu u.c.; 1917. g. aprīlī — Maskavas nodaļu slēdza un J.Rapa atgriezās Rīgā; 1917. g. augustā — Krievu armija, atstājot Rīgu, izlaupīja firmas Rīgas nodaļu; no 1917. g. — J.Rapa bija Ceturtās Rīgas savstarpējās kredītbiedrības valdes loceklis, pēc tam Latvijas tirdzniecības un rūpniecības bankas direktors; 1917. g. 29. novembrī — nomira māsa Natālija, saukta Tace, Tacīte; 1918.–1921.g. — J.Rapa bija Latviešu tirgotāju savienības valdes loceklis; 1919. g. no 6. februāra līdz 22. maijam — grāmatu veikals bija nacionalizēts; 1919. g. 11. septembrī — firma nopirka Kārļa Jēkaba Zihmaņa apgādu un "Pedagoga" apgādu; 1920. g. 29. jūnijā — firmu pārveidoja par a/s "Valters un Rapa"; 1920. g. 1. augustā — a/s apgāds un grāmatnīca pārcēlās uz jaunām, plašām telpām Teātra ielā 11; 1921. g. sākumā — firma nopirka un apvienoja E.Platesa spiestuvi Rīgā un J.Stefenhāgena un dēla spiestuvi Jelgavā, firma iekārtoja plašu, modernu poligrāfijas uzņēmumu Brīvības ielā 129/133; no 1922. g. jūnija — J.Rapa rūpējās ne tikai par Annu Brigaderi, bet arī par "Sprīdīšiem"; no 1922. g. 27. jūnija līdz 1936. g. — J.Rapa bija Latvijas grāmattirgotāju un izdevēju biedrības priekšsēdētājs; 1924. g. 20. septembrī — nomira tēvs Kristaps Rapa; 1924. g. 17. decembrī — nomira Arturs Valters; 1925. g. — par palīgu a/s sāka strādāt jurists un rakstnieks Jānis Grīns.

1927. g. 15.novembrī — J.Rapam piešķīra III šķiras Triju Zvaigžņu ordeni; 1929.g. — a/s "Valters un Rapa" ieguva īpašumā apdrošināšanas sabiedrības "Žizņ" namus Teātra ielā 11 un Aspazijas bulv. 6; 1930.g. 25.februārī — J.Rapa salaulājās ar Martu Līdumu; 1931.g. 1.maijā — savā 12. dzīvības dienā nomira viņu dēliņš Guntis; 23.maijā — nomira J.Rapas sieva Marta Rapa; 1932.g. — J.Rapa pārdeva Latvijas universitātei savu 12 000 sējumu lielo, vērtīgo bibliotēku; 1934.g. 7.jūnijā — J.Rapa salaulājās ar skolotāju Elfrīdi Pētersoni; 1938. g. 5. oktobrī — piedzima J.Rapas dēls Jānis Rapa (jun.); līdz 1940.g. — J.Rapa darbojās Rakstu un mākslas kamerā; V.Olava, Z.Meierovica, A.Brigaderes piemiņas fonda komitejās, Brīvības pieminekļa komitejā, Jaunatnei kaitīgās literatūras apkarošanas komitejā u.c.; 1940.g. — nacionalizēja a/s "Valters un Rapa" apgādu, grāmatu veikalu un spiestuvi.

1941. g. 30. maijā  Jānis Rapa izdarīja pašnavību.

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!