Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Sapratu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Finanšu un kapitāla tirgus komisijas 2001. gada 23. novembra lēmums Nr. 20/5 "Par "Klientu, neparastu un aizdomīgu finansu darījumu identifikācijas procedūru izstrādes ieteikumu" apstiprināšanu". Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 13.12.2001., Nr. 181 https://www.vestnesis.lv/ta/id/56425

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Finansu un kapitāla tirgus komisijas Padomes lēmums Nr. 20/8

Par "Krājaizdevu sabiedrību darbību raksturojošo rādītāju aprēķināšanas noteikumu" apstiprināšanu

Vēl šajā numurā

13.12.2001., Nr. 181

PAR DOKUMENTU

Izdevējs: Finanšu un kapitāla tirgus komisija

Veids: lēmums

Numurs: 20/5

Pieņemts: 23.11.2001.

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Finansu un kapitāla tirgus komisija

Padomes lēmums Nr. 20/5 Rīgā 2001. gada 23. novembrī

Par “Klientu, neparastu un aizdomīgu finansu darījumu identifikācijas procedūru izstrādes ieteikumu” apstiprināšanu

 

Finansu un kapitāla tirgus komisijas padome nolemj:

1. Apstiprināt “Klientu, neparastu un aizdomīgu finansu darījumu identifikācijas procedūru izstrādes ieteikumus” (pielikumā).

2. Kredītiestādēm, krājaizdevu sabiedrībām, brokeru sabiedrībām, ieguldījumu sabiedrībām, apdrošinātājiem, depozitārijiem, biržām un privātajiem pensiju fondiem ieteicams izstrādāt iekšējās kontroles procedūras atbilstoši “Klientu, neparastu un aizdomīgu finansu darījumu identifikācijas procedūru izstrādes ieteikumiem”.

3. Lūgt Latvijas Banku atcelt Latvijas Bankas padomes 13.07.2000. lēmumu Nr. 76/4, ar kuru tika apstiprināti “Aizdomīgu finansu darījumu identifikācijas procedūru izstrādes ieteikumi”.

Finansu un kapitāla tirgus komisijas priekšsēdētāja vietnieks J.Brazovskis

Klientu, neparastu un aizdomīgu finansu darījumu identifikācijas procedūru izstrādes ieteikumi

1. Pamatnostādnes

1.1. “Klientu, neparastu un aizdomīgu finansu darījumu identifikācijas procedūru izstrādes ieteikumi” (tālāk tekstā — ieteikumi) sagatavoti saskaņā ar likumu “Par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanu” (tālāk tekstā — likums) un Finansu un kapitāla tirgus komisijas likumu.

1.2. Ieteikumi nosaka pamatprincipus, kas dalībniekiem jāņem vērā, izstrādājot un dokumentējot iekšējās kontroles procedūras nolūkā identificēt klientus un patiesos labuma guvējus, neparastus un aizdomīgus finansu darījumus, ņemot vērā to darbības specifiku.

2. Ieteikumos lietotie termini

2.1. Dalībnieki — kredītiestādes, krājaizdevu sabiedrības, brokeru sabiedrības, ieguldījumu sabiedrības, apdrošinātāji, depozitāriji, biržas un privātie pensiju fondi.

2.2. Patiesais labuma guvējs — persona, kas darījuma rezultātā ir visu veidu augļu u.c. labumu guvējs.

2.3. Neparasts finansu darījums — darījums, kura pazīmes noteiktas Ministru kabineta noteikumos “Noteikumi par neparasta darījuma pazīmju sarakstu un ziņošanas kārtību”.

2.4. Aizdomīgs finansu darījums — darījums, kura pazīmes neatbilst Ministru kabineta noteikumos “Noteikumi par neparasta darījuma pazīmju sarakstu un ziņošanas kārtību” noteiktajām pazīmēm, taču citu apstākļu dēļ rada aizdomas par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju.

2.5. “Augsta riska” klients — klients, kura veiktie darījumi, t.sk. pirms sadarbības uzsākšanas ar dalībnieku, neatbilst dalībnieka priekšstatam par klienta saimnieciskajai vai personiskajai darbībai atbilstošiem, ņemot vērā tā naudas plūsmas specifiku, vai atbilst citām dalībnieka noteiktajām pazīmēm.

3. Pamatprincipi

3.1. Lai izpildītu likuma prasības, minimizētu iespēju dalībniekam sadarboties ar klientiem, kas ir iesaistīti noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas darījumos, kā arī nepieļautu zaudējumu rašanos, kas saistīti ar strauju uzticības zudumu, dalībniekiem jāizstrādā atbilstoša politika un procedūras, kuras noteiktu augstus un atbilstošus profesionālos standartus. Politikai jābūt apstiprinātai dalībnieka padomē vai akcionāru (biedru) sapulcē (pilnsapulcē).

3.2. Dalībnieku politikai un procedūrām jāsatur šādi elementi:

3.2.1. potenciālā klientu loka noteikšana;

3.2.2. klientu un patieso labuma guvēju identifikācija;

3.2.3. aizdomīgu darījumu identifikācija;

3.2.4. “augsta riska” klientu pastāvīga uzraudzība.

3.3. Potenciālā klientu loka noteikšana

3.3.1. Dalībniekiem jāizstrādā skaidra klientu politika, kas nosaka dalībnieka potenciālo klientu loku, t.sk. arī veicot klienta līdzekļu pārvaldīšanu, pamatojoties uz noslēgto uzticības (trasta) līgumu. Politikā jānorāda pazīmes, kas raksturo klientus, ar kādiem dalībnieks nevēlas sadarboties. Izstrādājot politiku, jāņem vērā klienta reputācija, valsts, kurā tas ir reģistrēts vai kuras rezidents tas ir, klienta saimnieciskās darbības virzieni un darbības caurspīdīgums. Dalībnieki var noteikt vairāku pakāpju klienta akceptēšanas sistēmu (t.sk. padziļinātu izpētes due dilligence procesu), lai uzsāktu sadarbību ar klientu, kas dalībnieka izpratnē ir “augsta riska” klients. Kredītiestāžu, krājaizdevu sabiedrību un brokeru sabiedrību klientu politika var paredzēt komplicētāku konta atvēršanas procedūru klientam ar neskaidriem ienākumu avotiem.

3.4. Klientu un patieso labuma guvēju identifikācija

3.4.1. Dalībniekiem jābūt rakstiskai procedūrai, kurā noteikta klientu identifikācijas kārtība. Klients gan pats var būt patiesais labuma guvējs, gan var darboties trešo personu, t.i., patieso labuma guvēju, uzdevumā.

3.4.2. Identificējot fiziskās personas – nerezidentus —, kas pašas ieradušās pie dalībnieka, par personu apliecinošu dokumentu var tikt uzskatīts tikai ieceļošanai Latvijā derīgs dokuments.

3.4.3. Dalībnieki nedrīkst sniegt finansu pakalpojumus klientam, kurš nav pilnībā identificēts saskaņā ar likuma prasībām. Uzsākot sadarbību ar klientu, izmantojot pasta pakalpojumus vai interneta tīklu, dalībniekam jāpiemēro tās pašas identifikācijas prasības kā klientam, kurš pats personīgi ierodas pie dalībnieka. Kredītiestādes, kuras piedāvā atvērt klientam kodētos kontus, nedrīkst pieļaut, ka klienti, kuri vēlas atvērt kodētos kontus, netiek pienācīgi identificēti un to identifikācijas dati un informācija par saimnieciskās darbības virzieniem nav pieejama darbiniekam, kas atbildīgs par likuma prasību ievērošanu kredītiestādē.

3.4.4. Ja ir pamats uzskatīt, ka klients darbojas trešo personu uzdevumā, dalībniekiem saskaņā ar likumu ir jāveic patiesā labuma guvēja identifikācija vai jāsaņem rakstisks klienta apliecinājums par to, kas ir patiesais labuma guvējs.

3.4.5. Patiesā labuma guvēja identifikācijas kartē kredītiestādēm, brokeru sabiedrībām un ieguldījumu sabiedrībām (paraugu sk. 1. pielikumā) jāiekļauj vismaz šāda informācija:

3.4.5.1. klienta konta numurs;

3.4.5.2. klientu identificējoša informācija saskaņā ar likumu;

3.4.5.3. klienta apliecinājums, ka pats klients ir naudas līdzekļu vai vērtspapīru īpašnieks vai patiesais labuma guvējs, vai jānorāda trešās personas, kas ir naudas līdzekļu vai vērtspapīru īpašnieki vai patiesie labuma guvēji;

3.4.5.4. klienta apņemšanās nekavējoties rakstiski informēt kredītiestādi, brokeru sabiedrību vai ieguldījumu sabiedrību par jebkurām informācijas par konta naudas līdzekļu vai vērtspapīru īpašniekiem vai patiesajiem labuma guvējiem pārmaiņām.

3.4.6. Ja no 3.6. punktā minētās klienta iesniegtās informācijas nav iespējams gūt skaidru priekšstatu par to, kas ir patiesais labuma guvējs, dalībniekam jāpieprasa papildu informācija patiesā labuma guvēja identifikācijai.

3.4.7. Par to, ka kredītiestādes, brokeru sabiedrības vai ieguldījumu sabiedrības klients darbojas nevis savās interesēs, bet trešo personu uzdevumā, var liecināt šādas pazīmes:

3.4.7.1. klienta finansiālais stāvoklis neatbilst (ir nesamērīgs) ar šā klienta veiktā vai veicamā darījuma vai vairāku nepārprotami savstarpēji saistītu darījumu apjomiem;

3.4.7.2. pilnvarojums veikt darījumus klienta vārdā ir piešķirts personai, kuru ar klientu nesaista skaidri izteiktas darījuma vai personiskās attiecības;

3.4.7.3. klients ir uzņēmums (uzņēmējsabiedrība), kurš izveidots, lai izvairītos no patiesā labuma guvēja identifikācijas;

3.4.7.4. klienta darījumos konstatētas citas, klienta parasti veiktajiem darījumiem netipiskas darījuma pazīmes.

3.5. Aizdomīgu darījumu identifikācija

3.5.1. Dalībnieki var identificēt aizdomīgus darījumus tikai tad, ja labi pārzina savu klientu saimniecisko darbību. Tāpēc dalībnieku attiecīgā darbinieka pienākums ir orientēties klienta saimnieciskajā darbībā, t.i., pārzināt klienta darbības pamatvirzienus, saimnieciskajai darbībai atbilstošās naudas plūsmas specifiku u.c.

3.5.2. Ja tiek konstatēts, ka klients veic darījumus, kuri pēc dalībnieka darbinieka vērtējuma ir netipiski klienta saimnieciskajai vai personiskajai darbībai, par to nekavējoties jāinformē tas dalībnieka darbinieks, kurš atbildīgs par likuma prasību ievērošanu.

3.5.3. Par to, ka kredītiestādes, krājaizdevu sabiedrības, brokeru sabiedrības, ieguldījumu sabiedrības, depozitārija, biržas un pensiju fonda klienta darījums ir aizdomīgs, var liecināt šādas pazīmes:

3.5.3.1. klienta saimnieciskajai darbībai netipisks darījuma veids;

3.5.3.2. klienta saimnieciskajai darbībai netipisks darījuma apjoms;

3.5.3.3. darījumam nav nepārprotama likumīga nolūka (nav saistības ar saimniecisko vai personisko darbību);

3.5.3.4. klients veic lielu skaitu maza apjoma identisku darījumu, kas liek domāt par apzinātu izvairīšanos no tāda darījuma veikšanas, kurš saskaņā ar likumu atbilst neparasta darījuma pazīmēm;

3.5.3.5. darījums ir saistīts ar citu darījumu, par kuru kredītiestāde, krājaizdevu sabiedrība, brokeru sabiedrība, ieguldījumu sabiedrība, depozitārijs, birža vai pensiju fonds jau ir ziņojis Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienestam;

3.5.3.6. klienta saimnieciskajai darbībai neraksturīgas konta naudas līdzekļu apgrozījuma pārmaiņas;

3.5.3.7. naudu kontā bieži nogulda persona, kas nav klients vai klienta pilnvarotā persona;

3.5.3.8. klientam ir tā saimnieciskās darbības veikšanai neatbilstoši liels kontu skaits;

3.5.3.9. klients iesniedz naudas zīmes ar tā saimnieciskajai darbībai netipisku nominālvērtību vai iesaiņojumu;

3.5.3.10. citas klienta saimnieciskajai vai personiskajai darbībai netipiskas pazīmes.

3.5.4. Par to, ka apdrošinātāja klienta darījums ir aizdomīgs, var liecināt šādas pazīmes:

3.5.4.1. apdrošinātais risks nepastāv;

3.5.4.2. apdrošināmā intereses nepastāv;

3.5.4.3. klients pauž gribu, lai apdrošināšanas līgumā norādītā līguma noslēgšanas vieta atšķirtos no faktiskās apdrošināšanas līguma noslēgšanas vietas;

3.5.4.4. nepamatota trešo personu, kuras nav bijušas identificētas, iesaistīšana darījumos, t.sk. apdrošināšanas izmaksas veikšana ar klientu nepārprotami nesaistītai trešajai personai;

3.5.4.5. klients pauž gribu iekļaut apdrošināšanas līgumā noteikumus par apdrošināšanas iemaksām vai izmaksām, kuri ir netipiski klienta saimnieciskajai un personiskajai darbībai;

3.5.4.6. netipiska vai neskaidra trešo personu maksājumu līdzekļu izmantošana apdrošināšanas iemaksām;

3.5.4.7. regulāra apdrošināšanas līgumu izbeigšana pirms termiņa;

3.5.4.8. netipiska vai neskaidra klienta kontu maiņa apdrošināšanas darījuma laikā;

3.5.4.9. klienta darbības, kuras nesekmē apdrošinātāja iespējas iegūt pietiekamu un patiesu informāciju par klienta līgumisko saistību izpildi, t.sk. nesaprotama (sarežģīta) vai pārbaudei dārga informācija;

3.5.4.10. netipiska vai neskaidra klienta rīcība, kad skaidra nauda tiek izmantota apdrošināšanas darījumos;

3.5.4.11. netipiska vai neskaidra apdrošināšanas starpnieku izmantošana darījumos (augstas vai netipiskas apdrošināšanas prēmijas vai samaksa apdrošināšanas starpniekiem, netipisks pārdošanas pieaugums u.c.);

3.5.4.12. regulāra apdrošināšanas iemaksu pārmaksāšana un klienta prasība atmaksāt kļūdaini veiktos maksājumus;

3.5.4.13. apdrošinātājs klienta darījumos konstatē citas pazīmes, kas liecina, ka darījums ir netipisks vai neskaidrs.

3.5.5. Dalībnieks var pieprasīt klienta rakstisku apliecinājumu par naudas līdzekļu legālu izcelsmi un, nesaņemot šādu apliecinājumu, atturēties no aizdomīgā darījuma veikšanas. Ja dalībnieks konstatē vai tam rodas pamatotas aizdomas, ka klients veic darījumus, kuru rezultātā tiek pārkāpti Latvijas Republikā spēkā esošie normatīvie akti, dalībniekam šāds darījums jāuzskata par aizdomīgu un jārīkojas likumā noteiktajā kārtībā.

3.6. “Augsta riska” klientu pastāvīga uzraudzība

3.6.1. Dalībniekam jānodrošina “augsta riska” klientu kontu un tajos veikto darījumu pastāvīga uzraudzība. Dalībniekam jānosaka pazīmes, kas raksturīgas “augsta riska” klientiem.

3.6.2. Lai dalībnieks pienācīgi veiktu “augsta riska” klientu pastāvīgu uzraudzību, vadībai jānodrošina, ka:

3.6.2.1. klientu lietas satur pilnu informāciju, kas ir nepieciešama klienta identifikācijai un viņa saimnieciskās darbības apzināšanai;

3.6.2.2. dalībnieka informācijas sistēma ļauj identificēt, analizēt un kontrolēt klientu kontus;

3.6.2.3. dalībnieka darbinieki, kuri atbildīgi par darbību ar klientiem, pārzina klientu saimnieciskās un personiskās darbības virzienus un pievērš uzmanību darījumiem, kas nav tipiski klientiem;

3.6.2.4. ir izstrādāta procedūra neparastu un aizdomīgu finansu darījumu identifikācijai un ziņošanai par tiem Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienestam.

4. Iekšējās kontroles sistēmas uzraudzība un pastāvīga pilnveidošana

4.1. Dalībnieka padomei un valdei jāapzinās politikas un procedūru, kas izstrādātas ar mērķi novērst noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju, nepieciešamība un jānodrošina, ka tās efektīvi tiek īstenotas ikdienas darbā. Minētā politika un procedūras jāizskaidro dalībnieku darbiniekiem, lai tie ziņo par visiem aizdomīgiem darījumiem darbiniekam, kas atbildīgs par likuma prasību ievērošanu. Darbiniekam, kas atbildīgs par likuma prasību ievērošanu un kontaktu uzturēšanu ar Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienestu, ir jāpiešķir pilnvaras iepazīties ar visu dalībnieka rīcībā esošo klientu identificējošu informāciju un informāciju par tā saimniecisko un personisko darbību.

4.2. Dalībnieku iekšējā audita dienestam pārbaužu plānā jāiekļauj arī politikas un procedūru, kas reglamentē noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanu, izvērtēšana un to īstenošanas ikdienas darbā novērtēšana. Ja iekšējā audita dienests konstatē, ka valde nepievērš pietiekamu uzmanību minētās politikas un procedūru ievērošanai, tam nekavējoties par to jāziņo dalībnieka padomei un akcionāriem (biedriem).

4.3. Visiem dalībniekiem jānodrošina pastāvīga darbinieku apmācība un regulāra profesionālo iemaņu pilnveide. Jānodrošina, ka jaunie darbinieki saprot izstrādātās politikas un procedūru, kas reglamentē noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanu, būtību.

 

1. pielikums

Patiesā labuma guvēja identifikācijas karte

Konts Nr. _____________________________

Klients: _______________________________

(identifikācijas dati)

______________________________________

Pilnvarotā persona: ______________________

(identifikācijas dati)

______________________________________

Apliecinu, ka (vajadzīgo apvilkt):

A. pats esmu konta līdzekļu īpašnieks vai patiesais labuma guvējs;

B. konta līdzekļu īpašnieki vai patiesie labuma guvēji ir:

______________________________________

(identifikācijas dati)

______________________________________

______________________________________

Ar savu parakstu apliecinu sniegtās informācijas patiesumu un apņemos nekavējoties rakstiski informēt kredītiestādi, brokeru sabiedrību vai ieguldījumu sabiedrību par jebkurām būtiskām minētās informācijas pārmaiņām.

___________ _________ /________________/

(amats) (paraksts) (vārds, uzvārds)

________________

(datums)

 

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!