Saeimas priekšsēdētājs:

— intervijā Latvijas Radio vakar, 11.decembrī

Intervija Latvijas Radio 11. decembra raidījumā “Kāpnes” pulksten 15.08. Vada žurnāliste Ingrīda Ābola

— Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga ir izteikusi viedokli par iespējamu Satversmes grozīšanu, domājot, ka nākotnē Valsts prezidentu ievēlētu tauta. Jūsu viedoklis?

Jānis Straume: — Acīmredzot nav pamata apšaubīt Valsts prezidentes labos nodomus, nākot ar šādu ierosinājumu. Mans personīgais un arī manu partijas kolēģu viedoklis ir tāds, ka šībrīža situācijā tik radikāli Satversmes grozījumi, kas lielā mērā prasa tālākas konsekvences, grozot konstitūciju pēc būtības, ir ļoti bīstami. Respektīvi, es domāju, ka šis jautājums par tautas vēlētu prezidentu būs mums aktuāls un tam vajadzētu kļūt aktuālam tad, kad mēs būsim izdarījuši tos darbus, kas mums šobrīd ir svarīgākie, tie ir virzība uz NATO un Eiropas Savienību. Mazliet mulsina arī tas fakts, ka šobrīd ir tikai viena publiska iniciatīva, tā ir Bojāra kunga veidotās darba grupas Satversmes redakcija, kura šobrīd tiek popularizēta. Iznāk tā, ka šī ir spēle uz vienas konkrētas partijas vārtiem.

— Un tomēr, runājot ar cilvēkiem, arī viņiem viedoklis bieži vien ir tāds, ka viņi tomēr gribētu piedalīties prezidenta vēlēšanās mūsu valstī, nevis ka 100 deputāti ievēlē prezidentu.

J.Straume: — Neapšaubāmi, tā ir ļoti normāla vēlme, bet tad loģiski prasās uzreiz tālākās konsekvences — prezidenta pilnvaras. Ja prezidentu ievēlē tauta, tad, es domāju, mums ir konstitūcija jāmaina pēc būtības, jo šobrīd spēkā ir parlamentāras republikas pamatkonstitūcijas filozofija; tad šī filozofija ir jāmaina, un, es domāju, ka bīstamība, neapšaubāmi, balstās tajā apstāklī, ka (kā to ir teikuši daudzi politologi un politiķi) tad masu mediji, aiz kuriem varētu stāvēt nopietni ekonomiskie spēki, varētu diezgan ātrā laikā radīt tādu politisku tēlu, kurš varbūt galarezultātā nemaz pašu tautu neapmierinās.

— Jūs plusu nekādu neredzat?

J.Straume: — Es domāju, ka pluss būs visas tautas vēlētam prezidentam tad, kad mēs jutīsimies stabili un droši, kad Latvija būs Eiropas Savienības un NATO dalībvalsts, tad varēsim ļoti brīvi un atklāti diskutēt par šiem jautājumiem.

— Toties, ja palūkojamies uz Amerikas Savienotajām Valstīm, tad viņiem acīmredzot šķistu ļoti dīvaini, ka prezidentu ievēlētu 100 deputāti, kā tas šodien notiek Latvijā. Viņiem mūsu situācija liktos galīgi absurda. Kāda tad ir atšķirība starp Latviju un Ameriku, kāpēc vieniem šķiet tā un otriem tā?

J.Straume: — Man bija iespēja novērot pēdējās Amerikas Savienoto Valstu prezidenta vēlēšanas, un es ar pilnu atbildību varu teikt, ja šādā veidā, kā strādā publiskie speciālisti un kā tiek organizēta kampaņa Amerikas Savienotajās Valstīs, kāds strādātu Latvijā, tad, es domāju, šī partija nepārvarētu piecu procentu barjeru. Tā ir pilnīgi cita attieksme pret šiem politiskajiem procesiem, jo, kā mēs zinām, Amerikas Savienotajās Valstīs formāli pastāv vairākas partijas, taču ietekmīgas ir tikai divas — demokrāti un republikāņi. Latvijas situācijā jau tīri vēsturiski, balstoties uz mūsu pieredzi, arī pēc neatkarības atjaunošanas, atjaunojot Satversmi, mēs ejam uz parlamentāru demokrātiju, uz daudzpartiju sistēmu. Tā ka šīs divas sistēmas nekādi nevar salīdzināt.

— Vai tad jūs domājat, ka šeit ir ļoti dažādas demokrātijas attīstības pakāpes un mums vēl jāizaug līdz tam?

J.Straume: — Es domāju, ka, protams, mums ir jāaug, jo desmit gadi – tas nav, manuprāt, pietiekams laiks. 50 okupācijas gados Latvijai bija liegts domāt un vērtēt, mēģināt veidot demokrātiju, tagad mums tas viss ir jāpanāk gandrīz desmit gados. Tas ir ļoti sarežģīts process. Un šobrīd šo situāciju mainīt, mainīt valsts iekārtu... es nezinu, kam tas nāks par labu.

— Jūs minējāt Juri Bojāru, un bija jau tā, ka pirms ilgāka laika Juris Bojārs arī tieši nāca ar šo iniciatīvu – mainīt Satversmi un līdz ar to arī noteikt, ka prezidentu ievēlē visa tauta. Un šobrīd ar tādu pašu iniciatīvu par tautas vēlētu prezidentu nāk arī Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga, kāpēc šeit tāda viedokļu sakritība?

J.Straume: — Nu, es domāju, ka šis jautājums ir jāuzdod Valsts prezidentei.

— Nu labi, tad, kad būs Valsts prezidente, viņai arī vaicāsim. Tagad par kādu ļoti svarīgu jautājumu, un tas arī ir sakarā ar Valsts prezidentes sacīto. Vai mēs esam ievērojuši vēlēšanu likumā tās normas, ko mums prasa Eiropas Savienība, ja jau Valsts prezidente ir nākusi klajā ar šo iniciatīvu, ka dažādu līmeņu deputātiem labas valsts valodas zināšanas tādā izcilā līmenī nav nemaz tik obligātas? Kāpēc, jūsuprāt, ir šāds priekšlikums?

J.Straume: — Šis reizē ir it kā ļoti vienkāršs un tajā pašā laikā sarežģīts jautājums. Kā atceramies, pavisam nesen šī problēma aktualizējās, un Igaunijas parlaments pieņēma šo redakciju, balstoties uz to, ka, lai slēgtu EDSO misijas darbību Igaunijā, bija jāizpilda visas EDSO misijas vadlīnijas. Latvijas situācijā vadlīnijās nav tik strikta uzstādījuma. Līdz ar to mūsu uzdevums ir, protams, strādāt pie šī jautājuma, diskutējot arī pēc EDSO misijas slēgšanas, par to es esmu pārliecināts, ka šī misija tiks slēgta, strādāt ar EDSO augsto komisāru, vērtēt reālos vēsturiskos apstākļus un salīdzināt to ar situāciju Eiropas valstīs. Es domāju, ka tam ir nepieciešams laiks un nopietns darbs.

— Jūs pieminējāt EDSO, tad lai atceramies Valsts valodas likumu. Toreiz jau arī mūsu valsts ņēma vērā to, ko ieteica gan komisārs, gan delegācijas, kas šeit brauca, un ar sūrām, grūtām diskusijām Valsts valodas likums tika pieņemts. Vai jūs domājat, ka tikpat sūri grūti tagad būs kaut kas jāmaina vēlēšanu likumā, jo jūs teicāt, ka būs jādomā un jādiskutē?

J.Straume: — Es domāju, ka šīs sarunas pēc tam, kad Valsts prezidente kopīgi ar ekspertiem janvārī būs izanalizējusi visus “par” un “pret”, pārcelsies uz parlamentu, un politiskajiem spēkiem stāvēs priekšā ļoti nopietnas diskusijas, īpaši jau ņemot vērā to faktu, ka nākamā gada rudenī būs parlamenta vēlēšanas. Tā ka es paredzu, ka darbs pie šī likuma projekta būs ļoti sarežģīts, kaut gan neizslēdzu iespēju, ka parlamenta vairākums varētu šo iniciatīvu atbalstīt. Paredzot to, ka veidosies šāda situācija, apvienība “Tēvzemei un Brīvībai” pagājušajā nedēļā iesniedza nodošanai komisijām grozījumus Pašvaldību likumā, kurā mēs cenšamies skaidri precizēt valsts valodas lietošanas prasības pašvaldību līmenī, jo es paredzu, ka cīņa par šiem likuma grozījumiem būs ļoti sarežģīta.

— Un, ja tomēr pieņem šos grozījumus, ka deputātiem nav jāzina valsts valoda tādā līmenī, lai viņi varētu pilnīgi līdzvērtīgi strādāt, zināt dokumentus, debatēt un tā tālāk, kā tad jūs nodrošināsit kvalitatīvu darbu padomēs, augstāka un zemāka mēroga pašvaldībās, vietējās padomēs un arī Saeimā?

J.Straume: — Pagājušajā nedēļā atrodoties komandējumā Briselē un Milānā, kur notika konferences, kuru tēmas ir cieši saistītas gan ar Eiropas Savienības paplašināšanos, gan arī ar EDSO jautājumiem, šādi jautājumi tika uzdoti rietumvalstu politiķiem, kuri īsti nevarēja sniegt precīzu atbildi. Piemēram, mans jautājums bija tāds — kādā Latgales reģionā tiks pēc šī likuma grozīšanas ievēlēti deputāti, kuri nerunās latviešu valodā. Neapšaubāmi viņiem, lai varētu daudzmaz strādāt kā pašvaldības deputāti, būs nepieciešams tulks. Tad, es domāju, loģiski, ja šis deputāts būs ļoti aktīvs un gribēs daudz izdarīt, viņam radīsies jautājums: kāpēc gan man, tautas ievēlētam deputātam, ir vajadzīgs tulks, kāpēc es nevaru runāt savā dzimtajā valodā?

— Ja tauta mani ir ievēlējusi un tauta mani gribējusi...

J.Straume: — Redziet, uz šo jautājumu tādas īstas atbildes nav, tāpēc ir šīs bažas.

— Es pieminēju pirmīt arī Valsts valodas likumu, mēs, tur daudz ko labojot, ņēmām vērā to, ko iesaka Eiropas institūcijas un arī ārvalstis. Vai šajā gadījumā nav tas pats aizkulisēs, ka arī kāds vēlas redzēt, lai būtu šīs izmaiņas? Tas ir mūsu ceļā uz Eiropas Savienību un NATO.

J.Straume: — Katrā ziņā es domāju, ka izslēgt šādu iespēju mēs nevaram, un tas lielā mērā būs atkarīgs no tā, cik atklāti tie politiķi, kas centīsies atbalstīt šos grozījumus, runās par to.

— Nu tad agrāk vai vēlāk tas jau tāpat iznāks dienas gaismā. Tālāk runāsim par to, kas notiek Rīgā ar pieminekļiem. Vasarā bija lielais skandāls ar Pētera Pirmā pieminekli, kas pēkšņi parādījās un tikpat pēkšņi arī pazuda, bet tagad nav īstas skaidrības par Barklaja de Tolli pieminekli. Kāds ir jūsu viedoklis par pieminekļu politiku Rīgā, lai gan tā nav jūsu kompetence.

J.Straume: — Ja runājam par konkrēto gadījumu — Barklaja de Tolli pieminekli, tad es domāju, ka šim piemineklim ir vieta Vēstures muzejā. Visinteresantākais ir tas, kādā veidā šī pieminekļu tēma tiek uzturēta, jo ar iniciatīvu kā šo projektu finansētājs parasti nāk konkrēta privātpersona, gar kuru it kā Rīgas domei nav nekādas daļas, un pēc tam Rīgas dome tomēr lemj tā vai citādi, atklāti vai mazāk atklāti, par šāda pieminekļa uzstādīšanu. Es domāju, ka tā ir politika, kas nekādā veidā nav vērsta uz Rīgas iedzīvotāju sabiedrības integrāciju, bet — tieši pretēji — radīs daudz problēmu.

— Un, ja kādu pieminekli gribētu, vai nebūtu vērtīgi izskaidrot vēsturisko situāciju un ko vairāk par šo cilvēku?

J.Straume: — Nešaubīgi.

— Jūs esat no otrās vietas popularitātes reitingā izstūmis Eināru Repši, kā jums tas izdevās?

J.Straume: — Es nekad neesmu par to īpaši domājis, es domāju, ka Repšes kunga reitingu lielā mērā nosaka tieši viņa paša rīcība.

— Jūs bieži tiekaties ar jauniešiem, arī tagad Ziemassvētku laikā. Kā jūs domājat — vai tāpēc, ka jums ir šis reitings, jauniešiem ir interesantāk ar jums runāt, un kādas ir šīs tikšanās?

J.Straume: — Es domāju, ka jauniešiem vienmēr ir interesanti, tuvojoties Ziemassvētkiem, atbraukt uz Saeimu un redzēt, kā Saeimā strādā deputāti, ka tur nav ne zelta podu, ne kaut kā cita, ka tur ir normāla atmosfēra, ka jebkuram sabiedrības pārstāvim ir iespēja apmeklēt Saeimu un runāt ar Saeimas priekšsēdētāju par jebkurām problēmām.

— Jums patīk ar jauniešiem tikties?

J.Straume: — Jā, protams, tas ir ļoti interesanti, es arī pats jūtos jaunāks.

— Tas ir labi. Un, izskanot mūsu tikšanās reizei, īsi – vai ārvalstu vizītēs jums iepriekšējā nedēļa bija ļoti spraiga darba pilna?

J.Straume: — Tajā dienā, kad sākās teroristu palestīniešu aktivitātes Jeruzalemē, Saeimas delegācija ieradās oficiālā vizītē Izraēlā un šī vizīte bija pietiekami saspringta, bet tas noteikti prasa daudz laika un šīs vizītes rezultātu analīzi. Bija ļoti interesanta tikšanās ar Eiroparlamenta prezidentu Briselē un konference, kurā piedalījās Eiropas vadošie politiķi, kurā tika runāts par Eiropu vakar, šodien un rīt. Ļoti daudz iespaidu.

Pēc ieraksta “LV” diktofonā

— tiekoties ar ASV vēstnieku

Vakar, 11.decembrī, Saeimas priekšsēdētājs Jānis Straume tikās ar Amerikas Savienoto Valstu ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijas Republikā Braienu Karlsonu.

Tikšanās laikā puses pārrunāja jautājumus, kas skar abu valstu savstarpējās attiecības un Latvijas virzību uz iestāšanos Eiropas Savienībā un NATO.

Saeimas priekšsēdētājs uzsvēra, ka tikšanās ar ASV vēstnieku notiek zīmīgā datumā — tieši vakar apritēja trīs mēneši kopš traģiskajiem notikumiem Ņujorkā un Vašingtonā. “Toreiz tika mests izaicinājums pasaules demokrātijas vērtībām, tāpēc mums jāpieliek lielas pūles, lai nākotnē uzvarētu veselais saprāts,” teica J.Straume. Viņš informēja, ka 11.septembra traģiskie notikumi tiks pieminēti arī pasākumā pie Brīvības pieminekļa.

Pārrunājot abu valstu sadarbību, J.Straume akcentēja mūsu valsts ārpolitiskās prioritātes — integrāciju Eiropas Savienībā un NATO — un uzsvēra, ka Latvijai ir svarīgs ASV atbalsts virzībā uz iestāšanos Ziemeļatlantijas aliansē. Saeimas priekšsēdētājs pauda pateicību ASV prezidentam un administrācijai par konsekvento un stingro nostāju NATO paplašināšanas jautājumos un uzsvēra, ka Latvijas parlaments, valdība un sabiedrība izprot un atbalsta mūsu valsts vēlmi kļūt par NATO dalībvalsti.

Savukārt ASV vēstnieks Latvijā sacīja, ka jūtas pagodināts darboties Latvijā laikā, kad tiek īstenoti Latvijai tik svarīgie mērķi un vēlme ieņemt savu vietu citu valstu saimē. Viņš uzsvēra, ka būtisks viņa darbības virziens būs saistīts ar pretterorisma kampaņas paplašināšanu. “Sadarbība un atbalsts, ko esam saņēmuši no jūsu valsts, apliecina, ka šajā cīņā esam vienoti,” sacīja B.Karlsons un piebilda, ka prioritātes sadarbības veicināšanai ar Latviju varētu būt Latvijas integrācijas process ES un NATO, tirdzniecisko sakaru intensificēšana un ASV investīciju piesaiste.

Pārrunāti arī jautājumi, kas skar EDSO misijas iespējamo slēgšanu un sabiedrības integrācijas procesa norisi. Vēstnieks uzsvēra: ASV ir pārliecinātas par nepieciešamību slēgt EDSO misijas darbību Latvijā, jo ir izpildītas visas tās noteiktās vadlīnijas. Tomēr Latvijai ir svarīgi sakārtot jomas, kas skar sociālos un sabiedriski politiskos jautājumus, it īpaši vēstures izvērtēšanu, sabiedrības integrāciju un korupcijas novēršanu. Vēstnieks pozitīvi vērtēja Valsts prezidentes V.Vīķes-Freibergas ierosinājumu grozīt vēlēšanu likumu un sabiedrībā sākto diskusiju par nepieciešamību atcelt valsts valodas prasības deputāta kandidātiem.

— atvadoties no ES vēstnieka

Vakar pie Saeimas priekšsēdētāja Jāņa Straumes atvadu vizītē bija ieradies Eiropas Komisijas (EK) delegācijas Latvijā vadītājs Ginters Veiss.

EK delegācijas vadītājs mūsu valstī pavadīto laiku nosauca par rosinošu un rezultatīvu, jo viņš ne tikai pārstāvējis Eiropas Savienības (ES) intereses, bet arī strādājis kopā ar mūsu valsts institūcijām, lai tuvinātu Latviju ES. Viesis atzina, ka sadarbība bijusi abpusēji labvēlīga un konstruktīva.

G.Veiss norādīja arī uz tām jomām, kurās, viņaprāt, Latvijai būtu nepieciešams lielāks progress, piemēram, Eiropas Savienības likumdošanas normu ieviešanā un to izpildes kontroles nodrošināšanā pēc iestāšanās ES. Taču grūtāk risināmā problēma, pēc viņa domām, ir administratīvās kapacitātes uzlabošana. Tas esot darbietilpīgs process, jo jāsagatavo prasmīgi un profesionāli ierēdņi, kuri izprot pienākumu kalpot valstij un pilsoņiem. Viesis pievērsās arī sabiedrības informēšanai par ES jautājumiem, akcentējot nepieciešamību šo darbu intensificēt. Viņš arī aicināja Saeimas deputātus veidot ciešus un regulārus kontaktus ar vēlētājiem, skaidrojot viņiem tās priekšrocības, ko Latvija iegūs, integrējoties Eiropas Savienībā.

Saeimas priekšsēdētājs atzina, ka sabiedrības informēšanai ir būtiska nozīme pirms gaidāmā referenduma par Latvijas iestāšanos ES. Viņš arī piekrita, ka mūsu parlamentāriešiem būtu vairāk jādiskutē ar vēlētājiem par ES jautājumiem.

Tikšanās nobeigumā mūsu parlamenta priekšsēdētājs pateicās EK delegācijas vadītājam Latvijā G.Veisam par personīgo ieguldījumu valsts sagatavošanās procesā dalībai Eiropas Savienībā.

Saeimas preses dienests