Rīgas domes priekšsēdētājs:

— intervijā Latvijas Radio vakar, 10.decembrī

Intervija Latvijas Radio 10. decembra raidījumā “Kāpnes” pulksten 15.08. Vada žurnālists Zigurds Ķeizars

— Jāsāk laikam, turpinot iepriekšējā reizē runāto, proti — nodokļu prognozes nepildīšanās, kādēļ ir bažas par 700 000 latu neieskaitīšanu veselības aprūpes budžetā. Požarnova kungs aicina jūs veikt pasākumus, lai nodrošinātu šī ienākumu nodokļa iekasēšanu, kādi tad varētu būt šie pasākumi?

Gundars Bojārs: — Es, atklāti sakot, esmu izbrīnīts par šo aicinājumu, jo Požarnova kungs, es domāju, pietiekami labi zina valsts pārvaldes sistēmu, un mēs neatbildam par šī nodokļa iekasēšanu, bet gan par administrēšanu. Šo nodokli maksā iedzīvotāji, un, protams, viņi maksā, nesaskaņojot ar tādu vai citādu prognozi. Šī prognoze mums tika zināmā mērā uzspiesta, tas bija saistīts ar māsiņu algu palielinājumu, un Rīgas domei katrā ziņā uzņemties šādu atbildību par to lēmumu, ko pieņēmušas valsts institūcijas, būtu absurdi. Otrkārt, es jau teicu, ka mēs tikai nodarbojamies ar šī nodokļa administrēšanu un visas savas saistības attiecībā pret valsti un veselības aprūpes budžetu pildām. Šobrīd Rīgas domē notiek pārbaude, es domāju, ka šīs pārbaudes rezultāti arī apstiprinās mūsu korekto darbību.

— Ir bažas par slimokasu darbību nākamajā gadā vispār, šis jautājums tiek cilāts visās ar to saistītajās institūcijās. Vai arī domē tiek domāts par nākamo gadu?

G.Bojārs: — Neapšaubāmi, mums ir bažas par to, un tāda koncepcija tiek pieņemta valdībā, ka ar mūsu Rīgas novada slimokasi līgums netiks slēgts. Taču, pārrunājot šo jautājumu ar premjerministru Bērziņa kungu un arī ar Požarnova kungu, mēs nolēmām strādāt pie alternatīviem kompromisa variantiem, un es domāju, ka nākamās nedēļas laikā mēs vienosimies par kādu iespējamo tālāko modeli. Šobrīd varbūt būtu pāragri komentēt, pirms nav pieņemti galīgie lēmumi.

— Valdība rīt laikam pa īstam lems par brīvostas paplašināšanos. Kādu lēmumu jūs gaidāt no šīs sēdes saistībā ar šo satraukumu radījušo dabas parka iesaistīšanu brīvostas teritorijā?

G.Bojārs: — Es jau minēju iepriekš, ka Rīgas brīvostas teritorijā šobrīd eksistē divi dabas parki, divi liegumi, kuros tiek nodrošināti visi ar dabas aizsardzību saistītie pasākumi, turklāt labāk nekā Mangaļsalā. Tur jebkurš var pārliecināties, arī Vides ministrija tai skaitā, par šo situāciju. Es vēl joprojām uzskatu, ka šī dabas parka iekļaušana ostas teritorijā nekādā ziņā no vides aizsardzības viedokļa netraucē, taču Vides ministrijai ir cits viedoklis. Es ceru, ka mēs par kādu kompromisu varēsim vienoties ar valdību un valdība rīt pieņems izsvērtu lēmumu. Jebkurā gadījumā nekāda darbība pat pēc iekļaušanas ostas teritorijā nevar tikt veikta, pirms nav veikta detalizēta izpēte, pirms nav panāktas vienošanās ar Vides ministriju, iespējams, par šī dabas parka robežu izmaiņu vai citām darbībām, un es ceru, ka Ministru kabinets rīt šo izsvērto lēmumu arī pieņems.

— Situācija Mežaparkā aizvadītajā nedēļā, kur ziemā tika izlikta ģimene ar trim mazuļiem parādu nenomaksas dēļ, tā būtībā jau nav nekāda ārkārtas situācija. Ko, domei risinot šādu parādnieku dzīvokļu jautājumus (jo acīmredzot arī šai konkrētajai ģimenei dzīvoklis būs jādod pašvaldībai) dos jaunveidojamā īres valde?

G.Bojārs: — Īres valdes ir noteiktas ar likumu, pareizāk sakot, to izveidošanas iespējamība, un tā ir, tā teikt, pirmstiesas instance, kas varētu strīdus, kas saistīti ar dzīvokļiem, izšķirt. Šai konkrētai ģimenei no Mežaparka ir piešķirts divistabu pašvaldības dzīvoklis, tika piedāvāti vairāki varianti, un šī ģimene izvēlējās vienu no šiem variantiem. Protams, pašvaldībai ir šīs lietas jārisina, neskatoties uz visām grūtībām. Tieši tādēļ mēs mājokļu programmai nākamam gadam esam paredzējuši ievērojamus līdzekļus.

— Īres valdes izveidot likums nosaka līdz jaunajam gadam, vai paspēs?

G.Bojārs: — Paspēsim.

— Jau dzirdētas bažas, ka tā būšot vēl viena struktūra, kurai būs iespēja ņemt kukuļus no bagātajiem, tādējādi vēl vairāk sarežģot dzīvi nabagajiem.

G.Bojārs: — Es gan nedomāju, pati īres valdes struktūra paredz gan īrnieku līdzdalību, gan namīpašnieku līdzdalību, gan pašvaldības līdzdalību. Šī struktūra līdz ar to būs pietiekami caurspīdīga, un pieņemtie lēmumi, protams, būs apstrīdami tiesā, tiesa mums ir augstākā un pēdējā instance šajos jautājumos, bet es ceru, ka ļoti daudzi strīdu gadījumi nenonāks līdz tiesai un viņus varēs atrisināt daudz ātrāk.

— Rīt kārtējās jaunās sociālās mājas oficiāla atklāšana. Cik ģimeņu jūs varēsit apsveikt?

G.Bojārs: — Sociālā māja, protams, pārsvarā nav domāta ģimenēm, tā ir domāta veciem cilvēkiem, cilvēkiem, kas zaudējuši apgādniekus, invalīdiem un tā tālāk. Un šī sociālo māju programma ir pietiekoši nopietna, lai arī mans viedoklis ir, ka šiem cilvēkiem vajadzētu nodrošināt varbūt komfortu iespēju robežās tajās vietās, kur viņi jau dzīvo, un vairāk tendēties nevis uz sociālajām mājām, bet gan uz dzīvokļu jautājuma risināšanu vispār un dzīvokļu, pašvaldības dzīvojamā fonda celtniecību.

— Prese ironizē par dzīvokļa piešķiršanu domniekam Pilsuma kungam, kurš rindā bija no 1997.gada, bet citi šādus dzīvokļu apstākļu uzlabojumus gaidot jau no 1985.gada.

G.Bojārs: — Jā, arī prasības šiem cilvēkiem, protams, ir dažādas, vienam ir nepieciešams vienistabas dzīvoklis, jo viņš vairāk nevar samaksāt, citam divistabu, citam — trīsistabu. Katrā ziņā šo lēmumu pieņēma dzīvokļu izīrēšanas komisija, kurā piedalās arī opozīcijas pārstāvji. Šis lēmums, cik man zināms, tika pieņemts vienbalsīgi. Un acīmredzot Pilsuma kunga vienīgā vaina ir tā, ka viņš ir Rīgas domes deputāts.

— Neveselīga ažiotāža radusies sakarā ar jūsu nevēlēšanos komentēt iemeslus, kādēļ esat pieprasījis miesassargus. Varbūt, lai kliedētu baumas, kaut kas tomēr ir jāpasaka, ir vai nav bijuši šie nopietnie draudi no attiecīgajām struktūrām?

G.Bojārs: — Es tiešām, arī saskaņā ar visiem normatīviem, nevaru to komentēt, tā nebija mana vēlēšanās, šo risinājumu man piedāvāja attiecīgās valsts institūcijas. Protams, bija nepieciešams mans saskaņojums, un es uzskatīju par nepieciešamu atbalstīt šo valsts institūciju vēlmi piekrītot. Vairāk es diemžēl komentēt nevarēšu, jo tas saistīts ar zināmiem izmeklēšanas noslēpumiem.

— Atkal Gomberga kungs, atkal jauna ažiotāža, atkal kāds piemineklis. Šoreiz Barklajam de Tolli. Šodien šo jautājumu skata tēvzemiešu frakcijā, bet vai tad tā galu galā nav Pieminekļu padomes kompetence, un kā ir ar priekšdarbiem, kuri tomēr ir sākti, neraugoties uz lēmumu atjaunot šo pieminekli?

G.Bojārs: — Nē, šie priekšdarbi nav sākti, ir sākta šī postamenta izpēte, un tas arī viss. Jebkurā gadījumā lēmums būs jāpieņem domei, bet es domāju, ka, neskatoties uz to, ka ir izveidota Pieminekļu padome, tomēr deputātiem vai politiskiem spēkiem ir tendence veidot priekšvēlēšanu kampaņu uz šī fona. Es gan ierosinātu varbūt vairāk padomāt par tiem cilvēkiem, kas ir snieguši ļoti lielu devumu vai nu mūsu pilsētai, vai valstiskās neatkarības vārdā kaut ko darījuši, vai arī nesuši Rīgas un Latvijas vārdu pasaulē, un, paldies Dievam, tādu mums ir pietiekami daudz, kamdēļ gan nepadomāt par pieminekli Mārim Liepam, kādēļ gan mēs nevarētu padomāt par to, varbūt arī šādiem cilvēkiem dzīviem esot, piemēram, Gidons Krēmers, Raimonds Pauls galu galā. Es uzskatu, ka šie cilvēki pelnījuši tiešām ne tikai visu rīdzinieku, bet arī valsts atzinību, varbūt ir jāpadomā, kādā veidā iemūžināt viņus mūsu pilsētas izskatā un sejā. Šie pieminekļi, protams, vienmēr tiks politizēti, un man gribētos tomēr vairāk uzticēties Pieminekļu padomes lēmumiem, jo katram no mums ir savi subjektīvi viedokļi par vienas vai otras personības lomu mūsu valsts vēsturē.

— Veterinārā dienesta pārvalde nav redzējusi atļauju Misas kungam atvērt dzīvnieku tirdziņu. Misas kungs atļauju prasīšot vēl Tralmaka kungam, bet tirdziņš jau darbojas. Vai situācija tomēr neliecina, ka pat domnieks var mierīgi sākt uzņēmējdarbību bez atļaujām?

G.Bojārs: — Es gan šeit negribētu saistīt Misas kunga kā domnieka darbību ar to darbību, kuru viņš veic savā pamatdarbā. Es šos jautājumus gribētu atdalīt. Protams, mans viedoklis ir, normatīvie akti ir jāpilda visiem Rīgas un Latvijas iedzīvotājiem, neskatoties uz to, kādu partiju viņš pārstāv, neskatoties uz to, ir viņš vai nav domes deputāts.

— Budžetā nākamajam gadam neesot paredzēti līdzekļi gaisa monitoringam pilsētā. Kā to saprast, vai tad domei neinteresē gaisa kvalitāte?

G.Bojārs: — Mums ir pamatbudžets un speciālie budžeti, un jāsaka, ka Vides komitejā pagājušā gadā mēs izveidojām Vides fondu, kuram jāsāk strādāt no 1.janvāra, tajā tiek ieskaitītas arī naudas par suņu un kaķu turēšanu un tā tālāk. Šis budžets ir pietiekami apjomīgs, lai no tā varētu finansēt šo vides monitoringa programmu. Jāsaka arī, ka komitejas vadītājs nevarēja pietiekami pamatoti aizstāvēt šo, manuprāt, nepieciešamo investīciju, un no budžeta projekta šī investīcija tika izņemta. Toties ir iespējams to finansēt no šī speciālā budžeta.

— Vai grasāties vērsties Ministru kabinetā ar ierosinājumu atlikt jautājuma skatīšanu par celulozes rūpnīcas celtniecību līdz pilnīgai skaidrībai par iespējamo ietekmi uz Daugavas ūdeni, kuru daļa rīdzinieku dzer?

G.Bojārs: — Es to jau esmu izdarījis, un tas noticis, pateicoties mūsu komisijai, kura strādāja pietiekoši ilgi, iesaistot dažādus speciālistus šajā jautājumā. Būtiskākais ir tas, ka mums trūkst informācijas, mēs nezinām, kādas tehnoloģijas tiks lietotas, kādā veidā tas ietekmēs Daugavas ūdens kvalitāti. Tādēļ, mūsuprāt, šobrīd būtu svarīgi apturēt šī projekta tālāku virzību.

Pēc ieraksta “LV” diktofonā